[CPD Classification 4.1.2]
[SL Vol Mhv - ] [\z Mhv /] [\w I /]
[SL Page 001] [\x 1/]

Mahāvaṃso

Paṭhamo paricchedo.

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa.
1 Namassitvāna sambuddhaṃ susuddhaṃ suddhavaṃsajaṃ
Mahāvaṃsaṃ pavakkhāmi nānānūnādhikārikaṃ.
2 Porāṇehi kato'peso ativitthārito kvaci,
Atīva kvaci saṃkhitto anekapunaruttako,
3 Vajjitaṃ tehi dosehi sukhaggahaṇadhāraṇaṃ
Pasādasaṃvegakaraṃ sutito ca upāgataṃ.
4 Pasādajanake ṭhāne tathā saṃvegakārake
Janayanto pasādañca saṃvegañca suṇātha taṃ.
5 Dīpaṅkaraṃ hi sambuddhaṃ passitvā no jino purā
Lokaṃ dukkhā pamocetuṃ bodhāya paṇidhiṃ akā.
6 Tato tañceva sambuddhaṃ koṇḍaññaṃ maṅgalaṃ muniṃ
Sumanaṃ revataṃ buddhaṃ sobhitañca mahāmuniṃ
7 Anomadassiṃ sambuddhaṃ padumaṃ nāradaṃ jinaṃ
Padumuttarasambuddhaṃ sumedhañca tathāgataṃ
8 Sujātaṃ piyadassiñca atthadassiñca nāyakaṃ
Dhammadassiñca siddhatthaṃ tissaṃ phussajinaṃ tathā
9 Vipassiṃ sikhisambuddhaṃ sambuddhaṃ vessabhuṃ vibhuṃ
Kakusandhañca sambuddhaṃ koṇāgamanameva ca
10
Kassapaṃ sugatañce'me sambuddhe catuvīsati
Ārādhetvā mahāvīro tehi bodhāya vyākato

[SL Page 002] [\x 2/] (
11
Pūretvā pāramī sabbā patvā sambodhimuttamaṃ
Uttamo gotamo buddho satte dukkhāpamocayi.1
12
Magadhesuruvelāyaṃ bodhimūle mahāmuni
Visākhapuṇṇamāyaṃ so patto sambodhimuttamaṃ.
13
Sattāhāni tahiṃ satta so vimuttisukhaṃ paraṃ
Vindaṃ taṃ 2 madhurattañca dassayanto vasī vasī.
14
Tato bārāṇasiṃ gantvā dhammacakkaṃ pavattayi,
Tattha vassaṃ vasanto'va saṭṭhiṃ arahataṃ akā.
15
Te dhamammadesanatthāya vissajjetvāna bhikkhavo
Vinetvā ca tato tiṃsasahāye bhaddavaggiye
16
Sahassajaṭile nātho vinetuṃ kassapādike
Hemante uruvelāyaṃ vasi te paripācayaṃ,
17
Uruvelakassapassa mahāyaññe upaṭṭhite
Tassa'ttano nāgamane icchāvāraṃ vijāniya
18
Uttarakuruto bhikkhaṃ āharitvā'rimaddano
Anotattadahe bhutvā sāyaṇhasamaye sayaṃ
19
Bodhito navame māse phussapuṇṇamiyaṃ jino
Laṅkādīpaṃ visodhetuṃ laṅkādīpamupāgami.
20
Sāsanujjotanaṃ ṭhānaṃ laṅkā ñātā jinena hi,
Yakkhapuṇṇāya laṅkāya yakkhā nibbāsiyāti ca.
21
Ñāto'va laṅkāmajjhamhi gaṅgātīre manorame
Tiyojanāyate ramme ekayojanavitthate
22
Mahānāgavanuyyāne yakkhasaṅgāmabhumiyā
Laṅkādīpaṭṭhāyakkhānaṃ mahāyakkhasamāgamo,
23
Upāgato taṃ sugato mahāyakkhasamāgamaṃ
Samāgamassa majjhamhi tattha tesaṃ siropari
24
Mahiyaṅgaṇathūpassa ṭhāne vehāsayaṃ ṭhito
Vuṭṭhivātandhakārehi 3 tesaṃ saṃvejanaṃ akā.
25
Te bhayaṭṭhā'bhayaṃ yakkhā ayācuṃ abhayaṃ jinaṃ.
Jino abhayado āha yakkhe te'tibhayaddite 4
----- - ----

1. [A.D.]Pamocaye. 2. [A.] Vinditaṃ 3. [E.A.D.-] Ndhakārādiṃ 4. [E.] Bhayaṭṭite.

[SL Page 003] [\x 3/] (

26
"Yakkhā bhayaṃ vo dukkhañca harisasāmi idaṃ ahaṃ,
Tumhe nisajjaṭṭhānamme samaggā detha no 5 idha"
27
Āhu te sugataṃ yakkhā "dema mārisa te imaṃ"
Sabbe'pi "sakalaṃ dīpaṃ, dehi no abhayaṃ tuvaṃ.
28 Bhayaṃ sītaṃ tamaṃ tesaṃ gantvā tandinnabhumiyaṃ
Cammakhaṇḍaṃ attharitvā tatthā'sīno jino tato
29
Cammakhaṇḍaṃ pasāresi ādittaṃ taṃ samantato,
Ghammābhibhutā 6 te bhītā ṭhitā ante samantato,
30
Giridīpaṃ tato nātho rammaṃ tesaṃ idhā'nayī, 7
Tesu tattha paviṭṭhesu yathāṭhāne ṭhapesi ca.
31
Nātho taṃ saṃkhipī cammaṃ, tadā devā samāgamuṃ, tasmiṃ samāgame tesaṃ satthā dhammamadesayī.
32
Nekesaṃ pāṇakoṭīnaṃ dhammābhisamayo ahu,
Saraṇesu ca sīlesu ṭhitā āsuṃ asaṃkhiyā.
33
Sotāpattiphalaṃ patvā sele sumanakūṭake
Mahāsumanadevindo pūjiyaṃ yāci pūjiyaṃ.
34
Siraṃ parāmasitvāna nīlāmalasiroruho
Pāṇimatte adā kese tassa pāṇahito 8 jino. 35
So taṃ suvaṇṇavaṅgoṭavarenādāya satthūno
Nisinnaṭṭhānaracite nānāratanasañacaye 36
Sabbato sattaratane te ṭhapetvā siroruhe
So indanīlathūpena pidahesi namassi ca.
37
Parinibbutamhi 9 sambuddhe citakāto ca iddhiyā
Ādāya jinagīvaṭṭhiṃ thero sarabhunāmako
38
Therassa sāriputtassa sisso ānīya cetiye
Tasmiṃ yeva ṭhapetvāna bhikkhūhi parivārito
39
Chādāpetvā medavaṇṇapāsāṇehi mahiddhiko
Thūpaṃ dvādasahatthuccaṃ kārāpetvāna pakkami.
----- - ----5. [E.T.@]Ma. 6. [D.T.]Cammāhibhūtā. 7. [T.]Idhā'niya 8.[T.]Sabbapāṇahito.
9. [A.]Parinibbute

[SL Page 004] [\x 4/] (
40
Devānampiyatissassa rañño bhātukumārako
Uddhacūḷābhayo nāma disvā cetiyamabbhutaṃ.
41
Taṃ chādayitvā kāresi tiṃsahatthuccacetiyaṃ.
Maddanto damiḷe rājā tatraṭeṭhā duṭṭhagāmiṇī
42
Asītihatthaṃ kāresi tassa kañcukacetiyaṃ.
Mahiyaṅgaṇathūpoyameso evaṃ patiṭṭhito.
43
Evaṃ dīpamimaṃ katvā manussārahamissaro
Uruvelamagā dhīro uruvīraparakkamoti.

Mahiyaṅgaṇāgamanaṃ niṭṭhitaṃ 44
Mahākāruṇiko satthā sabbalokahite rato
Bodhito pañcame vasse vasaṃ jetavane jino.
45
Mahodarassa nāgassa tathā cūḷodarassa ca
Mātulabhāgineyyānaṃ maṇipallaṅkahetukaṃ 46
Disvā sapārisajjānaṃ saṅgāmaṃ paccupaṭṭhitaṃ
Sambuddho cittamāsassa kāḷapakkhe uposathe
47
Pāto yeva samādāya pavaraṃ pattacīvaraṃ
Anukampāya nāgānaṃ nāgadīpamupāgami.
48
Mahodaro'pi so nāgo tadā rājā mahiddhiko,
Samudde nāgahavane dasaddhasatayojane,
49
Kaṇiṭṭhikā tassa kaṇhā vaḍḍhamānamhi 10 pabbate
Nāgarājassa dinnā'si, tassa cūḷodaro suto.
50
Tassa mātāmahā 11 mātu maṇipallaṅkamuttamaṃ
Datvā kālakatā 12 nāgī, mātulena tathā hi so
51
Ahosi bhāgineyyassa saṅgāmo paccupaṭṭhito.
Pabbateyyā'pi nāgā te ahesuṃ hi mahiddhikā.
52
Samiddhisumano nāma devo jetavane ṭhitaṃ
Rājāyatanamādāya attano bhavanaṃ subhaṃ
53
Buddhānumatiyā yeva chattākāraṃ jinopari
Dhārayanto upāgañchi ṭhānaṃ taṃ pubbavutthakaṃ.
----- - ----10. [A.]Kaṇṇavaḍamānamhi [E.] Kaṇṇā vaḍḍhamānamhi. [T.] Kaññā vaḍḍha mānamhī
11. [A.E.]Mātāmaho. Ra12 [X]gña[X] ī kālakato nāgo [A.E.] Kālakato nāgo.

[SL Page 005] [\x 5/] (
54
Devo hi so nāgadīpe manusso'nantare bhave
Ahosi, rājāyatanaṭṭhitaṭṭhāne sa addasa
55
Paccekabuddhe bhuñjante, disvā cittaṃ pasādiya 13
Pattasodhanasākhāni tesaṃ pādāsi, tena so
56
Nibbattī tasmiṃ rukkhasmiṃ jetuyyāne manorame
Dvārakoṭṭhakapassamhi, pacchābahī ahosi so.
57
Devātidevo devassa tassa vuddhiñca passiya
Idaṃ ṭhānahitatthañca 14 taṃ sarukkhaṃ 15 idhānayi.
58
Saṅgāmamajjhe ākāse nisinno tattha nāyako
Tamaṃ tamonudo tesaṃ nāgānaṃ hiṃsanaṃ akā.
59
Assāsento bhayaṭṭe te ālokaṃ pavidaṃsayi. 16
Te disvā sugataṃ tuṭṭhā pāde vandiṃsu satthuno.
60
Tesaṃ dhammamadesesi sāmaggikaraṇaṃ jino,
Ubho'pi te patītā taṃ pallaṅkaṃ munino aduṃ.
61
Satthā bhumigato tattha nisīditvāna āsane
Tehi dibbannapānehi nāgarājehi tappito
62
Te jalaṭṭhe thalaṭṭhe va bhujage'sītikoṭiyo
Saraṇesuca sīlesu patiṭṭhāpesi nāyako.
63
Mahodarassa nāgassa mātulo maṇiakkhiko
Kalyāṇiyaṃ nāgarājā yuddhaṃ kātuṃ tahiṃ gato
64
Buddhāgamamhi paṭhame sutvā saddhammadesanaṃ
Ṭhito saraṇasīlesu tatthā'yāci tathāgataṃ,
65
"Mahatī anukampā no katā nātha tayā ayaṃ,
Tavānāgamane sabbe mayaṃ bhasmībhavāmahe.
66.
Anukampā mayipi te visuṃ hotu mahodaya 17
Punarāgamanenettha vāsabhumiṃ mamāmama." 18
67
Adhivāsayitvā 19 bhagavā tuṇhībhāvenidhāgamaṃ,
Patiṭṭhāpesi tattheva rājāyatanacetiyaṃ,
--
13. [A.] Pasīdiya 14. [A.] Ṭhānaṃ hitatthaṃ 15. [A.] Taṃ ca rukkhaṃ.
16. [E.A.] Pavidhaṃsayi 17. [T.E.] Mahādaya 18. [A.] Mamāgama.
19. [E.](Pāṭha) adhivāsayittha.

[SL Page 006] [\x 6/] (
68
Tañvāpi rājāyatanaṃ pallaṅkañca mahārahaṃ
Appesi nāgarājūnaṃ lokanātho namassituṃ.
69
"Paribhogacetiyaṃ mayhaṃ nāgarājā namassatha,
Taṃ bhavissati vo tātā hitāya ca sukhāya ca."
70
Iccevamādiṃ sugato nāgānaṃ anusāsanaṃ
Katvā jetavanaṃ eva gato lokānukampako'ti.

(Katvā gato jetavanaṃ sabbalokānukampako ṭīkā)

Nāgadīpāgamanaṃ.
71
Tato so tatiye vasse nāgindo maṇiakkhiko
Upasaṅkamma sambuddhaṃ saha saṅghaṃ nimantayi.
72
Bodhito aṭṭhame vasse vasaṃ jetavane jino
Nātho pañcahi bhikkhūnaṃ satehi parivārito
73
Dutiye divase bhattakāle ārocite jino
Ramme vesākhamāsamhi puṇṇamāyaṃ munissaro.
74
Tattheva pārupitvāna saṅghāṭiṃ pattamādiya
Āgā kalyāṇidesaṃ taṃ maṇiakkhinivesanaṃ.
75
Kalyāṇicetiyaṭṭhāne kate ratanamaṇḍape
Mahārahamhi phallaṅke saha saṅghenu'pāvisi.
76
Dibbehi kajjabhojjehi sagaṇo sagaṇaṃ jinaṃ
Nāgarājā dhammarājaṃ santappesi sumānaso.
77
Tattha dhammaṃ desayitvā satthā lokānukampako
Uggantvā sumane kūṭe padaṃ dassesi nāyako.
78
Tasmiṃ pabbatapādamhi sahasaṅgho yathāsukhaṃ
Divāvihāraṃ katvāna dīghavāpimupagami.
79
Tattha cetiyaṭṭhānamhi sasaṅgho va nisīdiya
Samādhiṃ appayī nātho ṭhānagāravapattiyā
80 Tato vuṭṭhāya ṭhānamhā ṭhānāṭhānesu kovido
Mahāmeghavanārāmaṭṭhānamāga mahāmuni.
81
Mahābodhiṭhitaṭṭhāne nisīditvā sasāvako
Samādhiṃ appayī nātho, mahāthūpaṭṭhite tathā.

[SL Page 007] [\x 7/] (
82
Thūpārāmamhi thūpassa ṭhitaṭṭhāne tatheva ca.
Samādhito'tha vuṭṭhāya silācetiyaṭhānago
83
Sahāgate devagaṇe gaṇī manuya
Tato jetavanaṃ buddho buddhasabbatthako 20 agā.
84
Evaṃ laṅkāya nātho hitamamitamatī āyatiṃ pekkhamāno
Tasmiṃ kālamhi laṅkāsurabhujaga-gaṇādīnamatthañca passaṃ
Āgā tikkhattumetaṃ ativipuladayo lokadīpo sudīpaṃ
Dīpo tenāyamāsī sujanabahumato dhammadīpāvabhāsīti.

Kalyāṇyāgamanaṃ.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Tathāgatābhigamanaṃ nāma
Paṭhamo paricchedo.
---------
Dutiyo paricchedo.
1 Mahāsammatarājassa vaṃsajo hi mahāmuni
Kappassādimhi rājā'si mahāsammatanāmako.
2 Rojo ca vararojo ca tathā kalyāṇakā duve
Uposatho ca mandhātā carako'pavarā duve
3 Cetiyo mucalo ceva mahāmuvalanāmako
Mucalindo sāgaro ceva sāgaradevanāmako 1
4 Bharato bhagīratho ceva rucī ca surucī'pi ca
Patāpo mahāpatāpo panādā ca tathā duve
5 Sudassanā ca nerū ca tathā eva duve duve
Pacchimā cā'ti rājāno tassa puttapaputtakā
6 Asaṃkhiyāyukā ete aṭṭhavīsati bhumipā
Kusāvatiṃ rājagahaṃ mithilañcāpi āvasuṃ.
7 Tato satañca rājāno chappaññāsa ca saṭṭhi 2 ca
Caturāsītisahassāni chattiṃsā ca tato pare
----
20. [T]ga[E]ga buddhisabbaddhago 1. [A.T.] Mucalindo ca sagaro sāgaro devatāmako
2. [A.T.] Chappaññāsa sasaṭṭhī .

[SL Page 008] [\x 8/] (
8 Dvattiṃsa aṭṭhavīsā 3 ca dvāvīsati tato pare
Aṭṭhārasa sattarasa pañcadasa 4 catuddasa
9 Nava satta dvādasa ca pañcavīsa tato pare
Pañcavīsaṃ dvādasa ca dvādasañca navāpi ca
10
Caturāsītisahassāni makhādevādikāpi ca
Caturāsītisahassāni kaḷārajanakādayo
11
Soḷasa yāva okkākaṃ 5 paputtā rāsito ime
Viṃ visuṃ pure rajjaṃ kamato anusāsisuṃ
12
Okkāmukho jeṭṭhaputto okkākassā'si bhūpati,
Nipuro 6 candimā candamukho ca sivi sañjayo 7
13
Vessantaramahārājā jālī 8 ca sīhavāhano
Sīhassaro ca icecate tassa puttapaputtakā
14
Dveasīti-sahassāni sīhassarassa rājino
Puttapputtarājāno, jayaseno tadantimo.
15
Ete kapilavatthusmiṃ sakyarājāti vissutā.
Sīhahanu mahārājā jayasenassa atrajo,
16
Jayasenassa dhītā ca nāmenā'si yasodharā
Devadahe devadahasakko nāmā'si bhūpati,
17
Añjano cā'tha kaccanā āsuṃ tassa sutā duve,
Mahesī vā'si kaccanā rañño sīhahanussa sā.
18
Āsi añjanasakkassa mahesī sā yasodharā,
Añjanassa duve dhītā māyā vātha pajāpatī,
19
Puttā duve daṇḍapāṇī suppabuddho ca sākiyo.
Pañca puttā duve dhītā āsuṃ sīhahanussa tu.
20
Suddhodano dhotodano sakkasukkāmitodano 9
Amitā pamitā cā'ti ime pañca, imā duve.
21
Suppabuddhassa sakkassa mahesī amitā ahu,
Tassā'suṃ bhaddakaccānā devadatto duve sutā.
----
3. [E.] Aṭṭhavīsaṃ 4. [E.] Paṇṇarasa 5. [E.] Okkākā 6. [E.] Nipuṇo.
7. [A.T.] Sirisañjayo. [E.] Sivisañjayo 8. [A.T.] Cāmī 9. [A.T.]Sukkodano mitodano

[SL Page 009] [\x 9/] (

22
Māyā pajāpatī ceva suddhodanamahesiyo,
Suddhodanamahārañño putto māyāya so jino.
23
Mahāsammatavaṃsamhi asambhinne mahāmunī
Evaṃ pavatte sañjāto sabbakhattīyamuddhani
24
Siddhatthassa kumārassa bodhisattassa sā ahu
Mahesī bhaddakaccānā, putto tassāsi rāhulo.
25
Bimbisāro ca siddhatthakumāro ca sahāyakā,
Ubhinnaṃ pitaro cāpi sahāyā eva te ahuṃ.
26
Bodhisatto bimbisārā pañcavassādhiko ahu.
Ekūnatiṃso vayasā bodhisatto'bhinikkhami.
27
Padahitvāna chabbassaṃ bodhiṃ patvā kamena ca
Pañcatiṃso tha vayasā bimbisāramupāgami.
28
Bimbisāro paṇṇarasavasso'tha pitarā sayaṃ
Abhisitto mahāpañño patto rajjassa, tassa tu
29
Patte 10 soḷasame vasse satthā dhammamadesayi.
Dvāpaññāseva vassāni rajjaṃ kāresi so pana.
30
Rajje samā paṇṇarasa pubbe jinasamāgamā,
Sattatiṃsa samā tassa dharamāne tathāgate
31
Bimbisārasuto'jātasattu taṃ ghātiyā'matī 11
Rajjaṃ dvattiṃsavassāni mahāmittaddu kārayi.
32
Ajāsattuno vasse aṭṭhame muni nibbuto.
Pacchā so kārayī rajjaṃ vassāni catuvīsati.
33
Tathāgato sakalaguṇaggataṃ gato
Aniccatāvasamavaso upāgato
Itī'dha yo bhayajananiṃ aniccataṃ
Avekkhate, sa bhavati dukkhapāragu 12 ti.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Mahāsammatavaṃso nāma
Dutiyo paricchedo
---
10.[A.] Patto. 11. [A.T.] Ghātiyāmari. 12. [E.] Pārago.

[SL Page 010] [\x 10/] (
Tatiyo paricchedo
1 Pañcanetto jino pañcavattāḷisasamā'samo
Ṭhatvā sabbani kiccāni katvā lokassa sabbathā
2 Kusinārāya yamakasālānamantare vare
Vesākhapuṇṇamāyaṃ so dīpo lokassa nibbuto. 3
Saṅkhyāpathamatikkantā bhikkhu tattha samāgatā
Khattiyā brāhmaṇā vessā suddā devā tatheva ca.
4 Satta satasahassāni tesu pāmokkhabhikkhavo,
Thero mahakassapo'ca saṅghatthero tadā ahu
5 Satthu sarīrasārīra - dhātukiccāni kāriya
Icchanto so mahāthero satthu dhammaviraṭṭhitiṃ
6 Lokanāthe dasabale sattāhaparinibbute
Dubbhāsitaṃ subhaddassa buḍḍhassa vacanaṃ saraṃ,
7 Saraṃ cīvaradānañca samatte ṭhapanaṃ tathā
"Saddhammaṭṭhapanatthāya muninānuggahaṃ kataṃ"
8 Kātuṃ saddhammasaṃgītiṃ sambuddhānumate 2 yati
Navaḍga sāsanadhare sabbaṅgasamupāgate
9 Bhīkkhū pañcasate yeva 3 mahākhīṇāsave vare
sammanti ekenūne tu ānandattherakāraṇā.
10
Puna ānandathero'pi bhikkhuhi abhiyācito
Sammanti kātuṃ saṅgitiṃ sā na sakkā hi taṃ vinā.
11
Sādhukīḷanasattāhaṃ, sattāhaṃ dhātupūjanaṃ,
Iccaddhamāsaṃ khepetvā sabbalokānukampakā
12
"Vassaṃ vasaṃ 4 rājagahe kassāma 5 dhammasaṅgahaṃ,
Nāññehi tattha vatthabba" miti katvāna nicchayaṃ
13
Sokāturaṃ tattha tattha assāsentā mahājanaṃ
Jambudīpamhi te therā vicaritvāna cārikaṃ
14
Āsāḷhisukkapakkhimhi sukkapakkhaṭhitatthikā
Upāgamuṃ rājagahaṃ sampannacatupaccayaṃ.
---
1. [A.T.]Dhamma satthu ciraṭḍitiṃ 2. [E.] Sambuddhānumatiṃ satiṃ 3. Pañcāsanāneva
4. [E.]Vasantā. 5. [E.] Karissāma.

[SL Page 011] [\x 11/] (
15
Tatthe'va vassūpagatā te mahākassapādayo
Therā thiraguṇūpetā sambuddhamatakovidā
16
Vassānaṃ paṭhamaṃ māsaṃ sabbasenāsanesu'pi
Kāresuṃ paṭisaṅkhāraṃ vatvānā'jātasattuno.
17
Vihārapaṭisaṅkhāre niṭṭhite āhu bhūpatiṃ
"Idāni dhammasaṃgītiṃ karissāma mayaṃ" iti
18
"Kattabbaṃ kinti" puṭṭhassa nisajjaṭṭhānamādisuṃ 6
Rājā katthā'ti pucchitvā vuttaṭṭhānamhi tehi so
19
Sīghaṃ vehāraselassa passe kāresi maṇḍapaṃ
Sattapaṇṇiguhādvāre rammaṃ devasabhopamaṃ
20
Sabbathā maṇḍayitvā taṃ attharāpesi tattha so
Bhikkhūnaṃ gaṇanāyeva anagghattharaṇāni ca.
21
Nissāya dakkhiṇaṃ bhāgaṃ uttarāmukhamuttamaṃ
Therāsanaṃ supaññattaṃ āsi tattha mahārahaṃ
22
Tasmiṃ maṇḍapamajjhasmiṃ puratthāmukhamuttamaṃ
Dhammāsanaṃ supaññattaṃ ahosi sugatārahaṃ.
23
Rājā'rovayi therānaṃ "kammaṃ no niṭṭhitaṃ" iti.
Te therā theramānandamānandakaramabravuṃ,
24
"Sve santipāto ānanda, sekhena gamanaṃ tahiṃ
Na yuttaneta yuttante, sadatthe tvaṃ appamatto tato bhava"
25
Iccevaṃ codito thero katvāna viriyaṃ samaṃ
Iriyāpathato muttaṃ arahattamapāpuṇi.
26
Vassānaṃ dutiye māse dutiye divase pana
Rucire maṇḍape tasmiṃ therā sannipatiṃsu te.
27
Ṭhapetvā'nandatherassa anucchavikamāsanaṃ
Āsanesu nisīdiṃsu arahanto yathārahaṃ.
28
Thero'rahattappattiṃ so ñāpetuṃ tehi nāgamā,
"Kuhiṃ ānandathero"ti vuccamāne tu kehici
29
Nimmujjitvā paṭhaviyā ganthvā jotipathena vā
Nisīdi thero ānando attano ṭhapitāsane.
------
6. [E.] Māhu te [S.] Māha te.

[SL Page 012] [\x 12/] (
30
Upālitheraṃ vinaye, sesadhamme asesake
Ānandattheramakaruṃ sabbe therā dhurandhare.7
31
Mahāthero sakattānaṃ vinayaṃ pucchituṃ sayaṃ
Sammannu'pālithero ca vissajjetuṃ tameva tu.
32
Therāsane nisīditvā vinayaṃ tamapucchi so,
Dhammāsane nisīditvā vissajjesi tameva so.
33
Vinayaññunamaggena vissajjitakamena te
Sabbe sajjhāyamakaruṃ vinayaṃ nayakovidā.
34
Aggaṃ bahussutādīnaṃ kosārakkhaṃ mahesino
Sammantitvāna attānaṃ thero dhammamapucchi so.
35
Tathā sammantiya'ttānaṃ dhammāsanagato sayaṃ
Vissajjesi tamānandatthero dhammamasesato.
36
Vedehamuninā tena vissajjitakamena te
Sabbe sajjhāyamakaruṃ dhammaṃ dhammatthakovidā.
37
Evaṃ sattahi māsehi dhammasaṃgīti niṭṭhitā
Sabbalokahitatthāya sabbalokahitehi sā.
38
Mahākassapatherena idaṃ sugatasāsanaṃ
Pañcavassasahassāni samatthaṃ vattane kataṃ
39
Atīva jātapāmojjā sandhārakajalantikā
Saṃgītipariyosāne chaddhā kampi mahāmahī.
40
Acchariyāni vā'hesuṃ loke nekāni nekadhā.
Thereheva katattā ca theriyāyaṃ paramparā.
41
Paṭhamaṃ saṅgahaṃ katvā sabbalokahitaṃ bahuṃ
Te yāvatāyukaṃ ṭhatvā therā sabbe'pi nibbutā.
42
Therā'pi te matipadīpahatandhakārā
Lokandhakārahananamhi mahāpadīpā
Nibbāpitā maraṇaghoramahānilena
Tenāpi jivitamadaṃ matimā jaheyyāti.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Paṭhamadhammasaṃgīti nāma
Tatiyo paricchedo.
-------
7. [A.] Dhurandharā

[SL Page 013] [\x 13/] (
Catuttho paricchedo.
1 Ajātasattuputto taṃ ghātetvo'dāyibhaddako
Rajjaṃ soḷasavassāni kāresi mittadūbhiko.
2 Udāyibhaddaputto taṃ ghātetvā anuruddhako,
Anuruddhassa putto taṃ ghātetvā muṇḍunāmako
3 Mittadaduno dummatino te'pi rajjamakārayuṃ,
Tesaṃ ubhinnaṃ rajjesu aṭṭhavassāna'tikkamuṃ.
4 Muṇḍassa putto pitaraṃ ghātetvā nāgadāsako
Catuvīsati vassāni rajjaṃ kāresi pāpako
5 "Pitughātakavaṃso'yami"ti kuddhā'tha nāgarā
Nāgadāsakarājānaṃ apanetvā samāgatā
6 Susunāgo'ti paññātaṃ amaccaṃ sādhusammataṃ
Rajje samahisiñciṃsu sabbesaṃ hitamānasā.
7 So aṭṭhārasa vassāni rājā rajjamakārayi.
Kālāsoko tassa putto aṭṭhavīsati kārayi.
8 Atīte dasame vasse kālāsokassa rājino
Sambuddhaparinibbāṇā evaṃ vassasataṃ ahu
9 Tadā vesāliyā bhikkhū anekā vajjiputtakā
Siṅgiloṇaṃ, dvaṅgulañca, tathā gāmantaraṃ'pi ca,
10
Āvāsā'numatā'ciṇṇaṃ, amathitaṃ, jalogi ca
Nisīdanaṃ adasakaṃ, jātarūpādikaṃ iti
11
Danavatthūni dīpesuṃ kappantīti alajjino.
Taṃ sutvāna yasatthero caraṃ vajjisu cārikaṃ
12
Chalabhiñño balappatto yaso kākaṇḍakatrajo
Taṃ sametuṃ saussāho tatthā'gami mahāvanaṃ.
13
Ṭhapetvā' posathagge te kaṃsapātiṃ sahodakaṃ
"Kahāpaṇādiṃ saṅghassa dethe" tā'hu upāsake.
14
"Na kappate'taṃ mā detha" iti thero sa vārayi.
Paṭisāraṇiyaṃ kammaṃ yasattherassa te karuṃ.

[SL Page 014] [\x 14/] (
15
Yācitvā anudutaṃ so saha tena puraṃ gato
Attano dhammavādittaṃ saññopetvā'ga 8 nāgare.
16
Anudūtavaco sutvā tamukkhipitumāgatā
Parikkhipiya aṭṭhaṃsu gharaṃ therassa bhikkhavo.
17
Thero uggamma nabhasā gantvā kosambiyaṃ tato
Pāveyyakāvantikānaṃ bhikkhūnaṃ santikaṃ lahuṃ.
18
Pesesi dūte tu, sayaṃ gantvā'hogaṅgapabbataṃ
Āha sambhutatherassa taṃ sabbaṃ sāṇavāsino
19
Paveyyakā saṭṭhitherā asītā'vantikāpi ca
Mahākhīṇāsavā sabbe ahogaṅgamhi otaruṃ.
20
Bhikkhavo sannipatitā sabbe tattha tato tato
Āsuṃ navutisahassāni, mantetvā akhilā'pi te
21
Soreyya revatattheraṃ bahussuta'manāsavaṃ
Taṅkālapamukhaṃ ñatvā passituṃ nikkhamiṃsu taṃ.
22
Thero tammantaṇaṃ sutvā vesāliṃ gantumeva so
Icchanto phāsugamanaṃ tato nikkhami taṅkhaṇaṃ.
23
Pāto pāto'va nikkhanta-ṭhānaṃ tena mahattanā
Sāyaṃ sāyamupentā naṃ sahajātiyamaddasuṃ.
24
Tattha sambhutatherena yasatthero niyojito
Saddhammasavaṇante taṃ revatattheramuttamaṃ
25
Upecca dasavatthūni pucchi, thero paṭikkhipi.
Sutvādhikaraṇaṃ tañca 'nisedhemā'ti abravi.
26
Pāpāpi pakkhaṃ pekkhantā revatattheramuttamaṃ
Sāmaṇakaṃ parikkhāraṃ paṭiyādiya te bahuṃ 27
Sīghaṃ nāvāya gantvāna sahajātisamīpagā
Karonti 9 bhattavissaggaṃ bhattakāle upaṭṭhite.
28
Sahajātiṃ āvasanto sāḷhathero vicintiya
"Pāveyyakā dhammavādī" iti passi anāsavo.
29
Upecca taṃ mahābrahmā "dhamme tiṭṭhā" ti abravī.
Niccaṃ dhamme ṭhitattaṃ so attano tassa abravī.
----- - ----
8. [E.] Saññāpetvā'ca 9. [E.A.] Karontā

[SL Page 015] [\x 15/] (
30
Te parikkhāramādāya revatattheramaddasuṃ,
Thero na gaṇhi, tappakkhagāhī-sissaṃ 10 paṇāmayi.
31
Vesāliṃ te tato gantvā tato pupphapuraṃ gatā
Vadiṃsu kālāsokassa narindassa alajjino
32
"Satthussa no gandhakuṭiṃ gopayanto mayaṃ tahiṃ
Mahāvanavihārasmiṃ vasāma vajjibhumiyaṃ
33
'Gaṇahissāma vihāra'nti gāmavāsikabhikkhavo
Āgacchanti mahārāja, paṭisedhaya te"iti.
34
Rājānaṃ duggahītaṃ tena katvā vesālimāgamuṃ
Revatattheramūlamhi sahajātiyamettha tu
35
Bhikkhū satasahassāni ekādasa samāgatā
Navutiñca sahassāni ahū taṃvatthusantiyā.
36
Mūlaṭṭhehi vinā vatthusamanaṃ neva rovayi
Thero,11 sabbe'pi bhikkhu te vesālimagamuṃ tato.
37
Duggahīto va so rājā tatthāmacce apesayi,
Mūḷhā devānubhāvena aññattha agamiṃsu te.
38
Pesetvā te mahīpālo taṃ rattiṃ supinena so
Apassi sakamattānaṃ pakkhittaṃ lohakumbhiyā.
39
Atibhīto ahū rājā, tamassāsetumāgamā
Bhaginī nandatherī tu ākāsena anāsavā.
40
"Bhāriyante kataṃ kammaṃ, dhammike'yye khamāpaya,
Pakkho tesaṃ bhavitvā tvaṃ kuru sāsanapaggahaṃ.
41
Evaṃ kate sotthi tuyhaṃ hessatī ''ti apakkami
Pabhāte yeva vesāliṃ gantuṃ nikkhami bhūpati.
42
Gantvā mahāvanaṃ bhikkhusaṃghaṃ so santīpātiya
Sutvā ubhinnaṃ vādañca dhammapakkhañca rociya
43
Khamāpetvā dhammike te bhikkhū sabbe mahīpati
Attano dhammapakkhattaṃ vatvā "tumhe yathāruci
44
Sampaggahaṃ sāsanassa karothā" ti ca bhāsiya
Datvā ca tesaṃ ārakkhaṃ agamāsi sakaṃ puraṃ.
----- - ----
10. [S.E.] Taṃ pakkhaṃ, pakkhagāhī 11. [A.] Therā

[SL Page 016] [\x 16/] (
45
Nicchetuṃ tāni vatthūni saṅgho sannipatī tadā,
Anaggāni 12 tattha bhassāni saṅghamajjhe ajāyisuṃ.
46
Tato so revatatthero sāvetvā saṅghamajjhago
Ubbāhikāya taṃ vatthuṃ sametuṃ nicchayaṃ akā.
47
Pācīnake va caturo, caturo pāveyyake pi ca,
Ubbahikāya sammanni bhikkhū taṃvatthusantiyā 13
48
Sabbakāmī ca sāḷho va khujjasobhitanāmako
Vāsabhagāmiko cāti therā pācīnakā ime
49
Revato sāṇasambhuto yaso kākaṇḍakatrajo
Sumano cā'ti cattāro therā pāveyyakā ime
50
Sametuṃ tāni vatthūnī appasaddaṃ anākulaṃ
Agamuṃ vālukārāmaṃ 14 aṭṭhattherā anāsavā
51
Daharenā'jitenettha 15 paññatte āsane subhe
Nisīdiṃsu mahātherā mahāmunimataññuno.
52
Tesu vatthusu ekekaṃ kamato revato mahā-
Thero theraṃ sabbakāmiṃ pucchi pucchāsu kovido.
53
Sabbakāmī mahāthero tena puṭṭho'tha vyākarī
Sabbāni tāni vatthūni na kappantī ti suttato.
54
Nihanitvā'dhikaraṇaṃ 16 taṃ te tattha yathākkamaṃ
Tatheva saṅghamajjhepi 17 pucchāvissajjanaṃ karuṃ.
55
Niggahaṃ pāpabhikkhūnaṃ dasavatthukadīpinaṃ
Tesaṃ dasasahassānaṃ mahātherā akaṃsu te.
56
Sabbakāmī puthuviyā 18 saṅghatthero tadā ahu,
So vīsaṃvassasatiko tadā'si upasampadā.
57
Sabbakāmī ca sāḷho ca revato khujjasobhito
Yaso kākaṇḍakasuto sambhuto sāṇavāsiko
58
Therā ānandatherassa ete saddhivihārino.
Vāsabhagāmiko ceva sumano ca duve pana
----- - ----
12. [A.] Nantāni, [D.] Aggāni. 13. [A.] Bhikkhūnaṃ vatthusantiyā. 14. [E.] Vālikārāmaṃ. 15. [A.] Daharenāpi tenettha. 16.[A.E.T.] Nīharitvā.
17. [A.T.] Tattheva saṃghamajjhamhi 18. [E.] Pathaviyā

[SL Page 017] [\x 17/] (
59
Therā'nuruddhatherassa ete saddhivihārino.
Aṭṭhatherā'pi dhaññā te diṭṭhapubbā tathāgataṃ.
60
Bhikkhū satasahassāni dvādasāsuṃ samāgatā,
Sabbesaṃ revatatthero bhikkhūnaṃ pamukho tadā. 19
61
Tato so revatatthero saddhammaṭṭhitiyā ciraṃ
Kāretuṃ dhammasaṅgītiṃ sabba-bhikkhu-samūhato 20
62
Pahinnatthādiñāṇānaṃ piṭakattayadhārinaṃ
Satāni satta bhikkhūnaṃ arahantānamuccati.
63
Te sabbe vālukārāme kālāsokena rakkhitā
Revatattherapāmokkhā akaruṃ dhammasaṅgahaṃ.
64
Pubbe kataṃ tathā eva 21 dhammaṃ pacchāca 22 bhāsitaṃ
Ādāya niṭṭhapesuṃ taṃ etaṃ māsehi aṭṭhahi.
65
Evaṃ dutiyasaṃgītiṃ katvā te'pi mahāyasā
Therā dosakkhayaṃ pattā pattākālena nibbutiṃ.
66
Iti paramamatīnaṃ pattipattabbakānaṃ
Tibhavahitakarānaṃ lokanāthorasānaṃ
Sumariya maraṇaṃ taṃ saṅkhatāsārakattaṃ
Parigaṇiyamasesaṃ appamatto bhaveyyā-ti.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Dutiyasaṃgīti nāma catuttho paricchedo.
---------
Pañcamo paricchedo.
1 Yā mahākassapādīhi mahātherehi ādito
Katāsaddhammasaṃgīti theriyā'ti pavuccati,
2 Eko'va theravādo so ādivassasate ahu,
Aññācariyavādā tu tato oraṃ ajāyisuṃ.
3 Tehi saṃgītikārehi therehi dutiyehi te
Niggahītā pāpabhikkhū sabbe dasasahassakā
----- - ----
19. [A.] Tato 20. [A.] Sabbabhikkhū samūhato, 21. [A.T.] Tadā evaṃ
22. [E.] Va.

[SL Page 018] [\x 18/] (
4 Akaṃsā'cariyavādaṃ te mahāsaṃgītināmakaṃ, 1
Tato gokulikā jātā ekabbohārikāpi 2 ca.
5 Gokulikehi paṇṇattivādā bāhulikāpi ca,3
Cetiyavādā tesveva, sambhāsaṃghikā cha te. 4
6 Punāpi theravādehi mahiṃsāsakabhikkhavo
Vajjiputtakabhikkhū ca duve jātā ime khalu.
7 Jātātha 5 dhammuttariyā bhadrayānika-bhikkhavo
Channāgarā 6 sammitīyā 7 vajjiputtiya-bhikkhūhi 8
8 Mahiṃsāsakabhikkhūhi bhikkhū sabbatthivādino
Dhammaguttiyabhikkhū ca jātā khalu ime duve.
9 Jātā sabbatthivādīhi kassapiyā, tato pana
Jātā saṅkantikā bhikkhū, suttavādā tato pana.
10
Theravādena saha te honti dvādasi'mepi ca,
Pubbe vuttā cha vādā ca iti aṭṭhārasākhilā.
11
Sattarasāpi dutiye jātā vassasate iti,
Aññāvariyavādā tu tato oramajāyisuṃ:-
12
Hemavatā rājagiriyā tathā siddhatthikāpi ca
Pubbaseliyabhikkhū ca tathā aparaseliyā.
13
Vājiriyā cha ete hi 9 jambudīpamhi bhinnakā.
Dhammaruci sāgaliyā laṅkādīpamhi bhinnakā.

Ācariyakulavādakathā niṭṭhitā.10
14
Kālāsokassa puttā tu ahesuṃ dasabhātikā,
Bāvīsatiṃ te vassāni rajjaṃ samanusāsisuṃ.
15
Nava nandā 11 tato āsuṃ kameneva narādhipā,
Te'pi bāvīsa vassāni rajjaṃ samanusāsisuṃ.
16
Moriyānaṃ khattiyānaṃ vaṃse jātaṃ sirīdharaṃ
Candagutto'ti paññātaṃ vāṇakko brāhmaṇo tato
----- - ----
1. [E.] Mahāsaṃghikanāmakaṃ, 2. [E.] Ekavyohārikāpi. 3. [E.] Bahulikāpica.
4.[A.] Mahāsaṃgītināmakā. 5.[A.E.] Jātāti 6.[E.] Chandāgārika [A.]Chattāgāra.
7. [E.]Sammiti 8. [E.A.] Bhikkhavo. 9. [E.]Pi. 10. [A.D.]Ācariyakula bhedo.
11. [A.D.]Nava bhātaro.

[SL Page 019] [\x 19/] (
17
Navamaṃ dhananandaṃ taṃ ghātetvā caṇḍakodhasā
Sakale jambudīpasmiṃ rajje samabhisiñci so.
18
So catubbīsa vassāni rājā rajjamakārayi,
Tassa putto bindusāro aṭṭhavīsati kārayi.
19
Bindusārasutā āsuṃ sataṃ eko ca vissutā,12
Asoko āsi tesantu puññatejobaliddhiko.13
20
Cemātike bhātaro so bhantvā ekūnakaṃ sataṃ
Sakale jambudīpasmiṃ ekarajjamapāpuṇi.
21
Jinanibbāṇato pacchā pure tassābhisekato
Sāṭṭhārasaṃ vassasatadvayamevaṃ vijāniyaṃ.
22
Patvā catuhi vassehi ekarajjaṃ mahāyaso
Pure pāṭaliputtasmiṃ attānambhisecayi.
23
Tassābhisekena samaṃ 14 ākāse bhumiyaṃ tathā
Yojane yojane āṇā niccaṃ pavattitā 15 ahu.
24
Anotattodakakāje aṭṭhānesuṃ dine dine
Devā, devo akā tehi saṃvibhāgaṃ janassa ca
25
Nāgalatādantakaṭṭhaṃ ānesuṃ himavantato
Anekesaṃ sahassānaṃ devā eva pabhonakaṃ.
26
Agadāmalakañceva, tathāgadaharītakaṃ,
Tato'ca ambapakkañca vaṇṇagandharasuttamaṃ.
27
Pañcavaṇṇāni vatthāni, hatthapuñchanapaṭṭakaṃ
Pītaṃ ca, dibbapānañca chaddantadahato marū.
28
*Marantā nagare tasmiṃ migasukarapakkhino
Āgantvāna mahānasaṃ sayameva maranti ca.
29
*Gāvo tattha carāpetvā vajamānenti dīpino 16
Khettavatthutaḷākādiṃ pālenti mīgasūkarā.
30
Sumanaṃ pupphapaṭakaṃ asuttaṃ, dibbamuppalaṃ,
Vilepanaṃ, añjanañca nāgā nāgavimānato.
----- - ----
12. [S.] Vīsati 13. Tejamahiddhiko 14. [E -] sekasamakālaṃ
15. [A.E.T.] Pavisatā * imā dve gāthā iṃgalaṇḍiyapotthake adholipiyaṃ dassitā.
Ṭīkāyaṃ imā na vitthāritā. 16. [E.] Dīpayo.

[SL Page 020] [\x 20/] (
31
Sālivāhasahassāni navutintu suvā pana
Chaddantadahato yeva āhariṃsu dine dine.
32
Te sālī nitthusakaṇe akhaṇḍetvāna taṇḍule
Akaṃsu mūsikā tehi bhattaṃ rājakule ahu.
33
Akaṃsu satataṃ tassa madhuni madhumakkhikā,
Tathā kammārasālāsu acchā kūṭāni pātayuṃ.
34
Karavīkā sakuṇikā manuññamadhurassarā
Akaṃsu tassā'gantvāna rañño madhuravassitaṃ.
35
Rājā'bhisitto so'soko kumāraṃ tissasavhayaṃ
Kaṇiṭṭhaṃ saṃ sodariyaṃ uparajje'bhisevayī.

Dhammāsokābhiseko niṭṭhito.
36
Pitā saṭṭhisahassāni brāhmaṇe brahmapakkhike
Bhojesi, sopi te yeva tīṇi vassāni bhojayi.
37
Disvā'nupasamaṃ tesaṃ asoko parivesane
'Viveyya dānaṃ dassa'nti amacce sanniyojiya 17
38
Āṇāpayitvā matimā nānāpāsaṇḍike visuṃ
Vīmaṃsitvā nīsajjāya bhojāpetvā visajjayī.
39
Kāle vātāyanagato santaṃ racchāgataṃ 18 yatiṃ
Nigrodhasāmaṇeraṃ so disvā cittaṃ pasādayi.
40
Bindusārassa puttānaṃ sabbesaṃ jeṭṭhabhātuno
Sumanassa kumārassa putto sobhi kumārako.
41
Asoko pitarā dinnaṃ rajja mujjeniyaṃ hi so
Hitvā'gato pupphapuraṃ bindusāre gilānake,
42
Katvā puraṃ sakāyattaṃ mate pitari, bhātaraṃ
Ghātetvā cheṭṭhakaṃ rajjaṃ aggahesī pure vare.
43
Sumanassa kumārassa devī tannāmikā tato
Gabbhīnī nikkhamitvāna pācīnadvārato bahī
44
Caṇḍālagāmamagamā, tattha nīgrodhadevatā
Tamālapiya nāmena māpetvā gharakaṃ adā.
----- - ----
17. [E.] Sanniyojayi 18. [A.] Racchāya taṃ.

[SL Page 021] [\x 21/] (
45
Tadahe'va varaṃ puttaṃ vijāyitvā, sutassa sā
Nigrodhoti akā nāmaṃ devatānuggahānugā.
46
Disvā taṃ jeṭṭhacaṇḍālo attano sāminiṃ viya
Maññanto taṃ upaṭṭhāsi sattavassāni sādhukaṃ.
47
Taṃ mahāvaruṇo thero tadā disvā kumārakaṃ
Upanissayasampannaṃ arahā pucchi mātaraṃ,
48
Pabbājesi, khuragge so arahattamapāpuṇī.
Dassanāyo'pagacchanto so tato mātudeviyā
49
Dakkhiṇena ca dvārena pavisitvā puruttamaṃ
Taṃgāmagāmimaggena yāti rājaṅgaṇe tadā.
50
Sattāya iriyāya'smiṃ pasīdi sa mahīpati,
Pubbe'va 20 sannivāsena pemaṃ tasmiṃ ajāyatha.
51
Pubbe kira tayo āsuṃ bhātaro madhuvāṇijā,
Eko madhuṃ vikkiṇāti āharanti madhuṃ duve.
52
Eko paccekasambuddho vaṇarogāturo ahu,
Añño paccekasambuddho tadatthaṃ madhuvatthiko
53
Piṇḍacārikavattena nagaraṃ pāvisī, tadā
Titthaṃ jalatthaṃ gacchantī ekā ceṭī tamaddasa,
54
Pucchitvā madhukāmattaṃ ñatvā hatthena ādisi:
"Eso madhvāpaṇo bhante tattha gacchā" ti abravi.
55
Tattha pattassa buddhassa vāṇijo so pasādavā
Vissandayanto mukhato pattapuraṃ madhuṃ adā.
56
Puṇṇañca uppatantañca 21 patitañca mahītale
Disvā madhuṃ pasanto so evaṃ paṇidahī tadā:
57
"Jambudīpe ekarajjaṃ dānenā'nena hotu me,
Ākāse yojane āṇā, bhumiyaṃ yojane'ti ca."
58
Bhātare āgate āha "edisassa madhuṃ adaṃ,
Anudamodatha tumhe taṃ, tumhākañca yato madhu"
----- - ----
19. [A.D.] Nuggabhāgatā 20. [E.] Pubbetu [S.] Pubbena
21. [A.T.] Uppatitañca.

[SL Page 022] [\x 22/] (
59
Jeṭṭho āha atuṭṭho so "caṇḍālo nūna so siyā,
Nivāsenti hi caṇḍālā kāsāyāni sadā" iti.
60
Majjho "paccekabuddhaṃ taṃ khipa pāraṇṇave" iti.
Pattidānavaco tassa sutvā te cānumodisuṃ.
61
Āpaṇādesikā sā tu devittaṃ tassa patthayi,
Adissamānasandhī ca, rūpaṃ atimanoramaṃ.
62
Asoko madhudo 'sandhimittā devī tu veṭikā,
Caṇḍālavādī nigrodho, tisso so pāravādiko.
63
Caṇḍālavādī caṇḍāgālame āsi, yato tu so
Patthesi mokkhaṃ, mokkhañca sattavasso'va pāpuṇi.
64
Niviṭṭhapemo tasmiṃ so rājā'titurito tato
Pakkosāpesi taṃ, so tu santavuttī upāgamī
65
"Nisīda tātā'nurūpe āsane" tā'ha bhūpati,
Adisvā bhikkhumaññaṃ so sīhāsanamupāgami.
66
Tasmiṃ pallaṅkamāyante rājā iti vicintayi,
"Ajjā'yaṃ sāmaṇero me ghare hessati sāmiko"
67
Ālambitvā karaṃ rañño so pallaṅkaṃ samāruhi,
Nisīdi rājapallaṅke setacchattassa heṭṭhato.
68
Disvā tathā nisinnaṃ taṃ asoko so mahīpati
Sambhāvetvāna guṇato tuṭṭho'tīva tadā ahu.
69
Attano paṭiyattena khajjabhojjena tappiya
Sambuddhabhāsitaṃ dhammaṃ sāmaṇeramapucchi taṃ.
70
Tassa'ppamādavaggaṃ so sāmaṇero abhāsatha,
Taṃ sutvā bhumipālo so pasanno jinasāsane
71
"Aṭṭha te niccabhattāni dammi tātā" ti āha taṃ
"Upajjhāyassa me rāja tāti dammīti ā'ha so.
72
Puna aṭṭhasu dinnesu tāta'dā cariyassa 22 so,
Puna aṭṭhasu dinnesu bhikkhusaṅghassa tāna'dā 23
----- - ----
22. [A] tāni pācariyassa 23. [A] te tadā

[SL Page 023] [\x 23/] (
73
Puna aṭṭhasu dinnesu adhivāsesi buddhimā.
Dvattiṃsa bhikkhū ādāya dutiye divase gato,
74
Sahatthā tappito raññā dhammaṃ desiya bhupatiṃ
Saraṇesu ca sīlesu ṭhapesi sa mahājanaṃ. 24

Nigrodhasāmaṇeradassanaṃ.
75
Tato rājā pasanno so diguṇena dine dine
Bhikkhu saṭṭhisahassāni anupubbenu'paṭṭhahi. 25
76
Titthiyānaṃ sahassāni nikkaḍḍhitvāna saṭṭhi so 26
Saṭṭhibhikkhusahassāni ghare niccambhojayī.
77
Saṭṭhibhikkhusahassāni bhojetuṃ turito hi so
Paṭiyādāpayitvāna khajjabhojjaṃ mahārahaṃ
78
Bhusāpetvāna nagaraṃ gantvā saṅghaṃ nimantiya
Gharaṃ netvāna bhojetvā datvā sāmaṇakaṃ bahuṃ
79
Satthārā desito dhammo kittako"'ti apucchatha.
Vyākāsi moggaliputto tissatthero tadassa taṃ.
80
Sutvāna caturāsīti dhammakkhandhā'ti so 'bravī:
"Pūjemi ne' haṃ paccekaṃ vihārenā"ti bhupati.
81
Datvā tadā channavuti - dhanakoṭiṃ mahīpati
Puresu caturāsīti - sahassesu mahītale
82
Tattha tatthe'va rājūhi vihāre ārabhāpayi,
Sayaṃ asokārāmaṃ tu kārāpetuṃ samārabhi.
83
Ratanattaya-nigrodha-gilānānanti sāsane
Paccekaṃ satasahassaṃ so dāpesi 27 dine dine.
84
Dhanena buddhadinnena thūpapūjā anekadhā
Anekesu vihāresu aneke akaruṃ sadā.
85
Dhanena dhammadinnena paccaye caturo vare
Dhammadharānaṃ bhikkhūnaṃ upanesuṃ sadā narā
86
Anotattodakājesu saṃghassa caturo adā,
Tepiṭakānaṃ therānaṃ saṭṭhiye'kaṃ dine dine,
----- - ----
24. [S] ca mahājanaṃ, 25. [E.] Anupubbena vaḍḍhayi 26. [A.] Saṭṭhīyo.
27. [E] adāsi

[SL Page 024] [\x 24/] (
87
Ekaṃ asandhimittāya deviyā tu adāpayi,
Sayaṃ pana duve yeva paribhuñji mahīpati.
88
Saṭṭhibhikkhusahassānaṃ dantakaṭṭhaṃ dine dine
Soḷasitthisahassānaṃ adā nāgalatavhayaṃ.
89
Athekadivasaṃ rājā catusambuddhadassinaṃ 28
Kappāyukaṃ mahākāḷaṃ nāgarājaṃ mahiddhikaṃ
90
Suṇitvāna tamānetuṃ soṇṇasaṅkhalibandhanaṃ
Pesayitvā tamānetvā setacchattassa heṭṭhato
91
Pallaṅkamhi nisīdetvā nānāpupphehi pūjiya
Soḷasitthīsahassehi parivāriya abravi:-
92
"Saddhammacakkavattissa sabbaññussa mahesino
Rūpaṃ anantañāṇassa dassehi mama bho"iti.
93
Dvattiṃsalakkhaṇūpetaṃ asītibyañjanujjalaṃ
Byāmappabhāparikkhittaṃ ketumālāhi sobhitaṃ
94
Nimmāsi nāgarājā so buddharūpaṃ manoharaṃ.
Taṃ disvā'tipasādassa vimhayassa ca pūrito
95
"Etena nimmitaṃ rūpaṃ īdisaṃ, kīdisaṃ nu kho
Tathāgatassa rūpaṃ"ti āsi pītunnatunnato.
96
Akkhipūjantī saññātaṃ taṃ sattāhaṃ nirantaraṃ
Mahāmahaṃ mahārājā kārāpesi mahiddhiko.
97
Evaṃ mahānubhāvo ca saddho cāpi mahīpati,
Thero ca moggalīputto diṭṭhā pubbe vasīhi te.

Sāsanappaveso niṭṭhito.
98
Dutiye saṅgahe therā pekkhantā'nāgataṃ hi te
Sāsanopaddavaṃ tassa rañño kālamhi addasuṃ.
99
Pekkhantā sakale loke tadupaddavaghātakaṃ
Tissabrahmānamaddakkhuṃ aciraṭṭhāyījīvitaṃ.
100
Te taṃ samupasaṅkamma āyāviṃsu mahāmatiṃ
Manussesu'papajjitvā tadupaddavaghātanaṃ.29
----- - ----
28. [A] dassanaṃ, 29. [A D] ghātakaṃ,

[SL Page 025] [\x 25/] (
101
Adā paṭiññaṃ tesaṃ so sāsanujjotanatthiko.
Siggavaṃ caṇḍavajjiñca avocuṃ dahare yatī:
102
"Aṭṭhārasādhikā vassasatā upari hessati
Upaddavo sāsanassa, na samhossāma taṃ mayaṃ,
103
Imaṃ tumhā'dhikaraṇaṃ nopagañchīttha bhikkhavo,
Daṇḍakammārahā tasmā, daṇḍakammamidaṃ hi vo:
104
Sāsanujjotanatthāya tissabrahmā 30 mahāmatī
Moggalībrāhmaṇaghare paṭisandhiṃ gahessati,
105
Kāle tumhesu eko taṃ pabbājetu kumārakaṃ
Eko sambuddhavacanaṃ uggaṇhāpetu sādhukaṃ"
106
Ahu upalitherassa thero saddhivihāriko
Dāsako, soṇako tassa, dve therā soṇakassi'me.
107
Ahū vesāliyaṃ pubbe dāsako nāma sotthiyo,
Tisissasatajeṭṭho so vasaṃ ācariyantike
108
Dvādasavassiko yeva vedapāragato caraṃ
Sasisso vālikārāme vasantaṃ katasaṅgahaṃ
109
Upālitheraṃ passitvā nisīditvā tadantike
Vedesu gaṇṭhiṭṭhānāni pucchi, so tāni vyākari.
110
"Sabbadhammānupātito ekadhammo hi māṇava,
Sabbe dhammā osaranti 31 ekadhamme hi 32 ko nu so?"
111
Iccāha nāmaṃ sandhāya thero, māṇavako tu so
Nā'ññāsi pucchi "ko manto?" "Buddhamanto"ti bhāsito
112
"Dehīti āha, so āha "dema no vesadhārino."
Guruṃ āpucchi mantatthaṃ mātaraṃ pitaraṃ tathā,
113
Māṇavānaṃ satehe'sa tīhi therassa santike
Pabbajitvāna kālena upasampajji māṇavo.
114
Khīṇāsavasahassaṃ so dāsakattherajeṭṭhakaṃ
Upālithero vāvesi sakalaṃ piṭakattayaṃ.
----- - ----
30. [E] tisso brahmā. 31. [A] sabbe dhammā otaranti. 32. [E] ekadhammamhi

[SL Page 026] [\x 26/] (
115
Gaṇanāvītivattā 33 te sesā'riyaputhujjanā
Piṭakānu'ggahītāni yehi therassa santike.
116
Kāsīsu soṇako nāma satthavāhasuto ahu,
Giribbajaṃ vaṇijjāya gato mātāpitūhi so
117
Agā veḷuvanaṃ pañcadasavasso kumārako,
Māṇavā pañcapaññāsa parivāriya taṃ gatā.
118
Sagaṇaṃ dāsakaṃ theraṃ tattha disvā pasīdiya
Pabbajjaṃ yāci, so āha "tavā'puccha guruṃ"iti
119
Bhattattayamabhuñjitvā soṇako so kumārako
Mātāpitūhi kāretvā pabbajjānuññamāgato
120
Saddhiṃ tehi kumārehi dāsakattherasantike
Pabbajja upasampajja uggaṇhi piṭakattayaṃ.
121
Khīṇāsavasahassassa therasissagaṇassa so
Ahosi piṭakaññussa jeṭṭhako soṇako yatī.
122
Ahosi siggavo nāma pure pāṭalināmake
Paññavā'maccatanayo, aṭṭhārasasamo tu so
123
Pāsādesu vasaṃ tīsu chaḷaḍḍhtuausādhusu
Amaccaputtaṃ ādāya caṇḍavajjiṃ sahāyakaṃ
124
Purisānaṃ dasaddhehi satehi parivārito
Gantvāna kukkuṭārāmaṃ soṇakattheramaddasa.
125
Samāpattisamāpannaṃ nisinnaṃ saṃvutindriyaṃ
Vandite nālapantaṃ taṃ ñatvā saṅghamapucchi taṃ.
126
"Samāpattīsamāpannā nālapantī"ti āhu te.
"Kathannuvuṭṭhahantī"ti vuttā āhaṃsu bhikkhavo.
127
"Pakkosanāya satthussa, saṅghapakkosanāya ca,
Yathākālaparicchedā, āyukkhayavasena ca,
128
Vuṭṭhahantī"ti vatvāna tesaṃ disvo'panissayaṃ 34
Pāhesuṃ saṅghavacanaṃ, vuṭṭhāya sa tahiṃ agā.
----- - ----
33. [A] vatte 34. [E] dīsvāpanissasaṃ,

[SL Page 027] [\x 27/] (
129
Kumāro pucchi "kiṃ bhante nālapitthā"ti, āha so:
"Bhuñjimha bhuñjitabbaṃ"ti, āha "bhojetha no api."
130
Āha "amhādise jāte sakkā bhojayituṃ" iti.
Mātāpituanuññāya so kumāro'tha siggavo
131
Caṇḍavajji ca te pañcasatāni purisāpi ca
Pabbajitvo'pasampajjuṃ 35 soṇattherassa 36 santike
132
Upajjhāyantike yeva te duve piṭakattayaṃ
Uggahesuñca kālena 37 chalabhiññaṃ labhiṃsu ca. 38
133
Ñatvā tissapaṭisandhiṃ tato pabhuti siggavo
Thero so satta vassāni taṃ gharaṃ upasaṅkami.
134
"Gacchā"ti vācāmattampi sattavassāni nālabhi.
Alattha aṭṭhame vasse "gacchā"ti vacanaṃ tahiṃ.
135
Taṃ nikkhamantaṃ 39 pavisanto disvā moggali brāhmaṇo
"Kiñci laddhaṃ ghare no"ti pucchi, 'āmā'ti so'bravī.
136
Gharaṃ gantvāna pucchitvā dutiye divase tato
Musāvādena niggaṇhi theraṃ gharamupāgataṃ.
137
Therassa vacanaṃ sutvā so pasannamano dvijo
Attano pakatena'ssa niccaṃ bhikkhaṃ pavattayi.
138
Kamena'ssa pasīdiṃsu sabbe'pi gharamānusā
Bhojāpesi dijo niccaṃ nisīdāpiya taṃ ghare.
139
Evaṃ kamena gacchante kāle soḷasavassiko
Ahu tissakumāro so tivedodadhipārago.
140
Thero "kathāsamuṭṭhānaṃ hessate'vaṃ ghare" iti 40
Āsanāni na dassesi ṭhapetvā māṇavāsanaṃ.
141
Brahmalokāgatattā ca sucikāmo ahosi so,
Tasmā so tassa phallaṅko vāsayitvā lagīyati.
142
Aññāsanaṃ apassanto ṭhite there sasambhamo
Tassa taṃ āsanaṃ tassa paññāpesi ghare jano.
----- - ----
35. [A T] pasampajjī, 36. [E] soṇakatthera 37. [E] uggahesuṃ
Ussāhena, 38. [E.X.] Chabhiññā pāpuṇiṃsu ca. 39. [A.E.] Nikkhantaṃ.
40. [N.S.] Hessatevaṃti taṃghare,

[SL Page 028] [\x 28/] (
143
Disvā tattha nisinnaṃ taṃ āgammā'cariyantikā
Kujjhitvā māṇavo vācaṃ amanāpaṃ 41 udīrayi.
144
Thero "māṇava kiṃ mantaṃ jānāsī?" Ti tamabravī,
Tameva pucchaṃ therassa paccāropesi māṇavo.
145
"Jānāmi"ti paṭiññāte there, theraṃ apucchi so
Gaṇṭhiṭṭhānāni vedesu, tassa thero'tha vyākari.
146
Gahaṭṭho yeva thero so vedapāragato ahu,
Na byākareyya kiṃ tassa pabhinnapaṭisambhido.

"Yassa cittaṃ uppajjati na nirujjhati, tassa cittaṃ
Nirujjhīssati nuppajjīssati. Yassa vā pana cittaṃ nirujjhissati
Nuppajjissati, tassa cittaṃ uppajjati, na nirujjhatī?Ti."
147
Taṃ cittayamake pañhaṃ pucchi thero visārado,
Andhakāro viya ahū tassa so, tamavoca so:
148
"Bhikkhu ko nāma manto"ti? "Buddhamanto"ti so bravī.
'Dehī'ti vutte "no vesadhārino dammi taṃ" iti.
149
Mātāpituha'nuññato mantatthāya sa pabbaji,
Kammaṭṭhānamadā thero pabbājetvā yathārahaṃ.
150
Bhāvanaṃ anuyuñjanto acirena mahāmatī
Sotāpattiphalaṃ patto, thero ñatvāna taṃ tathā
151
Pesesi caṇḍavajjissa therassantikamuggahaṃ
Kātuṃ suttābhidhammānaṃ, so tatthā'kā taduggahaṃ.
152
Tato so tissadaharo ārabhitvā vipassanaṃ
Chaḷabhiñño ahū kāle, therabhāvañca pāpuṇī.
153
Atīva pākaṭo āsi vando'va suriyo'va so
Loko tassa vaco'maññī sambuddhassa vaco viya.

Moggaliputtatissatherodayo niṭṭhito.
154
Ekāhaṃ uparājā so addakkhi migavaṃ gato
Kīḷamāne mige'raññe, disvā etaṃ vicintayi:
----- - ----
41. [A.] Pharusāya.

[SL Page 029] [\x 29/] (
155
"Migāpi evaṃ kīḷanti araññe tiṇagocarā
Na kīḷissanti kiṃ bhikkhū sukhāhāravihārino"
156
Attano cintitaṃ rañño ārovesi gharaṃ gato. Saññāpetuṃ tu sattāhaṃ rajjaṃ tassa adāsi so:
157
"Anubhohi imaṃ rajjaṃ sattāhaṃ tvaṃ kumāraka,
Tato taṃ ghātayissāmi" icca'voca mahīpati.
158
Āhā'tītamhi sattāhe "tvaṃ kenā'si kiso" iti.
"Maraṇassa bhayenā"ti vutte, rājā,ha taṃ puna:
159
"Sattāhā'haṃ marissaṃ"ti "tvaṃ na kīḷi ime kathaṃ
Kīḷissanti yatī tāta sadā maraṇasaññino?"
160
Iccevaṃ bhātarā vutto sāsanasmiṃ pasīdi so.
Kālena vigavaṃ gantvā theramaddakkhi saññataṃ
161
Nisinnaṃ rukkhamūlasmiṃ so mahādhammarakkhitaṃ
Sālasākhāya nāgena vijiyantamanāsavaṃ.
162
"Ayaṃ thero viyā'hampi pabbajja jinasāsane
Viharissaṃ kadā'raññe iti cittayi paññavā. 42
163
Thero tassa pasādatthaṃ uppatitvā vihāyasā
Gantvā asokārāmassa pokkharaññā jale ṭhito
164
Ākāse ṭhapayitvāna cīvarāni carāni so
Ogāhitvā 43 pokkharaṇiṃ gattāni parisiñcatha,
165
Taṃ iddhiṃ uparājā so disvā'tīva pasīdiya
"Ajjeva pabbajissaṃ,'ti buddhiñcā'kāsi buddhimā.
166
Upasaṅkamma rājānaṃ pabbajjaṃ yāci sādaro,
Nivāretumasakkonto tamādāya mahīpati
167
Mahatā parivārena vihāramagamā sayaṃ.
Pabbaji so mahādhammarakkhitattherasantike,
168
Saddhiṃ tena catusatasahassāni narāpi ca,
Anupabbajitānantu gaṇanā ca na vijjati.
----- - ----
42. [S] māṇavo. 43. [A] ogahetvā

[SL Page 030] [\x 30/] (
169
Bhāgineyyo narindassa aggibrahmā'ti vissuto
Ahosi rañño dhītāya saṅghamittāya sāmiko.
170
Tassā tassa suto cāpi sumano nāma nāmato,
Yācitvā so'pi rājānaṃ uparājena pabbajī.
171
Uparājassa pabbajjā tassā'sokassa rājino
Catutthe āsi vasse sā 44 mahājanahitodayā.
172
Tattheva upasampanno sampannaupanissayo
Ghaṭento uparājā so chalabhiñño'rahā ahu.
173
Vihāre te samāraddhe sabbe sabbapuresu pi
Sādhukaṃ tīhi vassehi niṭṭhāpesuṃ manorame.
174
Therassa indaguttassa kammādhiṭṭhāyakassa tu
Iddhiyā cāsu niṭṭhāsi asokārāma savhayo.
175
Jinena paribhuttesu ṭhānesu ca tahiṃ tahiṃ
Cetiyāni akāresi ramaṇīyāni bhūpati
176
Purehi caturāsītisahassehi samantato
Lekhe ekāha'mānesuṃ "vihārā niṭṭhitā" iti.
177
Lekhe sutvā mahārājā mahātejiddhivikkamo
Kātukāmo sakiṃ yeva sabbārāmamahāmahaṃ
178
Pure bheriṃ carāpesi: "sattame divase ito
Sabbārāmamaho hotu sabbadesesu ekadā."
179
"Yojane yojane dentu mahādānaṃ mahītale:
Karontu gāmārāmānaṃ maggānañca vibhusanaṃ,
180
Vihāresu ca sabbesu bhikkhusaṅghassa sabbathā
Mahādānāni vattentu yathākālaṃ yathābalaṃ,
181
Dīpamālāpupphamālālaṅkārehi 45 tahiṃ tahiṃ
Turiyehi ca sabbehi upahāraṃ anekadhā,
182
Uposathaṅgānā'dāya sabbe dhammaṃ suṇantu va,
Pūjāvisese neke ca karontu tadahūpi ca"
----- - ----44. [S] vassamhi 45. [E] laṃkāre va,

[SL Page 031] [\x 31/] (
183
Sabbe sabbattha sabbathā yathāṇattādhikāpi ca
Pūjā sampaṭiyādesuṃ devalokamanoramā 184
Tasmiṃ dine namahārājā sabbālaṅkārabhūsito
Sahorodho sahāmacco baloghaparivārito
185
Agamāsi sakārāmaṃ bhindanto viya mediniṃ;
Saṅghamajjhamhi aṭṭhāsi vanditvā saṅghamuttamaṃ.
186
Tasmiṃ samāgame āsuṃ asītibhikkhukoṭiyo;
Ahesuṃ satasahassaṃ tesu khīṇāsavā yatī;
187
Navuti-satasahassāni ahū bhikkhuniyo tahiṃ;
Khīṇāsavā bhikkhuniyo sahassaṃ āsu tāsu tu.
188
Lokavivaraṇaṃ nāma pāṭihīraṃ akaṃsu te
Khīṇāsavā pasādatthaṃ dhammāsokassa rājino.
189
Caṇaḍāsokoti,ñāyittha pure pāpena kammunā. Dhammāsoko,ti ñāyittha pacchā puññena kammunā
190 Samuddapariyantaṃ so jambudīpaṃ samantato
Passi sabbe vihāre ca nānāpūjāvibhusite.
191
Atīva tuṭṭho te disvā saṅghaṃ pucchi nisīdiya:
"Kassa bhante pariccāgo mahā sugatasāsane?"
192
Thero moggaliputto so rañño pañhaṃ viyākari:
"Dharamāne'pi sugate natthi cāgī tayā samo."
193
Taṃ sutvā vacanaṃ bhīyyo tuṭṭho rājā apucchi taṃ:
"Buddhasāsanadāyādo hoti kho mādiso" iti.
194
Thero tu rājaputtassa mahīndassu'panissayaṃ
Tatheva rājadhītāya saṅghamittāya pekkhiya,
195
Sāsanassā'bhivuddhiñca taṃhetuka'mavekkhiya
Paccā'bhāsatha rājānaṃ so sāsanadhurandharo:
196
"Tādiso'pi mahācāgī dāyādo sāsanassa na;
Paccayadāyako'cceva 46 vuccate manujādhipa.
----- - ----
46. [A E] ceva.

[SL Page 032] [\x 32/] (
197
Yo tu puttaṃ dhītaraṃ vā pabbajjāpeti sāsane
So sāsanassa dāyādo hoti; no dāyako api."
198
Atha sāsanadāyādabhāvamicchaṃ mahīpati
Mahindaṃ saṅghamittañca ṭhite tatra apucchatha:
199
"Pabbajissatha kiṃ tātā? Pabbajjā mahatī matā."
Pituno vacanaṃ sutvā pitaraṃ te abhāsisuṃ 47
200
"Ajjeva pabbajissāma sace tvaṃ deva icchasi;
Amhañca lābho tumhañca pabbajjāya bhavissati"
201
Uparājassa pabbajjākālato pabhutī hi so
Sā cāpi aggibrahmassa pabbajjākatanicchayā.
202
Uparajjaṃ makahindassa dātukāmo'pi bhupati
Tato'pi adhikā sā'ti pabbajjaṃ yeva 48 rovayi.
203
Piyaṃ puttaṃ vahindañca buddhirūpabaloditaṃ
Pabbajjāpesi samahaṃ saṅghamittañca dhītaraṃ
204
Tadā vīsativasso so mahindo rājanandano;
Saṅghamittā rājadhītā aṭṭharasasamā tadā 49
205
Tadaheva ahu tassa pabbajjā upasampadā;
Pabbajjā sikkhadānañca tassā ca tadahu ahu.
206
Upajjhāyo kumārassa ahu moggalisavhayo;
Pabbājesi mahādevatthero; majjhantiko pana
207
Kammāvācaṃ akā; tasmiṃ so'pasampadamaṇḍale
Arahattaṃ mahindo so patto sapaṭisambhidaṃ.
208
Saṅghamittāyu'pajjhāyā dhammapālāti vissutā;
Ācariyā āyupālī; kāle sā'sianāsavā
209
Ubho sāsanapajjotā laṅkādīpopakārino
Chaṭṭhe vasse pabbajiṃsu dhammāsokassa rājino.
210
Mahāmahindo vassehi tīhi dīpappasādako
Piṭakattaya'muggaṇhi upajjhāyassa santike.
----- - ----
47. [S] abhāsayuṃ. 48. [A] pabbajjā. 49. [A] samā. 50. [S] arahantaṃ
Susampatto pahinnapaṭisambhidaṃ.

[SL Page 033] [\x 33/] (
211
Sā bhikkhunīvandalekhā mahindo bhikkhusūriyo.
Sambuddhasāsanākāsaṃ te sadā sobhayuṃ tadā.
---------
212
Pure pāṭaliputtamhā vane vanacaro caraṃ
Kuntakinnariyā saddhiṃ saṃvāsaṃ kappayī kira;
213
Tena saṃvāsamanvāya sā putte janayī duve;
Tisso jeṭṭho kaṇiṭṭho tu sumitto nāma nāmato.
214
Mahāvaruṇatherassa kāle pabbajja santike
Arahattaṃ pāpuṇiṃsu chaḷhiññāguṇaṃ ubho.
215
Pāde kīṭavisenā'si phuṭṭho jeṭṭho, savedano
Āha puṭṭho kaṇiṭṭhena "bhesajjaṃ pasataṃ" ghataṃ."
216
Rañño nivedanaṃ thero gilānavattato'pi so
Sappiyatthañca caraṇaṃ pacchābhattaṃ paṭikkhipi.
217
"Piṇḍāya ce caraṃ sappiṃ labhase tvaṃ tamāhara"
Iccāha tissathero so sumittaṃ theramuttamaṃ.
218
Piṇḍāya caratā tena na laddhaṃ pasataṃ ghataṃ;
Sappikumbhasatenāpi vyādhi jāto asādhiyo.
219
Teneva vyādhinā thero patto āyukkhayantikaṃ
Ovaditvāppamādena nibbātuṃ mānasaṃ akā.
220
Ākasamhi nisīditvā tejodhātuvasena so
Yathārucī adhiṭṭhāya sarīraṃ parinibbuto
221
Jālā sarīrā nikkhamma nimmaṃsacchārikaṃ ḍahi
Therassa sakalaṃ kāyaṃ, aṭṭhikāni tu no dahi.
222
Sutvā 51 nibbutimetassa tissatherassa 52 bhupati
Agamāsi sakārāmaṃ janoghaparivārito;
223
Hatthikkhandhagato rājā tānaṭṭhīna'varopiya 53
Kāretvā dhātusakkāraṃ saṅghaṃ vyādhimapucchi taṃ;
----- - ----
51. [E.] Tathā 52. [E.] Sutvā therassa. 53. [E.A.T.] Rohayī.

[SL Page 034] [\x 34/] (
224
Taṃ sutvā jātasaṃvego puradvāresu kāriya 54
Sudhācitā 55 pokkharaṇī 56 bhesajjānañca pūriya 57
225
Pāpesi 58 bhikkhu saṅghassa bhesajjāni dine dine;
"Mā hotu bhikkhusaṅghassa bhesajjaṃ dullabhaṃ" iti.
226
Sumittathero nibbāyi vaṅkamanto'va vaṅkame;
Pasīdi sāsane'tīva tenāpi ca mahājano
227
Kuntiputtā duve therā te lokahitakārino
Nibbāyiṃsu asokassa rañño vassamhi aṭṭhame.
228
Tato pabhuti saṅghassa lābho'tīva mahā ahu
Pacchā pasannā ca janā yasmā lābhaṃ pacattayuṃ,
229
Pahīṇalābhasakkārā titthiyā lābhakāraṇā
Sayaṃ kāsāyamādhāya vasiṃsu saha bhikkhuhi.
230
Yathāsakañca te vādaṃ buddhavādo'ti dīpayuṃ
Yathāsakañca 59 kiriyā 60 akariṃsu yathāruciṃ.
231
Tato moggaliputto so thero thiraguṇodayo
Sāsanabbudamuppannaṃ disvā tamatikakkhaḷaṃ
232
Tasso'pasamane kālaṃ dīghadassī avekkhiya
Datvā mahindatherassa mahābhikkhugaṇaṃ sakaṃ
233
Uddhaṃ gaṅgāya eko'va ahogaṅgamhi pabbate
Vihāsi sattavassāni vivekamanubrūhayaṃ;
234
Titthiyānaṃ bahuttā ca dubbavattā ca bhikkhavo
Tesaṃ kātuṃ na sakkhiṃsu dhammena paṭisedhanaṃ.
235
Teneva jambudīpamhi sabbārāmesu bhikkhavo
Satta vassāni nākaṃsu uposathapavāraṇaṃ.
236
Taṃ sutvāna mahārājā dhammāsoko mahāyaso
Ekaṃ amaccaṃ pesesi asokārāmamuttamaṃ:
237
"Gantvādhikaraṇaṃ etaṃ vupasamma uposathaṃ
Kārehi bhikkhusaṅghena mamā'rāme tuvaṃ" iti.
----- - ----
54. [E.] Bhūpati 55. [A.D.] Sudhācitaṃ [E.] Kāretvā 56. [A.D.@]Pākkharaṇi
[E.@]Pākkharañño tā. 57. [E.] Bhesajjānaṃ purāpiya 58. [E.S.] Dāpesi.
59. [A.] Yathāsakaññā 60. [A.] Kiriyā.

[SL Page 035] [\x 35/] (
238
Gantvāna sannipātetvā bhikkhusaṅghaṃ sadummati
"Uposathaṃ karothā" ti sāvesi rājasāsanaṃ.
239
"Uposathaṃ titthiyehi na karoma mayaṃ" iti
Āvova bhikkhusaṅgho taṃ amaccaṃ mūḷhamānasaṃ.
240
So'macco katipayānaṃ therānaṃ paṭipāṭiyā
Acchindi asinā sīsaṃ "kāremīti 61 uposathaṃ."
241
Rājabhātā tissathero taṃ disvā kiriyaṃ lahuṃ
Gantvāna tassa āsanne āsanamhi nisīdi so.
242
Theraṃ disvā amacco so gantvā rañño nivedayi
Sabbaṃ pavattiṃ; taṃ sutvā jātadāho mahīpati
243
Sīghaṃ gantvā bhikkhusaṅghaṃ pucchi ubbiggamānaso
"Evaṃ katena kammena kassa pāpaṃ siyā" iti.
244
Tesaṃ apaṇḍitā keci "pāpaṃ tuyhanti", keci tu
"Ubhinnaṃ cā"ti āhaṃsu; "natthi tuyhantī" paṇḍitā.
245
Taṃ sutvā'ha mahārājā "samattho atthi bhikkhu nu
Vimatiṃ me vinodetvā kātuṃ sāsanapaggahaṃ?"
246
"Atthi moggaliputto so tissatthero rathesabha
Iccāha saṅgho rājānaṃ; rājā tatthā'si sādaro.
247
Visuṃ bhikkhusahassena caturo 62 parivārite
There, narasahassena amacce caturo tathā
248
Tadahe yeva pesesi attano vacanena so
Theraṃ ānetumetehi tathā vutte sa nāgami.
249
Taṃ sutvā puna aṭṭha'ṭṭha there 'macce ca pesayi
Visuṃ sahassapurise; pubbe viya sa nāgami.
250
Rājā pucchi "kathaṃ thero āgaccheyya nu kho" iti.
Bhikkhū āhaṃsu therassa tassā'gamanakāraṇaṃ:
251
"Hohi bhante upatthamho kātuṃ sāsanapaggahaṃ"
Iti vutte mahārāja thero essati 63 so iti.
252
Punāpi there 'macce ca rājā soḷasa soḷasa
Visuṃ sahassapurise tathā vatvāna pesayi.
----- - ----
61. [A.] Kāremi naṃ. 62. [A.D.] Catuhi 63. [S.E.] Ehiti

[SL Page 036] [\x 36/] (
253
"Thero mahallakatte'pi nā'rohissati yānakaṃ;
Theraṃ gaṅgāya nāvāya ānethā" 'ti ca abravī.
254
Gantvā te taṃ tathā'vocuṃ; so taṃ sutvā'va uṭṭhahi;
Nāvāya theraṃ ānesuṃ; rājā paccuggamī tahiṃ.
255
Jāṇumattaṃ jalaṃ rājo'gahetvā dakkhiṇaṃ karaṃ
Nāvāya otarantassa therassā'dāsi gāravo
256
Dakkhiṇaṃ dakkhiṇeyyo so karaṃ rañño'nukampako
Ālambitvānukampāya thero nāvāya otari.
257
Rājā theraṃ nayitvāna uyyānaṃ rativaddhanaṃ
Therassa pāde dhovitvā makkhetvā ca nisīdiya.
258
Samatthabhāvaṃ therassa vīmaṃsanto mahīpati
"Daṭṭhukāmo ahambhante pāṭibhīranti" abravī.
259
Kinti vutte mahīkampaṃ āha; taṃ punarāga so:
"Sakalāye'kadesāya kataraṃ 64 daṭṭhumicchasī?"
260
"Ko dukkaro?" 'Ti pucchitvā "ekadesāya kampanaṃ
Dukkhara,,nti suṇitvāna taṃ daṭṭhukāmataṃ bravi.
261
Rathaṃ assaṃ manussañca pātiñco'dakapūritaṃ
Thero yojanasīmāya antaramhi catuddise
262
Ṭhapāpetvā tadaḍḍhehi 65 saha taṃ yojanaṃ mahiṃ
Cālesi iddhiyā; tatra nisinnassaca ca dassayi.
263
Tenā'maccena bhikkhūnaṃ maraṇena'ttano 'pi ca
Pāpassa'tthittanatthittaṃ theraṃ pucchi mahīpati,
264
"Paṭicca-kammaṃ natthīti kiliṭṭhaṃ cetanaṃ vinā"
Thero bodhesi rājānaṃ vatvā tittirajātakaṃ
265
Vasanto nattha sattāhaṃ rājuyyāne manorame
Sikkhāpesi mahīpālaṃ sambuddhasamayaṃ subhaṃ.
266
Tasmiṃ yeva ca sattāhe duve yakkhe mahīpati
Pesetvā mahiyaṃ bhikkhū asese sannipātayi.
----- - ----
64. [A D] taṃ kampaṃ 65. [A D] tadaṅgehi

[SL Page 037] [\x 37/] (
267
Sattame divase gantvā sakārāmaṃ manoramaṃ
Kāresi bhikkhusaṅghassa sannipātamasesato.
268
Therena saha ekante nisinno sāṇiantare
Ekekaladdhike bhikkhū pakkositvāna santikaṃ
269
"Kiṃvādī sugato bhante" iti pucchi mahīpati.
Te sassatādikaṃ diṭṭhiṃ vyākariṃsu yathāsakaṃ.
270
Te micchādiṭṭhike sabbe rājā uppabbajāpayi;
Sabbe saṭṭhisahassāni āsuṃ uppabbajāpitā.
271
Apucchi dhammike bhikkhū "kiṃvādī sugato" iti;
Vibhajjavādītāhaṃsu; taṃ theraṃ pucchi bhupati:
272
"Vibhajjavādī sambuddho hoti bhante"ti āha so;
Thero "āmā"ti. Taṃ sutvā rājā tuṭṭhamano tadā
273
"Saṅgho visodhito yasmā, tasmā saṅgho uposathaṃ
Karotu bhante iccevaṃ vatvā therassa bhupati
275
"Saṅghassa rakkhaṃ datvāna nagaraṃ pāvisī subhaṃ.
Saṅgho samaggo hutvāna tadākāsi uposathaṃ
276
Thero anekasaṅkhamhā bhikkhusaṅghā 66 visārade
Jaḷabhiññe tepiṭake pahinnapaṭisambhide
277
Bhikkhusahassaṃ uccini kātuṃ saddhammasaṅgahaṃ.
Tehi asokāramamhi akā saddhammasaṅgahaṃ
278
Mahākassapathero ca yasatthero ca kārayuṃ
Yathā te dhammasaṃgītiṃ tissatthero'pi taṃ tathā.
279
Kathāvatthuppakaraṇaṃ paravādappamaddanaṃ
Ahāsi tissatthero ca tasmiṃ saṅgitimaṇḍale.
280
Evaṃ bhikkhusahassena rakkhāyā'sokarājino
Ayaṃ navahi māsehi dhammasaṃgīti niṭṭhitā.
280
Rañño sattarase vasse dvāsattatisamo isi
Mahāpavāraṇāyaṃ so saṃgītiṃ taṃ 67 samāpayi.
----- - ----
66. [A.D.] Anekasaṃkhamhi bhikkhusaṃghe 67. [A.] Saṃsamāpayi.

[SL Page 038] [\x 38/] (
282
Sādhukāraṃ dadantī va sāsanaṭṭhitikāraṇaṃ
Saṃgītipariyosāne akampittha mahāmahī.
283
Hitvā seṭṭhaṃ brahmavimānampi manuññaṃ
Jegucchaṃ so sāsanahetu naralokaṃ
Āgammā'kā sāsanakiccaṃ katakicco
Ko nāma"ñño sāsanakiccamhi pamajjeti.68

Sujanappasāda-saṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Tatiyadhammasaṃgītī nāma
Pañcamo paricchedo.

Chaṭṭho paricchedo.
1 Vaṅgesu vaṅganagare vaṅgarājā ahū pure;
Kāliṅgarañño dhitā'si mahesī tassa rājino.
2 So rājā deviyā tassā ekaṃ alabhi dhītaraṃ;
Nemittā vyākaruṃ tassā saṃvāsaṃ migarājinā.
3 Atīva rūpinī āsī atīva kāmagiddhinī,
Devena deviyā cā'pi lajjāyā'si jigucchitā.
4 Ekākinī sā nikkhamma sericāra-sukhatthinī
Satthena saha aññātā agā magadhagāminā.
5 Lāḷaraṭṭhe aṭaviyā sīho satthamabhiddhavī; 1
Aññattha sesā dhāviṃsu; sīhāgatadisantu sā.
6 Gaṇhitvā gocaraṃ sīho gacchaṃ disvā tamā'rato
Ratto upāga lālento laṅgulaṃ pannakaṇṇako 2
7 Sā taṃ disvā saritvāna nemittavacanaṃ sutaṃ
Abhītā tassa aṅgāni rañjayantī parāmasī.
8 Tassā phassenā'tiratto piṭṭhiṃ āropiyā'su taṃ
Sīho sakaṃ guhaṃ netvā tāya saṃvāsamācarī.
9 Tena saṃvāsamanvāya kālena yamake duve
Puttañca dhītarañcāti rājadhītā janesi sā.
----- - ----
68. [A.] Pamajjatī 1. [A.D.E.] Mabhiddavī 2. [A.] Pattakaṇṇako.

[SL Page 039] [\x 39/] (
10
Puttassa hatthapādā'suṃ sīhākārā tato akā
Nāmena sīhabāhuṃ taṃ; dhītaraṃ sīhasīvaliṃ.
11
Putto soḷasavasso so mātaraṃ pucchi saṃsayaṃ
"Tuvaṃ pitā ca no amma, kasmā visadisā" iti.
12
Sā sabba'mabravi tassa; "kiṃ na yāmā"ti so'bravī.
"Guhaṃ thaketi tāto 3 te pāsāṇenā"ti sā'bravī.
13
Mahāguhāya thakanaṃ khandhenā'dāya so akā
Ekāhene'va paññāsayojanāni gatāgataṃ.
14
Gocarāya gate sīhe dakkhiṇasmiṃ hi mātaraṃ
Vāme kaṇiṭṭhiṃ katvāna tato sīghaṃ apakkami.
15
Nivāsetvāna sākhaṃ te paccantaṃ gāmamāgamuṃ.
Tatthāsi rājadhītāya mātulassa suto tadā
16
Senāpati vaṅgarañño ṭhito paccantagāmake;
Nisinno vaṭamūle so kammantaṃ saṃvidhāpayaṃ
17
Disvā te pucchi; te'vovuṃ "aṭavīvāsino mayaṃ."
Iti so dāpayī tesaṃ vatthāni dhajinīpati.
18
Tānāhesuṃ uḷārāni; bhattaṃ paṇṇesu dāpayi,
Sovaṇṇabhājanānā'suṃ tesaṃ puññena tāni ca.
19
Tena so vimhito pucchi "ke tumhe" ti camūpati;
Tassa sā jātigottāni rājadhītā nivedayi.
20
Pitucchādhītaraṃ taṃ so ādāya dhajinīpati
Gantvāna vaṅganagaraṃ saṃvāsaṃ tāya kappayi.
21
Sīho sīghaṃ guhaṃ gantvā te adisvā tayo jane
Aṭṭito puttasokena na ca khādi na vā'pivi.
22
Dārake te gavesanto agā paccantagāmake,4
Ubbāsīyati so so'va 5 yaṃ yaṃ gāmamupeti so.
23
Paccantavāsino gantvā rañño taṃ paṭivedayuṃ.
"Sīho pīḷetī te raṭṭhaṃ taṃ deva paṭisedhaya."
----- - ----
3. [E.] Thakesi pitā 4. Gāmakaṃ 5. [E.] Ca.

[SL Page 040] [\x 40/] (
24
Alabhaṃ nisedhakaṃ tassa hatthikkhandhagataṃ pure
"Ādetu sīhādāyī"ti 6 sahassaṃ so pacārayi;
25
Tatheva dve sahassāni, tīṇi vā'pi narissaro.
Dvīsu vāresu vāresi mātā sīhabhujaṃ hi taṃ;
26
Aggahī tatiye vāre sīhabāhu apucchiya
Mātaraṃ tīsahassaṃ taṃ ghātetuṃ pitaraṃ sakaṃ.
27
Rañño kumāraṃ dassesuṃ taṃ rājā idamabravī:
"Gahito yadi sīho te, dammi raṭṭhaṃ tadeva te."
28
So taṃ gantvā guhādvāraṃ sīhaṃ disvā'va ārakā
Entaṃ puttasinehena vijjhituṃ taṃ saraṃ khipi.
29
Saro nalāṭamāhacca mettacittena tassa tu
Kumārapādamūle'va nivatto pati bhumiyaṃ;
30
Tathā'si yāva tatiyaṃ; tato kujjhi migādhipo;
Tato khītto saro tassa kāyaṃ nibbhijja nikkhami.
31
Sakesaraṃ sīhasīsaṃ ādāya sa puraṃ agā;
Matassa vaṅgarājassa sattāhāni tadā ahu.
32
Rañño aputtakattā ca, patītā ca'ssa kammunā,
Sutvā carañño nattuttaṃ, sañjānitvā ca mātaraṃ,
33
Amaccā sannipatītā akhilā ekamānasā
Sīhabāhukumārassa "rājā hohī"ti abravuṃ.
34
So rajjaṃ sampaṭicchitvā datvā mātupatissa taṃ
Sīhasīvalimādāya jātabhumiṃ gato sayaṃ
35
Nagaraṃ tattha māpesi; āhu 7 sīhapurantī taṃ
Araññe yojanasate gāme vāpi nivesayi.
36
Lāḷaraṭṭhe pure tasmiṃ sīhabāhu narādhipo
Rajjaṃ kāresi, katvāna mahesiṃ sīhasīvaliṃ.
37
Mahesī soḷasakkhattuṃ yamake ca duve duve
Putte janayi kāle sā; vijayo nāma jeṭṭhako;
38
Sumitto nāma dutiyo; sabbe dvattīṃsa puttakā.
Kālena vijayaṃ rājā rājā uparajje'bhisecayi.
----- - ----
6. [A.E.D.T.] Sīhadāyī 7. [A.] Ahū

[SL Page 041] [\x 41/] (
39
Vijayo visamācāro āsi, tamparisā pi ca;
Sāhasāni anekāni dussahāni kariṃsu te.
40
Kuddho mahājano rañño tamatthaṃ paṭivedayi.
Rājā te saññapetvāna puttaṃ ovadi sādhukaṃ.
41
Sabbaṃ tatheva dutiyaṃ ahosi; tatiyaṃ pana
Kuddho mahājano āha "puttaṃ ghātehi te" iti.
42
Rājā'tha vijayaṃ tañcaparivārañca tassa taṃ
Sattasatāni purise kāretvā addhamuṇḍake
43
Nāvāya pakkhipāpetvā visajjāpesi sāgare;
Tathā tesaṃ bhariyāyo, tatheva ca kumārake.
44
Visuṃ visuṃ te vissaṭṭhā purisitthī-kumārakā
Visuṃ visuṃ dīpakasmiṃ okkamiṃsu vasiṃsu ca.
45
Naggadīpo'ti ñāyittha kumārokkanta-dīpako;
Bhariyokkantadīpo tu mahindadīpako iti.
46
Suppārake paṭṭanamhi vijayo pana okkami;
Parisāsāhasene'ttha bhīto nāvaṃ punā'ruhi.
47
Laṅkāyaṃ vijayasanāmako kumāro
Otiṇṇo thiramati tabbapaṇṇidīpe 8
Sālānaṃ yamakaguṇānamantarasmiṃ
Nibbātuṃ 9 sayitadine tathāgatassa.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Vijayāgamanaṃ nāma
Chaṭṭho paricchedo.
---------
Sattamo paricchedo.
1 Sabbalokahitaṃ katvā patvā santikaraṃ padaṃ 1
Parinibbāṇamañcamhi nipanno lokanāyako
2 Devatāsannipātamhi mahantamhi mahāmuni
Sakkaṃ tatra samīpaṭṭhaṃ avoca vadataṃvaro:
----- - ----
8. [E.] Tambapaṇṇidese 9. [A.D.] Nibbāṇaṃ 1.[A.] Santiṃ khaṇaṃ paraṃ,
[E.] Santī khaṇaṃ paraṃ

[SL Page 042] [\x 42/] (
3 "Vijayo lāḷavisayā sīhabāhunarindajo
Esalaṅkamanuppatto satta-bhacca-satānugo"
4 "Patiṭṭhissati devinda laṅkāyaṃ mama sāsanaṃ;
Tasmā saparivārantaṃ rakkha laṅkañca sādhukaṃ."
5 Tathāgatassa devindo vaco sutvā'va sādaro
Devassuppalavaṇṇassa laṅkārakkhaṃ samappayi.
6 Sakkena vuttamatto so laṅkamāgamma sajjukaṃ
Paribbājakavesena rukkhamūlamupāvisi 2
7 Vijayappamukhā sabbe taṃ upecca apucchisuṃ:
"Ayaṃ bho konu dīpo"ti laṅkādīpoti so'bravī.
8 "Na santi manujā ettha, na ca hessati vo bhayaṃ"
Iti vatvā kuṇḍikāya te jalena nisiñciya
9 Suttañca tesaṃ hatthesu lagetvā nabhasā'gamā
Dassesi soṇirūpena parivārikayakkhiṇī;
10
Eko taṃ vāriyantopi rājaputtena anvagā 3
"Gāmamhi vijjamānamhi bhavanti sunakhā" iti.
11
Tassā ca sāminī tattha kuveṇi nāma yakkhiṇī
Nisīdi rukkhamūlamhi kantantī tāpasī viya.
12
Disvāna so pokkharaṇiṃ nisinnaṃ tañca tāpasiṃ
Tattha nahātvā pivitvā ca ādāya ca mulāliyo 4
13
Vāriñca pokkharehevavuṭṭhāsi, sā tamabravi;
"Bhakkho'si mama tiṭṭhā'ti; aṭṭhā baddho ca so naro.
14
Parittasuttatejena bhakkhituṃ sā na sakkuṇi.
Yāciyanto'pi taṃ suttaṃ nā'dā yakkhiṇiyā naro.
15
Taṃ gahetvā suruṅgāyaṃ rudantaṃ 5 yakkhiṇī khipi.
Evaṃ ekekaso tattha khipi sattasatānipī.
16
Anāyantesu sabbesu vijayo bhayasaṃkato
Naddhapañcāyudho gantvā disvā pokkharaṇiṃ subhaṃ
----- - ----
2. [E.] Rukkhamūle 3. [E.] Eko tamanvagā rājaputtenāpi nivārito
4. [A.] Mūlālaye 5. [E.] Ravantaṃ

[SL Page 043] [\x 43/] (
17
Apassamuttiṇṇapadaṃ 6, passaṃ 7 tañceva tāpasiṃ:
"Imāya khalu bhaccā me gahitā nūni"ti cintīya
18
"Kiṃ na passasi bhacce me hoti tvaṃ" iti āha taṃ,
"Kiṃ rājaputta bhaccehi piva nahāyā"ti āha sā.
19
"Yakkhiṇī tāva jānāti mama jātinti" nicchito
Sīghaṃ sanāmaṃ sāvetvā dhanuṃ sandhāyu'pāgato
20
Yakkhiṃ ādāya gīvāya nārāvavalayena so
Vāmahatthena kesesu gahetvā dakkhiṇena tu
21
Ukkhipitvā asiṃ āha "bhacce me dehi dāsi, taṃ
Māremī"ti; bhayaṭṭā sā jīvitaṃ yāci yakkhiṇī.
22
"Jīvitaṃ dehi me sāmi; rajjaṃ dajjāmi te ahaṃ;
Karissāmi'tthikiccañca kiccaṃ aññaṃ 8 yathicchitaṃ".
23
Adubbhatthāya sapathaṃ so taṃ yakkhiṃ akārayi.
"Ānehi bhacce sīghaṃ"ti vuttamattāva sā'nayī.
24
"Ime chātā"ti vuttā sā taṇḍulādiṃ viniddisi
Bhakkhitānaṃ vāṇijānaṃ nāvaṭṭhaṃ vividhaṃ bahuṃ.
25
Bhaccā te sādhayitvāna bhattāni vyañjanāni ca
Rājaputtaṃ bhojayitvā sabbe vāpi abhuñjisuṃ.
26
Dāpitaṃ vijayena'ggaṃ yakkhī bhuñjiya pīṇitā
Soḷasavassikaṃ rūpaṃ māpayitvā manoharaṃ
27
Rājaputtamupāgañchi sabbābharaṇabhūsitā.
Māpesi rukkhamūlasmīṃ sayanaṃ ca mahārahaṃ
----- - ----
[D] potthake visadisā imā gāthāyo:-
26
Dāpitaṃ rājaputtena bhattaṃ bhutvā'tirittakaṃ
Pīṇitā māpayitvā sā vayaṃ soḷasikaṃ sakaṃ
27
Añña gātampi ca hoti nekākāramalaṅkāra-bhusitaṅgā varaṅganā
Samāgantvā narindassa gaṇhantī sā lahuṃ manaṃ
----- - ----
6. [A.D.] Apassi. 7. [A.] Passi 8. [A.] Aññaṃ kiñci

[SL Page 044] [\x 44/] (
28
Sāṇiyā suparikkhittaṃ vitānasamalaṅkataṃ.
Taṃ disvā rājatanayo pekkhaṃ atthamanāgataṃ
29
Katvāna tāya saṃvāsaṃ nipajji sayane sukhaṃ,
Sāṇī 9 parikkhipitvāna sabbe bhaccā nipajjisuṃ.
30
Rattiṃ turiyasaddaṃ ca sutvā gītaravaṃ ca so
Apucchi saha semānaṃ kiṃ saddo iti yakkhiniṃ.
31
Rajjaṃ ca sāmino deyyaṃ sabbe yakkhe ca ghātiya;
Manussāvāsakaraṇā yakkhā maṃ ghātayanti hi
32
Iti cintiya yakkhī sā abravī rājanandanaṃ:
Sirisavatthu nāmetaṃ sāmi, yakkhapuraṃ idha;
----- - ----
[D] potthake visadisā imā gathā.
28
Sumāpayi panekasmiṃ rukkhamūle mahagghiyaṃ
Sayanaṃ sāṇipākāra-sahitaṃ sasugandhikaṃ.
29
Disvā taṃ vijayo sabbamāyatiṃ phalamattano
Apekkhāmāno so tāya seyyaṃ kappesi rattiyaṃ.
Nipajjiṃsu tato tassa bhaccā sattasatā tadā
Bāhire sāṇipākāre parivāriya bhūpatiṃ.
*30
Sutvā yakkhiniyā saddhiṃ nipanno bhumipo tahiṃ
Gītavāditasaddaṃ tu apucchi pana yakkhiniṃ.
31
Tato sā sakalaṃ rajjaṃ dātukāmā sasāmino
Manussāna mimaṃ laṃkaṃ kāmāhi'ti viyākarī:
32
"Nagare bhumipo atthi sirivatthavhaye idha,
Atthi yakkhādhipo yakkhanagare, tassa dhītaraṃ
----- - ----* [E] potthake visadisā.
30
Sutvā yakkhiṇiyā saṅdhiṃ nipanno bhumipo tahiṃ
Gītavāditasaddaṃ tu apucchi pana yakkhiṇiṃ
31
Tato sā sakalaṃ rajjaṃ dātukāmā sasāmino
Manussānaṃ imaṃ laṃkaṃ kāhāmīti viyākarī:
32
Nagare bhutapo atthi sirivatthavhaye idha
Atthi yakkhādhipo yakkhanagare; tassa dhītaraṃ
----- - ----
9. [E.] Sāṇiṃ

[SL Page 045] [\x 45/] (
33
Tattha jeṭṭhassa yakkhassa laṃkānagaravāsinī
Kumārikā idhā'nītā;tassā mātā ca āgatā.
34
Āvāhamaṅgale tattha idhāpi ussavo mahā
Vattate; tattha saddoyaṃ; mahāhe'sa samāgamo"
35
Ajjeva yakkhe ghātehi, na nahi sakkā ito paraṃ.
So āhā'dissamāne te ghātessāmi kathaṃ ahaṃ.
36
"Yattha 10 saddaṃ karissāmi tena saddena ghātaya;
Āyudhaṃ me'nubhāvena tesaṃ kāye patissati."
37
Tassā sutvā tathā katvā sabbe yakkho aghātayi.
Sayampi laddhavijayo yakkharājapasādhanaṃ
38
Pasādhanehi sesehi taṃ taṃ bhaccaṃ pasādhayi.
Katipāhaṃ vasitvettha tambapanṇimupāgamī ----- - ----
33
Ānayitvāna tammātā āvāhatthāya dhītaraṃ
Idhādhipatino deti; tahiṃ yakkhasamāgame
34
Mahantaṃ maṅgalaṃ hoti; mahāyakkhasamāgamo
Sattāhamanupacchinnaṃ pavattati ca taṃ chaṇaṃ
35
Tatra maṃgalaghoso"tī. "Punī'dikkhasamāgamo
Na sakkā laṇḍumajjeva yakkhe mārehi bhumipa."
36
Tassā taṃ vacanaṃ sutvā narindo so tamabravi:
"Adissamāne yakkhe te kathaṃ māremi kāmade?"
Ahaṃ karomi saddaṃ te ṭhatvā yakkhānamantare
Saññāṇena panetena pahāraṃ dehi khattiya.
Mamānubhāvato tesaṃ sarīre gaṇhati'bravi.
----- - ----
33
Ānayitvāna tammātā āvāhatthāya dhītaraṃ
Idhādhipatino deti, tahiṃ yakkhasamāgame.
37
Katvā tatheva so yakkhe vilayaṃ nesi khattiyo
Hantvā yakkhapatiṃ rājā pilandhi'ssa pilandhanaṃ.
Pilandhiṃsu ca sesānaṃ sesā'maccā pilandhanaṃ
----- - ----
10. [E.] Tattha

[SL Page 046] [\x 46/] (
39
Māpayitvā tambapaṇṇinagaraṃ vijayo tahiṃ
Vasi yakkhiniyā saddhiṃ amaccaparivārito.
40
Nāvāya bhumimotiṇṇā vijayappamukhā tadā
Kilantā pāṇinā bhumiṃ ālambiya nisīdisuṃ,
41
Tambabhumirajophuṭṭho tambo pāṇi 1 yato ahu
Sodeso ceva dīpo ca tena tannāmako ahu.
42
Sihabāhunarindo so sīhamādinnavā iti
Sīhaḷo, tena sambandhā ete sabbepi sīhaḷā.
43
Tattha tattha ca gāme te tassā'maccā nivesayuṃ;
Anurādhagāmaṃ tannāmo kadambanadiyantike.
44
Gambhīranadiyā tīre upatisso purohito
Upatissagāmaṃ māpesi anurādhassa uttare.
----- - ----
[D] potthake visadisā imā gāthāyo:
39
Nikkhamma yakkhanagarā katipāhaccayena so
Tambapaṇṇivhayaṃ katvā nagaraṃ tattha saṃvasi.
40
Āgatā rājapamukhā tato sattasatā narā
Bhassitā nāvato bhumiṃ gelaññenāhimadditā
Dubbalā bhumiyaṃ tattha pāṇimhi (?) 12 Upalimpitā
Nisīdiṃsu, tato tesaṃ tambavaṇṇā'ttha paṇhiyo,
41
Tena taṃkāraṇeneva taṃ ṭhānaṃ tambapaṇṇiti
Laddhābhidheyyaṃ; teneva lakkhitaṃ dīpamuttamaṃ.
42
Sīhabāhunarindo so yena sīhaṃ samaggahi
Tena,tassatrajā nattā "sīhaḷā"ti pavuccare.
Sīhaḷena ayaṃ laṃkā gahitā; tena vāsitā,
Teneva sīhaḷaṃ nāmasaññitaṃ sīhahantunā.
43
Tato rājakumārassa bhaccā gāme tahiṃ tahiṃ
Māpesuṃ sakale tamhi sīhaḷe attanattano.
44
Kadambanadiyā tīre anurādhavahayaṃ varaṃ
Gāmaṃ, tassuttare bhāge gambhīranadiyantike
Upatissadvijāvāsa-mupatissavhayaṃ varaṃ.
----- - ----
11. [E.] Tambapāṇi, [D, S,] tambapaṇṇi, 12. Paṇhī (?) Gāthāyosāne
Paṇhisadado dissati, tathā sati tambapaṇhīti nāmaṃ gahetabbaṃ.

[SL Page 047] [\x 47/] (
45
Aññe tayo amaccā te māpayiṃsu visuṃ visuṃ
Ujjeniṃ uruvelaṃ ca vijitaṃ nagaraṃ tathā.
46
Nivāsetvā janapadaṃ sabbe'maccā samecca taṃ
Avocuṃ rājatanayaṃ "sāmi, rajje'bhisecaya,"
47
Iti vutto rājaputto na icchi abhisecanaṃ
Vinā khattiyakaññāya abhisekaṃ mahesiyā
48
Athā' maccā sāmino te abhiseke katādarā
Dukkaresu pi kiccesu tadatthabhīrutātigā
49
Paṇṇākāre mahāsāre maṇimuttādike bahū
Gāhāpayitvā pāhesuṃ dakkhiṇaṃ madhuraṃ puraṃ 13
50
Paṇḍurājassa dhītatthaṃ sāmino sāmibhattino
Aññesaṃ cāpi dhītatthaṃ amaccānaṃ janassa ca.
51
Sīghaṃ nāvāya gantvāna dūtā te madhuraṃ puraṃ 3 paṇṇākāre ca lekhaṃ ca tassa rañño adassayuṃ.
----- - ----
[D.] Potthake visadisā imā gāthāyo:
45
Gāmamathuruvelaṃ ca vijitodāniyaṃ * puraṃ
Evaṃ te attano nāmaṃ katvā janapadaṃ bahuṃ.
46
Samāgamma tato'maccā rañño rajjena yācayuṃ.
47
Samānakulajātāya natthitāya mahesiyā
Rājā rājābhiseke tu tadā āsi upekkhako.
48
Ussāhajātā sabbe te kumārassābhisecane
Pesesuṃ dakkhiṇaṃ madhuraṃ maṇippabhutipābhataṃ
51
Gantvā te paṇḍavaṃ disvā datvā pābhata mābhataṃ
Sāsanaṃ ca nivedesuṃ rājakaññatthikā narā
"Sīhabāhutrajo laṅkaṃ vijayī vijayavhayo,
Tassā'bhisecanatthāya detha no dhītaraṃ tu te."
----- - ----
* [E] vijitaṃ dutiyaṃ puraṃ.
13. [A S D] dūte gāhāpayitvāna pāhesuṃ madhuraṃ puraṃ.

[SL Page 048] [\x 48/] (
52
Tato rājā amaccehi mantayitvā sadhītaraṃ
Pāhetukāmo'maccānaṃ aññesaṃ cāpi dhītaro
53
Laddhā ūnasataṃ kaññā atha bheriṃ carāpayi:
"Laṃkāya dhītugamanaṃ icchamānā narā idha
54
Nivāsayitvā diguṇaṃ gharadvāresu dhītaro
Ṭhapentu; tena liṅgena ādiyissāmi tā"iti.
55
Evaṃ laddhā bahū kaññā tappayitvāna taṃ kulaṃ,
Sampannasabbālaṃkāraṃ dhītaraṃ saparicchadaṃ
56
Sabbā tā laddhasakkārā kaññāyo ca yathārahaṃ
Rājāraheca hatthassarathapessiyakārake 14
57
Aṭṭhārasantaṃ seṇīnaṃ sahassaṃ ca kulāni so
Lekhaṃ datvāna pesesi vijayassa jitārino.
58
Sabbo so'tari nāvāhi mahātitthe mahājano.
Teneva paṭṭanaṃ taṃ hi "mahātitthaṃ"ti vuccati.
----- - ----
[D.] Potthake visadisā imā gāthāyo:-
52
Mantetvā paṇḍavo rājā sahāmaccehi attano
Dhītaraṃ vijayiṃ, tassā'maccānaṃ cāpi tassa so
53
Ūnasattasatāmacca - dhītaro ca apesayi.
"Pesetukāmā ye ettha dhītaro sīhaḷaṃ varaṃ
54
Samalaṃkaritvā sadvāre ṭhapessantu hi tā lahuṃ."
Datvā pitunnaṃ bahukaṃ dhanaṃ tāyo samādiya.
55
Dītaraṃ sabbasovaṇṇa - itthābharaṇabhūsitaṃ
Katvā dāpesi dāyajjaṃ hatthassarathadāsiyo.
57
Aṭṭhārasa,macchehi pañcasaṭṭhīkulehi ca
Saddhiṃ tayo'dha pesesi paṇṇaṃ datvāna khattiyo.
58
Sabbe te nāvamāruyha yenettha bahukā janā
Otiṇṇā taṃ mahātitthapaṭṭanaggāmasaññitaṃ.
----- - ----
14. [A] rājārahaṃ ca hatthassa - [E] rājārahaṃ ca hatthassarathaṃ pessiya
Kārake

[SL Page 049] [\x 49/] (
59
Vijayassa suto dhītā tassā yakkhiṇiyā ahu;
Rājakaññāgamaṃ sutvā vijayo āha yakkhiṇiṃ
60
"Gaccha dāni tuvaṃ bhoti, ṭhapetvā puttake duve;
Manussā amanussehi bhāyanti hi sadā" iti
61
Sutvā taṃ 15 yakkhabhayato bhītaṃ taṃ āha yakkhiṇiṃ
"Mā cintayi sahassena dāpayissāmi te baliṃ."
62
Punappunaṃ taṃ yācitvā ubho ādāya puttake
Bhītāpi sā agatiyā laṅkāpuramupāgami.
63
Putte bahi nisīdetvā sayaṃ pāvisi taṃ puraṃ
Sañjānitvāna taṃ yakkhiṃ bhītā corīti saññino
64
Saṃkhubhiṃsu pure yakkhā; eko sāhasiko pana
Ekapāṇippahārena vilayaṃ nayi yakkhiṇiṃ
----- - ----
15. [E.] Taṃ sutvā,

[SL Page 050] [\x 50/] (
65
Tassā tu mātulo yakkho nikkhamma nagarā bahi
Disvā te dārake pucchi"tumhe kassa sutā"iti.
66
"Kuveṇiyā"ti sutvā'ha "mātā vo māritā idha,
Tumhepi 16 disvā māreyyuṃ; palāyatha lahuṃ" iti.
67
Aguṃ sumanakūṭaṃ te palāyitvā tato lahuṃ;
Vāsaṃ kappesi jeṭṭho so vuddho tāya kaṇiṭṭhiyā.
68
Puttadhītāhi vaḍḍhitvā rājānuññāya te vasuṃ
Tattheva malaye; eso pulindānaṃ hi sambhavo.
69
Paṇḍurājassa dūtā te paṇṇākāraṃ samappayuṃ
Vijayassa kumārassa rājadhītādikā ca tā.
70
Katvā sakkārasammānaṃ dutānaṃ vijayo pana
Adā yathārahaṃ kaññā amaccānaṃ janassa ca.
71
Yathāvidhi ca vijayaṃ sabbe' maccā samāgatā
Rajje samabhisiñciṃsu; kariṃsu ca mahāchaṇaṃ.
72
Tato so vijayo rājā paṇḍurājassa dhītaraṃ
Mahatā parihārena mahesitte bhisecayi.
73
Dhanāna'dā amaccānaṃ; adāsi sasurassa tu
Anuvassaṃ saṅkhamuttaṃ satasahassadvayārahaṃ 17
74
Hitvāna pubbacaritaṃ visamaṃ samena
Dhammena laṅkamakhilaṃ anusāsamāno
So tambapaṇṇi-nagare vijayo narindo
Rajjaṃ akārayi samā khalu aṭṭhatiṃsā'ti.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Vijayābhiseko nāma
Sattamo paricchedo.
----- - ----
16. [D.] Tumhe ca. 17. [A.] Tathā lakkhadvayārahaṃ.

[SL Page 051] [\x 51/] (
Aṭṭhamo paricchedo.
1 Vijayo so mahārājā vasse antimake ṭhito
Iti cintayi "vuddho'haṃ, na ca vijjati me suto;
2 Kicchena vāsitaṃ raṭṭhaṃ nasseyya mama accaye;
Āṇāpeyyaṃ rajjahetu sumittaṃ bhātaraṃ mama.
3 Athā'maccehi mantetvā lekhaṃ tattha visajjayī.
Lekhaṃ datvāna vijayo na cirena divaṅgato.
4 Tasmiṃ mate amaccā te pekkhantā khattiyāgamaṃ
Upatissagāme ṭhatvāna raṭṭhaṃ samanusāsisuṃ.
5 Mate vijayarājamhi khattiyāgamanā purā
Ekaṃ vassaṃ ayaṃ laṅkādīpo āsi arājako.
6 Tasmiṃ sīhapure tassa sīhabāhussa rājino
Accayena sumitto so rājā tassa suto ahu
7 Tassa puttā tayo āsuṃ maddarājassa dhītuyā.
Dūtā sīhapuraṃ gantvā rañño lekhaṃ adaṃsu te.
8 Lekhaṃ sutvāna so rājā putte āmantayī tayo
"Ahaṃ mahallako tātā, eko tumhesu gacchatu
9 Laṅkaṃ nekaguṇaṃ kantaṃ mama bhātussasantakaṃ;
Tassa'ccayena 1 tattheva rajjaṃ kāretu sobhanaṃ."
10
Kaṇiṭṭhako panḍuvāsadevo rājakumārako
"Gamissāmī"ti cintetvā ñatvā sotthigatimpi 2 ca
11
Pitarā samanuññāto dvattiṃsāmaccadārake
Ādāya āruhī nāvaṃ paribbājaka-liṅgavā.
12
Mahākandaranajjā te mūkhadvāramhi otaruṃ.
Te paribbājake disvā jano sakkari sādhukaṃ.
13
Pucchitvā nagaraṃ ettha upayantā kamena te
Upatissagāmaṃ sampattā devatāparipālitā.
14
Amaccānumato 'macco pucchi nemittikaṃ tahiṃ; 3
Khatattiyāgamanaṃ, tassa so vyākāsi paraṃ pi ca:
15
"Sattame divase yeva āgamissati khattiyo
Buddhasāsana,metassa metassa vaṃsajo,va ṭhapessati."
----- - ----
1. [A.D.-] Ccaye ca. 2. [E.] Sotthiṃ gatimhi. 3. [A.] Bahī.

[SL Page 052] [\x 52/] (
16
Sattame divase yeva te paribbājake tahiṃ
Patte disvāna pucchitvā amaccā te vijāniya
17
Taṃ paṇḍuvāsudevaṃ te laṅkārajjena appayuṃ;
Mahesiyā abhāvā so na tāva abhisevayi.
18
Amitodana - sakkassa paṇḍusakko suto ahu;
Ñatvā vināsaṃ sakyānaṃ so ādāya sakaṃ janaṃ
19
Gantvā aññāpadesena gaṅgāpāraṃ, tahiṃ puraṃ
Māpetvā tattha kāresi rajjaṃ; satta sute labhi.
20
Dhītā kaṇiṭṭhikā āsi bhaddakaccānanāmikā
Sabbalakkhaṇasampannā 4 surūpā abhipatthitā.
21
Tadatthaṃ satta rājāno paṇṇākāre mahārahe
Pesesuṃ rājino tassa; bhīto rājūhi so pana
22
Ñatvāna sotthigamanaṃ abhisekaphalaṃ pi ca
Saha dvattiṃsaitthīhi nāvaṃ āropiyā'su taṃ
23
Gaṅgāya khipi "gaṇhātu 5 pahū me dhītaraṃ" iti.
Gahetuṃ te na sakkhiṃsu; nāvā sā pana sīghagā
24
Dutiye divaseyeva goṇagāmakapaṭṭanaṃ
Pattā; pabbajitākārā sabbā tā tattha otaruṃ.
25
Pucchitvā nagaraṃ ettha tā kamenopayantiyo
Upatissagāmaṃ sampattā devatāparipālitā.
26
Nemittīkassa vacanaṃ sutvā tatthā'gatā tu tā
Disvā amacco pucchitvā ñatvā rañño samappayī 27
Taṃ paṇḍuvāsudevaṃ te amaccā suddhabuddhino
Rajje samahisiñciṃsu puṇṇasabbamanorathaṃ.
28
Subhaddakaccānamanoma-rūpiniṃ
Mahesibhāve abhisiñciya'ttano 6
Sahāgatā tāya padāsi 7 attanā
Sahāgatānaṃ;vasi bhumipo sukhaṃ ti.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Paṇḍuvāsasudevā'bhiseko nāma
Aṭṭhamo paricchedo.
----- - ----
4. [E] suvaṇṇamaya itthi ca.
5. [E] gaṇhantu. 6. [E.S.] Abhiseviyattano. 7. [E.] Padāya.

[SL Page 053] [\x 53/] (
Navamo paricchedo.
1 Mahesī janayī putte dasa ekañca dhītaraṃ;
Sabbajeṭṭho'bhayo nāma;cittā nāma kaṇiṭṭhikā,
2 Passitvā taṃ viyākaṃsu brāhmaṇā mattapāragā
"Rajjahetu suto assā ghātayissati mātule."
3 "Ghātessāma kaṇiṭṭhinti" nicchite bhātarā'bhayo
Vāresi;kāle vāsesuṃ gehe taṃ ekathūṇike.
4 Rañño ca sirigabbhena tassa dvāramakārayuṃ;
Anto ṭhapesuṃ ekañca dāsiṃ, narasataṃ bahi.
5 Rūpenu'mmādayi nare diṭṭhamattāva sā yato
Tato umma dacittā'ti nāmaṃ sopapadaṃ labhi.
6 Sutvāna laṅkāgamanaṃ bhaddakaccānadeviyā
Mātarā coditā puttā ṭhapetve'kañca āgamuṃ.
7 Disvānate paṇḍuvāsudevaṃ laṅkindamāgatā
Disvāna taṃ kaṇiṭṭhiñca roditvā saha tāya ca
8 Raññā sukatasakkārā rañño'nuññāya 1 vārikaṃ
Cariṃsu laṅkādīpamhi nivasuṃ ca yathāruciṃ.
9 Rāmena vusitaṭṭhānaṃ rāmagoṇanti vuccati;
Uruvelā'nurādhānaṃ nivāsā ca tathā tathā;
10
Tathā vijita - dīghāyu - rohaṇānaṃ nivāsakā
Vijitagāmo, dīghāyu, rohaṇanti ca vuccare.
11
Kāresi ananurādho so vāpiṃ dakkhiṇato;tato
Kārāpetvā rājagehaṃ tattha vāsamakappayi.
12 Mahārājā paṇḍuvāsudevo jeṭṭhasutaṃ sakaṃ
Abhayaṃ uparajjamhi kāle samahisevayī.
13
Dīghāyussa kumārassa tanayo dīghagāmiṇī
Sutvā ummādacittaṃ taṃ tassaṃ jātakutuhalo
14
Gantvo'patissagāmaṃ taṃ apassi manujādhipaṃ.
Adā sahoparājena rājūpaṭṭhānamassa so.
15
Gavakkhābhimukhaṭṭhāne taṃ upecca ṭhitaṃ 2 tu sā
Disvāna gāmiṇiṃ cittā rattacittā'ha dāsikaṃ
-----------
1. [A.] Raññā. 2. [A.D.] Ṭhitā.

[SL Page 054] [\x 54/] (
16
"Ko eso"" ti? Tato sutvā "mātulassa suto" iti
Dāsiṃ tattha niyojesi; sandhiṃ katvāna so tato
17
Gavakkhamhi ḍasāpetvā 3 rattiṃ kakkaṭayantakaṃ
Āruyha chindayitvāna kavāṭaṃ tena napāvisi.
18
Tāya saddhiṃ vasitvāna vaccūse yeva nikkhami;
Evaṃ niccaṃ vasī tattha chiddābhāvā apākaṭo.
19
Sā tena aggahi gabbhaṃ; gabbhe pariṇate 4 tato
Mātu ārocayi dāsī; mātā pucchiya dhītaraṃ
20
Rañño ārocayī rājā āmantetvā sute'bravī:
Posiyo so'pi amhehi dema tasseva taṃ" iti.
21
"Putto ce mārayissāma ta'nti tassa adaṃsu taṃ.
Sā 5 sūtikāla sampatte sūtigehañca pāvisi.
22
Saṅkitvā gopakaṃ cittaṃ kāḷavelañca dāsakaṃ
"Tasmiṃ kamme nissayā"ti gāmaṇīparivārake
23
Te paṭiññaṃ adente te rājaputtā aghātayuṃ;
Yakkhā hutvāna rakkhiṃsu ubho gabbhe kumārakaṃ
24
Aññaṃ upavijaññaṃ sā sallakkhāpesi dāsiyā;
Cittā sā janayī puttaṃ;sā itthi pana 6 dhītaraṃ.
25
Cittā sahassaṃ dāpetvā tassā puttaṃ sakampi ca
Āṇāpetvā dhītaraṃ taṃ nipajjāpesi santike.
26
Dhītā laddhā'ti sutvāna tuṭṭhā rājasutā ahuṃ.
Mātā ca mātumātā ca ubho pana kumārakaṃ
27
Mātāmahassa nāmañca jeṭṭhassa mātulassa ca
Ekaṃ katvā tamakaruṃ paṇḍukābhaya-sāmakaṃ.
28
Laṅkāpālo paṇḍuvāsudevo rajjamakārayi
Tiṃsa vassāni; jātamhi mato so paṇḍukābhaye.
29
Tasmiṃ matasmiṃ manujādhipasmiṃ
Sabbe samāgamma narindaputtā
Tassābhayassābhayadassa bhātu
Rājābhisekaṃ akaruṃ uḷāraṃ ti.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Abhayābhīseko nāma
Navamo paricchedo.
-----------
3. [A.] Vasāpetvā. 4. [E.] Gabbho parinato 5. [S.] Pasūtikāle
6. [A.D.] Puna.

[SL Page 055] [\x 55/] (
Dasamo paricchedo.
1 Ummādacittāyāṇattā dāsī ādāya dārakaṃ
Samugge pakkhipitvāna dvāramaṇḍalakaṃ agā.
2 Rājaputtā ca migavaṃ gatā tumbarakandare
Disvā dāsiṃ kuhiṃ yāsi? Kimetanti?" Ca pucchisuṃ.
3 "Dvāramaṇḍalakaṃ yāmi, dhītu me guḷapūvakaṃ"
Iccāha. "Oropehī" ti rājaputtā tamabravuṃ.
4 Citto ca kāḷavelo ca tassā'rakkhāya niggatā
Mahantaṃ sūkaraṃ vesaṃ taṃ khaṇaṃ yeva dassayuṃ 5
Te taṃ samanubandhiṃsu, sā tamādāya tatra'gā,
Dārakañca sahassañca āyuttassa adāraho.
6 Tasmiṃ yeva dine tassa bhariyā janayī sutaṃ;
"Yamake janayī putte bhariyā me""ti posi taṃ.
7 So sattavassiko cā'si 1, taṃ vijānīya mātulā
Bhantuṃ sarasi kīḷante dārake ca payojayuṃ.
8 Jalaṭṭhaṃ rukkhasusiraṃ jalacchāditachiddakaṃ
Nimujjamāno chiddena pavisitvā ciraṭṭhito
9 Tato tatheva nikkhamma kumāro sesadārake
Upecca pucchiyantopi vañceta'ññavacohi 2 so.
10
Manussehā'gatāhe so 3 nivāsetvāna vatthakaṃ 4
Kumāro vārimogayha susiramhi ṭhito ahu.
11
Vatthakāni gaṇetvāna 5 māretvā sesadārake
Gantvā ārovayuṃ "sabbe dārakā māritā"iti.
12
Gatesu tesu so gantvā āyuttakagharaṃ sakaṃ
Vasaṃ assāsito tena ahū dvādasavassiko.
13
Puna sutvāna jīvantaṃ kumāraṃ tassa mātulā
Tattha gopālake sabbe māretuṃ sanniyojayuṃ.
14
Tasmiṃ ahani gopālā laddhā ekaṃ catuppadaṃ
Aggiṃ āharituṃ gāmaṃ pesesuṃ taṃ kumārakaṃ.
15
So gantvā gharamāyuttaputtakaṃ yeva pesayi
"Pādā rujanti me nehi aggiṃ gopālasantikaṃ
-----------
1. [A.E.] Cāpi 2. [A.] Vañcitaññe vacohi. 3. [A.] Manussehā
Gate peso 4. [S.] Nidhāya so nivatthakaṃ 5. [E.] Gaṇetvā ti.

[SL Page 056] [\x 56/] (
16
Tattha aṅgāramaṃsañca khādissasi tuvaṃ" iti.
Nesi so taṃvaco sutvā aggiṃ gopālasantikaṃ.
17
Tasmiṃ khaṇe pesitā te parikkhipiya mārayuṃ
Sabbe gope; mārayitvā mātulānaṃ nivedayuṃ.
18
Tato soḷasavassaṃ taṃ vijāniṃsu ca mātulā;
Mātā sahassañcā'dāsi tassārakkhañca ādisi.
19
Āyutto mātu sandesaṃ sabbaṃ tassa nivediya
Datvā dāsaṃ sahassañca pesesi paṇḍulantikaṃ.
20
Paṇḍulabrāhmaṇo nāma bhogavā vedapārago
Dakkhiṇasmiṃ disābhāge vasi paṇḍulagāmake
21
Kumāro tattha gantvānapassi paṇḍulabrāhmaṇaṃ;
"Tvaṃ paṇḍukābhayo tāta" iti pucchiya vyākate
22
Tassa katvāna sakkāraṃ āha "rājā bhavissasi,
Samasattatī-vassāni rajjaṃ tvaṃ kārayissasi;
23
Sippaṃ uggaṇha tātā"ti sippuggahamakārayi.
Candena tassa puttena khippaṃ sippaṃ samāpitaṃ.
24
Adā satasahassaṃ so yodhasaṅgahakāraṇā.
Yodhesu saṅgahītesu tena pañcasatesu so
25
"Siyuṃ yāya gahitāni paṇṇāni kanakāni taṃ
Mahesiṃ kuru candañca mama puttaṃ purohitaṃ"
26
Iti vatvā dhanaṃ datvā sayodhaṃ nīharī tato
So nāmaṃ sāvayitvāna tato nikkhamma puññavā
27
Laddhabalo 6 nagarake kāsapabbata-santike
Sattasatāni purise sabbesaṃ bhojanāni ca
28
Tato narasahassena dvisatena kumārako
Girikaṇḍapabbataṃ 7 nāma agamā parivārito.
29
Girikaṇḍasivo 8 nāma paṇḍukābhayamātulo
Taṃ paṇḍuvāsudevena dinnaṃ bhuñjati desakaṃ.
30
So karīsasataṃ pakkaṃ tadā lāveti 9 khattiyo;
Tassa dhītā rūpavatī pālī nāmā'si khattiyā,
-----------6. [E.] Laddhā paṇe, [D.] Laddhabale. 7. [D.] Harikaṇḍa. 8. [D.] Harikaṇḍasivo.
9. [E.] Tadā karīsasatamattaṃ so lāvayati.

[SL Page 057] [\x 57/] (
31
Sā mahāparivārena yānamāruyha sobhanaṃ
Pitu bhattaṃ gāhayitvā lāvakānañca gacchati.
32
Kumārassa manussā taṃ disvā tattha kumārikaṃ
Ārovesuṃ kumārassa kumāro sahasā'gato
33
Dvedhā taṃ 10 parisaṃ katvā sakaṃ yānamapesayī
Tadantikaṃ, saparisā "kattha yāsī" ti pucchi taṃ.
34
Tāya vutte tu 11 sabbasmiṃ tassaṃ sārattamānaso
Attano saṃvibhāgatthaṃ 12 bhattenā'yāci khattiyo.
35
Sā samoruyha yānamhā adā sovaṇṇapātiyā
Bhattaṃ nigrodhamūlasmiṃ rājaputtassa khattiyā.
36
Gaṇhi nigrodhapaṇṇāni bhojetuṃ sesake jane,
Sovaṇṇabhājanānā'suṃ tāni paṇṇāni taṃkhaṇe.
37
Tāni disvā rājaputto saritvā dijabhāsitaṃ
"Mahesībhāvayoggā me kaññā laddhā"ti tussi so.
38
Sabbe bhojāpayī te sā taṃ 13 na khīyittha bhojanaṃ;
Ekassa paṭiviṃso'ca gahito tattha' dissatha.
39
Evaṃ puññaguṇūpetā sukumārī 14 kumārikā
Suvaṇṇapālī nāmena tatoppabhūti āsi sā.
40
Taṃ kumāriṃ gahetvāna yānamāruyha khattiyo
Mahabbalaparibbūḷho anusaṃkī 15 apakkami.
41
Taṃ sutvāna pitā tassā nare sabbe apesayi;
Te gantvā kalahaṃ katvā tajjitā tehi āgamuṃ.16
42
Kalahanagaraṃ 17 nāma gāmo tattha kato ahu.
Taṃ sutvā bhātaro tassā pañca yuddhāyu'pāgamuṃ.
43
Sabbe te paṇḍulasuto cando yeva aghātayi;
Lohitavāhakhaṇḍo'ti tesaṃ yuddhamahī ahanu.
44
Mahatā balakāyena tato so paṇḍukābhayo
Gaṅgāya pārime tīre doḷapabbatakaṃ agā.
45
Tattha cattāri vassāni vasi; taṃ tattha mātulā
Sutvā ṭhapetvā rājānaṃ taṃ yuddhatthamupāgamuṃ;
-----------
10. [E.] Dvebhāgaṃ. 11. [A.S.] Vutte sa. 12. [E.] Saṃvibhāgataṃ.
13. [A.] Te tu sā. [D S.] Te taṃ sā. 14. [D.] Sukumāra 15.[E.A.]Anussaṃkī
16. [D.S.] Pakkamu. 17. [A.] Kalahaṃnagaraṃ.

[SL Page 058] [\x 58/] (
46
Khandhāvāraṃ nivesetvā dhūmarakkhāga-santike
Bhāgineyyena yujjhiṃsu; bhāgineyyo tu mātule
47
Anubandhi, oragaṅgaṃ palāpetvā nivattiya
Tesañca khandhāvāramhi duve vassāni so vasī.
48
Gantvo'patissagāmaṃ te tamatthaṃ rājino'bravuṃ;
Rājā lekhaṃ kumārassa sarahassaṃ 18 sa pāhiṇi:
49
"Bhuñjassu pāragaṅgaṃ tvaṃ, mā'gā oraṃ tato" iti.
Taṃ sutvā tassa kujjhiṃsu bhātaro nava rājino
50
"Upatthamho tvamevā'si ciraṃ tassa; idāni tu
Raṭṭhaṃ dadāsi; tasmā tvaṃ māressāmā"ti abuvuṃ.
51
So tesaṃ rajjamappesi te tissaṃ nāma bhātaraṃ
Sabbeva sahitā'kaṃsu rajjassa parināyakaṃ.
52
Eso vīsativassāni abhayo'bhayadāyako
Tattho'patissagāmamhi rājā rajjamakārayi.
---------
53
Vasantī dhūmarakkhāge sare tumbariyaṅgaṇe
Carate vaḷavārūpā yakkhī cetiyanāmikā 19
54
Eko disvāna setaṅgaṃ rattapādaṃ manoramaṃ
Ārovesi kumārassa vaḷave'tthi'disī iti.
55
Kumāro rasmimādāya gahetuṃ taṃ upāgami;
Vacchato āgataṃ disvā bhītā tejena tassa sā
56
Dhāvi'nantaradhāyitvā;dhāvantimanubandhi so.
Dhāvamānā saraṃ taṃ sā sattakkhattuṃ parikkhipi;
57
Otaritvā mahāgaṅgaṃ uttaritvā tato pana
Dhumarakkhaṃ pabbataṃ taṃ sattakkhattuṃ parikkhipi;
58
Taṃ saraṃ puna tikkhattuṃ parikkhipi; tato puna
Gaṅgaṃ kacchakatitthena samotari; tahintu so
59
Gahesi taṃ vāladhismiṃ, tālapattañca toyagaṃ,
Tassa puññānubhāvena so ahosi mahāasi.
60
Uccāresi asiṃ tassā "māremī"ti tamāha sā:
"Rajjaṃ gahetvā te dajjaṃ sāmi mā maṃ amārayi.""
61
Gīvāya taṃ gahetvā so vijjhitvā asikoṭiyā
Nāsāya rajjuyā bandhi; sā ahosi vasānugā.
-----------
18. [D.] Sahassañca. 19. [S.] Yakkhiṇi vaḷavāmukhi.

[SL Page 059] [\x 59/] (
62
Gantvā taṃ dhūmarakkhaṃ so tamāruyha mahabbalo
Tattha cattāri vassāni dhumarakkhanage vasī.
63
Tato nikkhamma sabalo āgammā'riṭṭhapabbataṃ
Yuddhakālamapekkhanto tattha satta samā vasi.
64
Dve mātule ṭhapetvāna tassa sesaṭṭhamātulā
Yuddhasajjā ariṭṭhaṃ taṃ upasaṅkamma pabbataṃ
65
Khandhāvāraṃ nagarake nivesetvā camūpatiṃ
Datvā parikkhipāpesuṃ samantāriṭṭhapabbataṃ. 20
66
Yakkhiṇiyā mantayitvā tassā vacanayuttiyā
Datvā rājaparikkhāraṃ paṇṇākārāyudhāni ca
67
"Gaṇhātha sabbāne'tāni khamāpessāmi vo ahaṃ"
Iti vatvāna pesesi kumāro purato balaṃ.
68
"Gaṇhissāma paviṭṭha" nti vissatthesu tu 21 tesu so
Āruyha yakkhavaḷavaṃ mahābalapurakkhato 22
69
Yuddhāya pāvisī; yakkhī mahārāvamarāvi sā,
Anto bahi balañcassa ukkuṭṭhiṃ mahatiṃ akā.
70
Kumārapurisā sabbe parasenānare bahu
Ghātetvā mātule ca'ṭṭha sīsarāsiṃ akaṃsu te.
71
Senāpati palāyitvā gumbaṭṭhānaṃ sa pāvisi;
Senāpatigumbako'ti tena esa pavuccati
72
Upariṭṭhamātulasiraṃ sīsarāsiṃ sa passiya
Lāburāsī'va iccāha; tenā'si lābugāmako.
73
Evaṃ vijitasaṅgāmo tato so paṇḍukābhayo
Ayyakassā'nurādhassa vasanaṭṭhānamāgami.
74
Attano rājagehaṃ so tassa datvāna ayyako
Aññattha vāsaṃ kappesi; so tu tasmiṃ ghare vasī.
75
Pucchāpetvāna nemittaṃ vatthuvijjāviduṃ tathā
Nagaraṃ pavaraṃ tasmiṃ gāme yeva amāpayi.
76
Nivāsattā'nurādhānaṃ anurādhapuraṃ ahū,
Nakkhattenā'nurādhena patiṭṭhāpitatāya ca.
-----------
20.
"Khandhāvāraṃ nivāsetvā gāme nagaraavahaye
Pārasenaṃ labhitvā te datvā ekaṃ camūpatiṃ
Sabbe parikkhipāpesuṃ samantāriṭṭha,pabbataṃ (kambojamahāvaṃse.)
21. [A.D.] Ca 22 [A.] Parikkhito.

[SL Page 060] [\x 60/] (
77
Āṇāpetvā mātulānaṃ chattaṃ jātassare idha
Dhovāpetvā dhārayitvā taṃsare yeva vārinā
78
Attano abhisekaṃ so kāresi paṇḍukābhayo,
Suvaṇṇapāliṃ deviṃ taṃ mahesitte'bhisevayi.
79
Adā candakumārassa porohiccaṃ yathāvidhi;
Ṭhānantarāni sesānaṃ gaccānañca yathārahaṃ.
80
Mātuyā upakārattā attano ca mahīpatiṃ
Aghātayitvā jeṭṭhaṃ taṃ mātulaṃ abhayaṃ pana
81
Rattirajjaṃ adā tassa ahū nagaraguttiko;
Tadupādāya nagare ahu nagaraguttikā.
82
Sasuraṃ taṃ aghātetvā girikaṇḍasivampi ca
Girikaṇḍadesaṃ tasse'va 23 mātulassa adāsi so.
83
Saraṃ tañca khaṇāpetvā kārāpesi bahudakaṃ;
Jaye jalassa gāhena jayavāpī'ti āhu taṃ.
84
Kālaveḷaṃ nivāsesi yakkhaṃ purapuratthime;
Yakkhaṃ tu cittarājaṃ taṃ heṭṭhā abhayavāpiyā.
85
Pubbopakāriṃ dāsiṃ taṃ nibbattaṃ yakkhayoniyā
Purassa dajhiṇadvāre so kataññu nivāsayi.
86
Anto narindavatthussa vaḷavāmukhayakkhiṇiṃ
Nivesesi; baliṃ tesaṃ aññesañcānuvassakaṃ
87
Dāpesi chaṇakāle tu cittarājena so saha
Samāsane nisīditvā dibbamānusanāṭakaṃ
88
Kārento 'bhiramī rājā ratikhiḍḍāsamappito.
Dvāragāme ca caturo'bhayavāpiñca kārayi.
89
Mahāsusānā'ghātanaṃ,24 pacchimarājiniṃ, tathā
Vessavaṇassa nigrodhaṃ, vyādhadevassa 25 tālakaṃ,
90
Yonasabhāgavatthuñca 26 mahejjāgharameva ca 27
Etāni pacchimadvāradisābhāge nivesayi.
-----------
23. [A.] Girikaṇḍaka desaṃ ca. 24. [A.-]Nāghāṭakaṃ. 25. [E.] Vyādhidevassa.
26. [A.D.] So naṃ sabhāgavatthuṃ. 27. [A.D.S.] Pabhedaghara meva ca.

[SL Page 061] [\x 61/] (

91
Pañcasatāni caṇḍālapurise purasodhake,
Duve satāni caṇḍālapurise vaccasodhake,
92
Diyaḍḍhasatacaṇḍāle matanīhārake'pi ca,
Susānagopacaṇḍāle tattake yeva ādisi
93
Tesaṃ gāmaṃ nivesesi susānā 28 pacchimuttare.
Yathāvihita - kammāni tāni niccaṃ akaṃsu te.
94
Tassa caṇḍālagāmassa pubbuttaradisāya tu
Nīvasusānakaṃ nāma caṇḍālānamakārayi.
95
Tassuttare susānassa pāsāṇapabbatantare
Āvāsapāli vyādhānaṃ tadā āsi nivesitā.
96
Taduttare disābhāge yāva gāmaṇivāpiyā
Tāpasānaṃ anekesaṃ assamo āsi kārito.
97
Tasseva ca susānassa puratthimadisāya tu
Jotiyassa nīgaṇṭhassa gharaṃ kāresi bhupati.
98
Tasmiṃ yeva ca desasmiṃ nigaṇṭho girināmako
Nānāpāsaṇḍakā 29 ceva vasiṃsu samaṇā bahū.
99
Tattheva 30 ca devakulaṃ akāresi mahīpati
Kumbhaṇḍassa nigaṇṭhassa; tannāmakamahosi taṃ.
100
Tato tu pacchime bhāge vyādhapālipuratthime
Micchādiṭṭhikulānaṃtu vasī pañcasataṃ tahiṃ.
101
Paraṃ jotiyagehamhā oraṃ gāmaṇivāpiyā
So paribbājakārāmaṃ kārāpesi, tatheva ca 31
101
Paraṃ jotiyagehamhā oraṃ gāmiṇivāpiyā
So paribbājakārāmaṃ kārāpesi, tatheva ca 31
102
Ājīvakānaṃ gehañca brāhmaṇāvaṭṭameva 32 ca
Sivikā - sotthisālā ca 33 akāresi tahiṃ tahiṃ.
103
Dasavassābhisitto so gāmasīmā nivesayi
Laṅkādīpamhi sakale laṅkindo paṇḍukābhayo.
104
So kālaveḷa - cittehi dissamānehi bhupati
Sahā'nubhosi sampattiṃ yakkhabhutasahāyavā.
105
Paṇḍukābhayarañño ca abhayassa ca antare
Rājasuññāni vassāni ahesuṃ dasa satta ca.
-----------
28. [E.] Susāna 29. [E.] Nānāpāsaṇḍikā. 30. [A.]Tatheva. 31.[D.K.S.]
Nigaṇṭhārāmameva ca. 32. [E .] Brāhmaṇavatthumeva ca 33. Sotthisālā ca
(Sabbesu.)

[SL Page 062] [\x 62/] (
106
So paṇḍukābhaya - mahīpati sattatiṃsa -
Vasso'dhigamma dhitimā dharaṇipatittaṃ.
Ramme anūnamanurādhapure samiddhe
Vassāni sattati akārayi rajjametthā ti.

Sujanappasāda - saṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Paṇḍukābhayābhiseko nāma
Dasamo paricchedo.
---------
Ekādasamo paricchedo.
1 Tassaccaye tassa suto muṭasīvo'ti vissuto
Suvaṇṇapāliyā putto patto rajjamanākulaṃ.
2 Mahāmeghavanuyyānaṃ nāmānugaguṇoditaṃ 1
Phala - puppha - tarupetaṃ so rājā kārayī subhaṃ.
3 Uyyānaṭṭhānagahaṇe mahāmegho akālajo
Pāvassi, tena uyyānaṃ mahameghavanaṃ ahu.
4 Saṭṭhivassāni muṭasīvo rājā rajjamakārayi
Anurādhe puravare 2 laṅakābhuvadane subhe.
5 Tassa puttā dasā'hesuṃ aññamaññahitesino,
Duve dhītā cā'nukulā kulānucchavikā ahu.
6 Devānaṃpiyatissoti vissuto dutiyo suto
Tesu bhātusu 3 sabbesu. Puñña-paññādhiko ahu.
7 Devānaṃpiyatisso so rājā'si pitu accaye
Tassā'bhisekena samaṃ bahuna'cchariyāna'huṃ:
8 Laṅkādīpamhi sakale nidhayo ratanāni ca
Anto ṭhitāni uggantvā paṭhavītalamāruhuṃ:
9 Laṅkādīpasamīpamhi bhinnanāvāgatānī ca
Tatra jātāni ca thalaṃ ratanāni samāruhuṃ
10
Chātapabbatapādamhi tisso ca veḷuyaṭṭhiyo
Jātā rathapatodena samānā parimāṇato.
11
Tāsu ekā latāyaṭṭhi rajatābhā, tahiṃ latā
Suvaṇṇavaṇṇā rucirā dissante tā manoramā.
-----------
1. [A.D.] Nāmānūna- 2. [E.] Anurādhapure vare. 3. [A.E.] Bhātisu

[SL Page 063] [\x 63/] (
12
Ekā kusumayaṭṭhi tu, kusumāni tahiṃ pana
Nānāti nānāvaṇṇāni dissante'tiphuṭāni ca.
13
Ekā sakuṇayaṭṭhi tu, tahiṃ pakkhimigā bahū
Nānā ca nānāvaṇṇā ca sajīvā viya dissare.
14
Haya-gaja-rathāmalakā 4 valayaṅguliveṭhakā
Kakudhaphalā 5 pākatikā iccetā aṭṭha jātiyo 6
15
Muttā samuddā uggantvā tīre vaṭṭi viyaṭṭhitā
Devānaṃpiyatissassa sabbaṃ puññavijamhitaṃ.
16
Indanīlaṃ veḷuriyaṃ lohitaṅkamaṇī ci'me.
Ratanāni pane'tāni 7 muttā tā, tā ca yaṭṭhiyo
17
Sattāhabbhantare yeva rañño santikamāharuṃ.
Tāni disvā patīto so rājā iti vicintayi:
18
"Ratanāni anagghāni dhammāsoko imāni me
Sahāyo'rahate nā'ñño, tassa dassaṃ imāna'to"
19
Devānaṃpiyatisso ca dhammāsoko ca te 8 ime
Dve adiṭṭha-sahāyā hi 9 cirappabhuti bhupatī.
20
Bhāgineyyaṃ mahāriṭṭhaṃ amaccaṃ pamukhaṃ tato
Dijaṃ amaccaṃ gaṇakaṃ rājā te caturo jane
21
Dūte katvāna pāhesi baloghaparivārite,
Gāhāpetvā anagghāni ratanāni imāni so,
22
Maṇijātī ca tisso tā tisso ca rathayaṭṭhiyo
Saṅkhañca dakkhiṇāvattaṃ muttājātī ca aṭṭha tā.
23
Āruyha jambukolamhī nāvaṃ sattadinena te
Sukhena titthaṃ laddhāna sattāhena, tato puna,
24
Pāṭaliputtaṃ gantvāna dhammāsokassa rājino
Adaṃsu paṇṇākāre te; disvā tāni pasidi so.
25
"Ratanānī'disānettha natthi me" iti cintiya
Adā senāpatiṭṭhānaṃ tuṭṭho'riṭṭhassa bhupati;
26
Porohiccaṃ brāhmaṇassa; daṇḍanāyakatampana
Adāsi tassā'maccassa; seṭṭhittaṃ gaṇakassa tu.
-----------
4. [A.S.] Malakyā. 5. [E.] Kukudhaphala. 6. [A.] Jātiyā, jātito.[K.]Jātikā
7. [S.] Ca'nekāni 8.[A.] Te. 9.[E.] Adiṭṭhasahāya'ssu,

[SL Page 064] [\x 64/] (
27
Tesaṃ anappake bhoge datvā vāsagharāni ca
Mahā'miccehi mantento passitvā paṭipābhataṃ
28
Vālavījanimuṇhīsaṃ khaggaṃ chattañca pādukaṃ
Moliṃ vaṭaṃsaṃ pāmaṅgaṃ bhiṅkāraṃ harivandanaṃ,
29
Adhovimaṃ vatthakoṭiṃ, mahagghaṃ hatthapuñchaniṃ
Nāgāhaṭaṃ añjanañca, aruṇābhañca mattikaṃ,
30
Anotattodakañceva, 11 gaṅgāsalilameva ca,
Saṅkhañca tandiyāvaṭṭaṃ, vaḍḍhamānaṃ kumārikaṃ,
31
Hemabhojanabhaṇḍañca, 12 sivikañca mahārahaṃ,
Harīṭakaṃ āmalakaṃ mahagghaṃ amatosadhaṃ,
32
Sukāhaṭānaṃ sālīnaṃ saṭṭhivāhasatāni ca,
Abhisekopakaraṇaṃ parivāravisesitaṃ,
33
Datvā kāle sahāyassa paṇṇākāraṃ narissaro
Dūte pāhesi saddhammapaṇṇākāramimampi ca:
34
"Ahaṃ buddhañca dhammañca saṅghañca saraṇaṃgato,
Upāsakattaṃ desesiṃ sakyaputtassa sāsane;
35
Tvampi'māni ratanāni uttamāni naruttama
Cittampasādayitvāna saddhāya saraṇaṃ vaja." 13
36
"Karotha me sahāyassa abhisekaṃ puno" iti
Vatvā sahāyāmacce 14 te sakkaritvā ca 15 pesayi.
37
Pañca māse vasitvāna te'maccā'tīvasakkatā
Vesākhasukkhapakkhādi-dine dūtā vīniggatā,
38
Tāmalittiyamāruyha nāvaṃ te jambukolake
Oruyha bhupaṃ passiṃsu patvā dvādasiyaṃ idha; 16
39
Adaṃsu paṇṇākāre te dūtā laṅkādhipassa te.
Tesaṃ mahantaṃ sakkāraṃ laṅkāpati akārayi.
40
Te maggasiramāsassa ādicandodaye dine
Abhisittañca laṅkindaṃ amaccaṃ sāmibhattino
41
Dhammāsokassa vacanaṃ vatvā 17 sāmihite ratā
Punopi abhisiñciṃsu laṅkāhitasukhe rataṃ.
-----------
11. [E.K.] Dakājaṃ ca 12. Hemabhājanabhaṇḍaṃ (sabbesu.) 13. [E.] Bhaja
14. [A.] Sahāyomacce. 15. [A.] Sakkaritvā'tha, 16. [A.D.] Iti. 17.[A.D.]Datvā.

[SL Page 065] [\x 65/] (
42
Vesākhe narapati puṇṇamāyamevaṃ
Devānaṃ piyavacanopaguḷhanāmo
Laṅkāyaṃ pavitatapīti-ussavāyaṃ 18
Attānaṃ janasukhado'bhisevayī so ti

Sujanappasāda-saṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Devānaṃpiyatissābhiseko nāma
Ekādasamo paricchedo.
---------

Dvādasamo paricchedo.
1 Thero moggaliputto so jinasāsanajotako
Niṭṭhāpetvāna saṃgītiṃ pekkhamāno anāgataṃ
2 Sāsanassa patiṭṭhānaṃ paccantesu avekkhiya
Pesesi kattike māse te te there tahiṃ tahiṃ.
3 Theraṃ kasmiragatdhāraṃ majjhantikamapesayi;
Apesayī mahādevattheraṃ mahisamaṇḍalaṃ;
4 Vanavāsiṃ apesesi theraṃ rakkhitanāmakaṃ;
Tathā'parantakaṃ yonadhammarakkhitanāmakaṃ 1;
5 Mahāraṭṭhaṃ mahādhammarakkhitattheranāmakaṃ;
Mahārakkhitatheraṃ tu yonalokamapesayi;
6 Peseyi majjhimaṃ theraṃ himavantapadesakaṃ;
Suvaṇṇabhumiṃ there dve soṇamuttarameva ca;
7 Mahāmahindatheraṃ taṃ theraṃ iṭṭhiyamuttiyaṃ 2
Sambalaṃ bhaddasālañca sake saddhivihārike
8 "Laṅkādīpe manuññamhi manuññaṃ jinasāsanaṃ
Patiṭṭhāpetha tumhe"ti pañca there apesayi.
9 Tadā kasmira-gandhāre pakkaṃ sassaṃ mahiddhiko
Āravālo nāgarājā vassaṃ karakasaññitaṃ
10
Vassāpetvā samuddasmiṃ sabbaṃ khipati dāruṇo.
Tatra majjhantikatthero khippaṃ gantvā vihāyasā
-----------
18. [A.] Pavitta phīta 1. [E.] Yonaṃ. 2. [S.] Iṭṭiya.

[SL Page 066] [\x 66/] (
11
Aravāladahe vāripiṭṭhe vaṅkamanādike
Akāsi; disvā taṃ nāgā ruṭṭhā rañño nivedayuṃ.
12
Nāgarājā'tha ruṭṭho so vividhā hiṃsikā'kari:
Vātā mahantā vāyanti; megho gajjati vassati;
13
Phalantya'saniyo; vijju niccharanti tato tato;
Mahīruhā pabbatānaṃ kūṭāni papatanti ca;
14
Virūparūpā nāgā ca hiṃsāpenti samantato;
Sayaṃ dhupāyati jalati akkosatto anekadhā
15
Sabbaṃ taṃ iddhiyā thero paṭibāhiya hiṃsanaṃ
Avoca nāgarājaṃ taṃ dassento balamuttamaṃ:
16
Sadevakopi ce loko āgantvā tāsayeyya maṃ
Na me paṭibalo assa janetuṃ 3 bhayabheravaṃ.
17
Sace'pi tvaṃ mahiṃ sabbaṃ sasamuddaṃ sapabbataṃ
Ukkhipitvā mahānāga khīpeyyāsi mamo'pari
18
Neva me sakkuṇeyyāsi janetuṃ bhayabheravaṃ;
Aññadatthu tave'ca'ssa vighāto uragādhipa.
19
Taṃ sutvā nimmadassa'ssa thero dhammamadesayi;
Tato saraṇasīlesu nāgarājā patiṭṭhahi;
20
Tatheva cata;rāsīti-sahassāni bhujaṅgamā
Himavante ca gandhabbā yakkhā kumbhaṇḍakā bahu.
21
Paṇḍako 4 nāma yakkho tu saddhiṃ hārīta-yakkhiyā
Pañcasatehi puttehi phalaṃ pāpuṇi ādikaṃ.
22
"Mā'dāni kodhaṃ janayittha 5 ito uddhaṃ yathā pure;
Sassaghātañca mā'kattha, sukhakāmābhi pāṇino;
23
Karotha mettaṃ sattesu; vasantu manujā sukhaṃ".
Iti tenā'nusiṭṭhā te tatheva paṭipajjīsuṃ.
24
Tato ratanapallaṅke theraṃ so uragādhipo
Nisīdāpiya aṭṭhāsi vījamāno tadantike.
25
Tadā kasmiragandhāravāsino manujā'gatā
Nāgarājassa pūjatthaṃ mantvā 6 theraṃ mahiddhikaṃ
26
Theramevābhivādetvā ekamantaṃ nisīdisuṃ;
Tesaṃ dhammamadesesi thero āsivisopamaṃ;
-----------
1. [E.T.] Yamettha. 4. [A.D.] Pañcato. 5. [A.] Janayi. 6. [A.D.] Gantvā.

[SL Page 067] [\x 67/] (
27
Asītiyā sahassānaṃ dhammābhisamayo ahu;
Satasahassapurisā pabbajuṃ therasantike.
28
Tatoppabhuti kasmiragandhārā te idānipi
Āsuṃ kāsāvapajjotā vatthuttayaparāyanā
29
Gantvā mahādevathero desaṃ mahisamaṇḍalaṃ
Suttantaṃ devadūtaṃ so kathesi janamajjhago.
30
Cattāḷīsasahassāni dhammacakkhuṃ visodhayuṃ;
Cattāḷīsasahassāni pabbajiṃsu tadantike.
31
Gantvā'tha 7 rakkhitatthero vanavāsiṃ nahe ṭhito
Saṃyuttamanamataggaṃ kathesi janamajjhago.
32
Saṭṭhinarasagassānaṃ dhammābhisamayo ahu;
Sattatiṃsa sahassāni pabbajiṃsu tadantike.
33
Vihārānaṃ pañcasataṃ tasmiṃ dese patiṭṭhahi;
Patiṭṭhāpesi tatthevaṃ thero so jinasāsanaṃ
34
Gantvā'parantakaṃ thero yonako dhammarakkhito
Aggikkhandhopamaṃ suttaṃ kathetvā janamajjhago
35
Sattatiṃsasa-sahassāni 8 pāṇe tattha samāgate
Dhammāmatamapāyesi dhammādhammesu kovido.
36
Purisānaṃ sahassañca itthiyo ca tato'dhikā
Khattiyānaṃ kulā yeva nikkhamitvānapabbajuṃ.
37
Mahāraṭṭhamisī gantvā so mahādhammarakkhito
Mahānāradakassapavhaṃ jātakaṃ kathayī tahiṃ.
38
Maggaphalaṃ pāpuṇiṃsu caturāsītisahassakā;
Terasantu sahassānī pabbajiṃsu tadantike.
39
Gantvāna yonavisayaṃ so mahārakkhito isi
Kālakārāmasuttantaṃ kathesi janamajjhago.
40
Pāṇasatasahassāni sahassāni ca sattati
Maggaphalaṃ pāpuṇiṃsu; dasasahassāni pabbajuṃ.
41
Gantvā catuhi therehi desesi majjhimo isi
Himavantapadesasmiṃ dhammacakkappavattanaṃ
42
Maggaphalaṃ pāpuṇiṃsu asītipāṇakoṭiyo.
Visuṃ te pañcaraṭṭhāni pañca therā pasādayuṃ.
-----------
7. [E.] Gantvāna. 8. [E.D.] So sattatiṃsa- [S.] So sattati-

[SL Page 068] [\x 68/] (
43
Purisasatasahassāni 9 ekekasseva santike
Pabbajiṃsu pasādena sammāsambuddhasāsane.
44
Saddhiṃ uttara-therena soṇatthero mahiddhiko
Suvaṇṇabhumiṃ agamā; tasmintu samaye pana
45
Jāte jāte rājagehe dārake ruddarakkhasī
Samuddato nikkhamitvā bhakkhitvā pana 10 gacchati.
46
Tasmiṃ khaṇe rājagehe jāto hoti kumārako;
There manussā passitvā "rakkhasānaṃ sahāyakā"
47
Iti cintiya māretuṃ sāyudhā upasaṅkamuṃ.
"Kimetantī"ca pucchitvā therā te evamāhu te;
48
"Samaṇā mahaṃ sīlavantā, na rakkhasisahāyakā"
Rakkhasī sā saparisā nikkhantā hoti sāgarā;
49
Taṃ disvāna mahārāvaṃ viraviṃsu mahājanā
Diguṇe rakkhase thero māpayitvā bhayānake
50
Taṃ rakkhasiṃ saparisaṃ parikkhipi samantato;
"Idaṃ imehi laddhanti" mantvā bhītā palāyi sā.
51
Tassa desassa ārakkhaṃ ṭhapetvāna samantato
Tasmiṃ samāgame thero brahmajālamadesayi.
52
Saraṇesu ca sīlesu aṭṭhaṃsu bahavo janā;
Saṭṭhiyā tu sahassānaṃ dhammābhisamayo ahu.
53
Aḍḍhuḍḍhāni sahassāni pabbajuṃ kuladārakā;
Pabbajiṃsu diyaḍḍhantu sahassaṃ kuladhitaro.
54
Tatoppabhuti sañjāte rājagehe kumārake
Nāmaṃ 11 kariṃsu rājāno soṇuttara-sanāmike 12
55
Mahādayassāpi jinassa kaḍḍhanaṃ
Vibhāya pattaṃ amataṃ sukhampi te
Kariṃsu lokassa hitaṃ tahiṃ tahiṃ
Bhaveyya ko lokahite pamādavāti

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Nānādesapasādo nāma
Dvādasamo paricchedo.
-----------
9. [E.A.D.] Purisā. 10. [E.D.] Bhakkhayitvāna. 11. [E.D.S.] Tattha.
12. [D.] Sanāmakaṃ [A.] Samānake.

[SL Page 069] [\x 69/] (
Terasamo paricchedo.
1.
Mahāmahindatthero so tadā dvādasavassiko
Upajjhāyena āṇatto saṅghena ca mahāmatī
2 Laṅkādīpaṃ pasādetuṃ kālaṃ pekkhaṃ vicintayi;
"Vuddho muṭasivo rājā; rājā hotu suto" iti.
3 Tadantare ñātigaṇaṃ daṭṭhuṃ katvāna mānasaṃ
Upajjhāyañca saṅghañca vanditvā'puccha 1 bhupatiṃ
4 Ādāya caturo there saṅghamittāya atrajaṃ
Sumanaṃ sāmaṇerañca chaḷabhiññaṃ mahiddhikaṃ
5 Ñātīnaṃ saṅgahaṃ kātuṃ agamā dakkhiṇāgiriṃ.
Tato 2 tattha carantassa chammāsā samatikkamuṃ.
6 Kamena vedisagiriṃ sagaraṃ mātudeviyā
Sampatvā mātaraṃ passi; devī disvā piyaṃ sutaṃ
7 Bhojayitvā saparisaṃ attanā yeva kāritaṃ
Vihāraṃ cetiyagiriṃ 3 theraṃ āropayī subhaṃ.
8 Avantiraṭṭhaṃ bhuñjanto pitarā dinnamattano
So asokakumārohi ujjenigamanā 4 purā
9 Vedise nagare vāsaṃ upagantvā tahiṃ subhaṃ
Devinnāma labhitvāna kumāriṃ seṭṭhidhītaraṃ
10
Saṃvāsaṃ tāya kappesi; gabbhaṃ gaṇhiya tena sā
Ujjeniyaṃ kumāraṃ taṃ vahindaṃ janayī subhaṃ;
11
Vassadvayamatikkamma saṅghamittañca dhītaraṃ.
Tasmiṃ kāle vasati sā vedise nagare tahiṃ.
12
Thero tattha nisīditvā kālaññu iti cintayi
"Pitarā me samāṇattaṃ abhisekamahussavaṃ
13
Devānampiyatisso so mahārājā'nuhotu ca;
Vatthuttayaguṇe vāpi sutvā jānātu dūtato;
14
Ārohatu missanagaṃ jeṭṭhamāsassu'posathe;
Tadaheva gamissāma laṅkādīpavaraṃ mayaṃ."
15
Mahindo upasaṅkamma mahindattheramuttamaṃ
"Yāhi laṅkaṃ pasādetuṃ, sambuddhenā'si vyākato;
-----------
1. [A.D.] Puccha. 2. [E.D.S.] Tathā. 3. [A.E.@]Vadisagiriṃ. 4. [A.D.] Gamane.

[SL Page 070] [\x 70/] (
16
Mayampi tatthupatthamhā bhavissāmā"ti abravī.
Deviyā bhaginīdhitu-putto bhaṇḍukanāmako
17
Therena deviyā dhammaṃ sutvā desitameva tu
Anāgāmiphalaṃ patvā vasī therassa santike.
18
Tattha māsaṃ vasitvāna jeṭṭhamāsassuposathe
Thero catuhi therehi sumanenā'tha gaṇḍunā
19
Saddhiṃ tena gahaṭṭhena na rato ñātihetunā
Tasmā vihārā ākāsaṃ uggantvā so mahiddhiko
20
Khaṇeneva idhāgamma ramme missakapabbate
Aṭṭhāsi pilukuṭamhi 5 rucirambatthale vare.
21
Laṅkāpasādanaguṇena viyākato 6 so
Laṅkāhitāya muninā sayitena ante
Laṅkāya satthusadiso hitahetu tassā
Laṅkāmarūhi mahito'bhinisīdi tatthāti.

Sujanappasāda-saṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Mahindāgamano nāma
Terasamo paricchedo.
---------
Cuddasamo paricchedo.
1 Devānampiyatisso so rājā salilakīḷitaṃ
Datvā nagaravāsīnaṃ migavaṃ kiḷituṃ agā.
2 Cattāḷīsasahassehi narehi parivārito
Dhāvanto padasaṃ yeva agamā missakaṃ nagaṃ.
3 There dassetumicchanto devo tasmiṃ mahīdhare
Gumbaṃ bhakkhayamāno'va aṭṭhā gokaṇṇarūpavā.
4 Rājā disvā "pamattaṃ taṃ na yuttaṃ vijjhituṃ" iti
Jiyāsaddamakā; dhāvi gokaṇṇo pabbatantaraṃ;
5 Rājā'nudhāvi; so dhāvaṃ therānaṃ santikaṃ gato;
There diṭṭhe narindena sayamantaradhāyi so,
6 Thero "bahusu diṭṭhesu atibhāyissatī" ti so 7
Attānameva dassesi; passitvā taṃ mahīpatī
-----------
5. [D.] Pilakuṭamhi [E.] Sīlakūṭamhi. 6. [A.] Vyākato.
7. [A.] Atibhāyissatī iti.

[SL Page 071] [\x 71/] (
7 Bhīto aṭṭhāsi; taṃ thero "ehi tissā" ti abravi.
Tissā'ti vacaneneva rājā yakkho'ti cintayi.
8 "Samaṇā mayaṃ mahārā, dhammarājassa sāvakā
Taveva 8 anukampāya jambudīpā idhāgatā"
9 Iccāha thero; taṃ sutvā rājā vītabhayo ahū;
Saritvā sakhisandesaṃ 'samaṇā' iti nicchito
10
Dhanuṃ sarañca nikkhippa upasaṅkamma taṃ isiṃ
Sammodamāno therena so nisīdi tadantīke.
11
Tadā tassa manussā te āgamma parivārayuṃ
Tadā sese cha 9 dassesi mahāthero sahāgate.
12
Te disvā abravī rājā "kadā'me āgatā" iti.
"Mayā saddhiṃ" ti therena vutte, pucchi idaṃ puna:
13
"Santi īdisakā aññe jambudīpe yatī" iti.
Āha "kāsāvapajjoto jambudīpo; tahiṃ pana
14
Tevijjā iddhippattā ca cetopariyakovidā 10
"Dibbasotā'rahanto ca 11 bahū buddhassa sāvakā."
15
Pucchi "kenā'gatatthā"tī; "na thalena na vārinā 12
Āgatamhā" ti vutte so vijāni nahasāgamaṃ.
16
Vimaṃsaṃ 13 so mahāpañño saṇhaṃ 14 pañkahamapucchi taṃ;
Puṭṭho puṭṭho viyākāsi taṃ taṃ pañhaṃ mahīpati.
17
"Rukkho'yaṃ rāja kiṃnāmo?" "Ambo nāma ayaṃ taru".
"Imaṃ muñciya attha'mbo?" "Santi ambatarū bahu".
18
"Imañca ambaṃ te va'mbe muñciya'tthi mahīruhā?"
"Santi bhante bahu rukkhā, anambā pana te tarū."
19
"Aññe ambe anambe ca muñciya'tthi mahīruhā?"
"Ayaṃ bhante ambarukkho" 15 "paṇḍito'si narissara."
20
"Santi te ñātakā 16 rāja?" "Santi bhante bahujjanā."
"Santi aññātakā rāja?" "Santi te ñātito 17 bahū"
-----------
8. [A.D.] Tameva 9.[E.S.] Ca. 10. [A.] Veto pariñña-; [D.]
Cetopariyāya- 11. [E.D.] Dibbasotā ca arahanto. 12.[A.] Jalenapi.
13. [S.] Vimaṃsanto 14. [A.] Paññaṃ 15. [A.] Bhadantambarukkho.
16. [D.] Ñātayo. 17. Satti aññātakā.

[SL Page 072] [\x 72/] (
21
"Ñātake te ca aññe ca 18 muñciya'ñño'pi atthi nu?"
"Bhante'hameva" 19 "sādhu tvaṃ paṇḍito'si, narissara."
22
Paṇḍito'ti viditvāna cuḷahatthipadopamaṃ
Suttantaṃ desayī thero mahīpassa mahāmati.
23
Desanāpariyosāne saddhiṃ tehi narehi so
Cattāḷīsasahassehi saraṇesu patiṭṭhahi.
24
Bhattābhihāraṃ sāyaṇhe rañño abhiharuṃ tadā;
"Na bhuñjissantī'dānī'me' iti jānampi bhupati
25
"Pucchituṃ yeva yuttanti" bhattenā'pucchi te isī;
"Na bhuñjāma idānī"ti vutte kālañca pucchi so;
26
Kālaṃ 20 vutte'bravī evaṃ "gacchāma nagaraṃ"iti.
"Tuvaṃ gaccha mahārāja vasissāma mayaṃ idha"
27
"Evaṃ sati kumāro'yaṃ amhehi saha gacchatu"
"Ayaṃ hi āgataphalo rāja, viññātasāsano
28
Apekkhamāno pabbajjaṃ vasata'mhākamantike;21
Idāni pabbājessāmi imaṃ; tvaṃ gaccha bhumipa.
29
"Pāto rathaṃ pesaṭhissaṃ, tumhe tattha ṭhitā puraṃ
Yāthā"ti there vanditvā bhaṇḍuṃ netve'kamantakaṃ 22
30
Pucchi therādhikāraṃ so, rañño sabbamahāsi so
Theraṃ ñatvā'tituṭṭho 23 so "lābhā me" iti cintayi.
31
Bhaṇḍussa gihibhāvena gatāsaṅko narissaro
Aññāsi narabhāvaṃ so. "Pabbājema imaṃ" iti
32
Thero taṃ gāmasīmāyaṃ tasmiṃ yeva khaṇe 24 akā
Bhaṇḍukassa kumārassa pabbajjamupasampadaṃ.
33
Tasmiṃ yeva khaṇe so ca arahattamapāpuṇi
Sumanaṃ sāmaṇeraṃ taṃ thero āmantayī tato
34
"Dhammassavaṇakālaṃ tvaṃ 25 ghosehī" ti; apucchi so:-
"Sāvento kittakaṃ ṭhānaṃ bhante ghosema'haṃ" iti.
35
"Sakalaṃ tambapaṇṇiṃ" ti vutte therena, iddhiyā
Sāvento sakalaṃ laṃkaṃ dhammakālamaghosayi
-----------
18. [A.] Aññate. 19. [E.]Ahameva bhante 20. [E.] Kāle
21. [E.D.S.]Vasatu mhāka santike 22. [E.D.] Mantikaṃ 23.[S.]Ñatvā pahaṭṭho
24. [E.] Gaṇe. 25. [A.] Kālantaṃ.

[SL Pagae 073] [\x 73/] (
36
Rājā nāgavatukke so soṇḍipasse nisīdiya
Bhuñjanto taṃ ravaṃ sutvā therantikama pesayi: 26
37
"Upaddavo nu atthī" ti? Āha "natthi upaddavo;
Sotuṃ sambuddhavacanaṃ kālo ghosāpito"iti.
38
Sāmaṇeraravaṃ sutvā bhummā devā aghosayuṃ;
Anukkamena 27 so saddo brahmalokaṃ samāruhi.
39
Tena ghosena devānaṃ sannipāto mahā ahū;
Samacittasuttaṃ desesi thero tasmiṃ samāgame.
40
Asaṃkhiyānaṃ devānaṃ dhammābhisamayo ahū;
Bahū nāgā supaṇṇā ca saraṇesu patiṭṭhahuṃ.
41
Yathedaṃ sāriputtasaṃsa suttaṃ therassa bhāsato
Tathā mahindattherassa ahū devasamāgamo.
42
Rājā pabhāte pāhesi rathaṃ; sārathī so gato
"Ārohatha rathaṃ, yāma nagaraṃ" iti te'bravī
43
"Nā'rohāma rathaṃ, gaccha; gacchāma tava pacchato"
Iti vatvāna pesetvā sārathiṃ sumanorathā
44
Vehāsamabbhuggantvā te nagarassa puratthato
Paṭhamatthūpaṭhānamhi otariṃsu mahiddhikā.
45
Therehi paṭhamotiṇṇaṭṭhānamhi katavetiyaṃ
Ajjāpi vuccate tena evaṃ paṭhamacetiyaṃ.
46
Raññā theraguṇaṃ sutvā sabbā 28 antepuritthiyo
Theradassanamicchiṃsu yasmā, tasmā mahīpati
47
Anto'va rājavatthussa rammaṃ kāresi maṇḍapaṃ
Setehi vatthapupphehi chāditaṃ samalaṅkataṃ.
48
Uccaseyyāviramaṇaṃ 29 sutattā therasantike
Kaṅkhī "uccāsane thero nisīdeyya nu no" 30 ti ca;
49
Tadantare sārathi so there disvā tahiṃ ṭhite
Cīvaraṃ pārupante te ativimhitamātayo
-----------
26. [A.] Amacce te apesayi. 27. [E.] Evaṃ kamena; [D.] Tena kamena.
28. [E.D.] Raññe 29. [E.D.] Uccāseyyā-. 30. [E.] Kho.

[SL Page 074] [\x 74/] (
50
Gantvā rañño nivedesi; sutvā sabbaṃ mahīpati
"Nisajjaṃ na karissanti pīṭhakesu"ti nicchito
51
"Susādhu bhummattharaṇaṃ paññāpethā"ti bhāsiya
Gantvā paṭipathaṃ there sakkaccaṃ abhivādiya
52
Mahāmahindattherassa hatthato pattamādiya
Sakkārapūjāvidhinā puraṃ theraṃ pavesayi.
53
Disvā āsanapaññantiṃ nemittā vyākaruṃ iti:
"Gahitā paṭhavi'mehi; dīpe hessanti issarā."
54
Narindo pūjayanto te there antepuraṃ nayi;
Tattha te dussapīṭhesu nisīdiṃsu yathārahaṃ.
55
Te yāgukhajjabhojjehi sayaṃ rājā atappayi.
Niṭṭhite bhattakiccamhi sayaṃ upanisidiya.
56
Kaṇiṭṭhassoparājassa mahānāgassa jāyikaṃ
Vasantiṃ rājagehe'va pakkosāpesi vā'nulaṃ.
57
Āgamma anulā devi pañcāitthisatehi sā
There vandiya pūjetvā ekamantamupāvisi.
58
Petavatthuṃ vimānañca saccasaññuttameva ca
Desesi thero, tā itthi paṭhamaṃ phalamajjhaguṃ.
59
Hiyyo diṭṭhamanussehi sutvā theraguṇe bahū
Theradassanamicchantā samāgantvāna nāgarā
60
Rājadvāre mahāsaddaṃ akaruṃ; taṃ mahīpatī
Sutvā pucchiya jānitvā āha tesaṃ hitatthiko:
61
"Sabbesaṃ idha sambādho sālaṃ maṅgalahatthino
Sodhetha; 31 tattha dakkhinti there'me nāgarā" iti.
62
Sodhetvā hatthisālaṃ taṃ vitānādīhi sajjukaṃ
Alaṅkaritvā sayane 32 paññāsesuṃ yathārahaṃ
63
Sathero tattha gantvāna mahāthero nisīdiya
So devadūtasuttantaṃ kathesi kathiko mahā.
64
Taṃ sutvāna pasidiṃsu nāgarā te samāgatā.
Tesu pāṇasahassantu paṭhamaṃ phalamajjhagā 33
-----------
31. [E.D.] Sodhentu. 32. [E.S.] Sayanāni 33. [A.] Majjhaguṃ.

[SL Page 075] [\x 75/] (
65
Laṅkādīpe so satthukappo akappo
Laṅkādhiṭṭhāne dvīsu ṭhānesu thero
Dhammaṃ bhāsitvā dīpabhāsāya evaṃ
Saddhammotāraṃ kārayī dīpadīpo ti.

Sujanappasāda - saṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Nagarappavesanaṃ 34 nāma
Cuddasamo paricchedo.
---------
Pañcadasamo paricchedo.
1 Hatthisālāpi sabbādhā iti tattha samāgatā
Te nandanavane ramme dakkhiṇadvārato bahi
2 Rājuyyāne ghanacchāye sītale nilasaddale
Paññāpesuṃ āsanāni therānaṃ sādarā narā
3 Nikkhamma dakkhiṇadvārā thero tattha nisīdi ca;
Mahākulīnā cā'gamma itthiyo bahukā tahiṃ
4 Theraṃ upanisīdiṃsu uyyānaṃ pūrayantiyo;
Bālapaṇḍitasuttantaṃ tāsaṃ thero adesayi.
5 Sahassaṃ itthiyo tāsu paṭhamaṃ phalamajjhaguṃ
Evaṃ tattheva uyyāne sāyaṇhasamayo ahū.
6 Tato therā nikkhamiṃsu "yāma taṃ pabbataṃ" iti.
Rañño paṭinivedesuṃ; sīghaṃ rājā upāgami;
7 Upagammā'bravī theraṃ "sāyaṃ, dūro ca pabbato,
Idheva nandanuyyāne nivāso phāsuko" iti
8 "Pūrassa accāsantattā asāruppa'nti bhāsite
"Mahāmeghavanuyyānaṃ nātidurātisantike,
9 Rammaṃ chāyūdakūpetaṃ, nivāso tattha rocatu;
Nivattitabbaṃ bhante "ti thero tattha nivattayi.
10
Tasmiṃ nivattaṭāṭhānamhi kadambanadiyantike
Nivattacetiyaṃ nāma kataṃ vuccati cetiyaṃ.
11
Taṃ nandanā 1 dakkhiṇena nayaṃ 2 theraṃ 3 rathesabho
Mahāmeghavanuyyānaṃ pācīnadvārakaṃ nayī.
-----------
34. [A.D.] Nagarappavesano. 1. [E.S.] Nandanaṃ 2. [E.A.] Sayaṃ
3.[A.] Thero.
[SL Page 076] [\x 76/]

12
Tatha rājaghare ramme mañcapīṭhāni sādhukaṃ
Sādhūni satharāpevā "vasathe'tha sukhaṃ" iti
13
Rājā there'bhivādevā amaccaparivārito
Puraṃ pāvisi. Therā tu taṃ rattiṃ tatha te vasuṃ.
14 Pabhāte yeva pupphāni gāhevā dharaṇīpati
There upecca vadivā pūjevā kusumehi ca
15
Pucchi "kacci sukhaṃ vuthaṃ? Uyyānaṃ phāsukaṃ?" Iti.
"Sukhaṃ vuthaṃ mahārāja, uyyānaṃ yatiphāsukaṃ."
16
"Ārāmo kappate bhante saṅghassā"ti apucchi so,
"Kappate" iti vavāna kappākappesu kovido
17
Thero vephavanārāma - paṭiggahaṇamabravī.
Taṃ suvā atihaṭṭho so, tuṭṭhahaṭṭho mahājano.
18
Therānaṃ vadanathāya devī tu anulāgatā
Saddhiṃ pañcasatithīhi dutiyaṃ phalamajdhagā.
19
Sā sapañcasatā devī anulā'ha4 mahīpatiṃ
"Pabbajissāma devā"ti, rājā theramavoca so
20
"Pabbājetha imāyo"ti, thero āha mahīpatiṃ
"Na kappati mahārāja pabbājetuṃ thiyo hi no,
21
Athi pāṭaliputtasmiṃ bhikkhunī me kaṇiṭṭhikā
Saṅghamittā'ti nāmena vissutā, sā bahussutā.
22
Narida samaṇidassa mahābodhidumidato
Dakkhiṇaṃ sākhamādāya tathā bhikkhuniyo varā
23
Āgacchatū'ti pesehi rañño no pitu santikaṃ,
Pabbājessati sā therī āgatā ithiyo imā."
24
"Sādhū"ti vavā gaṇhivā rājā bhiṅkāramuttamaṃ
"Mahāmeghavanuyyānaṃ dammi saṅghassi'maṃ" iti
25
Mahidatherassa kare dakkhiṇodaka'mākirī,
Mahiyā patite toye akampitha mahāmahī.
26
"Kasmā kampati bhūmī"ti bhūmipālo apucchi, taṃ
"Patiṭṭhitattā dīpamhi sāsanassā"ti so 'bravī
-----
4 [A] anulā ca.

[SL Page 077] [\x 77/]

27
Therassa upanāmesi jātipupphāni jātimā,
Thero rājagharaṃ ganvā tassa dakkhiṇato ṭhito
28
Rukkhamhi picule aṭṭha pupphamuṭṭhi samokiri,
Tathāpi puthuvī5 kampi, puṭṭho tassā'ha kāraṇaṃ:
29
"Ahosi tiṇṇaṃ buddhānaṃ kāle'pi idha mālako
Narida, saṅghakammathaṃ bhavissati idānipi"
30
Rājagehā uttarato cārupokkharaṇiṃ agā,
Tattakāneva pupphāni thero tathāpi okiri. 31
Tathāpi puthuvī5 kampi puṭṭho tassā'ha kāraṇaṃ:
"Jantāgharapokkharaṇī ayaṃ hessati bhūmipa."
32
Tasseva rājagehassa ganvāna dvārakoṭṭhakaṃ
Tattakehe'va pupphehi taṃ ṭhānaṃ pūjayī isi.
33
Tathāpi6 puthuvī5 kampi haṭṭhalomo atīva so
Rājā taṃ kāraṇaṃ pucchi thero tassā'ha kāraṇaṃ:
34
"Imamhi kappe buddhānaṃ tiṇṇannaṃ bodhirukkhato ānevā dakkhiṇā sākhā ropitā idha bhūmipa,
35
Tathāgatassa amhākaṃ bodhisākhāpi dakkhiṇā
Imasmiṃ yeva ṭhānamhi patiṭṭhissati bhūmipa."
36
Tato'gamā mahāthero mahāmucalamālakaṃ7
Tattakāneva pupphāni tasmiṃ ṭhāne samokiri.
37
Tathāpi puthuvī kampi puṭṭho tassā'ha kāraṇaṃ:
"Saṅghassuposathāgāraṃ idha hessati bhūmipa."
38
Pañhambamālakaṭṭhānaṃ tato'gamā8 mahīpati9,
Supakkaṃ ambapakkañca vaṇṇagadharasuttamaṃ
39
Mahantaṃ upanāmesi rañño uyyānapālako,
Taṃ therassupanāmesi rājā atimanoramaṃ,
40
Thero nīsidanākāraṃ dassesi janatāhito,
Atharāpesi tatheva rājā atharaṇaṃ varaṃ,
41
Adā tatha nisinnassa therassa'mbaṃ mahīpati:
Thero taṃ paribhuñjivā ropanathāya rājino
-----
5 [E.] Pathavī. 6. [E.] Tadāpi. 7. [A.D.] Mucalanāmakaṃ. 8. [S.] Tatogamma. 9. [E.] Mahāmati.

[SL Page 078] [\x 78/]

42
Ambaṭṭhikaṃ adā, rājā taṃ sayaṃ tatha ropayi,
Hathe tassopari thero dhovi tassa virūḷhiyā,
43
Taṃ khaṇaṃ yeva bījamhā tamhā nikkhamma aṅkuro
Kamenā'timahārukkho patta-pakkadharo10 ahu.
44
Taṃ pāṭihāriyaṃ disvā parisā sā sarājikā
Namassamānā aṭṭhāsi there haṭṭhatanūruhā.
45
Thero tadā pupphamuṭṭhi aṭṭha tatha samokiri
Tathāpi puthuvī kampi, puṭṭho tassā'ha kāraṇaṃ:
46
"Saṅghassuppannalābhānaṃ anekesaṃ narādhipa
Saṅghamma bhājanaṭṭhānaṃ idaṃ ṭhānaṃ bhavissati."
47
Tato ganvā catussalāṭhānaṃ tatha samokiri
Tattakāneva pupphāni, kampi tathāpi medinī,
48
Taṃkampakāraṇaṃ pucchi, rājā thero viyākari:
"Tiṇaṇannaṃ pubbabuddhānaṃ rājuyyānapaṭiggahe
49
Dānavathūnā'haṭāni dīpavāsīhi sabbato
Idha ṭhapevā bhojesuṃ sasaṅghe sugate tayo
50
Idāni pana etheva catussalā bhavissati
Saṅghassa idha bhattaggaṃ bhavissati narādhipa."
51
Mahathūpaṭṭhitaṭṭhānaṃ ṭhānāṭhānavidū tato
Agamāsi mahāthero mahido dīpadīpano.
52
Tadā anto parikkhepe rājuyyānassa khuddikā
Kakudhavhā ahū vāpī, tasso'pari jalantike
53
Thūpārahaṃ thalaṭṭhānaṃ ahū, there tahiṃ gate
Rañño campakapupphānaṃ puṭakā'naṭṭha āharuṃ.
54
Tāni campakapupphāni rājā therassu'pānayi,
Thero campakapupphehi tehi pūjesi taṃ thalaṃ
55
Tathāpi puthuvī kampi rājā taṃ kampakāraṇaṃ
Pucchi, thero'nupubbena āha taṃ kampakāraṇaṃ:
56
"Idaṃ ṭhānaṃ mahārāja catubuddhanisevitaṃ
Thūpārahaṃ hitathāya sukhathāya ca pāṇinaṃ.
57
Imamhi kappe paṭhamaṃ kakusadho jino ahū
Sabbadhammavidū sathā sabbalokānukampako.
----- ---------
10. [E.] Patta phaladharo.

[SL Page 079] [\x 79/]

58
Mahātithavhayaṃ āsi mahāmeghavanaṃ idaṃ,
Nagaraṃ abhayaṃ nāma purathimadisāya'hu
59
Kadambanadiyā pāre, tatha rājā'bhayo ahū,
Ojadīpo'ti nāmena ayaṃ dīpo tadā ahū.
60
Rakkhasehi janasse'tha rogo pajjarako ahū,
Kakusadho dasabalo disvāna tadupaddavaṃ
61
Taṃ ganvā sattavinayaṃ pavattiṃ sāsanassa ca
Kātuṃ imasmiṃ dīpasmiṃ karuṇābalacodito
62
Cattāḷīsa-sahassehi tādīhi parivārito
Nabhasā'gamma aṭṭhāsi devakūṭamhi pabbate.
63
Sambuddhassā'nubhāvena rogo pajjarako idha
Upasanto mahārāja dīpamhi sakale tadā
64
Tathaṭṭhito adhiṭṭhāsi narissara munissaro:
"Sabbe maṃ ajja passantu ojadīpamhi11 mānusā,
65
Āgantukāmā sabbeva manussā mama santikaṃ
Āgacchantu akicchena khippañcāpi" mahāmuni.
66
Obhāsantaṃ munidaṃ taṃ obhāsantañca12 pabbataṃ
Rājā ca nāgarā ceva disvā khippaṃ upāgamuṃ:
67
Devatābalidānathaṃ manussā ca tahiṃ gatā
Devatā itā maññiṃsu sasaṅghaṃ lokanāyakaṃ.
68
Rājā so munirājaṃ taṃ atihaṭṭho'bhivādiya
Nimantayivā bhattena ānevā purasantikaṃ
69
Sasaṅghassa munidassa nisajjārahamuttamaṃ
Ramaṇīyamidaṃ ṭhānamasambādhanti cintiya
70
Kārite maṇḍape ramme pallaṅkesu varesu taṃ
Nisīdāpesi sambuddhaṃ sasaṅghaṃ idha bhūpati.
71
Nisinnampīdha passantā sasaṅghaṃ lokanāyakaṃ
Dīpe manussā ānesuṃ paṇṇākāre samantato
72
Attano khajjabhojjehi tehi tehā'bhatehi ca
Santappesi sasaṅghaṃ taṃ rājā so lokanāyakaṃ,
73
Idheva pacchābhattaṃ taṃ nisinnassa jinassa so
Mahātithakamuyyānaṃ rājā'dā dakkhiṇaṃ varaṃ.
----- ---
11. [D.S.] Jambudīpamhi. 12. [A.E.] Obhāsentaṃ ca.

[SL Page 080] [\x 80/]

74
Akālapupphālaṅkāre mahātithavane tadā
Paṭiggahīte buddhena akampitha mahāmahī.
75
Etheva so nisīdivā dhammaṃ desesi nāyako,
Cattāḷīsa-sahassāni pattā maggaphalaṃ narā.
76
Divāvihāraṃ kavāna mahātithavane jino
Sāyaṇhasamaye ganvā bodhiṭṭhānārahaṃ mahiṃ
77
Nisinno tatha appevā samādhiṃ, vuṭṭhito tato
Iti cintayi13 sambuddho hitathaṃ dīpavāsinaṃ:
78
"Ādāya dakkhiṇaṃ sākhaṃ bodhito me sirīsato
Āgacchatu rūpanadā bhikkhunī saha-bhikkhunī."
79
Tassa taṃ cittamaññāya sā therī tadanantaraṃ
Gahevā tatha rājānaṃ upasaṅkamma taṃ taruṃ
80
Lekhaṃ dakkhiṇasākhāya dāpevāna mahiddhikā
Manosilāya chinnaṃ taṃ ṭhitaṃ hemakaṭāhake
81
Iddhiyā bodhimādāya sapañcasatabhikkhunī
Idhānevā mahārāja devatāparivāritā
82
Sasuvaṇṇakaṭāhaṃ taṃ sambuddhena pasārite
Ṭhapesi dakkhiṇe hathe, taṃ gahevā tathāgato
83
Patiṭṭhāpetuṃ pādāsi14 bodhiṃ rañño'bhayassa, taṃ
Mahātithamhi uyyāne patiṭṭhāpesi bhūpati
84
Tato ganvāna sambuddho ito uttarato pana
Sirīsamālake ramme nisīdivā tathāgato
85
Janassa dhammaṃ desesi, dhammābhisamayo tahiṃ
Vīsatiyā sahassānaṃ pāṇānaṃ āsi bhūmipa.
86
Tatopi uttaraṃ ganvā thūpārāmamahiṃ15 jino
Nisinno tatha appevā samādhiṃ, vuṭṭhito tato
87
Dhammaṃ desesi sambuddho parisāya, tahiṃ pana
Dasapāṇasahassāni pattamaggaphalāna'huṃ.
88
Attano dhammakarakaṃ manussānaṃ namassituṃ
Davā, saparivāraṃ taṃ ṭhapevā idha bhikkhuniṃ,
89
Saha bhikkhusahassena mahādevañca sāvakaṃ
Ṭhapevā idha sambuddho, tato pācīnato pana
-----
13. [E.] Cintesi. 14. [A.] Petumādāsi. 15. [D.A.] Thūpārāmamhi so.

[SL Page 081] [\x 81/]

90
Ṭhito ratanamālamhi janaṃ samanusāsiya
Sasaṅgho nabhamugganvā jambudīpaṃ jino agā.
91
Imamhi kappe dutiyaṃ koṇāgamananāyako
Ahū sabbavidū sathā sabbalokānukampako.
92
Mahānāmavhayaṃ16 āsi mahāmedhavanaṃ idaṃ,
Vaḍḍhamānapuraṃ nāma dakkhiṇāya disāya'hū.
93
Samiddho nāma nāmena tatha rājā tadā ahū
Nāmena varadīpo'ti ayaṃ dīpo tadā ahū.
94
Dubbuṭṭhupaddavo etha varadīpe tadā ahū,
Jino sa koṇagamano disvāna tamupaddavaṃ
95
Taṃ hanvā sattavinayaṃ pavattiṃ sāsanassa ca
Kātuṃ imasmiṃ dīpasmiṃ karuṇābalacodito
96
Tiṃsabhikkhusahassehi tādīhi parivārito
Nabhasā'gamma aṭṭhāsi nage sumanakūṭake.
97
Sambuddhassā'nubhāvena dubbuṭṭhi sā khayaṃ gatā17,
Sāsanantaradhānantā subbuṭṭhi18 ca tadā ahū.
98
Tathaṭṭhito adhiṭṭhāsi narissara munissaro:
"Sabbe maṃ ajja passantu varadīpamhi mānusā,
99
Āgantukāmā sabbeva manussā mama santikaṃ
Āgacchantu akicchena khippañcā"ti mahāmuni.
100
Obhāsantaṃ munidaṃ taṃ obhāsantañca pabbataṃ
Rājā ca nāgarā ceva disvā khippamupāgamuṃ.
101
Devatābalidānathaṃ manussā ca tahiṃ gatā
Devatā iti maññiṃsu sasaṅghaṃ lokanāyakaṃ.
102
Rājā so munirājaṃ taṃ atihaṭṭho'bhivādiya
Nimantayivā bhattena ānevā purasantikaṃ
103
Sasaṅghassa munidassa nisajjārahamuttamaṃ
Ramaṇīyamidaṃ ṭhānaṃ asambādhanti cintiya
104
Kārite maṇḍape ramme pallaṅkesu varesu taṃ
Nisīdāpayi sambuddhaṃ sasaṅghaṃ idha bhūpati.
105
Nisinnampi'dha passantā sasaṅghaṃ lokanāyakaṃ
Dīpe manussā ānesuṃ paṇṇākāre samantato.
----- -
16. [E.] Mahānomavahayaṃ. 17. [E.] Agā. 18. [E.] Suvuṭṭhi 19. [E.] Obhāsentaṃ.
[SL Page 082] [\x 82/]

106
Attano khajjabhojjehi tehi tehā'bhatehi ca
Santappesi sasaṅghaṃ taṃ rājā so lokanāyakaṃ
107
Idheva pacchābhattaṃ taṃ nisinnassa jinassa so
Mahānāmakamuyyānaṃ20 rājā'dā dakkhiṇaṃ varaṃ.
108
Akālapupphālaṅkāre mahānāmavane21 tadā
Paṭiggahīte buddhena akampitha mahāmahī.
109
Etheva so nisīdivā dhammaṃ desesi nāyako,
Tadā tiṃsasahassāni pattā maggaphalaṃ narā.
110
Divāvihāraṃ kavāna mahānāmavane21 jino
Sāyaṇhasamaye ganvā pubbabodhiṭṭhitaṃ mahiṃ
111
Nisinno tatha appevā samādhiṃ vuṭṭhito tato
Iti cintesi sambuddho hitathaṃ dīpavāsinaṃ:
112
"Ādāya dakkhiṇaṃ sākhaṃ mamodumbarabodhito
Āyātu kanakadattā22 bhikkhunī saha bhikkhunī
113
Tassa taṃ cittamaññāya sā therī tadanantaraṃ
Gahevā tatha rājānaṃ upasaṅkamma taṃ taruṃ
114
Lekhaṃ dakkhiṇasākhāya dāpevāna mahiddhikā
Manosilāya chinnaṃ taṃ ṭhitaṃ hemakaṭāhake
115
Iddhiyā bodhimādāya sapañcasatabhikkhunī
Idhāganvā mahārāja devatāparivāritā
116
Sasuvaṇṇakaṭāhaṃ taṃ sambuddhena pasārite
Ṭhapesi dakkhiṇe hathe taṃ gahevā tathāgato
117
Patiṭṭhapetuṃ rañño'dā samiddhassa, sa taṃ tahiṃ
Mahānāmamhi23 uyyone patiṭṭhāpesi bhūpati.
118
Tato ganvāna sambuddho sirīsamālakuttare
Janassa dhammaṃ desesi nisinno nāgamālake.
119
Taṃ dhammadesanaṃ suvā dhammābhisamayo tahiṃ
Vīsatiyā sahassānaṃ pāṇānaṃ āsi bhūmipa.
120
Pubbabuddhanisinnaṃ taṃ ṭhānaṃ ganvā puruttaraṃ
Nisinno tatha appevā samādhiṃ, vuṭṭhito tato
----- ----20. [E.] Mahānomaka. 21. [E.] Mahānomavane. 22. [E.] Kantakānadā. 23. [E.] Mahānomamhi.

[SL Page 083] [\x 83/]

121
Dhammaṃ desesi sambuddho parisāya, tahiṃ pana
Dasapāṇasahassāni pattā maggaphalaṃ ahuṃ.24
122
Kāyabadhanadhātuṃ so manussehi namassituṃ
Davā saparivāraṃ taṃ ṭhapevā idha bhikkhuniṃ,
123
Saha bhikkhusahassena mahāsummañca sāvakaṃ
Ṭhapevā idha, sambuddho oraṃ ratanamālato
124
Ṭhavā sudassane māle janaṃ samanusāsiya
Sasaṅgho nabhamuggamma jambudīpaṃ jino agā.
125
Imamhi kappe tatiyaṃ kassapo gottato jino
Ahū sabbavidū sathā sabbalokānukampako.
126
Mahāmeghavanaṃ āsi mahāsāgara-nāmakaṃ,
Visālaṃ nāma nagaraṃ pacchimāya disāya'hū.
127
Jayanto nāma nāmena tatha rājā tadā ahū.
Nāmena maṇḍadīpoti ayaṃ dīpo tadā ahū.
128
Tadā jayantarañño ca rañño kaṇiṭṭhabhātu ca
Yuddhaṃ upaṭṭhitaṃ āsi bhiṃsanaṃ sattabhiṃsanaṃ
129
Kassapo so dasabalo tena yuddhena pāṇinaṃ
Mahantaṃ vyasanaṃ disvā mahākāruṇiko muni
130
Taṃ hanvā sattavinayaṃ pavattiṃ sāsanassa ca
Kātuṃ imasmiṃ dīpasmiṃ karuṇābalacodito
131
Vīsatiyā sahassehi tādīhi parivārito
Nabhasā'gamma aṭṭhāsi subhakūṭamhi pabbate.
132
Tatraṭṭhito adhiṭṭhāsi narissara munissaro:
"Sabbe maṃ ajja passantu maṇḍadīpamhi mānusā
133
Āgantukāmā sabbeva manussā mama santikaṃ
Āgacchantu akicchena khippañcā"ti mahāmuni.
134
Obhāsantaṃ munidaṃ taṃ obhāsantañca25 pabbataṃ
Rājā ca nāgarā ceva disvā khippaṃ upāgamuṃ.
135
Attano attano pattavijayāya26 janā bahū
Devatābalidānathaṃ taṃ pabbatamupāgatā
------------ ----
24. [E.] Pattamaggaphalāna'huṃ 25. [E.] Obhāsentaṃ ca. 26. Evaṃ sabbesu, "attano attano athaṃ vijayāyā"ti amhākaṃ khanti.

[SL Page 084] [\x 84/]

136
Devatā iti maññiṃsu sasaṅghaṃ lokanāyakaṃ,
Rājā ca so kumāro ca yuddhamujdhiṃsu vimbhitā.
137
Rājā so munirājaṃ taṃ atihaṭṭho'bhivādiya
Nimantayivā bhattena ānevā purasantikaṃ
138
Sasaṅghassa munidassa nisajjārahamuttamaṃ
Ramaṇiyamidaṃ ṭhānamasambādhanti cintiya
139
Kārite maṇḍape ramme pallaṅkesu varesu taṃ
Nisīdāpesi sambuddhaṃ sasaṅghaṃ idha bhūpati.
140
Nisinnampīdha passantā sasaṅghaṃ lokanāyakaṃ
Dīpe manussā ānesuṃ paṇṇākāre samantato.
141
Attano khajjabhojjehi tehi tehā'bhatehi ca
Santappesi sasaṅghantaṃ rājā so lokanāyakaṃ.
142
Idhe'va pacchābhattaṃ taṃ nisinnassa jinassa so
Mahāsāgaramuyyānaṃ rājā'dā dakkhiṇaṃ varaṃ.
143
Akālapupphālaṅkāre mahāsāgarakānane
Paṭiggahīte buddhena akampitha mahāmahī.
144
Etheva so nisīdivā dhammaṃ desesi nāyako
Tadā vīsaṃsahassāni pattā maggaphalaṃ narā.
145
Divāvihāraṃ kavāna mahāsāgarakānane
Sāyaṇhe sugato ganvā pubbabodhiṭṭhitaṃ mahiṃ
146
Nisinno tatha appevā samādhiṃ, vuṭṭhito tato
Iti cintesi sambuddho hitathaṃ dīpavāsinaṃ:
147
Ādāya dakkhiṇaṃ sākhaṃ mama nigrodhabodhito
Sudhammā bhikkhunī etu idāni saha bhikkhunī."
148
Tassa taṃ cittamaññāya sā therī tadanantaraṃ
Gahevā tatha rājānaṃ upasaṅkamma taṃ taruṃ
149
Lekhaṃ dakkhiṇasākhāya dāpevāna mahiddhikā
Manosilāya chinnaṃ taṃ ṭhitaṃ hemakaṭāhake
150
Iddhiyā bodhimādāya sapañcasatabhikkhunī
Idhānevā mahārāja devatāparivāritā
151
Sasuvaṇṇakaṭāhaṃ taṃ sambuddhena pasārite
Ṭhapesi dakkhiṇe hathe, taṃ gahevā tathāgato

[SL Page 085] [\x 85/]

152
Patiṭṭhapetuṃ rañño'dā jayantassa, sa taṃ tahiṃ
Mahāsāgaramuyyāne patiṭṭhāpesi bhūpati.
153
Tato ganvāna sambuddho nāgamālaka-uttare
Janassa dhammaṃ desesi nisinno'sokamālake,
154
Taṃ dhammadesanaṃ suvā dhammābhisamayo tahiṃ
Ahū pāṇasahassānaṃ catunnaṃ manujādhipa.
155
Pubbabuddhanisinnantaṃ ṭhānaṃ ganvā punuttaraṃ
Nisinno tatha appevā samādhiṃ vuṭṭhito tato
156
Dhammaṃ desesi sambuddho parisāya tahiṃ pana
Dasapāṇasahassāni pattamaggaphalāna'huṃ17
157
Jalasāṭikadhātuṃ so manussehi namassituṃ
Davā saparivārantaṃ ṭhapevā idha bhikkhuniṃ
158
Saha bhikkhusahassena sabbanadiñca28 sāvakaṃ
Ṭhapevā nadito oraṃ so sudassanamālato
159
Somanasse mālakasmiṃ janaṃ samanusāsiya
Saṅghena nabhamugganvā jambudīpaṃ jino agā
160
Ahū imasmiṃ kappasmiṃ catuthaṃ gotamo jino
Sabbadhammavidū sathā sabbalokānukampako
161
Paṭhamaṃ so idhāganvā yakkhaniddhamanaṃ akā
Dutiyaṃ punarāgamma nāgānaṃ damanaṃ akā.
162
Kalyāṇiyaṃ maṇiakkhi nāgenā'bhi nimantito
Tatiyaṃ punarāgamma nāgānaṃ damanaṃ akā.
163
Pubbabodhiṭhitaṭṭhānaṃ thūpaṭṭhānamidampi ca
Paribhogadhātuṭṭhānañca nisajjāyo'pabhuñjiya
164
Pubbabuddhaṭhitaṭṭhānā oraṃ ganvā mahāmuni
Laṅkādīpe lokadīpo manussābhāvato tadā
165
Dīpaṭṭhaṃ devasaṅghañca nāge samanusāsiya
Sasaṅgho sabhamugganvā jambudīpaṃ jino agā.
166
Evaṃ ṭhānamidaṃ rāja catubuddhanisevitaṃ,
Asmiṃ ṭhāne mahārāja thūpo hessati'nāgate,
167
Buddhasārīra-dhātūnaṃ doṇadhātunidhānavā
Vīsaṃhathasataṃ ucco hemamālī'ti vissuto.
----- ---
27. [A.] Pattā magga 28 [E.D.] Sabbanadaṃ ca

[SL Page 086] [\x 86/]
168
"Ahameva kārāpessāmi" iccāha puthavissaro,
"Idha aññāni kiccāni bahūni tava bhūmipa
169
Tāni kārehi, nattā te kāressati imaṃ pana,
Mahānāgassa te bhātu uparājassa atrajo
170
So yaṭṭhālakatisso ti rājā hessata' nāgate,
Rājā goṭhābhayo nāma tassa putto bhavissati,
171
Tassa putto kākavaṇṇatisso nāma bhavissati
Tassa rañño suto rāja mahārājā bhavissati
172
Duṭṭhagāmaṇisaddena pākaṭo' bhayanāmako.
Kāressatī'dha thūpaṃ so mahātejiddhivikkamo."
173
Iccāha thero, therassa vacanete'tha bhūpati
Ussāpesi silāthambhaṃ taṃ pavattiṃ likhāpiya.
174
Rammaṃ mahāmeghavanaṃ29 tissarāmaṃ mahāmati
Mahāmahidathero so paṭiggayha30 mahiddhiko
175
Akampo kampayivāna mahiṃ ṭhānesu aṭṭhasu,
Piṇḍāya pavisivāna nagaraṃ sāgarūpamaṃ
176
Rañño ghare bhattakiccaṃ kavā nikkhamma madirā
Nisajja nadanavane aggikkhadhepamaṃ tahiṃ
177
Suttaṃ janassa desevā sahassaṃ mānuse tahiṃ
Pāpayivā maggaphalaṃ mahāmeghavane vasi,
178
Tatiye divase thero rājagehamhi bhuñjiya
Nisajja nadanavane desiyā'sivisopamaṃ31
179
Pāpayivā'bhisamayaṃ sahassapurise tato
Tissārāmaṃ agā thero32, rājā ca sutadesano
180
Theraṃ upanisīdivā so pucchi "jinasāsanaṃ
Patiṭṭhitannu bhante?"Ti. "Na tāva manujādhipa,
181
Uposathādikammathaṃ jināṇāya janādhipa
Sīmāya idha baddhāya patiṭṭhissati sāsanaṃ." 182
Icca'bravī mahāthero, taṃ rājā idama'bravī:
"Sambuddhāṇāya anto'haṃ vasissāmi jutidhara,
----- --
29. [E.] Mahāmeghavanaṃ rammaṃ. 30. [A.D.] Patigaṇhi. 31. [A.K.] Desesā'si. 32. Mahāthere

[SL Page 087] [\x 87/]

183
Tasmā kavā puraṃ anto sīmaṃ badhatha sajjukaṃ"
Icca'bravī mahārājā, thero taṃ idamabravī:
184 "Evaṃ sati tuvaṃ yeva pajāna puthavissara,
Sīmāya gamanaṭṭhānaṃ, badhissāma mayaṃ hi taṃ."
185
"Sādhū" ti vavā bhūmido devido viya nadanā
Mahāmeghavanā rammā pāvisī madiraṃ sakaṃ.
186
Catuthe divase thero rañño gehamhi bhuñjiya nisajja nadanavane desesa'namataggiyaṃ.
187
Pāyevā'matapānaṃ so sahassapurise33 tahiṃ
Mahāmeghavanārāmaṃ mahāthero upāgami.
188
Pāto bheriṃ carāpevā maṇḍayivā puraṃ varaṃ
Vihāragāmimaggañca vihārañca samantato
189
Rathesabho rathaṭṭho so sabbālaṅkārabhūsito
Sahāmacco sahorodho sayoggabalavāhano
190
Mahatā parivārena sakārāmamupāgami.
Tatha there upāganvā vadivā vadanārahe
*191
Saha therehi ganvāna nadiyo'paritithakaṃ tato kasanto agami hemanaṅgalamādiya.
+192
Mahāpadumo kuñjaro ca ubho nāgā sumaṅgalā
Suvaṇṇanaṅgale yuttā, paṭhame kuntamālake
193
Caturaṅgamahāseno33 saha therehi khattiyo
Gahevā naṅgalaṃ sītaṃ dassayivā aridamo
194
Samalaṅkataṃ puṇṇaghaṭaṃ, nānārāgaṃ dhajaṃ subhaṃ,
Pātiṃ cadanacuṇṇañca soṇṇarajatadaṇḍakaṃ,
195
Ādāsaṃ, pupphabharitaṃ samuggaṃ, kusumagghiyaṃ,
Toraṇakadalichattādiṃ34 gahitithiparivārito
196
Nānāturiyasaṃghuṭṭho baloghaparivārito
Thutimaṅgalagītehi pūrayanto catuddisaṃ
197
Sādhukāraninādehi celukkhepasatehi ca
Mahatā chaṇapūjāya kasanto bhūmipo agā.
----- ----33. [A.D.] Sahassaṃ, [E.] Sahassamānuse * ito paṭṭhāya yāva 211 mahāthaṃ iṅgalaṇḍiya pothake na dissanti + ito paṭṭhāya yāva 198 maṃ kamboja mahāvaṃse na dissanti 33 [A] caturaṃgi - [D T] caturaṃginī mahāseno 34. [D] toraṇaṃ kadaliṃ

[SL Page 088] [\x 88/]

198
Vihārañca purañceva kurumāno padakkhiṇaṃ
Sīmāya gamanaṭṭhānaṃ nadiṃ pavā samāpayi.

*199
Kena kena nimittena sīmā etha gatā ti ce?
Evaṃ sīmāgataṭṭhānaṃ icchamānā nibodhatha:
200
Najjā pāsāṇatithamhi pāsāṇe kuḍḍavāṭakaṃ,
Tato kumbalavāṭantaṃ, mahānīpaṃ tato agā,
201
Tato kakudhapāḷiṅgo, mahāaṅgaṇago tato,
Tato khujjamadhūlañca35 maruttapokkharaṇiṃ tato
202
Vijayārāmauyyāne uttaradvārakoṭṭhago,
Gajakumbhakapāsāṇaṃ thusavaṭṭhikamajdhago,
203
Abhaye balākapāsāṇaṃ, mahāsusānamajdhago,
Dīghapāsāṇakaṃ ganvā, kammāradevavāmato
204
Nigrodhamaṅgaṇaṃ ganvā, hiyagallasamīpake
Diyāvasabrāhmaṇassa36 devokaṃ pubbadakkhiṇaṃ
205
Tato telumamapāliṅgo, tato tālacatukkago,
Assamaṇḍalavāmena sasavāṇaṃ tato agā,
206
Tato marumbatithaṅgo, tato uddhaṃ nadiṃ agā,
Paṭhamacetiyapācīne dve kadambā ajāyisuṃ 37
207
Senidaguttarajjamhi damiḷā dakasuddhikā
Nadiṃ dūranti badhivā nagarāsannamakaṃsu, taṃ
208
Jīvamānakadambañca antosīmagataṃ38 ahū,
Matakadambatīrena sīmā uddhakadambagā.
209
Sīhasinānatithena ugganvā tīrato vajaṃ
Pāsāṇatithaṃ ganvāna nimittaṃ ghaṭṭayī isi.
210
Nimitte tu pane'tasmiṃ ghaṭṭite devamānusā
Sādhukāraṃ pavattesuṃ "sāsanaṃ suppatiṭṭhitaṃ."
211
Raññā dinnāya sītāya nimitte parikittayi
Dvattiṃsasamāḷakathañca thūpārāmathameva ca
212
Nimitte kittayivāna mahāthero mahāmati
Sīmantaranimitte ca kittayivā yathāvidhiṃ
----- ----35. [D] khujjamadhuliñca 36. [D] disvā sa brāhmaṇassa, [S] diyavāsa brāhmaṇassa. 37. [A] agā siyuṃ. 38. [A T] sīmaṃgato.
* Ito paṭṭhāya yāva 211 maṃ gāthāyo kambojapothake na dissanti.

[SL Page 089] [\x 89/]

213
Abadhi sabbā sīmāyo tasmiṃ yeva dine vasī.39
Mahāmahī akampitha sīmābadhe samāpite.
214
Pañcame divase thero rañño gehamhi bhuñjiya
Nisajja nadanavane suttantaṃ khajjanīyakaṃ
215
Mahājanassa desevā sahassaṃ mānuse tahiṃ
Pāyevā amataṃ pānaṃ mahāmeghavane vasī
216
Chaṭṭhepi40 divase thero rañño gehamhi bhuñjiya
Nisajja nadanavane suttaṃ gomayapiṇḍikaṃ
217
Desayivā desanaññū sahassaṃ yeva mānuse
Pāpayivā'bhisamayaṃ mahāmeghavane vasī
218
Sattame pi dine41 thero rājagehamhi bhuñjiya
Nisajja nadanavane dhammacakkappavattanaṃ
219
Suttantaṃ desayivāna sahassaṃ yeva mānuse
Pāpayivā'bhisamayaṃ mahāmeghavane vasī
220
Evaṃhi aḍḍhanavamasahassāni43 jutidharo
Kārayivā'bhisamayaṃ divasehe'va sattahi
221
Taṃ mahānadanavanaṃ vuccate tena tādinā
Sāsanajotitaṭṭhānamiti jotivanaṃ iti.
222
Tissārāmamhi kāresi rājā therassa ādito
Pāsādaṃ sīghamukkāya sukkhāpevāna mantikā,
223
Pāsādo kāḷakābhāso āsi so, tena taṃ tahiṃ
"Kāḷapāsādapariveṇa"miti saṅkhamupāgataṃ.
224 Tato mahābodhigharaṃ "lohapāsāda" meva ca
Salākaggañca kāresi bhattasālañca sādhukaṃ.
225
Bahūni pariveṇāni sādhu - pokkharaṇipi ca
Rattiṭṭhāna - divāṭṭhānapabhutīni ca kārayi
226
Tassa nahātapāpassa nahānapokkharaṇītaṭe
Sunahātapariveṇanti pariveṇaṃ pavuccati.
227
Tassa caṅtamitaṭṭhāne dīpadīpassa sādhuno
Vuccate pariveṇaṃ taṃ dīghacaṅkamanaṃ iti.
----- ----39. [K] tasmiṃ dine yeva samāpayi. 40 [A] chaṭṭhame. [K] chaṭṭhe ca. 41. [E] sattame divase. 42 [K] pāpayivā tayomaggo. 43. [A] aḍḍhanavame.

[SL Page 090] [\x 90/]

228
Aggaphalasamāpattiṃ44 samāpajji yahiṃ tu so,
Phalaggapariveṇantī etaṃ tena pavuccati.
229* Apassiya45 apassenaṃ thero yatha nisīdi so
"Therāpassayapariveṇaṃ" etaṃ tena pavuccati.
230 Bahū marugaṇā yatha upāsiṃsu upecca taṃ,
Teneva taṃ marugaṇa-pariveṇanti vuccati.
231
Senāpati tassa rañño therassa dīghasadako46
Kāresi cūlapāsādaṃ mahāthamhehi aṭṭhahi,
232
Dīghasadasenāpatipariveṇanti taṃ tahiṃ
Vuccate pariveṇaṃ taṃ47 pamukhaṃ pamukhākaraṃ.
233
Devānaṃ piyavacano'pagūḷhanāmo
Laṅkāyaṃ paṭhamamimaṃ mahāvihāraṃ
Rājā so sumati mahāmahidatheraṃ
Āgammāmalamatimetha kārayithā ti

Sujanappasāda - saṃvegathāya kate mahāvaṃse
Mahāvihārapaṭiggahaṇo nāma
Paṇṇārasamo paricchedo.
---

Soḷasamo paricchedo.
--
1 Pure carivā piṇḍāya karivā janasaṅgahaṃ
Rājagehamhi bhuñjanto karonto rājasaṅgahaṃ
2 Chabbīsa divase thero mahāmeghavane vasī.
Āsāḷha-sukkapakkhassa terase divase pana
3 Rājagehamhi bhuñjivā mahārañño mahāmati
Mahāppamādasuttantaṃ desayivā tato ca so
4 Vihārakaraṇaṃ icchaṃ tatha cetiyapabbate
Nikkhamma purimadvārā agā cetiyapabbataṃ.
5 Theraṃ tatha gataṃ suvā rathaṃ āruyha bhūpati
Deviyo dve ca ādāya therassānupadaṃ agā.
----- ----44 [A] aggaphalaṃ samāpattiṃ. 45 [E K] apassāya. 46 [E] dīghasadano. 47 [K D] pariveṇānaṃ.
* Ayaṃ gāthā sabbasova laṅkāya muddita pothake na dissati.

[SL Page 091] [\x 91/]

6 Therā nāgacatukkamhī nahāvā rahade tahiṃ
Pabbatārohaṇathāya aṭṭhaṃsu paṭipāṭiyā.
7 Rājā rathā tado'ruyha sabbe1 there'bhivādayi.2
"Uṇhe kilanto kiṃ rāja, agetosī"ti āhu te.
8 "Tumhākaṃ gamanāsaṅkī āgatomhī"ti bhāsite,
"Idheva vassaṃ vasituṃ āgatamhā"ti3 bhāsiya
9 Vassupanāyikaṃ thero khadhakaṃ khadhakovido
Kathesi rañño, taṃ suvā bhāgineyyo ca rājino
10
Mahāriṭṭho mahāmacco pañcapaññāsabhātuhi
Saddhiṃ jeṭṭhakaṇiṭṭhehi rājānamabhito ṭhito
11
Yācivā tadahū ceva4 pabbajuṃ5 therasantike,
Pattārahattaṃ sabbepi te khuragge mahāmatī.
12
Kantakacetiyaṭṭhāne6 parito tadaheva so
Kammāni ārabhāpevā leṇāni aṭṭhasaṭṭhiyo
13
Agamāsi puraṃ rājā. Therā tatheva te vasu
Kāle piṇḍāya nagaraṃ pavisantānukampakā.
14
Niṭṭhite leṇakammamhi āsāḷhipuṇṇamāsiyaṃ
Ganvā adāsi therānaṃ rājā vihāradakkhiṇaṃ.
15
Dvattiṃsamālakānañca vihārassa ca tassa kho
Sīmaṃ sīmātigo thero badhivā tadaheva so
16
Tesaṃ pabbajjāpekkhānaṃ akāsi upasampadaṃ
Sabbesaṃ sabbapaṭhamaṃ baddhe tumbarumālake.
17
Ete dvāsaṭṭhi arahanto sabbe citiyepabbate
Tatha vassaṃ upaganvā akaṃsu rājasaṅgahaṃ
18
Devamanussagaṇā gaṇinaṃ taṃ
Tañca gaṇaṃ guṇavithatakittiṃ
Yātamupecca ca mānayamānā
Puññavayaṃ vipulaṃ akariṃsū ti.

Sujanappasādasaṃvegathāya kate mahāvaṃse
Cetiyapabbatavihārapaṭiggahaṇo nāma
Soḷasamo paricchedo.
--
----- ----1 [S] aṭṭhā 2 [S] therebhivādiya 3 [A] āgamamhā 4 [E] yeva 5 [E] pabbajjaṃ
6 [T] kaṇṭaka kathaka?
[SL Page 091] [\x 91/] (
6 Therā nāgavatukkamhī nahātvā rahade tahiṃ
Pabbatārohaṇatthāya aṭṭhaṃsu paṭipāṭiyā.
7 Rajā rathā tado'ruyha sabbe 1 there'bhivādayi. 2
"Uṇhe kilanto kiṃ rāja, āgatosī" ti āhu te.
8 "Tumhākaṃ gamanāsaṅkī āgatomhī" ti bhāsite,
"Idheva vassaṃ vasituṃ āgatamhā"ti 3 bhāsiya
9 Vassupanāyikaṃ thero khandhakaṃ khandhakovido
Kathesi rañño; taṃ sutvā bhāgineyyo ca rājino
10
Mahāriṭṭho mahāmacco pañcapaññāsabhātuhi
Saddhiṃ jeṭṭhakaṇiṭṭhehi rājānamabhito ṭhito
11
Yācitvā tadahū ceva 4 pabbajuṃ 5 therasantike;
Pattārahattaṃ sabbepi te buragge mahāmatī.
12
Kantakacetiyaṭṭhāne 6 parito tadaheva so
Kammāni ārabhāpetvā leṇāna aṭṭhasaṭṭhiyo
13
Agamāsi puraṃ rājā therā tattheva te vasuṃ
Kāle piṇḍāya nagaraṃ pavisantānukampakā.
14
Niṭṭhite leṇakammamhi āsāḷhipuṇṇamāsiyaṃ
Gantvā adāsi therānaṃ rājā vihāradakkhiṇaṃ.
15
Dvattiṃsamālakānañca vihārassa ca tassa kho
Sīmaṃ sīmātigo thero bandhitvā tadaheva so
16
Tesaṃ pabbajjāpekkhānaṃ akāsi upasampadaṃ
Sabbesaṃ sabbapaṭhamaṃ baddhe tumbarumālake.
17
Ete dvāsaṭṭhi arahanto sabbe cetiyapabbate
Tattha vassaṃ upakantvā akaṃsu rājasaṅgahaṃ.
18
Devamanussagaṇā gaṇinaṃ taṃ
Tañca gaṇaṃ guṇavitthatakittiṃ
Yātamupecca ca mānayamānā
Puññavayaṃ vipulaṃ akariṃsū ti.

Sujanappasādasaṃvgetthāya kate mahāvaṃse
Cetiyapabbatavihārapaṭiggahaṇo nāma
Soḷasamo paricchedo.
---------
-----------
1. [S.] Aṭṭhā 2. [S.] Therehivādiya 3. [A.] Āgamamhā 4. [E.] Yeca
5. [E.] Pabbajjaṃ. 6. [T.] Kaṇṭaka kanthaka?

[SL Page 92] [\x 92/] (
Sattarasamo paricchedo
1 Vutthavasso pavāretvā kattikapuṇṇamāsiyaṃ
Avove'daṃ mahārājaṃ mahāthero mahāmati:
2 "Ciradiṭṭho hi sambuddho satthā no manujādhipa,
Anāthavāsaṃ avasimha, natthi no pūjiyaṃ idha."
3 "Bhāsittha nanu bhante me sambuddho nibbuto" iti.
Āha "dhātusu diṭṭhesu diṭṭho hoti jino" iti.
4 "Vadito vo adhippāyo thūpassa karaṇe mayā;
Kāressāmi ahaṃ thūpaṃ; tumhe jānātha dhātuyo."
5 "Mantehi sumanenā" ti thero rājānamabravī.
Rājā'ha sāmaṇeraṃ taṃ "kuto lacchāma dhātuyo."
6 "Vibhusayitvā nagaraṃ maggañca manujādhipa,
Uposathī sapariso hatthiṃ āruyha maṅgalaṃ
7 Setacchattaṃ dhārayanto tālāvacarasaṃhito
Mahānāgavanuyyānaṃ sāyaṇhasamaye vaja;
8 Dhātubhedaññuno rāja, dhātuyo tattha lacchasī"
Iccāha sāmaṇero so sumano taṃ sumānasaṃ.
9 Thero'tha rājakulato gantvā cetiyapabbataṃ
Āmastiya sāmaṇeraṃ sumanaṃ sumanogatiṃ
10
"Ehi tvaṃ bhadra sumana, gantvā pupphapuraṃ varaṃ
Ayyakaṃ te mahārājaṃ evaṃ no vacanaṃ vada:
11
"Sahāyo te mahārāja'mahārājā maruppiyo
Pasanno buddhasamaye thūpaṃ kāretumicchati;
12
Munino dhātuyo dehi pattaṃ bhuttañca satthunā;
Sarīradhātuyo santi bahavo hi tavantike."
13
"Pattapūrā gahetvā tā gantvā devapuraṃ varaṃ
Sakkaṃ devānamindaṃ taṃ evaṃ no vacanaṃ vada:
14
Tilokadakkhiṇeyyassa dāṭhādhātu ca dakkhiṇā
Tavantikamhi devinda, dakkhiṇakkhakadhātu ca;

[SL Page 093] [\x 93/] (
15
Dāṭhaṃ tvameva 1 pūjehi akkhakaṃ dehi satthuno;
Laṅkādīpassa kiccesu mā pamajja surādhapa"
16
"Evaṃ bhante" ti vatvā so sāmaṇero mahiddhiko
Taṅkhaṇaṃ yeva agamā dhammāsokassa santikaṃ.
17
Sālamulamhi ṭhapitaṃ mahābodhiṃ tahiṃ subhaṃ
Kattikacchaṇapūjābhi pūjiyantañca addasa:
18
Therassa vacanaṃ vatvā rājato 2 laddha-dhātuyo
Pattapūraṃ gahetvāna himavantamupāgami.
19
Himanakavante ṭhapetvāna sadhātuṃ pattamuttamaṃ
Devinda-santikaṃ gantvā therassa vacanaṃ bhaṇi.
20
Cūlāmaṇīcetiyamhā gahetvā dakkhiṇakkhakaṃ
Sāmaṇerassa pādāsi sakko devanamissaro.
21
Taṃ dhātuṃ dhātupattañca ādāya sumano tato
Āgamma cetiyagiriṃ therassādāsi taṃ yati.
22
Mahānāgavanuyyānaṃ vuttena vidhinā'gamā
Sāyaṇhasamaye rājā rājasenāpurakkhato.
23
Ṭhapesi dhātuyo sabbā thero tattheva pabbate;
Missakaṃ pabbataṃ tasmā āhu cetiyapabbataṃ.
24
Ṭhapetvā dhātupattaṃ taṃ thero cetiyapabbate
Gahetvā akkhakaṃ dhātuṃ saṅketaṃ sagaṇo'gamā.
25
"Savā'yaṃ munino dhātu chattaṃ namatu me sayaṃ;
Jaṇṇukehi karī ṭhātu; dhātuvaṅgoṭako ayaṃ
26
Sirasmiṃ me patiṭṭhātu āgamma sahadhātuko"
Iti rājā vicintesi; cintitaṃ taṃ tathā ahū.
27
Amatenā'bhisittova ahū haṭṭho'ti bhupati.
Sīsato taṃ gahetvāna hatthikkhandhe ṭhapesi taṃ.
28
Haṭṭho hatthī kuñcanādaṃ akā kampittha medinī.
Tato nāgo nivattitvā satherabalavāhano
29
Puratthimena dvārena pavisitvā puraṃ subhaṃ
Dakkhiṇena ca dvārena nikkhamitvā tato puna
-----------
1. [A.] Tameva. 2. [A.] Rājino.

[SL Page 094] [\x 94/] (
30
Thūpārāme cetiyassa ṭhānato pacchato kataṃ
Pamojavatthuṃ 3 gantvāna bodhiṭṭhāne nivattiya
31
Puratthāvadano aṭṭhā; thūpaṭṭhānaṃ tadā hi taṃ
Kadambapuppha-ādārivalalīhi vitataṃ ahu.
32
Manussadevo devehi taṃ ṭhānaṃ rakkhitaṃ suciṃ
Sodhāpetvā bhusayitvā taṅkhaṇaṃ yeva sādhukaṃ
33
Dhātuṃ 5 oropaṇatthāya ārabhī hatthikhandhato
Nāgo na icchi taṃ; rājā theraṃ pucchittha taṃmanaṃ.
34 "Attano khandhasamanake ṭhāne ṭhapanamicchati,
Dhātuoropaṇaṃ tena na iṭṭhami"ti so'bravi.
35
Āṇāpetvā khaṇaṃ yeva sukkhāto'bhayavāpito
Sukkhakaddamakhaṇḍehi cināpetvāna taṃsamaṃ
36
Alaṅkaritvā bahudhā rājā taṃ ṭhānamuttamaṃ
Oropetvā hatthikhandhā dhātuṃ tattha ṭhapesi taṃ.
37
Dhātārakkhaṃ 6 saṃvidhāya ṭhapetvā tattha hatthinaṃ
Dhātuthūpassa karaṇe rājā turitamānaso
38
Bahū manusse yojetvā iṭṭhikākaraṇe lahuṃ
Dhātukiccaṃ vicintento sāmacco pāvisī puraṃ.
39
Mahāmahitdatthero tu mahāmeghavanaṃ subhaṃ
Sagaṇo abhigantvāna tattha vāsamakappayī.
40
Rattiṃ nāgo'nupariyāti taṃ ṭhānaṃ so sadhātukaṃ;
Bodhiṭṭhānamhi sālāya divā ṭhāti sadhātuko.
41
Vatthussa tasso'parito thūpaṃ theramatānugo
Jaṅghāmattaṃ canāpetvā katipāhena bhupati
42
Tattha dhātupatiṭṭhānaṃ ghosāpetvā upāgami;
Tato tato samantā ca samāgami mahājano.
43
Tasmiṃ samāgame dhātu hatthikkhandhā nabhuggatā
Sattatālappamāṇamhi dissantī nahasiṭṭhitā
44
Vimhāpayantī janataṃ yamakaṃ pāṭihāriyaṃ
Gaṇḍambamūle buddho'va akārī lomahaṃsanaṃ.
-----------
3. [D.] Pabhedavatthuṃ. - [E.] Mahejjāvatthuṃ. 4. [A.T.] Kadambapupphī.
5. [A.E.D.] Dhātu. 6. [D.] Dhāturakkhaṃ.

[SL Page 095] [\x 95/] (
45
Tato nakkhakkhajālāhi jāladhārāhi vā'sakiṃ
Ayaṃ 7 obhāsitā'sittā 8 sabbā laṅkāmahī ahū.
46
Parinibbāṇamañcamhi nipannena jinena hi
Kataṃ mahāadhiṭṭhānapañcakaṃ pañcacakkhunā:-
47
Gayhamānā mahābodhisākhā'sokena dakkhiṇā
Chijjitvāna sayaṃ yeva patiṭṭhātu kaṭāhake;
48
Patiṭṭhahitvā sā sākhā chabbaṇṇarasmiyo subhā
Rañjayantī disā sabbā phalapattehi muñcatu.
49
Sasuvaṇṇakaṭāhā sā uggantvāna manoramā
Adissamānā sattāhaṃ himagabbhamhi tiṭṭhatu.
50
Thūpārāme patiṭṭhantaṃ mama dakkhiṇaakkhakaṃ
Karotu nahamuggantvā yamakaṃ pāṭihāriyaṃ.
51 Laṅkālaṅkārabhutamhi hemamālikacetiye
Patiṭṭhahantīyo dhātu doṇamattā pamāṇato 9
52
Buddhavesadharā hutvā uggantvā nabhasiṭṭhitā
Patiṭṭhantu karitvāna yamakaṃ pāṭihāriyaṃ.
53
Adhiṭṭhānāni pañcevaṃ adhiṭṭhāsi tathāgato
Akāsi tasmā sā dhātu tadā taṃ pāṭihāriyaṃ.
54
Ākāsā otaritvā sā aṭṭhā bhupassa muddhani;
Atīva haṭṭho naṃ rājā patiṭṭhāpesi cetiye.
55
Patiṭṭhitāya tassā ca dhātuyā cetiye tadā
Ahū mahābhūmivālo ababhuto lomahaṃsano.
56
Evaṃ acintiyā buddhā, buddhadhammā acintiyā;
Acintiye 10 pasannānaṃ vipāko hoti acintiyo.
57
Taṃ pāṭihāriyaṃ disvā pasīdiṃsu jine janā.
Mattābhayo rājaputto kaṇiṭṭho rājino pana
58
Munissare pasīditvā yācitvāna narissaraṃ
Purisānaṃ sahassena saha pabbaji sāsane.
59
Cetārigāmato 11 cā'pi dvāramaṇḍalato pi ca
Vihīrabījato 12 vā'pi tathā gallakapīṭhato
-----------
7. [A.] Sayaṃ. [E.] Sabbā. 8.[D.] Sasāhibhāsitāsitattā. 9. [E.K.] Mamāmalā.
10. [A.] Acintiyesu. 11.[E.] Cetāvigāmato. 13. [E.] Vihārabījato.

[SL Page 096] [\x 96/] (
60
Tatho'patissagāmā ca pañca pañca satāni va
Pabbajuṃ dārakā haṭṭhā jātasaddhā tathāgate.
61
Evaṃ purā bāhirā ca sabbe pabbajitā tadā
Tiṃsabhikkhusahassāni ahesuṃ jinasāsane.
62
Thūpārāme thūpacaraṃ niṭṭhāpetvā mahīpati.
Ratanādīhi nekehi sadā pūjamakārayi.
63
Rājorodhā khattiyā ca amaccā nāgarā tathā
Sabbe jānapadā ceva pūjā'kaṃsu visuṃ visuṃ.
64
Thūpapubbaṅgamaṃ rājā vihāraṃ tattha kārayi;
Thūpārāmoti tene'sa vihāro vissuto ahū.
65
Sakadhātusarīrakena ce'vaṃ
Parinibbāṇagatopi lokanātho
Janatāya hitaṃ sukhañca sammā
Bahudhākāsi ṭhite jine kathāva kā-ti

Sujanappasādasa vegatthāya kate mahāvaṃse
Dhātuāgamano nāma
Sattarasamo paricchedo.
---------
Aṭṭhārasamo paricchedo.
1 Mahābodhiñca theriñca āṇāpetuṃ mahīpati
Therena vuttavacanaṃ saramāno sake ghare 1
2 Antovasse'kadivasaṃ nisinno therasantike
Sahāmaccehi 2 mantetvā bhāgineyyaṃ sayaṃ sakaṃ
3 Ariṭṭhānāmakāmaccaṃ tasmiṃ kamme niyojituṃ 3
Mantvā āmantayitvā naṃ idaṃ vacanamabravī:
4 "Tāta sakkhissasi 4 dhammāsokassa santikā
Mahābodhiṃ saṅghamittaṃ theriṃ ānayituṃ idha?"
5 "Sakkhissāmi ahaṃ deva ānetuṃ tā duve; tato
Idhā'gato pabbajituṃ sace lacchāmi mānada."
6 "Evaṃ hotu"ti vatvāna rājā taṃ tattha pesayī.
So therassa ca rañño ca sāsanaṃ gayha vandiya
-----------
1. [K.] Pure. 2. [D.K.] Mahāmaccehi. 3. [A.E.] Niyojayaṃ. [K.] Niyojayī.
4. [D.]Sakkosi gantvāna.

[SL Page 097] [\x 97/] (
7 Assayujasukkapakkhe nikkhanto dutiye'hani
Sānuyutto 5 jambukole nāvamāruyha paṭṭane
8 Mahodadhiṃ taritvāna therādhiṭṭhānayogato
Nikkhantadivase yeva rammaṃ pupphapuraṃ agā.
9 Tadā tu anulādevī 1 pañcakaññāsatehi ca
Antepurikaitthinaṃ saddhiṃ pañcasatehi pi
10
Dasasīlaṃ samādāya kāsāyavasanā sucī
Pabbajjāpekkhantī theriyā'gamaṃ
11 Nagarasse'kadesamhi ramme bhikkhunupasseye
Kārāpite naritdena vāsaṃ kappesi subbatā.
12
Upāsikāhi tāhe'sa vuttho bhikkhunupassayo
Upāsikāvihāroti tena laṅkāya vissuto.
13
Bhāgineyyo mahāriṭṭho dhammāsokassa rājino
Appetvā rājasandesaṃ therasandesa'mabravi:
14
"Bhātujāyā sahāyassa rañño te rājakuñjara,
Ākaṅkhamānā pabbajjaṃ niccaṃ vasati saññatā.
15
Saṅghamittaṃ bhikkhuniṃ taṃ pabbājetuṃ visajjaya;
Tāya saddhiṃ mahābodhidakkhiṇasākhameva ca"
16
Theriyā ca tamevatthaṃ abravī therabhāsitaṃ;
Gantvā pitusamīpaṃ sā therī theramataṃ bravi.
17
Āha rājā: "tuvaṃ amma apassanto kathaṃ ahaṃ
Sokaṃ vinodayissāmi puttanattuviyogajaṃ?"
18
Āha sā: "me mahārāja bhātuno vacanaṃ garu;
Pabbājanīyā ca bahū, gantabbaṃ tattha tena me."
19
"Satthaghātamanarahā mahābodhimahīruhā
Kathannu sākhaṃ gaṇhissaṃ" iti rājā vicintayi.
20
Amaccassamahādevanāmakassa matena so
Bhikkhusaṅghaṃ nimantetvā bhojetvā pucchi bhupati:
21
"Bhante laṅkaṃ mahābodhi pesetabbā nu kho?" Iti.
Thero moggaliputto so "pesetabbā" ti bhāsiya
22
Kataṃ mahāadhiṭṭhānapañcakaṃ pañcacakkhunā
Abhāsi rañño; taṃ sutvā tussitvā dharaṇīpati
-----------
5. [A.E.] So'nuyutto 1. [E.] Anulā devi sā saddhiṃ.

[SL Page 098] [\x 98/] (
23
Sattayojanikaṃ maggaṃ so mahābodhigāminaṃ
Sodhāpetvāna sakkaccaṃ bhusāpesi anekadhā.
24
Suvaṇṇaṃ nīharāpesi kaṭāhakaraṇāya ca;
Vissakammo ca āgantvā sa tulādhārarūpavā
25
"Kaṭāhaṃ kimpamāṇaṃ nu karomī"ti apucchi taṃ,
"Ñatvā pamāṇaṃ tvaṃ yeva karohi" iti bhāsite
26
Suvaṇṇāni gahetvāna hatthena parimajjiya
Kaṭāhaṃ taṅkhaṇaṃ yenava nimmiṇitvāna pakkami.
27
Navahatthaparikkhepaṃ, pañcahatthaṃ gabhīrato,
Tihatthavikkhamakhayutaṃ, aṭṭhaṅgulaghanaṃ subhaṃ,
28
Yuvassa hatthīno soṇḍapamāṇamukhavaṭṭikaṃ,
Gāhāpetvāna taṃ rājā bālasūrasamappahaṃ 2
29
Sattayojanadīghāya vitthatāya tiyojanaṃ
Senāya caturaṅginyā mahābhikkhugaṇena ca
30
Upāgamma mahābodhiṃ nānālaṅkārabhusitaṃ
Nānāratanacittaṃ taṃ 3 vividhaddhajamāliniṃ
31
Nānākusumasaṃkiṇṇaṃ nānāturiyaghositaṃ
Senāya parivāretvā 4 parikkhipiya sāṇiyā
32 Mahātherasahassena pamukhena mahāgaṇe
Raññaṃ pattābhisekānaṃ sahassenā'dhikena ca
33
Attānaṃ parivāretvā 5 mahābodhiñca sādhukaṃ
Olokesi 6 mahābodhiṃ paggahetvāna añjaliṃ.
34
Tassā dakkhiṇasākhāya catuhatthappamāṇakaṃ
Ṭhānaṃ khandhañca vajjetvā 7 sākhā anantaradhāyisuṃ.
35
Taṃ pāṭihāriyaṃ disvā patīto 8 puthuvīpati
"Pūjema'haṃ mahābodhiṃ rajjenā"ti udīriya 9
36
Abhisiñci mahābodhiṃ mahārajje mahīpati;
Pupphādīhi mahābodhiṃ pūjetvāna padakkhiṇaṃ 10
-----------
2. [E.] Bālasūriya. 3. [E.] Nānāratanavicittaṃ. 4. [E.D.] Parivārayitvā
Senāya. 5. [E.D.] Parivārayitvā attānaṃ. 6.[D.E.]Olokayi. 7.[E.]
Khandhaṃ ṭhapayitvāna. [D.] Khandhaṃca ṭhapayitvā. 8.[D.] Pīṇito. 9.[A.]Udīrayi. 10.[E.]
Pujetvā nipadakkhiṇaṃ. [D.] Pūjetvāpi padakkhiṇaṃ.

[SL Page 099] [\x 99/] (
37
Katvā aṭṭhasu ṭhānesu vanditvāna katañjalī
Suvaṇṇakhacite pīṭhe nānāratanamaṇḍate
38
Svārohe yāvasākhucce taṃ suvaṇṇakaṭāhakaṃ
Ṭhapāpetvāna āruyha gahetuṃ sākhamuttamaṃ
39
Ādiyitvāna sovaṇṇatulikāya manosilaṃ
Lekhaṃ datvāna sākhāya saccakriyāmakā iti:
40
"Laṅkādīpaṃ yadi ito gantabbaṃ urubodhiyā,
Nibbematiko buddhassa sāsanamhi sace ahaṃ,
41
Sayaṃ yeva mahābodhisākhā'yaṃ dakkhiṇā subhā
Chijjitvāna patiṭṭhātu idha hemakaṭāhake."
42
Lekhaṭṭhāne mahābodhi chijjitvā sayameva sā
Gandhakaddamapūrassa kaṭāhasso'pariṭṭhitā;
43
Mūlalekhāya upari tiyaṅgulitiyaṅgule
Dadaṃ 11 makanosilālekhā parakkhipi narissaro. 44
Ādiyā thūlamūlāni buddakāni'tarāhi tu
Nikkhamitvā dasa dasa jālībhutāni otaruṃ.
45
Taṃ paṭihāriyaṃ disvā rājā'tīva pamodito
Tatthevā'kāsi ukkuṭṭhiṃ, samantā parisāpi ca
46
Bhikkhusaṅgho sādhukāraṃ tuṭṭhacitto pavedayi.
Velukkhepasahassāni pavattiṃsu samantato.
47
Evaṃ satena mūlānaṃ tattha sā gandhakaddame
Patiṭṭhāsi mahābodhi pasādentī mahājanaṃ.
48
Tassā khandho dasahattho, pañcasākhā manoramā
Catuhatthā catuhatthā dasaddhaphalamaṇḍitā,
49
Sahassantu pasākhānaṃ sākhānaṃ tāsamāsi ca,
Evaṃ āsi mahābodhi manoharasirīdharā.
50
Kaṭāhamhi mahābodhipatiṭṭhitakhaṇe mahī
Akampi; pāṭihīrāni ahesuṃ vividhāni ca.
51
Sayanādehi turiyānaṃ devesu mānusesu ca
Sādhukāraninādehi devabrahmagaṇassa ca
52
Meghānaṃ migapakkhinaṃ yakkhādanaṃ ravehi ca,
Ravehi ca mahīkampe ekakolāhalaṃ ahū.
-----------
11. [E.] Dasa

[SL Page 100] [\x 100/] (
53
Bodhiyā phalapattehi chabbaṇṇarasmiyo subhā
Nikkhamitvā cakkavāḷaṃ sakalaṃ sobhayiṃsu ca.
54
Sakaṭāhā mahabodhi uggantvāna tato nahaṃ
Aṭṭhāsi himagabbhamhi sattāhāni adassanā
55
Rājā oruyha pīṭhamhā taṃ sattāhaṃ tahiṃ vasaṃ
Niccaṃ mahābodhipūjaṃ akāsi ca 12 anekadhā.
56
Atīte tamhi sattāhe sabbe himavalāhakā
Pavisiṃsu mahābodhiṃ sabbā tā 13 raṃsiyopi ca.
57
Suddhe nahasi dissittha 14 sā kaṭāhe 15 patiṭṭhitā.
Mahājanassa sabbassa mahābodhi manoramā.
58
Pavattamhi mahābodhi vividhe pāṭihāriye
Vimbhāpayantī janataṃ paṭhavītalamoruhi.
59
Pāṭihīrehi nekehi tehi so pīṇito puna.
Mahārājā mahābodhiṃ mahārajjena pūjayi
60
Mahābodhiṃ mahārajjenā'bhisiñciya pūjayaṃ
Nānāpūjāhi sattāhaṃ puna tattheva so vasī.
61
Assayujasukkapakkhe paṇṇarasauposathe
Aggahesi mahābodhiṃ; dvisattāhaccaye tato
62
Assayujakāḷapakkhe cātuddasa-uposathe
Rathe pubhe ṭhapetvāna mahābodhiṃ rathesabho
63
Pūjento 16 taṃ dinaṃ yeva upanetvā sakaṃ puraṃ
Alaṅkaritvā bahudhā kāretvā maṇḍapaṃ subhaṃ
64
Kattike 17 sukkapakkhassa dine pāṭipade tahiṃ
Mahābodhiṃ mahāsālamūle pācīnake subhe
65
Ṭhapāpetvāna kāresi pūjā'nekā dine dine.
Gāhato sattarasame divase tu navaṅkurā
66
Sakiṃ yeva ajāyiṃsu tassā; tena narādhipo
Tuṭṭhavitto mahābodhiṃ puna rajjena pūjayi.
67
Mahārajje'bhisiñcitvā mahābodhiṃ mahissaro
Kāresi ca mahābodhipūjaṃ nānappakārakaṃ.
-----------
12. [D.] Akāresi. 13. [A.] Sahitā. 14.[E.] Dassittha. 15. [A.] Sākaṭāhā.
[S.] Sā kaṭāha. 16. [E.] Pūjayaṃ 17. [E.] Kattika.

[SL Page 101] [\x 101/] (
68
Iti kusumapure sare saraṃsā
Bahuvidhavārudhajākulā visālā
Suruvirapavarorubodhipūjā
Marunaracittavikāsinī ahosīti

Sujanappasāda - saṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Mahābodhigahaṇo nāma
Aṭṭhārasamo paricchedo
---------
Ekūnavīsatimo paricchedo
1 Mahābodhi - rakkhanatthaṃ aṭṭhārasa rathesabho
Devakulāni datvāna aṭṭhāmaccakulāni ca
2 Aṭṭha buhmaṇakulāni aṭṭha vessakulāni 1 ca
Gopakānaṃ taracchānaṃ kuliṅgānaṃ kulāni ca
3 Tatheva pesakārānaṃ kumbhakārānameva ca
Sabbesañcāpi senīnaṃ nāgayakkhānameva ca;
4 Hema-sajjhughaṭe ceva datvā aṭṭhaṭṭha mānado
Āropetvā mahābodhiṃ nāvaṃ gaṅgāya bhūsitaṃ 2
5 Saṅghamittaṃ mahātheriṃ sahekādasabhikkhuniṃ
Tathevā'ropayitvāna ariṭṭhapamukhe pi ca
6 Nagarā nikkhamitvāna viñjhāṭavimaticca so
Tāmalittiṃ anuppatto sattāhene'va bhupati.
7 Accuḷarāhi pūjāhi devā nāgā narāpi ca
Mahābodhiṃ pūjayantā sattāhene'vu'pāgamuṃ.
8 Mahāsamuddatīramhi mahābodhiṃ mahīpati
Ṭhapāpetvāna pūjesi mahārajjena so puna.
9 Mahābodhiṃ mahārajje abhisiñciya kāmado
Maggasirasukkapakkhe dine pāṭipade tato
10
Uccāretuṃ mahābodhiṃ tehi yeva'ṭṭhaaṭṭhahi
Sālamūlamhi dinnehi jātuggatakulehi so
-----------
1.[E.] Seṭṭhikulāni. [S.] Kulāni aṭṭha seṭhīnaṃ aṭṭha brāhmaṇakulāni ca.
2.[E.] Bhūpati.

[SL Page 102] [\x 102/] (
11
Ukkhipitvā mahābodhiṃ galamattaṃ jalaṃ tahiṃ
Ogāhetvā sa nāvāya patiṭṭhāpayi sādhukaṃ.
12
Nāvaṃ āropayitvā taṃ mahātheriṃ satherikaṃ
Mahāriṭṭhaṃ mahāmaccaṃ idaṃ vacanamabravī:
13
"Ahaṃ rajjena nikkhattuṃ mahābodhimapūjayiṃ,
Evamevā'bhipūjetu rājā rajjena me sakhā."
14
Idaṃ vatvā mahārājā tīre pañjaliko ṭhito
Gacchamānaṃ mahābodhiṃ passaṃ assuni vattayi*
15
Mahābodhiviyogena dhammāsoko sasokavā
Kanditvā paridevitvā agamāsi sakaṃ puraṃ.
16
Mahābodhisamārūḷhā nāvā pakkhandi toyadhiṃ;
Samantā yojane vīci sannisīdi mahaṇṇave;
17
Pupphiṃsu pañcavaṇṇāni padumāni samantato;
Antalikkhe pavajjiṃsu anekaturiyāni ca;
18
Devatāhi anekāhi pūjā'nekā pavattitā;
Gahetuñca mahābodhiṃ nāgā'kaṃsu vikubbanaṃ;
19
Saṅghamittā mahātherī abhiññābalapāragā
Supaṇṇārūpā hutvāna te tāsesi mahorage.
20
Te tāsitā mahātheriṃ yācitvāna mahoragā
Nayitvāna mahābodhiṃ bhujaṅgabhavanaṃ tato
21
Sattāhaṃ nāgarajjena pūjāhi vividhāhi ca
Pūjayitvāna ānetvā nāvāyaṃ ṭhapayiṃsu te.
22
Tadaheva mahābodhi jambukolamidhāgamā
Devānaṃpiyatisso tu rājā lokahite rato.
23
Sumanā sāmaṇeramhā pubbe sutatadāgamo
Maggasirādidinato pabhutīva ca sādaro 4
24
Uttaradvārato yāva jambukolaṃ mahāpathaṃ
Vibhusayitvā sakalaṃ mahābodhigatāsayo
-----------
* Iṃgalaṇḍīya potthake ayampi gāthā dissati:
"Muñcamāno mahābodhirukkho dasabalassa so
Jalaṃ sahassaraṃsī (-sarasaraṃ sī) ca gacchati vata re iti."
3.[A.] Pakkhanditoddhiṃ 4. [E.] Pabhutīva sadādaro

[SL Page 103] [\x 103/] (
25
Samuddāsanasālāya 5 ṭhāne ṭhatvā mahaṇṇave
Āgacchantaṃ mahābodhiṃ mahātheriddhiyā'ddasa
26
Tasmiṃ ṭhāne katā sālā pakāsetuṃ tamabbhutaṃ
Samuddāsanasālāti 6 nāmenā'sī'dha pakāṭā.
27
Mahātherānubhāvena saddhiṃ therehi tehi ca
Tadaheva'gamā rājā 7 jambukolaṃ sasenako.
28
Mahābodhāgame pītivegenu'nno udānayaṃ
Galappamāṇaṃ salilaṃ vigāhetvā suviggaho
29
Mahābodhiṃ soḷasahi kulehi saha muddhanā
Ādāyo'ropayitvāna 8 velāyaṃ maṇḍape subhe
30
Ṭhapayitvāna laṅkindo laṅkārajjena pūjayi.
Soḷasannaṃ samappetvā kulānaṃ rajjamattano
31
Sayaṃ dovārikaṭṭhāne ṭhatvāna divase tayo
Tattheva pūjaṃ kāresi vividhaṃ manujādhipo.
32
Mahābodhiṃ dasamiyaṃ āropetvā rathe subhe
Ānayanto manussindo dumindaṃ taṃ ṭhapāpayi
33
Pācīnassa vihārassa ṭhāne ṭhānavicakkhaṇo;
Pātarāsaṃ pavattesi sasaṅghassa janassa so.
34
Mahāmahindathere'ttha kataṃ dasabalena taṃ
Kathesi nāgadamanaṃ rañño tassa asesato.
35
Therassa sutvā kāretvā saññāṇāni tahiṃ tahiṃ
Paribhuttesu ṭhānesu nisajjādīhi satthunā
36
Tivakkassa brāhmaṇassa gāmadvāre ca bhupati
Ṭhapāpetvā mahābodhiṃ ṭhānesu tesu tesu ca
37
Suddhavālukasatthāre nānāpupphasamākule
Paggahitadhaje magge pupphagghikavibhusite 9
38
Mahābodhiṃ pūjayanto rattindivamatandito
Ānayitvā cuddasiyaṃ anurādhapurantikaṃ
39
Vaḍḍhamānakachāyāya puraṃ sādhuvibhusitaṃ
Uttarena ca dvārena 10 pūjayanto pavesiya
-----------
5.[E.] Samuddapaṇṇasālāya 6. [S.] Samuddapaṇṇasālāti 7.[A.D.]
Tadaheva mahārājā 8. [A.] Ādāyāro - 9.[E.] Pupphaagghika bhusite.
10. [E.] Uttarena duvārena.

[SL Page 104] [\x 104/] (
40
Dakkhiṇena ca dvārena 11 nikkhamitvā pavesiya
Mahāmeghavanārāmaṃ catubuddhanisevitaṃ
41
Sumanasseva vacasā padesaṃ sādhusaṅkhataṃ
Pubbabodhiṭhitaṭṭhānaṃ upanetvā manoramaṃ
42
Kulehi so soḷasahi rājālaṅkāradhārihi
Orāpetvā mahābodhiṃ patiṭṭhāpetumossajī.
43
Hatthato muttamattā sā asītiratanaṃ nabhaṃ
Uggantvāna ṭhitā muñci chabbaṇṇā rasmiyo subhā.
44
Dīpe patthariyā'hacca brahmalokaṃ ṭhitā ahū
Suriyatthaṅgamanā yāva rasmiyo tā manoramā.
45
Purisā dasasahassāni 12 pasannā paṭihāriye
Vipassitvānā'rahattaṃ patvāna idha pabbajaṃ.
46
Orohitvā mahābodhi suriyatthaṅgame tato
Rohiṇiyā patiṭṭhāsi mahiyaṃ; kampi medinī.
47
Mūlāni tāni uggantvā kaṭāhamukhavaṭṭito
Vinandhantā kaṭāhaṃ taṃ otariṃsu mahītalaṃ
48
Patiṭṭhitaṃ mahābodhiṃ janā sabbe samāgatā
Gandhamālādipūjāhi pūjayiṃsu samantatato,
49
Mahāmegho pavassittha; himagabbhā samantato
Mahābodhiṃ chādayiṃsu sītalāni ghanāni ca.
50
Sattāhāni mahābodhi tahiṃ yeva adassanā
Himagabbhe sannisīdi pasādajananī jane
51
Sattāhātikkame meghā sabbe apagamiṃsu te
Mahābodhi ca dissittha, 13 chabbaṇṇā raṃsiyo pi ca.
52
Mahāmahindathero ca saṅghamittā ca bhikkhunī.
Tatthā'gañchuṃ saparisā rājā saparisopi ca
53
Khattiyā kājaraggāme candanaggāmakhattiyā
Tivakkabrāhmaṇo ceva dīpavāsī janā pi ca.
54
Devānubhāvenā'gañchuṃ mahābodhimahussukā
Mahāsamāgame tasmiṃ pāṭihāriyavimhite.
55
Pakkaṃ pācīnasākhāya pekkhataṃ pakka'makkhataṃ
Thero patantamādāya ropetuṃ rājino adā.
-----------
11. [E.] Dakkhiṇena duvārena 12. [A.] Dasahasassā 13.[E.] Dassittha

[SL Page 105] [\x 105/] (
56
Paṃsūnaṃ gandhamissānaṃ puṇṇe soṇṇakaṭāhake
Makahāsanassa 14 ṭhāne taṃ ṭhapitaṃ ropa'yissaro.
57
Pekkhataṃ yeva sabbesaṃ uggantvā aṭṭha aṅkurā
Jāyiṃsū bodhitaruṇā aṭṭhaṃsu catuhatthakā;
58
Rājā te bodhitaruṇe disvā vimhitamānaso
Setacchattena pūjesi abhisekamadāsi ca.
59
Patiṭṭhāpesi aṭṭhannaṃ jambukolamhī paṭṭane
Mahābodhiṭhitaṭṭhāne nāvāyorohaṇe tadā.
60
Tivakkabrāhmaṇagāme, thūpārāme tatheva ca,
Issarasamaṇārāme, paṭhame cetiyaṅgaṇe,
61
Cetiyapabbatārāme tathā kājaragāmake
Candanagāmake cā ti ekekaṃ bodhilaṭṭhikaṃ.
62
Sesā catupakkajātā dvattiṃsa bodhilaṭṭhiyo
Samantā yojanaṭṭhāne vihāresu tahiṃ tahiṃ.
63
Dīpavāsijanasseva hitatthāya patiṭṭhite 16
Mahābodhidumindamhi sammāsambuddhatejasā
64
Anulā sā saparisā saṅghamittāya theriyā
Santike pabbajitvāna arahattamapāpuṇi.
65
Ariṭṭho so pañcasata - parivāro ca khattiyo
Therantike pabbajitvā arahattamapāpuṇī.
66
Yāni seṭṭhikulāna'ṭṭha mahābodhimidhāharuṃ
Bodhāharakulānī ti tāni tena pavuccare;
---------
67
Upāsikāvihāroti ñāte bhikkhunupassaye
Sasaṅghā saṅghamittā sā mahātherī tahiṃ vasī.
68
Agārattayapāmokkhe agāre tattha kārayi
Dvādasa;17 tesu ekasmiṃ mahāgāre ṭhapāpayi
69
Mahābodhisametāya nāvāya kupayaṭāṭhikaṃ;
Ekasmiṃ piyamekasmiṃ aarittaṃ; tehi te viduṃ 18
70
Jāte aññanikāyepi agārā 19 dvādasāpi te
Hatthāḷhakabhikkhunīhi vaḷañjiyiṃsu sabbadā.
-----------
14. [E.] Mahāāsana 15. [E.] Patiṭhāpesu maṭṭhantaṃ 16. [A.] Patiṭhita
17. Dvādase (sabbesu) 18. [E.A.] Vidū. 19. [A.D.] Agāre.

[SL Page 106] [\x 106/] (
71
Rañño maṅgalahatthi so vicaranto yathāsukhaṃ
Purassa ekapassamhi kandarantamhi sītale.
72
Kadambapupphagumbante 20 aṭṭhāsi gocaraṃ caraṃ;
Hatthiṃ tattha rataṃ ñatvā akaṃsu tattha āḷhakaṃ.
73
Athe'kadivasaṃ hatthī na gaṇhi kabalāni so;
Dīpappasādakaṃ theraṃ rājā so pucchi taṃ manaṃ.
74
"Kadambapupphagumbasmīṃ 20 thūpassa karaṇaṃ karī.
Icchatī"ti mahāthero mahārājassa abravī.
75
Sadhātukaṃ tattha thūpaṃ thūpassa gharameva 21 ca
Khippaṃ rājā akāresi niccaṃ janahite rato.
76
Saṅghamittā mahātherī suññāgārābhilāsinī
Ākiṇṇattā vihārassa vussamānassa 22 tassa sā.
77
Vūddhatthinī sāsanassa bhikkhunīnaṃ hitāya ca
Bhikkhūnūpassayaṃ aññaṃ icchamānā vicakkhaṇo
78
Gantvā cetiyagehantaṃ pavicekasukhaṃ subhaṃ
Divāvihāraṃ kappesi vihārakusalā'malā.
79
Theriyā vandanatthāya rājā bhikkhunupassayaṃ
Gantvā tatht gataṃ sutvā gantvā taṃ tattha vandiya-
80
Sammoditvā tāya saddhiṃ tatthāgamanakāraṇaṃ
Tassā ñatvā adhippāyaṃ adhippāyavidū vidū
81
Samantā thūpagehassa rammaṃ bhikkhunupassayaṃ
Devānaṃpiyatisso so mahārājā akārayi.
82
Hatthāḷhakasamīpamhi kato bhikkhunupassayo
Hatthāḷhaka-vihāroti vissuto āsi tena so.
83
Sumittā saṅghamittā sā mahātherī mahāmatī
Tasmiṃ hi vāsaṃ kappesi ramme bhikkhunupassaye.
84
Evaṃ laṅkālokahitaṃ sāsanavuddhiṃ
Saṃsādhento esa mahābodhidumindo
Laṅkādīpe ramme mahāmeghavanasmiṃ
Aṭṭhā dīghaṃ kālamanekabbhutayuttoti.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Bodhiāgamano nāma
Ekūnavīsatimo paricchedo.
---------
-----------
20.[A.] Kadambapupphī- 21.[K.] Chūpāgāramevaca 22.[K.] Vasamānassa

[SL Page 107] [\x 107/] (
Vīsatimo paricchedo.
1.
Aṭṭhārasamhi vassamhi dhammāsokassa rājino
Mahāmeghavanārāme mahābodhi patiṭṭhahi.
2 Tato dvādasame vasse mahesī tassa rājino
Piyā asandhimittā sā matā sambuddhamāmakā. 1
3 Tato catutthe vassamhi dhammāsoko mahīpati
Tissarakkhaṃ 2 mahesitte ṭhapesi visamāsayaṃ.
4 Tato tu tatiye vasse sā bālā rūpamāninī
"Mayā pi ca ayaṃ rājā mahābodhiṃ mamāyati"
5 Iti kodhavasaṃ gantvā attano'natthakārikā
Maṇḍukaṇṭakayogena mahābodhimaghātayi.
6 Tatato catutthe vassamhi dhammāsoko mahāyaso
Aniccatāvasampatto sattatiṃsa samā imā.
7 Devānaṃpiyatisso tu rājā dhammaguṇe rato
Mahāvihāre navakammaṃ tathā cetayapabbate
8 Thūpārāme navakammaṃ niṭṭhāpetvā yathārahaṃ
Dīpappasādakaṃ theraṃ pucchi pucchitakovidaṃ:
9 "Kārāpessāmahaṃ bhante vihāre subahū 3 idha
Patiṭṭhapetuṃ thūpesu 4 kathaṃ lacchāmi dhātuyo?"
10
"Sambuddhapattaṃ pūretvā sumanenā'haṭā idha
Cetiyapabbate rāja, ṭhapitā atthi dhātuyo,
11
Hatthikkhandhe ṭhapetvā tā dhātuyo idha āhara"
Iti vutto sa therena tathā āhari dhātuyo.
12
Vihāre kārayitvāna ṭhāne yojanayojane
Dhātuyo tattha thūpesu nidhāpesi yathārahaṃ.
13
Sambuddhabhuttapattaṃ tu rājavatthughare 5 subhe
Ṭhapayitvāna pūjesi nānāpūjāhi sabbadā.
14
Pañcasatehi'ssarehi mahātherassa santike
Pabbajja vasitaṭṭhāne issarasamaṇako 6 ahū.
-----------
1.[E.] Mamikā. 2.[A.D.] Nissārakkha 3. [A.] Vihāresu bahū.
[K.] Vihāre te bahū. 4. [A.] Thupe tu 5. [D.E.] Rājā vatthughare.
6. [A. -]Samaṇo.

[SL Page 108] [\x 108/] (
15
Pañcasatehi vessehi mahātherassa santike
Pabbajjaja vasitaṭṭhāne tathā vessagari ahū.
16
Yā yā mahāmahindena therena vasitā guhā
Sapabbata-vihāresu 7 sā mahindaguhā ahū.
17
Mahāvihāraṃ paṭhamaṃ, dutiyaṃ cetiyavhayaṃ,
Thūpārāmantu tatiyaṃ thūpapubbaṅgamaṃ subhaṃ,
18
Catutthantu mahābodhipatiṭṭhāpanameva ca,
Thūpaṭṭhānīyabhutassa pañcamaṃ pana sādhukaṃ
19
Mahācetiyaṭhānamhi silāyūpassa cāruno,
Sambuddhagīvādhātussa patiṭṭhāpanameva ca, *
20
Issarasamaṇaṃ chaṭṭhaṃ, tissavāpintu sattamaṃ,
Aṭṭhamaṃ paṭhamaṃ thūpaṃ navamaṃ vessagirihvayaṃ
21
Upāsikavhayaṃ rammaṃ, tathā hatthāḷhakavhayaṃ
Bhakkhūnūpassaye dve'me bhikkhunīphāsukāraṇā.
22
Hatthāḷhake osaritvā bhikkhunīnaṃ upassaye
Gantvāna bhakkhusaṅghena bhattaggahaṇakāraṇā
23
Bhattasālaṃ sūpahāraṃ mahāpāḷakanāmakaṃ 8
Sabbūpakaraṇūpetaṃ sampannaparivārikaṃ;
24
Tathā bhakkhusahassassa saparakkhāramuttamaṃ
Pavāraṇāya dānañca anuvassakameva ca,
25
Nāgadīpe jambukoḷavihāraṃ, 9 tamhi paṭṭane
Tissamahāvihārañca, pācīnārāmameva ca,
26
Iti etāni kammāni laṅkājanahitatthiko
Devānampiyatasso so laṅkindo puññapaññavā
27
Paṭhame yeva vassamhi kārāpesi guṇappiyo.
Yāvajīvantu nekāni puññakammāni ācinī.
28
Ayaṃ dīpo ahū phito vijate tassa rājino;
Vassāni cattāḷasaṃ so rājā rajjamakārayi.
-----------
7. [E.K.] Sapabbate vahāre sā [A.T.] Sā pabbatavahāresu.
8. [E.D.] Mahāpāḷināmakaṃ bhattasālaṃ sūpacāraṃ subhaṃ.
9. [D.] Jambukoḷe vihāre.
* "Gīvādhātunidahitassa silāthupassāti attho" ṭīkāyaṃ.
Gīvādhātu pana mahiyaṅgaṇathūpe ito pubbe nidahitā.
Idha pana "jivadhātu" ti gahetambāti mayhaṃ mati.

[SL Page 109] [\x 109/] (
29
Tassa'ccaye taṃkaṇaṭṭho uttiyo iti vassuto
Rājaputto aputtaṃ taṃ rajjaṃ kāresi sādhukaṃ.
30
Mahāmahandathero tu janasāsanamuttamaṃ
Pariyattaṃ paṭipattiṃ paṭivedhañca sādhukaṃ
31
Laṅkādīpamhi dīpetvā laṅkādīpo mahāgaṇī
Laṅkāya so satthukappo katvā laṅkāhitaṃ 10 bahuṃ
32
Tassa uttīya rājassa jayavassamhi aṭṭhame
Antovassaṃ saṭṭhivasso cetiyapabbate vasaṃ 11
33
Assayujassa māsassa sukkapakkhaṭṭhame dine
Parinibbāya, tene'taṃ dinaṃ tannāmakaṃ ahū. 12
34
(Nibbutassa mahandassa aṭṭhamiyaṃ dine pana
Tena taṃ divasaṃ nāma aṭṭhamiyā ta sammataṃ )*
35
Taṃ sutvā uttīyo rājā sokasallasamappito
Gantvāna theraṃ vanditvā kanditvā bahudhā bahuṃ
36
Āsittagandhatelāya lahuṃ sovaṇṇadoṇiyā
Theradehaṃ khīpāpetvā taṃ doṇiṃ sādhu phussitaṃ
37
Sovaṇṇakūṭāgāramhi ṭhapāpetvā alaṅkate
Kūṭāgāraṃ gāhayitvā 13 kārento sāhukīḷitaṃ 14
38
Mahatā ca janoghena āgatena tato tato
Mahatā ca baloghena kārento pūjanāvadhiṃ
39
Alaṅkatena maggena bahudhā'laṅkataṃ puraṃ
Ānayitvāna nagare cāretvā rājavīthiyo 15
40
Mahāvihāraṃ ānetvā ettha pañhambamālake
Kūṭāgāraṃ ṭhapāpetvā sattāhaṃ so mahīpati
41
Toraṇaddhajapupphehi gandhapuṇṇaghaṭehi 16 ca
Vihārañca samantā ca maṇḍitaṃ yojanattayaṃ
42
Ahū rājānubhāvena; dīpantu sakalaṃ pana
Ānubhāvena devānaṃ tathevā'laṅkataṃ ahū.
-----------
*Ayaṃ gāthā ekaccesu ta dissāti. Atthopi na ghaṭīyati.
10. [E.] Lokahitaṃ 11. [E.] Cetiyapabbate vassaṃ saddhivasso vasaṃ vasī.
12. [A.T.] Parinibbāyi so thero mahindo dīpavaḍḍhano. 13.[E.] Kūṭāgāre
Ropayitvā. 14. [E.] Sādhukīḷahaṃ. [D.] Sādhūkīḷitaṃ 15. [E.] Vīthiyā
16.[D.] Gandhapupphaghaṭehi

[SL Page 110] [\x 110/] (
43
Nānāpūjaṃ kārayitvā sattāhaṃ so mahīpati 17
Puratthimadisābhāge therānaṃ baddhamālake
44
Kāretvā gandhacitakaṃ, mahāthūpaṃ padakkhaṇaṃ
Karonto tattha netvā taṃ kūṭāgāraṃ manoramaṃ
45
Citakamhi ṭhapāpetvā sakkāraṃ antimaṃ akā.
Cetiyañcettha kāresi gāhāpetvāna dhātuyo;
46
Upaḍḍhadhātuṃ gāhetvā cetiye pabbatepa ca
Sabbesu ca vihāresu thūpe kāresi khattiyo.
47
Isino dehanikkhepakataṭṭhānaṃ hi 18 tassa taṃ
Vuccate bahumānena isibhumaṅganaṃ iti
48
Tatoppabhutya'riyānaṃ samantā yojanattaye
Sarīraṃ āharitvāna tamhi desamhi ḍayhati.
---------
49
Saṅghamittā mahātherī mahābhiññā mahāmatī
Katvā sāsanakaccāni tathā lokahitaṃ bahuṃ
50
Ekūnasaṭṭhivassā sā uttiyasse'va rājino
Vassamhi navame kheme hatthāḷhakaupassaye
51
Vasantī parinibbāyi; rājā tassāpa kārayi
Therassavaya sattāhaṃ pūjāsakkāramuttamaṃ.
52
Sabbā alaṅkatā laṅkā therassa viya āsi ca.
Kūṭāgāragataṃ therīdehaṃ sattadinaccaye
53
Nikkhāmetvāna nagarā thūpārāmapuratthato
Cittasālāsamīpamhi mahābodhipadassaye 19
54
Theriyā vutthaṭhānamhi aggikaccamakārayi;
Thūpañca tattha kāresi uttiyo so mahīpati.
55
Pañcāpi te mahātherā therā'riṭṭhādayopi ca,
Tathā'nekasahassāna bhikkhū kīṇāsavāpi ca,
56
Saṅghamittappabhutayo tā ca dvādasatheriyo,
Khīṇāsavā bhikkhuniyo sahassāni bahūni ca
57
Bahussutā mahāpaññā vanayādijināgamaṃ
Jotayitvāna kālena payātānaccatāvasaṃ
-----------
17. [E.] Taṃ sattāhaṃ mahīpati. 18.[A.D.] Nakkhepaṃ kataṭṭhānamhi.
19. [A.T.D.] Padassate.

[SL Page 111] [\x 111/] (
58
Dasavassāni so rājā rajjaṃ kāresi uttiyo
Evaṃ aniccatā esā sabbalokavanāsinī.
59
Taṃ etaṃ atisāhasaṃ atibalaṃ nāvāriyaṃ yo naro
Jānantopi anaccataṃ bhavagate nibbindate neva ca;
Nibbinno viratiṃ ratiṃ na kurute pāpehi puññehi ca.
Tasse'sā atimohajālabalatā, jānampa sammuyhatī ti

Sujanappasāda-saṃvgetthāya kate mahāvaṃse
Theraparinibbāṇaṃ nāma
Vīsatimo paricchedo.
---------
Ekavīsatamo paricchedo.
1 Uttiyassa kaṇiṭṭho tu mahāsīvo tadaccaye
Dasavassāni kāresi rajjaṃ sujanasevako.
2 Bhaddasālamhi so there pasīditvā manoramaṃ
Kāresi purimāyantu vahāraṃ nagaraṅgaṇaṃ.
3 Mahāsīvakaṇaṭṭho tu sūratasso tadaccaye
Dasavassāni kāresa rajjaṃ puññesu sādaro.
4 Dakkhaṇāya disāyaṃ so vihāraṃ nagaraṅgaṇaṃ,
Purimāya hatthikkhandhañca 1, goṇṇagirakameva ca.
5 Vaṃguttare pabbatamhi pācinapabbatavhakayaṃ
Raheraka-samīpamhi tathā koḷambakāḷakaṃ 2.
6 Ariṭṭhapāde maṃgulakaṃ 3 purimāya'cchagallakaṃ 4
Garinelapanākaṇḍaṃ 5 nagarassu'tattarāya 6 tu,
7 Pañcasatāne'vamādi-vihāre puthuvīpati
Gaṅgāya orapāraṃ hi laṅkādīpe tahiṃ tahiṃ,
8 Pure rajjā ca rajje ca saṭāṭhīvassāni sādhukaṃ
Kāresi ramme dhammena ratanattayagāravo.
9 Suvaṇṇapaṇḍatasso ta nāmaṃ rajjā pure ahū
Sūratīsso ta nāmantu tassā'hu rajjapattiyā.
-----------
1. [E.] Bandhavhaṃ 2. [E.K.] Koḷambahālakaṃ, 3. [A.] Laṅkantu [E.]Makulakaṃ
4. [D.] Purame heyahālakaṃ. 5. [E.K.] Girinelavāhanakaṃ. 6.[E.] Kaṇḍa
Nagaruttarāya [A.]Nagaraṃ uttarāya

[SL Page 112] [\x 112/] (
10
Assanāvikaputtā dve damaḷā sena - guttikā
Sūratissamahīpālaṃ taṃ gahetvā mahabbalā
11
Duve vīsatavassāni rajjaṃ dhammena kārayuṃ.
Te gahetvā aselo tu muṭasivassa atrajo
12
Sodariyānaṃ bhātunaṃ navamo bhātuko tato
Anurādhapure rajjaṃ dasavassāni kārayi.
---------
13
Coḷaraṭṭhā idhāgamma rajjatthaṃ ujujātiko
Eḷāro nāma damiḷo gahetvā'selabhupatiṃ
14
Vassāni cattārīsañca cattāri ca akāraya,
Rajjaṃ vohārasamaye 7 majjhatto mattasattusu.
15
Sayanassa siropasse ghaṇaṭaṃ sudīghayottakaṃ 8
Lambāpesi virāvetuṃ icchantehi vinicchayaṃ.
16
Eko putto ca dhītā ca ahesuṃ tassa rājino.
Rathena tissavāpiṃ so gacchanto bhumipālajo
17
Taruṇaṃ vacchakaṃ magge nipannaṃ sahadhenukaṃ 9
Gīvaṃ akkamma cakkena asañvicca aghātayi.
18
Gantvāna dhenu ghaṇṭaṃ taṃ ghaṭṭesi ghaṭṭitāsayā 10
Rājā teneva cakkena sīsaṃ puttassa chedayi.
19
Dijapotaṃ tālarukkhe eko sappo abhakkhayi;
Tampotamātā sakuṇī gantvā ghaṇṭamaghaṭṭayi. 20
Āṇāpetvāna taṃ rājā kucchiṃ tassa vidāḷiya
Potaṃ taṃ nīharāpetvā tāle sappamasappayi.
21
Ratanaggassa ratanattayassa 11 guṇasārataṃ
Ajānantopi so rājā cārittamanupālayaṃ
22
Cetiyapabbataṃ gantvā bhikkhusaṅghaṃ pavāriya
Āgacchanto rathagato rathassa yugakoṭiyā
23
Akāsa jinathūpassa ekadesassa bhañjanaṃ.
Amaccā "deva thūpo no tayā bhinno"ti āhu taṃ.
24
Asañvicca kate'pe'sa rājā oruyha sandanā
"Cakkena mama sīsampi chindathā"ti pathe sayī.
-----------
7.[A.T.] Rajjavohāra- 8.[A.T.] Sudīghayottakā, 9."Sahadhenuyā"ti
Yuttaraṃ. 10.[A.] Ghaṭitāya sā 11. [A.T.] Ratanattaṃ tassa ca.

[SL Page 113] [\x 113/] (
25
"Parahiṃsaṃ mahārāja, satthā no neva icchati;
Thūpaṃ pākatikaṃ katvā khamāpehī" ti āhu taṃ.
26 Te ṭhapetuṃ pañcadasa pāsaṇe patate tahiṃ
Kahāpaṇasahassāni adā pañcadaseva so.
27
Ekā mahalalakā vīhiṃ sosetuṃ ātape khipi;
Devo akāle vassatvā tassā vīhiṃ atemayi.
28
Vīhiṃ gahetvā gantvā sā ghaṇṭaṃ taṃ samaghaṭṭayi.
Akālavassaṃ sutvā taṃ, vissajjetvā tamitthikaṃ
29
Rājā dhammamhi vattanto "kāle vassaṃ labhe" iti
Tassā vanicchayatthāya upavāsaṃ nipajji so.
30
Baliggāhī devaputto rañño tejena otthaṭo
Gantvā cātummahārāja-santikaṃ taṃ nivedayi.
31
Te tamādāya gantvāna sakkassa paṭivedayuṃ;
Sakko pajjuṇṇamāhūya kāle vassaṃ upādisi.
32
Baliggāhī devaputto rājino taṃ nivedayi.
Tatoppabhuti taṃrajje davā devo na vassatha.
33
Rattiṃ devo'nusattāhaṃ vassi yāmamhi majjhime;
Puṇṇāna'hesuṃ sabbattha buddakāvāṭakāni pi.
34
Agatagamanadosā muttamattena eso
Anupahatakudiṭṭhi pīdisiṃ pāpuṇi'ddhiṃ;
Agatigamanadosaṃ suddhadiṭṭhi samāno
Kathamidha hi manusso buddhimā no jaheyyā'ti

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Pañcarājako nāma
Ekavīsatimo paricchedo.
---------
Bāvīsatimo paricchedo.
1 Eḷāraṃ ghātayitvāna rājā'hu duṭṭhagāmaṇī.
Tadatthadīpanatthāya anupubbakathā ayaṃ;
2 Devānampiyatissassa rañño dutiya-bhātiko 1
Uparājā mahānāgo nāmāhu bhātuno piyo.
-----------
1. [A.D.] Bhātuko

[SL Page 114] [\x 114/] (
3 Rañño devī saputtassabālā rajjābhikāminī
Uparājavadhatthāya jātavittā 2 nirantaraṃ
4 Vāpiṃ taracchanāmaṃ sā kārāpentassa pāhiṇī
Ambaṃ visena yojetvā ṭhapetvā ambamatthake.
5 Tassā putto saha gato uparājena bālako
Bhājane vivaṭe yeva taṃ ambaṃ khādiyā'marī.
6 Uparājā tato yeva sadārabalavāhano
Rakkhituṃ sakamattānaṃ rohaṇā'bhimukhoagā.
7 Yaṭṭhālayavihārasmiṃ mahesī tassa gabbhinī
Puttaṃ janesi; so tassa bhātunāmamakārayī.
8 Tato gantvā rohaṇaṃ so issaro rohaṇe'khile 3
Mahābhāgo mahāgāme rajjaṃ karesī khattiyo.
9 Kāresi so nāgamahāvihāraṃ sakanāmakaṃ;
Uddhakandarakādī ca vihāre kārayī bahū.
10
Yaṭṭhālayakatisso so tassa putto tadaccaye
Tattheva 4 rajjaṃ kāresi; tassa putto'bhayo tathā.
11
Goṭhābhayasuto kākavaṇṇatisso ti vissuto
Tadaccaye tattha rajjaṃ so akāresi khattiyo.
12
Vihāradevī nāmāsi mahesī tassa rājino
Saddhassa saddhāsampannā dhītā kalyāṇirājino.
---------
13
Kalyāṇiyaṃ narindo hi tisso namāsi khattiyo;
Devīsaññogajanitakopo tassa kaṇiṭṭhako
14
Bhīto tato palāyitvā ayytautiyanāmako
Aññattha vasi; so deso tena taṃnāmako ahū.
15
Datvā rahassalekhaṃ 5 so bhikkhuvesadharaṃ naraṃ
Pāhesi devayā;gantvā rājadvāre ṭhito tu so
16
Rājagehe arahatā bhuñjamānena sabbadā
Aññāyamāno therena rañño gharamupāgami.
-----------
2. [E.] Jātacintā 3.[E.] Rohaṇe issaro'khile 4.[A.] Tatheva.
5. [A.] Rahassaṃ lekhaṃ.

[SL Page 115] [\x 115/] (
17
Therena saddhiṃ bhuñjitvā raññā saha viniggame
Pātesi bhumiyaṃ lekhaṃ pekkhamānāya deviyā.
18
Saddena tena rājā taṃ nivattitvā vilokayaṃ
Ñatvāna lekhasaṃdesaṃ kuddho therassa dummati
19
Theraṃ taṃ purisaṃ tañca mārāpetvāna kodhasā
Samuddasmiṃ khīpāpesi; kujjhitvā tena devatā
20
Samuddeno'ttharāpesuṃ taṃ desaṃ; so tu bhupati
Attano dhītaraṃ suddhaṃ deviṃ nāma surūpiniṃ
21
Likhitvā rājadhitā ti sovaṇṇukkhaliyā lahuṃ
Nisīdāpiya tattheva samuddasmiṃ visajjayi.
22
Okkantaṃ taṃ tato laṅke kākavaṇṇo mahīpati
Abhisevaya tenā'si vihāropapadavhayā.
23
Tassamahāvahārañca tathā cattalapabbataṃ
Gamiṭṭhāvālaṃ kuṭāliṃ 6 vihāre evamādike
24
Kāretvā suppasantena manasā ratanattaye
Upaṭṭhahi tadā saṅghaṃ paccayehi catubhi so.
25
Koṭipabbatanāmamhi vihāre sīlavattimā
Tadā ahu sāmaṇero nānāpuññakaro sadā.
26
Sukhenārohaṇatthāya ākāsacetayaṅgaṇe
Ṭhapesi tīṇi sopāṇe 7 pāsāṇaphalakāni 8 so.
27
Adā pānīyadānañca, vattaṃ saṅghassa cā'karī.
Sadā kilantakāyassa tassā'bādho mahā ahū;
28
Sivikāya tamānetvā bhikkhavo katavedino
Silāpassayapariveṇe tassārāme upaṭṭhahuṃ.
29
Sadā vihāradevi sā rājagehe susaṅkhate
Purebhattaṃ mahādānaṃ datvā saṅghassa saññatā
30
Pacchābhattaṃ gandhamālaṃ bhesajja-vasanāni ca
Gāhayitvā gatā'rāmaṃ sakkaroti yathārahaṃ.
31
Tadā tatheva katvā sā saṅghattherassa santike
Nisīdi; dhammaṃ desento thero taṃ idamabravī:
-----------
6. [D.] Kūṭagaliṃ. 7. [D.] Pāsāṇe. 8. [A.] Pāsāṇaṃ phalakāni.
[D.] Sopāṇaphalakāni.

[SL Page 116] [\x 116/] (
32
"Mahāsampatti tumhehi laddhā'yaṃ puññakammunā
Appamādo va kātabbo puññakamme idāni pi."
33
Evaṃ vutte tu sā āha: "kiṃ sampatti ayaṃ idha
Yesaṃ no dārakā natthi? Vañjhā sampatti tena no."
34
Chaḷabhiñño mahāthero puttalābhamavekkhiya
"Gilānaṃ sāmaṇeraṃ taṃ passa devī"ti abravī.
35
Sā gantvā'sannamaraṇaṃ sāmaṇeramavoca taṃ:
"Patthehi mama puttattaṃ; sampatta mahātī hi no"
36
Na icchatī ti ñatvāna tadatthaṃ mahatiṃ subhaṃ
Pupphapūjaṃ kārayitvā pūna yāca sumedhasā.
37
Evampa'nicchamānassa atthāyu'pāya kovidā
Nānābhesajjavatthāni saṅghe datvā'tha yāci taṃ.
38
Patthesi so rājakulaṃ; sā taṃ ṭhānaṃ anekadhā
Alaṅkaritvā vanditvā yānamāruyha pakkami.
39
Tato cuto sāmaṇero gacchamānāya deviyā
Tassā kucchimhi nabbatta; taṃ jāniya nivatti sā.
40
Rañño taṃ sāsanaṃ datvā raññā saha punāgamā;
Sarīrakiccaṃ kāretvā sāmaṇerassu'bho pi te
41
Tasmaṃ yeva pariveṇe vasantā santamānasā
Mahādānaṃ pavattesuṃ bhikkhusaṅghassa sabbadā.
42
Tasse'vaṃ dohaḷo āsi mahapuññāya devayā:
"Usabhamattaṃ 9 madhugaṇḍaṃ katvā ussīsake sayaṃ
43
Vāmetareta passena nipannā sayane subhe
Dvādasantaṃ sahassānaṃ bhikkhūnaṃ dannasesakaṃ
44
Madhuṃ bhuñjitukāmā'si; atha eḷārarājino
Yodhānamaggayodhassa sīsacchinnāsidhovanaṃ
45
Tasseva sīse ṭhatvāna pātuñceva akāmayī.
Anurādhapurasseva uppalakkhettato pana.
46
Ānītuppalamālañca amalātaṃ piḷandhituṃ." 10
Taṃ devī rājano āha; nemitte pucchi bhūpati.
-----------
9. [A.] Usabhattaṃ 10. Rasavāhiniyaṃ imā atarekapādā dissanti:
"Sinātuṃ pātumānītapānīyaṃ tissacāpiyā"iti

[SL Page 117] [\x 117/] (
47
Taṃ sutvā āhu nemittā "devīputto nighātiya
Damaḷe katve'karajjaṃ sāsanaṃ jotayassata."*
48
"Edisaṃ madhugaṇḍaṃ yo dasseti tassa īdisiṃ
Sampattaṃ deti rājā"ta ghosāpesi mahīpati.
49
Goṭhasamuddavelante madhupuṇṇaṃ nakakujjitaṃ
Nāvaṃ ñatvāna ācikkhi rañño janapade 11 naro.
50
Rājā deviṃ tahiṃ netvā maṇḍapamhi susaṅkhate
Yathicchitaṃ tāya madhuṃ parabhogamakārayi.
51
Itare dohaḷe tassā sampādetuṃ mahīpati
Veḷusumananāmaṃ taṃ yodhaṃ tattha niyojayī.
52
So'nurādhapuraṃ gantvā rañño maṅgalavājino.
Gopakena akā mettiṃ, tassa kiccañca sabbadā.
53
Tassa vissatthataṃ ñatvā pātova 12 uppalāna'siṃ 13
Kadambanadayā tīre ṭhapetvāna asaṅkito
54
Assaṃ netvā tamāruyha gaṇhitvā uppalāna'siṃ
Nivedayitvā attānaṃ assavegena pakkama.
55
Sutvā rājā gahetuṃ taṃ mahāyodhamapesayi;
Dutīyaṃ samanmataṃ assaṃ āruyha so nudhāvi taṃ.
56
So gumbanissito assapiṭṭhe yeva nasīdiya
Entassa piṭṭhito tassa ubbayhāsiṃ pasārayi.
57 Assavegena yantassa sīsaṃ chijji, ubho haye 14
Sīsañcādāya sāyaṃ so mahāgāmamupāgami.
58
Dohaḷe te ca sā devī paribhuñji nayathāruciṃ
Rājā yodhassa sakkāraṃ kārāpesi yathārahaṃ.
-----------
* Rasavāhiniyaṃ pana visadisā tayo gāthā:
47 "Sūravīrabalūpeto merusāro guṇākaro
Dhīro sumati - vikkanto putto te deva jāyati.

Dvantiṃsadamiḷe hantvā katvā yuddhaṃ asādisaṃ
Vase katvānimaṃ laṃkaṃ ekarajjaṃ karissati.

Anurādhapure ramme vasanto sāsanaṃ imaṃ
Sobhessati yathāsokadhammarājāva sāsanaṃ."

11. [E.T.] Jānapado 12. [A.T.] Ca 13. Uppalāni + asiṃ
14. [A.] Bhaye

[SL Page 118] [\x 118/] (
59
Sā devī samaye dhaññaṃ janayī puttamuttamaṃ;
Mahārājakule tasmiṃ ānando ca mahā ahū.
60
Tassa puññānubhāvena tadaheva upāgamuṃ
Nānāratanasampuṇṇā sattanāvā tato tato.
61
Tasseva puññatejena chaddantakulato karī
Hatthicchāpaṃ āharitvā ṭhapetvā idha pakkami.
62
Taṃ titthasaratīramhi 15 disvā gumbantare ṭhitaṃ
Kaṇḍulavehā 16 bālisiko rañño ācikkhi tāvade.
63
Pesetvā'cariye rājā tamāṇāpiya posayi;
Kaṇḍulo 16 iti ñāyittha diṭṭhattā kaṇḍulena so.
64
"Suvaṇṇabhājanādīnaṃ puṇṇā nāvā idhāgatā"
Iti rañño nivedasuṃ; rājā tānā'harāpayi.
65
Puttassa nāmakaraṇe maṅgalamha mahīpati
Dvādasasahassasaṅkhaṃ bhikkhusaṅghaṃ namantiya 17
66
Evaṃ cintesi "yadi me putto laṅkātale'khile
Rajjaṃ gahetvā sambuddhasāsanaṃ jotayissati'
67
Aṭṭhuttarasahassaṃ ca bhakkhavo pavisantu ca;
Sabbe te uddhapattañca cīvaraṃ pārupantu ca;*
68
Paṭhamaṃ dakkhiṇaṃ pādaṃ ummāranto ṭhapentu ca;
Ekacchatattayutaṃ dhammakarakaṃ nīharantu ca;
69
Gotamo nāma thero ca patigaṇhātu puttakaṃ,
So va saraṇasakkhāyo detu" sabbaṃ tathā ahu.
70
Sabbaṃ namittaṃ dasvāna tuṭṭhacatto mahīpata
Datvā saṅghassa pāyāsaṃ nāmaṃ puttassakārayi:
71
Mahāgāme nāyakattaṃ pitunāmañca attano
Ubho katvāna ekajjhaṃ gāmaṇī abhayo iti.
72
Mahāgāmaṃ pavasitvā, navame davase tato
Saṅgamaṃ deviyākāsi; tena gabbhamagaṇhi sā.
-----------
15. [E.] Tatthaparatīramha. 16. [E.D.] Kaṇḍulo nāma. 17. [A.D.]
Nimantaya. * Āyatamattaṃ (=āyatapaṭṭaṃ?) Uddhamukhamekava katvā
Pārupantu cāta vuttaṃ hota" ṭīkā

[SL Page 119] [\x 119/] (
73
Kāle jātaṃ sutaṃ rājā tassanāmaṃ akārayi.
Mahatā parihārena 18 ubho vaḍḍhiṃsu dārakā.
74
Sitthappavesamaṅgalakāle dvinnampa sādaro
Bhikkhusatānaṃ pañcannaṃ dāpayitvāna pāyasaṃ
75
Tehi upaḍḍhe bhuttamha gahetvā thokathokakaṃ
Sovaṇṇasarakene'saṃ devayā saha bhupati
76
"Sambuddhasāsanaṃ tumhe yadi chaḍḍhetha puttakā
Mā jīratu kucchigataṃ idaṃ vo"ta adāpaya.
77
Vaññāya bhāsitatthaṃ te ubho rājakumārakā
Pāyāsaṃ taṃ abhuñjaṃsu tuṭṭhacittā'mataṃ viya.
78
Dasadvādasavassesu tesu vīmaṃsanatthiko
Tatheva bhikkhū bhojetvā tesaṃ ucchiṭṭhamodanaṃ
79
Gāhayitvā taṭṭakena ṭhapāpetvā tadantake
Tibhāgaṃ kārayatvāna idamāha mahīpati:
80
"Kuladevatānaṃ no tātā bhikkhūnaṃ vimukhā mayaṃ
Nahessāmā"ta cintetvā bhāgaṃ bhuñjathi'manta ca,
81
"Dve bhātaro mayaṃ niccaṃ aññamaññamadūbhakā
Bhavassamā"ti cintetvā bhāgaṃ bhuñchathamantī ca;
82
Amataṃ viya bhuñjaṃsu te dve bhāge ubho pica.
"Na yujjhissāma damiḷehi" iti bhuñjathi'maṃ iti
83
Evaṃ vutte tu tasso so pāṇinā khapi bhojanaṃ;
Gāmaṇī bhattapaṇḍaṃ tu khipitvā sayanaṃ gato
84
Saṃkucitvā hatthapādaṃ nipajja sayane sayaṃ.
Devī gantvā tosayantī gāmaṇiṃ etadabravī:
85
"Pasāritaṅgo sayane kiṃ na sesi sukhaṃ suta?"
"Gaṅgāpāramhi damaḷā; ito goṭhamahodadhi;
86
Kathaṃ pasāritaṅgo'haṃ nipajjāmī"ti so bravī.
Sutvāna tassādhippāyaṃ tuṇhī āsa mahīpati.
87
So kamenā'bhivaḍḍhanto ahu soḷasavassiko
Puññavā yasavā dhīmā 19 tejobalaparakkamo.
-----------
18. [E.] Parivārena 19. [E.D.] Dhitimā.
[SL Page 120] [\x 120/] (
88
Calācalāyaṃ gatiyaṃ hi pāṇino
Upenti puññena yathāruciṃ gatiṃ, itīti mantvā satataṃ mahādaro
Bhaveyya puññūpavayamhi buddhimā ti

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Gāmaṇīkumārasūti nāma
Bāvīsatimo paricchedo.
---------
Tevīsatimo paricchedo
1 Balalakkhaṇarūpehi tejojavaguṇehi ca
Aggo ahu mahākāyo so ca kaṇḍulavāraṇo 1
2 Nandimitto suranimilo mahāsoṇo goṭhayimbaro
Therputtābhayo bharaṇo veḷusumano tatheva ca
3 Khañjadevo phussadevo labhiyyavasabho pi ca
Ete dasa mahāyodhā tassā'hesuṃ mahabbalā.
4 Ahū eḷārarājassa mitto nāma camūpata,
Tassa kammantagāmamhi pācīnakhaṇḍarājiyā
5. Cittapabbatasāmantā ahū bhaginiyā suto
Kosohitavatthaguyho mātulasseva nāmako.
6 Dūrampa parisappantaṃ daharaṃ taṃ kumārakaṃ
Ābajjha nandiyā kaṭyaṃ 2 nisadamha abandhisuṃ;
7 Nasadaṃ kaḍḍhato tassa bhumiyaṃ parisakappato
Ummārātikkame nandi sā jijjati yato, tato
8 Nandimitto ti ñāyittha; dasanāgabalo ahū
Vuddho nāgaramāgamma so upāṭṭhāsi mātulaṃ.
9 Thūpādasu asakkāraṃ karonte damaḷe tadā
Ūruṃ akkamma pādena hatthena itarantu so
10
Gahetvā sampadāḷetvā bahikkhipati thāmavā;
Devā antaradhāpenti tena khittaṃ kalebaraṃ.
-----------
1. [K.] Kuṇḍala - (sababattha) 2. [E.] Kaṭiyā.

[SL Page 121] [\x 121/] (
11
Damaḷānaṃ khayaṃ disvā rañño ārocayiṃsu taṃ 3
"Sahoḍḍaṃ 4 gaṇhathetaṃ"ti vuttā kātuṃ na sakkhisuṃ*
12
Cintesi nandimitto so "evampa karato mama
Janakkhayo kevalaṃ ha, natthi sāsanajotanaṃ.
13
Rohaṇe khattiyā santi pasannā ratanattaye,
Tattha katvā rājasevaṃ gaṇhitvā damiḷe khile
14
Rajjaṃ datvā khattiyānaṃ jotessaṃ buddhasāsanaṃ."
Iti gantvā gāmaṇissa taṃ kumārassa sāvayi.
15
Mātuyā mantayitvā so sakkāraṃ tassa kārayi.
Sakkato nandimitto so yodho vasi tadantike.
16
Kākavaṇṇo tissarājā vāretuṃ damiḷe sadā
Mahāgaṅgāya titthesu rakkhaṃ sabbesu kārayi.
---------
17
Ahū dīghābhayo nāma rañño'ññabhariyāsuto;
Kacchakatitthe gaṅgāya tena rakkhamakārayi.
18
So rakkhākaraṇatthāya samantā yojanadvaye
Mahākulamhā ekekaṃ puttaṃ āṇāpayī tahaṃ
19
Koṭṭhivāle 5 janapade gāme khaṇḍakaviṭṭhike 6
Sattaputto kulapati saṅgho nāmā'si issaro.
20
Tassāpi dūtaṃ pāhesa rājaputto sutatthiko;
Sattamo nimiḷo nāma dasahatthabalo suto;
21 Tassa akammasīlattā khīyantā chapi bhātaro
Rocayuṃ tassa gamanaṃ, na tu mātā pitā pana.
22
Kujjhitvā sesabhātunaṃ pāto yeva niyojanaṃ
Gantvā sūruggame yeva rājaputtaṃ apassi so.7
23
So taṃ vimaṃsanatthāya dūre 8 kicce niyojayi:
"Cetiyapabbatāsanne dvāramaṇḍalagāmake
24
Brāhmaṇokuṇḍalo 9 nāma vajjate me sahāyako;
Samuddapāre bhaṇḍāni tassa vajjanti santike;
-----------
*Rasavāhaniyaṃ: "damiḷānaṃ khayaṃ disvā janā rañño nivedayuṃ
Sahasā gaṇhathe'taṃta rājā tesaṃ niyojayi."
3.[K.] Te 4.[A.] Sayodhā 5.[K.@]Kāṭagāme 6.[K.] Maṇḍalavattake
7.[E.D.] Taṃ 8. [K.] Dūtakicce 9. [K.] Kuṇḍalī

[SL Page 122] [\x 122/] (
25
Gantvā taṃ tena dinnāni bhaṇḍakāni idhā'hara"
Iti vatvāna bhojetvā lekhaṃ datvā visajjayi.
26
Tato navayojanaṃ hiṃ anurādhapuraṃ idaṃ;
Pubbaṇhe yeva gantvāna so taṃ brāhmaṇamaddasa.
27
"Nahātvā vāpiyaṃ tāta ehī" tī āha brāhmaṇo.
Idhānā'gatapubbattā nahātvā tassavāpiyaṃ
28
Mahābodhiñca pūjetvā thūpārāme ca cetiyaṃ
Nagarampavisitvāna passitvā 10 sakalaṃ puraṃ
29
Āpaṇā gandhamādāya uttaradvārato tato
Nikkhammu'ppalakhettamhā gaṇhitvā uppalāni ca
30
Upāgami brāhmaṇaṃ taṃ; puṭṭho tenā'ha so gatiṃ
Sutvā so brāhmaṇo tassa pubbāgamamidhāgamaṃ
31
Vimhito cantayī evaṃ "purisājāniyo ayaṃ;
Sace jāneyya eḷāro imaṃ hatthe karissati;
32 Tasmā'yaṃ damiḷāsante vāsetuṃ neva arahati,
Rājaputtassa pituno santike vāsamarahati,"
33
Evamevaṃ likhitvāna lekhaṃ tassa samappayī;
Puṇṇavaḍḍhanavatthāni paṇṇākāre bahū pi ca 11
34
Datvā taṃ bhojayitvā ca pesesi sakhisantikaṃ.
So vaḍḍhamānacchāyāyaṃ gantvā rājasutantikaṃ
35
Lekhañca paṇṇākāre ca rājaputtassa appayi.
Tuṭṭho āha "sahassena pasādetha ima"nti so.
36
Issaṃ kariṃsu tassa'ññe rājaputtassa sevakā;
So taṃ dasasahassenapasādāpesi dārakaṃ.
37
Tassa kesaṃ 12 likhipetvā gaṅgāyeva nahāpiya
Puṇṇavaḍḍhanavatthayugaṃ 13 gandhamālañca sundaraṃ
Acchādetvā vilimpetvā maṇḍayitvā surūpakaṃ*
38
Sīsaṃ dukūlapaṭṭena veṭhayitvā upānayuṃ;
Attano parihārena bhattaṃ tassa adāpayi.
-----------
9.[A E D] yojanamhi 10 [A D] passītuṃ 11 [A] bahūnipi 12. Kese ti
Yuttataraṃ. 13. [A.] Puṇṇavaḍḍhaṃ.
* Ime dve pādā sabbesu ūno, aññatra kambojamahāvaṃsā.

[SL Page 123] [\x 123/] (
39
Attano dasasahassaagghanaṃ sayanaṃ subhaṃ
Sayanatthaṃ adāpesi tassa yodhassa khattiyo. 40
So sabbaṃ ekato katvā netvā mātāpitantikaṃ
Mātuyā dasasahassaṃ, sayanaṃ pituno adā.
41
Taṃ yeva rattiṃ āgantvā rakkhaṭṭhāne adassayī;
Pabhāte rājaputto taṃ sutvā tuṭṭhamano ahu.
42
Datvā paricchadaṃ tassa parivārajanaṃ tathā
Datvā dasasahassāni pesesi pitusantakaṃ.
43
Yodho dasasahassāni netvā mātāpitantikaṃ
Tesaṃ datvā kākavaṇṇatissarājamupāgami.
44
So gāmaṇikumārassa tamappesi mahīpati,
Sakkato suranimilo yodho vasi tadantike.
---------
45
Kuḷumbarikaṇṇikāyaṃ hundarīvāpigāmake
Tissassa aṭṭhamo putto ahosi soṇanāmako.
46
Sattavassikakālepi tālagacche aluñci so;
Dasavassikakālamhi tāle luñci mahabbalo
47
Kālena so 14 mahāsoṇo dasahatthibalo ahu.
Rājā taṃ tādisaṃ sutvā gahetvā pitusanatikā
48
Gāmaṇissa kumārassa adāsi posanatthiko.
Tena so laddhāsakkāro yodho vasi tadantike.
---------
49
Girināme janapade gāme niccelaviṭṭhike 15
Dasahatthibalo āsi mahānāgassa atrajo;
50
Lakuṇṭakasarīrattā ahu goṭhakanāmako;
Karonti keḷiparihāsaṃ tassa jeṭṭhā cha bhātaro.
51
Te gantvā māsakhettatthaṃ koṭṭayitvā mahāvanaṃ
Tassa bhāgaṃ ṭhapetvāna gantvā tassa nivedayuṃ.
52
So gantvā taṃ khaṇaṃ yeva rukkhe imbarasaññite
Luñcitvāna samaṃ katvā bhūmiṃ gantvā nivedayi.
53
Gantvāna bhātaro tassa disvā kammantamabbhutaṃ
Tassa kammaṃ kittayantā āgacchiṃsu tadantikaṃ.
-----------
14.[E.]Kāle sopi. 15.[E.] Niṭṭhulaviṭṭhike. [D.] Niccalaviṭṭhike. [K.] Niṭṭhula
Cittake. [R.] Niṭṭhīlaviṭṭhike.

[SL Page 124] [\x 124/] (
54
Tadupādāya so āsi goṭhayimbaranāmako.
Tatheva rājā pahesi tampi gāmaṇisantikā.
---------
55
Koṭipabbatasāmantā 16 kittigāmamhi 17 issaro
Rohaṇo nāma gahapati jātaṃ puttakamattano
56
Samānanāmaṃ kāresi goṭhakābhayarājino.
Dārako so balī āsi; dasadvādasavassiko
57
Asakkuneyyapāsāṇe uddhattuṃ 18 catupañcahi
Kīḷamāno khipi tadā so kīḷāguḷake viya.
58
Tassa soḷasavassassa pitā gadamakārayi
Aṭṭhatiṃsaṅgulāvaṭṭaṃ, soḷasahatthadīghakaṃ;
59
Tālānaṃ nāḷikerānaṃ khandhe āhacca tāya so
Te pātayitvā teneva yodho so pākaṭo ahu.
60
Tatheva rājā pāhesi tampi gāmaṇisantike.
Upaṭṭhāko mahāsammattherassā'si pitā pana;
61
So mahāsummatherassa dhammaṃ sutvā kuṭumbiko
Sotāpattiphalaṃ patto vihāre koṭapabbate.
62
So tu 19 sañjātasaṃvego ārovetvāna rājino
Datvā kuṭumbaṃ puttassa pabbajī therasantike.
63
Bhāvanaṃ anuyuñjitvā arahattamapāpuṇi;
Putto tena'ssapaññāyi theraputtābhayo iti.
---------
64
Kappakandaragāmamhi kumārassa suto ahu
Bharaṇo nāma so kāle dasadvādasavassike 20
65
Dārakehi vanaṃ gantvā'nubandhitvā sase bahū
Pādena paharitvāna dvikhaṇḍaṃ 21 bhūmiyaṃ khipī.
66
Gāmikehi vanaṃ gantvā soḷasavassiko pana
Tatheva pātesi lahuṃ migagokaṇṇasūkare.
67
Bharaṇo so mahāyodho teneva pākaṭo ahu;
Tatheva rājā vāsesi tampi gāmaṇisantike.
---------
68
Girināme janapade kuṭumbiyaṅgaṇagāmake 22
Kuṭumbī vasabho nāma ahosi tattha sammato.
-----------
16. [E.K.] Koṭapabbata. 17. [D.R.] Kattigāmamhi 18.[D.]Uccātuṃ.
19. [E.] Taṃ. 20.[A.E.] Vassiko. 21.[F.] Dvīkheṇḍa. 22.[A.]Kuṭiyaṅgaṇa.

[SL Page 125] [\x 125/] (
69
Veḷo jānapado tassa, sumano giribhojako,
Sahāyassa sute jāte paṇṇākārapurassarā
70
Gantvā ubho sakaṃ nāmaṃ dārakassa akārayuṃ.
Taṃ vuddhaṃ 18 attano gehe vāsesi giribhojako
71
Tasse'ko sindhavo posaṃ 19 kañci nā'rohituṃ adā,
Disvā tu veḷusumaṇaṃ "ayaṃ ārohako mama *
72
Anurūpo"ti cintetvā pahaṭṭho hesitaṃ akā.
Taṃ ñatvā bhojako "assaṃ ārohā"ti tamāha so;
73
So assaṃ āruhitvā taṃ sīghaṃ dhāvayi 20 maṇḍale,
Maṇḍale sakale asso ekābaddho adissi so
74
Nisīdi dhāvato cassa vassahāro'va 21 piṭṭhiyaṃ
Moveti pi uttariyaṃ bandhati 22 pi anādaro
75
Taṃ disvā parisā sabbā ukkuṭṭhiṃ sampavattayi.
Datvā dasasahassāni tassa so giribhojako
76
Rājānucchaviko'yaṃ ti haṭṭho rañño adāsi taṃ.
Rājā taṃ veḷusumanaṃ attano yeva santike
77
Kāretvā tassa sakkāraṃ vāsesi bahumānayaṃ.
---------
Nakulanagarakaṇṇikāyaṃ 23 gāme mahindadoṇike 24
78
Abhayassa'ntimo putto devo nāmā'si thāmavā;
Īsakaṃ pana khañjattā khañjadevoti taṃ viduṃ.
79
Migavaṃ gāmavāsīhi saha gantvāna so tadā
Mahise anubandhitvā mahante uṭṭhituṭṭhite
80
Hatthena pāde gaṇhitvā bhametvā sīsamatthake
Āsumha bhumiṃ cuṇṇeti 25 tesaṃ aṭṭhīni māṇavo.
81
Taṃ pavattiṃ suṇitvā va khañjadevaṃ mahīpati
Vāsesi āharāpetvā gāmaṇisse'va santike.
---------
82
Cittalapabbatāsanne gāme kapiṭṭhanāmake 26
Uppalassa suto āsi phussadevo ti nāmako.
-----------
*"Giribhojakassa ekoso sindhavo'si mahabbalo
Attano piṭṭhiyaṃ so hi kaṃci nārohituṃ adā"
(Rasavāhiniyaṃ)
18.[A.] Puttaṃ. 19.[E.D.] Purisaṃ 20.[E.] Dhāvesi 21.[E.] Vassahāraṃva,
[A.]Vassahārova. 22.[A.D.] Bandheti. 23. [A.] Nakulanagarakkhāyaṃ
24.[A.E.] Mahisadoṇike. 25.[E.]Āsumhi bhumiṃ cuṇṇetvā.
26.[E.] Gaviṭanāmake

[SL Page 126] [\x 126/] (
83
Gantvā saha kumārehi vihāraṃ so kumārako
Bodhiyā pūjitaṃ saṅkhaṃ ādāya dhami thāpasā 27;
84
Asanīpātasaddova saddo tassa mahā ahu;
Ummattā viya āsuṃ te bhītā sabbe pi dārakā*
85
Tena so āsi ummādaphussadevo ti pākaṭo.
Dhanusippaṃ akāresi tassa vaṃsāgataṃ pitā +;
86
Saddavedhī vijjuvedhī vālavedhī ca so ahu.
Vālukāpuṇṇasakaṭaṃ, baddhavammasataṃ tathā,
87
Asanodumbaramayaṃ aṭṭhasoḷasaaṅgulaṃ
Tathā ayo-lohamayaṃ paṭṭaṃ dvicaturaṅgulaṃ
88
Nibbedhayati kaṇḍena; kaṇḍo tena visajjito
Thale aṭṭhusabhaṃ yāti, jale tu usabhaṃ pana.
89
Taṃ suṇitvā mahārāja pavattīṃ pitusantikā
Tampi āṇāpayitvāna gāmaṇimhi avāsayi.
---------
90
Tulādhāranagāsanne 28 vihāravāpigāmake
Mattakuṭumbissa suto 29 ahū vasabhanāmako;
91
Taṃ sujātasarīrattā labhiyyavasabhaṃ viduṃ.
So vīsavassuddesamhi mahākāyabalo ahū.
92 Ādāya so katipaye purise yeva ārahi
Khettatthiko mahāvāpiṃ; karonto taṃ mahabbalo
93
Dasahi dvādasahi vā vahitabbe narehi pi
Vahanto paṃsupiṇḍe so lahuṃ vāpiṃ samāpayi.
94
Tena so pākaṭo āsi; tampi ādāya bhumipo
Datvā taṃ tassa sakkāraṃ gāmaṇissa adāsi taṃ.
95
Vasabhodakavāro ti taṃ khettaṃ pākaṭaṃ ahū.
Evaṃ labhiyyavasabho vasi gāmaṇisantike.
----------0
* Rasavāhiniyaṃ imā adhikā:- "catuppadā vibhaṃgā ca bhamiṃsu cakitā vane."
+ Rasavāhiniyaṃ: "hatthassatharusippaṃ so sikkhāpesi sakaṃ sutaṃ
Dhanusippaṃ ca sikkhesi tassa vaṃsāgataṃ pitā" (sundaratarā.)
Rasavāhiniyaṃ: "sokamenābhivaḍḍhanto āsi visativassiko
Dasanāgabalo āsi tharusippe ca kovido"
27.[D.] Thāmavā. 28.[E.D.R.] Tulādhārapabbatāsanne.
29.[E.D.] Mattakuṭumbino putto.

[SL Page 127] [\x 127/] (
96
Mahāyodhānametesaṃ dasantampi mahīpati
Puttassa sakkārasamaṃ sakkāraṃ kārayī tadā.
97
Āmantetvā mahāyodhe dasāpi ca 30 disampati
"Yodhe dasadase'keko esathā"ti udāhari;
98
Te tathevā'nayuṃ yodhe; punarā'ha mahīpati
Tassa yodhasatassāpi tatheva pariyesituṃ.
99
Tathā te pā'nayuṃ yodhe; tesampāha 31 mahīpati
Puna yodhasahassassa tatheva pariyesituṃ.
100
Thatā te pā'nayuṃ yodhe; sabbe sampiṇḍitā tu te
Ekādasasahassāni yodhā, sataṃ 32 tathā dasa. *
101 Sabbe te laddhasakkārā bhumipālena sabbadā
Gāmaṇiṃ rājaputtaṃ taṃ vasiṃsu parivāriya.
102
Iti sucaritajātamabbhutaṃ
Suṇiya naro matimā sukhatthiko
Akusalapathato parammukho
Kusalapathe'hirameyya sabbadā-ti.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Yodhalābho nāma
Tevīsatimo paricchedo.
---------

Catuvīsatimo paricchedo.
1 Hatthassatharukammassa kusalo katupāsano
So gāmaṇī rājasuto mahāgāme vasī tadā.
2 Rajā rājasutaṃ tissaṃ dīghavāpimhī vāsayi
Ārakkhituṃ janapadaṃ sampannabalavāhanaṃ
3 Kumāro gāmaṇī kāle sampassanto balaṃ sakaṃ
"Yujjhissaṃ damiḷehī"ti piturañño kathāpayi.
4 Rājā taṃ anurakkhanto "oragaṅgaṃ alaṃ" iti
Vāresi yāva tatiyaṃ; so tatheva kathāpayi.
-----------
30. [E.S.] Te dasāpi 31. [E.] Tassapā'ha 32. [A.] Sata.
* Rasavahiniyaṃ: "ekādasasahassaṃ ca dasuttarasataṃ pi ca
Ahesuṃ piṇḍitā yodhā mahābalaparakkamā,"

[SL Page 128] [\x 128/] (
5 "Pitā me puriso honto ne'vaṃ 1 vakkhati, teni'daṃ
Pilandhatu"ti pesesi itthālaṅkāramassa so.
6 Rājā'ha tassa kujjhitvā "karotha hemasaṅkhaliṃ,
Tāya naṃ bandhayissāmi, nā'ññathā rakkhiyo hi so"
7 Palāyitvāna malayaṃ kujjhitvā pituno agā;
Duṭṭhattāyeva pitari āhu taṃ duṭṭhagāmaṇiṃ
8 Rājā'tha ārabhī kātuṃ mahāmaṅgalacetiyaṃ 2
Niṭṭhite cetiye saṅghaṃ sannipātayi bhūpati.
9 Dvādasā'suṃ 3 sahassāni bhikkhū cittalapabbatā,
Tato tato dvādaseva sahassāni samāgamuṃ.
10
Katvāna cetiyamahaṃ rājā saṅghassa sammukhā
Sabbe yodhe samānetvā kāresi sapathaṃ tadā:
11
"Puttānaṃ kalahaṭṭhānaṃ na gacchissāma no"4 iti.
Akaṃsu sapathaṃ sabbe, taṃ yuddhaṃ tena nāgamuṃ.
12
Catusaṭṭhivihāre so kārāpetvā mahīpati
Tattakāneva vassāni ṭhatvā mari tahiṃ, tadā
13
Rañño sarīraṃ gāhetvā channayānena rājinī
Netvā tissamahārāmaṃ taṃ saṅghassa nivedayi.
14
Sutvā tissakumāro taṃ āgantvā 5 dīghavāpito
Sarīrakiccaṃ kāretvā sakkaccaṃ pituno sayaṃ
15
Mātaraṃ kaṇḍulaṃ hatthiṃ ādiyitvā mahabbalo
Bhātu bhayā dīghavāpiṃ agamāsi lahuṃ tato.
16
Taṃ pavattiṃ nivedetuṃ duṭṭhagāmaṇisantikaṃ
Lekhaṃ datvā visajjesuṃ sabbe'maccā samāgatā.
17
So guttahālamāgantvā tattha vāre visajjiya
Mahāgāmamupagantvā sayaṃ rajje'bhisevayi.
18
Mātatthaṃ kaṇḍulatthañca bhātu lekhaṃ visajjayi;
Aladdhā yāva tatiyaṃ yuddhāya tamupāgami.
19
Ahū dvinnaṃ mahāyuddhaṃ cūlaṅgaṇiyapiṭṭhiyaṃ;
Tattha nekasahassāni patiṃsu rājino naraṃ.
-----------
1. [A.] Neva 2. [A.E.T.] Mahānuggala- 3.[E.K.] Dvādasettha
4. [E.] Te [D.] Vo. 5. [A.] Tu taṃ gantvā. [E.] Gantvāna

[SL Page 129] [\x 129/] (
20
Rājā ca tissāmacco ca vaḷavā dīghathūnikā
Tayo yeva palāyiṃsu; kumāro anubandhi te;
21
Ubhinnamantare bhikkhū māpayiṃsu mahīdharaṃ,
Taṃ disvā "bhikkhusaṅghassa kammaṃ" iti nivattī so.
22
Kappakandaranajjā so javamālititthamāgato 6
Rājā'ha tissāmaccaṃ taṃ "chātajjhattā mayaṃ" iti.
23
Suvaṇṇasarake khittabhattaṃ nīhari tassā so;
Saṅghe datvā bhuñjanato kāretvā catubhāgakaṃ
24
"Ghosehi kāla" miccā'ha; tisso kālamaghosayi;
Suṇitvā dibbasotena rañño - kkhāya dāyako
25
Thero piyaṅgudīpaṭṭho theraṃ tattha niyojayi
Tissaṃ kuṭimbakasutaṃ, so tattha nahasā'gamā.
26
Tassa tisso karā pattaṃ ādāyā'dāsi rājino;
Saṅghassa bhāgaṃ sambhāgaṃ rājā patte khīpāpayi;
27
Sambhāgaṃ khipī tisso ca; sambhāgaṃ vaḷalavā pi ca
Na icchi, tassā bhāgañca tisso pattamhi pakkhipi.
28
Bhattassa puṇṇapattaṃ taṃ adā therassa bhupati.
Adā gotamatherassa so gantvā nahasā lahuṃ.
29
Bhikkhūnaṃ bhuñjamānānaṃ datvā ālopabhāgaso
Pañcasatānaṃ so thero laddhehi tu tadantikā
30
Bhāgehi pattaṃ pūretvā ākāse khipi rājino;
Disvā'gataṃ gahetvā taṃ tisso bhojesi 7 bhūpatiṃ.
31
Bhuñjitvāna sayañcāpi vaḷavagñca abhojayi.
Sannāhaṃ cumbaṭaṃ katvā rājā pattaṃ visajjayi.
32
Gantvāna so mahāgāmaṃ samādāya balaṃ puna
Saṭṭhisahassaṃ yuddhāya gantvā yujjhi sabhātarā.
33
Rājā vaḷavamāruyha tisso kaṇḍulahatthinaṃ
Dve bhātaro samāgañchuṃ yujjhamānā raṇe tadā.
34
Rājā kariṃ karitva'nto vaḷavāmaṇḍalaṃ akā;
Tathāpi chiddaṃ no disvā laṅghāpetuṃ matiṃ akā;
-----------
6.[A.] Jīvamālimupāgato. [E.] Javamālatittha- 7.[E.] Bhojayi.

[SL Page 130] [\x 130/] (
35
Vaḷavaṃ laṅghayitvāna 8 hatthīnaṃ, bhātiko'pari
Tomaraṃ khipi cammaṃva 9 yathā chijjati piṭṭhiyaṃ.
36
Anekāni sahassāni kumārassa narā tahiṃ
Patiṃsu yuddheyujjhantā, bhijji ceva mahabbalaṃ.
37
"Ārohakassa vekallā itthi maṃ laṅghayī" iti
Kuddho karī taṃ vālento rukkhamekamupāgami.
38
Kumāro āruhī rukkhaṃ; hatthi sāmimupāgami;
Tamāruyha palāyantaṃ kumāramanubandhi so.
39
Pavisitvā vihāraṃ so mahātheragharaṃ gato
Nipajji heṭṭhā mañcassa kumāro bhātuno bhayā.
40
Pasārayī mahāthero cīvaraṃ tattha mañcake;
Rājā anupadaṃ gantvā "kuhiṃ tisso"ti pucchatha,
41
"Mañce natthi mahārāja" iti thero avoca taṃ;
Heṭṭhāmañceti jānitvā tato nikkhamma bhupati
42
Samantato vihārassa rakkhaṃ kārayi; taṃ pana
Mañcakamhi nipajjetvā datvā upari cīvaraṃ
43
Mañcapādesu gaṇhitvā cattāro daharā yatī
Matabhikkhuniyāmena kumāraṃ bahi nīharuṃ.
44
Niyyamānantu taṃ ñatvā idamāha mahīpati;
"Tissa, tvaṃ kuladevānaṃ sīse hutvāna nayyasi;
45
Balakkārena gahaṇaṃ kuladevehi natthi me;
Guṇaṃ tvaṃ kuladevānaṃ sareyyāsi kadāvapi."
46
Tato yeva mahāgāmaṃ agamāsi mahīpati;
Āṇāpesi ca tattheva mātaraṃ mātugāravo.
47
(Vassāni aṭṭhasaṭṭhiṃ so aṭṭhā dhammaṭṭhamānaso
Aṭṭhasaṭṭhivihāre ca kārāpesi mahīpati.)*
48
Nikkhāmito so bhikkhūhi tisso rājasuto pana
Dīghavāpiṃ tato yeva agama'ññataro 10 viya.
49
Kumaro godhagattasassa tissatherassa āha so
"Sāparādho ahaṃ bhante, khamāpessāmi bhātaraṃ"
-----------
8. [E. D.] Vaḷavāya laṃghāpetvāna. 9. [A.] Ca. 10. [E.] Agamāsi añātako,
* Ayaṃ gāthā adhikā, pamādapatitā. Tāya vinā yeva pubbāparo attho
Ghaṭīsati.

[SL Page 131] [\x 131/] (
50
Veyyāvaccakarākāraṃ tissaṃ pañcasatāni ca
Bhikkhūnamādiyitvā so thero rājamupāgami.
51
Rājaputtaṃ ṭhapetvāna thero sopāṇamatthake
Sasaṅgho pāvisī; saddho 11 nisīdāpiya bhumipo
52
Upānayī yāguādiṃ; thero pattaṃ pidhesi so;
"Kinti" vutto'bravī "tissaṃ ādāya āgatā" iti.
53
"Kuhiṃ coro"ti vutto ca 12 ṭhitaṭṭhānaṃ nivedayi.
Vihāradevī gantvāna chādiyaṭṭhāsi puttakaṃ.
54
Rājā'ha theraṃ "ñāto vo dāsabhāvo idāni no?
Sāmaṇeraṃ pesayetha tumhe me 13 sattavassakaṃ,
55
Janakkhayaṃ vanā yeva kalaho na bhaveyya no"
"Rāja, 14 saṅghassa dose'so; saṅgho daṇḍaṃ karissata."
56
"Hessatā'gatakiccaṃ vo, yāgādiṃ gaṇhāthā" ti so
Datvā taṃ bhikkhusaṅghassa pakkositvāna bhātaraṃ
57
Tattheva saṅghamajjhamhi nisinno bhātarā saha
Bhuñjitvā ekato yeva bhakkhusaṅghaṃ visajjayī.
58
Sassakammāni kāretuṃ tissaṃ tattheva pāhiṇi.
Sayampi bheriṃ cāretvā sassakammāni kārayi. 59
Iti veramanekavakavpavitaṃ
Samayanti bahuṃ api sappurisā
Iti cintiya ko hi naro matimā
Na bhaveyya paresu susantamano ti.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Dvebhātikayuddhaṃ nāma
Catuvīsatimo paricchedo.
---------
Pañcavīsatimo paracchedo.
1 Duṭṭhagāmaṇirājā'tha katvāna janasaṅgahaṃ
Kunte dhātuṃ nidhāpetvā sayoggabalavāhano
2 Gantvā tissamahārāmaṃ vanditvā saṅghamabravī:
"Pāragaṅgaṃ gamassāmi jotetuṃ sāsanaṃ ahaṃ, -----------
11. [E.] Sabbe. 12. [E.] Vutto so. 13. [E.] Ce. 14. [A.]Rājā.

[SL Page 132] [\x 132/] (
3 Sakkātuṃ bhakkhavo detha 1 amhehi saha gāmino;
Maṅgalañceva rakkhā ca bhikkhūnaṃ dassanaṃ hi no."
4 Adāsi daṇḍakammatthaṃ saṅgho pañcasataṃ yatī;
Bhakkhusaṅghaṃ tamādāya tato nikkhamma bhūpati
5 Sodhāpetvāna malaye idhāgamanamañjasaṃ
Kaṇḍulaṃ hatthimāruyha yodhehi parivārito
6 Mahatā balakāyena yuddhāya abhinikkhami.
Mahāgāmena sambaddhā senā'gā guttahālakaṃ.
7 Mahiyaṅgaṇamamāgamma chattaṃ damaḷamaggahī;
Ghātetvā damiḷe tattha āgantvā ambatitthakaṃ
8 Gaṅgāparikhasampattaṃ, tatthambadamiḷampana
Yujjhaṃ catuhi māsehi katagatthaṃ mahabbalaṃ
9 Mātaraṃ dassayitvāna tena lesena aggahi.
Tato oruyha damiḷesattarāje 2 mahabbale
10
Ekāheneva gaṇhitvā khemaṃ katvā mahabbalo
Balassā'dā dhanaṃ, tena khemārāmo ti vuccati.
11
Mahākoṭṭha'ntarāsobśe, doṇe gavaramaggahī,
Hālakole 3 issariyaṃ, 4 nāḷisobbhamha nāḷikaṃ,
12
Dīghābhayagallakamhī gaṇhi dīghābhayampi ca,
Kacchatītthe kapisīsaṃ catumāsena aggahī.
13
Koṭanagare koṭañca, tato hālavahāṇkaṃ, 5
Vahiṭṭhe 6 vahiṭṭhadamaḷaṃ, gāmaṇimha ca gāmaṇiṃ,
14
Kumbagāmamhi gumbañca 7 nandigāmamhi nandikaṃ, 8
Gaṇhi khāṇuṃ khāṇugāme, dve tu tambuṇṇame pana
15
Mātulaṃ bhāginyegñca tamba-unnamanāmake, 9
Jambuṃ caggaha, so so ca gāmo'hu taṃtadavhayo.
16
"Ajānatvā sakaṃ senaṃ ghātenta sajanā" iti
Sutvāna saccakiriyaṃ akarī tattha bhupati;
17
"Rajjasukhāya vāyāmo nā'yaṃ mama kadācipi; 10
Sambuddhasāsanasseva ṭhapanāya ayaṃ mama;
-----------
1. [E.] Detha no bhikkhu. 2. [A.] Rājā. 3. [K.] Hātālake. 4.[K.@]Sanappiriyaṃ. 5. [A.] Hālavabhāṇakaṃ, 6. [A.] Mahiṭṭhe. 7. [K.] Kappagāmamhi kappaṃca
8. [K.] Chindagāmamhi chindakaṃ 9. [A.] Tambakunnamanāmake. 10.[E.] Sadāpi ca.

[SL Page 133] [\x 133/] (
18
Tena saccena me senākāyopagatabhaṇḍakaṃ
Jālavaṇṇaṃva hotu ti taṃ tatheva tadā ahu."
19
Gaṅgātīramhi damiḷā sabbe ghātitasesakā
Vijitaṃ nagaraṃ nāma saraṇatthāya pāvisuṃ.* 20 Phāsuke aṅgaṇaṭṭhāne khandhāvāraṃ nivesayi,
Taṃ khandhāvārapiṭṭhīta nāmenā'hosa pākaṭaṃ.
21
Vajitanagaragāhatthaṃ vīmaṃsanto narādhipo
Disvā'yantaṃ nandimittaṃ visajjāpesi kaṇḍulaṃ.
22
Gaṇhituṃ āgataṃ hatthiṃ nandimitto karehi taṃ
Ubhodante kapīḷayitvā ukkuṭikaṃ nisīdayī
23
Hatthīnā nandimitto tu yasmā yattha ayujjhi so
Tasmā tattha tato gāmo hatthiporoti vuccati.
24
Vīmaṃsitvā ubho rājā vijitaṃ nagaraṃ agā;
Yodhānaṃ dakkhiṇadvāre saṅgāmo āsi bhiṃsano.
25
Puratthimamhi dvāramhi 11 so veḷusumano pana
Anekasaṅkhe damiḷe assārūḷho aghātayi.
26
Dvāraṃ thakesuṃ damiḷā; rājā yodhe visajjayi;
Kaṇḍulo natdimitto ca suranimilo ca dakkhiṇe,
27
Mahāsoṇo ca goṭho ca theraputto ca te tayo
Dvāresu tīsu kammāni itaresu tadā karuṃ.
28
Nagaraṃ taṃ tiparikhaṃ uccapākāragopitaṃ
Ayokammakatadvāraṃ arīhi duppadhaṃsiyaṃ. 29
Jāṇūhi ṭhatvā dāṭhāhi bhinditvāna silāsudhā
Iṭṭhakā ceva hatthi so ayodvāramupāgami.
30
Gopuraṭṭhā tu damiḷā khipiṃsu vividhāyudhe
Pakkaṃ ayoguḷañceva kaṭhitañca silesikaṃ;
-----------
*Kambojamahāvaṃse imāpi dve gāthā dissanti:-
"Paccuttaritvā gaṅgāya gaja assa-rathehi so
Manoramaṃ sukhaṭṭhānaṃ passitvā dharaṇīpati
Bheriṃ paricarāpetvā sannipātetva nāgare
Paribhuñjāpayi sab[X]gñe[X]ba pāto yeva khaṇe tadā;
Tato pabhuti so deso bhattaguttahalavbhayo"
11. [E.] Puratthīmaduvāramhi

[SL Page 134] [\x 134/] (
31
Piṭṭhiṃ khitte silesamhi dhūpāyante'tha 12 kaṇḍulo
Vedanaṭṭo'dakaṭṭhānaṃ gantvāna tattha ogahī.
32
"Na idaṃ surāpānaṃ te, ayodvāravighāṭanaṃ,
Gaccha dvāraṃ vighāṭehi" iccā'ha goṭhayimbaro. 33
So mānaṃ janayitvāna koñcaṃ katvā gajuttamo
Udakā uṭṭhahitvāna thale aṭṭhāsi dappavā.
34
Hatthivejjo viyojetvā 13 silesaṃ osadhaṃ akā;
Rājā āruyha hatthiṃ taṃ kumhe 14 phusiya pāṇinā
35
"Laṅkādīpamha sakale rajjaṃ te, tāta kaṇḍula,
Dammī"ti taṃ tosayitvā bhojetvā varabhojanaṃ
36
Ayaṃ
8Tvā sāṭakena kārayitvā suvammitaṃ
Sattaguṇaṃ māhisavammaṃ bandhetvā cammapiṭāṭhiyaṃ
37
Tasso'pari telavammaṃ dāpetvā taṃ visajjayi.
Asanī viya gajjanto so gantvo'paddave sahaṃ
38
Padaraṃ vijjhi dāṭhāhi, ummāraṃ padasā'hani,
Sadvārabāhaṃ taṃ dvāraṃ bhumiyaṃ saravaṃ pati;
39
Gopure dabbasambhāraṃ patantaṃ hatthipiṭṭhīyaṃ
Bāhāhi paharitvāna nandimitto pavaṭṭayi.
40
Disvāna tassa kiriyaṃ kaṇḍulo tuṭṭhamānaso
Dāṭhāpīḷanaveraṃ taṃ chaḍḍhesi paṭhamaṃ kataṃ.
41
Attano piṭṭhito yeva pavesatthāya kaṇḍulo
Nivattitvāna oloki yodhaṃ tattha gajuttamo.
42
"Hatthinā katamaggena nappavekkhāmahaṃ" iti
Nandimitto vicintetvā pākāraṃ hani bāhunā,
43
So aṭṭhārasahatthucco pati aṭṭhusabho kira;
Oloki sūranimilaṃ, anicchaṃ sopi taṃ pathaṃ
44
Laṅghayitvāna pākāraṃ nagarabbhantare pati
Bhinditvā dvāramekekaṃ goṭho soṇo ca pāvisi.
45
Hatthi gahetvā rathavakkaṃ, mitto sakaṭapañjaraṃ,
Nāḷikerataruṃ goṭho, nimmalo khaggamuttamaṃ,
46
Tālarukkhaṃ mahāsoṇo, theraputto mahāgadaṃ,
Visuṃ visuṃ vīthigatā damiḷe tattha cuṇṇayuṃ
-----------
12.[E.] Dhumāyanteva 13.[E.] Hatthīvejjo'tha dhovitvā 14. [D.] Kumbhaṃ

[SL Page 135] [\x 135/] (
47
Vijitaṃ nagaraṃ hetvā catumāsena khattiyo
Tato 15 girilakaṃ 15 gantvā giriyaṃ damiḷaṃ hani.
48
Gantvā mahelanagaraṃ timahāparikhaṃ tato
Kadambapupphavallīhi samantā parivāritaṃ
49
Ekadvāraṃ duppavesaṃ catumāse vasaṃ tahiṃ
Gaṇhi mahelarājānaṃ mantayuddhena bhumipo.
50
Tato'nurādhanagaraṃ 16 āgacchanto mahīpati
Khandhāvāraṃ nivesesi parito 17 kāsapabbataṃ.
51
Māsamhi jeṭṭhamūlamha taḷākaṃ tattha kāriya
Jalaṃ kīḷa tahiṃ gāmo posona-nagaravhayo 18
52
Taṃ yuddhāyāgataṃ sutvā rājānaṃ duṭṭhagāmaṇiṃ
Amacce sannipātetvā eḷāro āha bhūmipo:
53
"So rājā ca sayaṃ yodho, yodhā ca'ssa bahū kira;
Amaccā, kinnu kātabbaṃ? Kinti maññanti no ime?"19
54
Dīghajantuppabhūtayo 20 yodhā eḷārarājino
"Suve yuddhaṃ karissāma" iti te nicchayaṃ karuṃ.
55
Duṭṭhagāmaṇirājā pi mantetvā mātuyā saha
Tassā matena kāresi dvattiṃsa balakoṭṭhake,
56
Rājacchattadhare tattha ṭhapesi rājarūpake;
Abbhantare koṭṭhake tu sayaṃ aṭṭhāsi bhupati.
57
Eḷārarājā sannaddho mahāpabbatahatthinaṃ
Āruyha agamā tattha sayoggabalavāhano
58
Saṅgāme vattamānamhi dīghajantu mahabbalo
Ādāya khaggaphalakaṃ yujjhamāno bhayānako
59
Hatthe aṭṭhārasu'ggantvā nabhaṃ taṃ rāja rūpakaṃ
Chinditvā asinā hindi paṭhamaṃ balakoṭṭhakaṃ.
60
Evaṃ sese pi bhinditvā balakoṭṭhe, mahabbalo
Ṭhitaṃ gāmaṇirājena nabalakoṭṭhamupāgami.
61
Yodho so 22 sūranimilo gacchantaṃ rājino'pari
Sāvetvā attano nāmaṃ tamakkosi mahabbalo.
-----------
15.[K.] Girakolavhayaṃ gantvā, 16.[E.D.] Tato anurādhapuraṃ
17.[E.K.] Parato, 18.[E.] Pajjotanagara- [D.] Pe senanagara-
19. [E.K.] Iti 20."Dīghajantū"ta yuttataraṃ, 21.[E.] Rājā chattadhare,
22. [E.] Tu. [K.] Taṃ.

[SL Page 136] [\x 136/] (
62
Itaro "taṃ vadhissa"nti kuddho ākāsamuggami;
Itaro otarantassa phalakaṃ upanāmayi;
63
"Chindāmetaṃ saphalakaṃ" iti cintiya so pana
Phalakaṃ hana khaggena, taṃ muñciyi'taro sayi;23
64
Kappento 24 muttaphalakaṃ dīghajantu tahiṃ pati;
Uṭṭhāya suranimilo patitaṃ sattiyā'hani.
65 Saṅkaṃ dhamī phussadevo, senā bhijjittha dāmiḷī;
Eḷāro pi nivattittha; ghātesuṃ damiḷe bahū.
66
Tattha vāpijalaṃ āsi hatānaṃ lohitāvilaṃ
Tasmā kulatthavāpi ti nāmato vissutā ahu.
67
Carāpetvā tahiṃ heriṃ duṭṭhagāmiṇi bhūpati
'Na hanissatu 25 eḷāraṃ maṃ muñciya'paro" iti,
68
Sannaddho sayamāruyha sannaddhaṃ kaṇḍulaṃ kariṃ
Eḷāraṃ anubandhanto dakkhiṇadvāramāgami
69
Puradakkhiṇadvāramhi 26 ubho yujjhiṃsu bhumipā;
Tomaraṃ khipi eḷāro, gāmaṇī tamavañcayi.
70
Vijjhāpesi ca dantehi taṃ hatthaṃ sakahatthinā;
Tomaraṃ khipi eḷāraṃ, sahatthi tattha so pati.
71
Tato vijitasaṅgāmo sayoggabalavāhano
Laṅkaṃ ekātapattaṃ so katvāna pāvisī puraṃ.
72
Puramhi bheriṃ cāretvā samantā yojane jane
Santipātiya kāresi pūjaṃ eḷārarājino.
73
Taṃ dehapatitaṭṭhāne kūṭāgārena jhāpayi;
Cetiyaṃ tattha kāresi parihāramadāsi ca
74
Ajjāpi laṅkāpatino taṃpadesasamīpagā
Teneva parihārena na vādāpenti tūriyaṃ.
75
Evaṃ dvattiṃsa damiḷarājāno duṭṭhagāmaṇī
Gaṇhitvā ekachattena laṅkārajjamakāsi so
76
Vijite nagare bhinne 28 yodho so dighajantuko
Eḷārassa nivedetvā bhāgineyyassa yodhataṃ 29
-----------
23. [E.D.] Muñci itaro pana. 24. [A.] Kappente. 25. [E.] Hanissati,
26. [A.] Pure - 27. [A.] Tattha, 28. [E.] Bhintamhi vijitanagare,
29. [A.] Attano.
[SL Page 137] [\x 137/] (
77
Tassa bhalluka nāmassa bhāganeyyassa atattano.
Pesayīdhāgamamatthāya; tassa sutvāna bhalluko
78
Eḷāradaḍḍhadivasā sattame divase idha
Purisānaṃ sahassehi saṭṭhiyā saha otari.
79
Otaṇṇo so suṇitvāpi patanaṃ tassa rājino
"Yujjhissāmī"ti lajjāya mahātitthā idhāgamā.
80
Khandhāvāraṃ nivesesi gāme koḷambahālake.
Rājā tassā'gamaṃ sutvā yuddhāya abhinikkhami,
81
Yuddhasannāhasannaddho hatthimāruyha kaṇḍulaṃ
Hatthassarathayodhehi pattīhi ca anūnako.
82
Ummādaphussadevo so dīpe aggadhanuggaho
Dasaḍḍhāyudhasannaddho, 30 sesayodhā ca anvaguṃ.
83
Pavatte tumule yuddhe sannaddho bhalluko tahiṃ
Rājābhimukhamāyāsi; nāgarājā tu kaṇḍulo
84
Taṃ vegamandībhāvatthaṃ paccosakki saniṃ saniṃ
Senā pi saddhiṃ teneva paccosakki saniṃ saniṃ
85
Rājāha "pubbe yuddhesu aṭṭhavīsatiyā ayaṃ
Na paccosakka, kiṃ etaṃ phussadevā"ti? Āha so:
86
"Jayo no paramo deva, jayabhumimayaṃ gajo
Paccosakkati pekkhanto, jayaṭṭhānamhi ṭhassati."
87
Nāgo'tha paccosakkitvā puradevassa passato
Mahāvihārasīmante aṭṭhāsi suppatiṭṭhito.
88
Tatraṭṭhite nāgarāje bhalluko damiḷo tahiṃ
Rājābhimukhamāgantvā uppaṇḍesi mahīpatiṃ.
89
Mukhaṃ pidhāya khaggena rājā akkosi taṃ pana;
"Rañño mukhamhi pātemi" iti kaṇḍañca so khipi.
90
Āhacca so khaggatalaṃ kaṇḍo papati bhumiyaṃ
"Mukhe viddho"ti saññāya ukkuṭṭhiṃ bhalluko akā.
91
Rañño pacchā nisinno so phussadevo mahabbalo
Kaṇḍaṃ khipi mukhe tassa ghaṭṭento rājakuṇḍalaṃ;
92
Rājānaṃ pādato katvā patamānassa tassa tu
Khipitvā aparaṃ kaṇḍaṃ vijjhitvā tassa jaṇṇukaṃ
-----------
30. [A.T.] Dasadhāyudha -

[SL Page 138] [\x 138/] (
93
Rājānaṃ sīsato katvā pātesi lahuhatthako
Bhalluke patīte tasmiṃ jayanādo pavattatha.31
94
Phussadevo tahiṃ yeva ñāpetuṃ dosamattano
Kaṇṇavalliṃ sakaṃ chetvā pasataṃ lohitaṃ sayaṃ
95
Rañño dassesi; taṃ disvā rājā naṃ pucchi "kiṃ" iti,
"Rājadaṇḍo kato me"ti so avoca mahīpatiṃ.
96
"Ko te doso"ti vutto ca āha kuṇḍalaghaṭṭanaṃ
"Adosaṃ dosasaññāya kimetaṃ kari bhātika"
97
Iti vatvā mahārājā kataññu idamāha ca:
"Kaṇḍānucchaviko tuyhaṃ sakkāro hessate mahā."
98
Ghātetvā damile sabbe rājā laddhajayo tato
Pāsādatalamāruyha sīhāsanagato tahiṃ
99
Nāṭakāmaccamajjhamhī phussadevassa taṃ saraṃ
Āṇāpetvā ṭhapāpetvā puṃkhena 32 ujukaṃ tale 33
100
Kahāpaṇehi kaṇḍantaṃ āsittehu'parūpari 34
Chādāpetvāna dāpesi phussadevassa taṃ khaṇe.
101
Narindapāsādatale narindotha alaṅkate
Sugandhadīpujjalite nānāgandhasamāyute
102
Nāṭakajanayogena accharāhi'va bhūsite 35
Anagghattharaṇatthiṇṇe 36 muduke sayane subhe
103
Sayito sirisampattiṃ mahatiṃ api pekkhiya
Kataṃ akkhohiṇīghātaṃ saranto na sukhaṃ labhi.
104
Piyaṅgudīpe arahanto ñatvā taṃ tassa takkitaṃ
Aṭṭhā'rahante pāhesuṃ 37 tamassāsetu missaraṃ.
105
Āgamma te majjhayāme rājadvāramhi otaruṃ,
Niveditabbhāgamanā 38 pāsādatalamāruhuṃ
106
Vanditvā te mahārājā nisīdāpiya āsane
Katvā vividhasakkāraṃ pucchi āgatakāraṇaṃ;
-----------
31. [K.] Avatthari. 32. [E.] Poṃkhena 33. [A.D.] Talaṃ
34. [A.D.T.] Āsitto uparūpari 35."Accharāhi vibhusito"ti sabbattha
36. [E.]Raṇakiṇṇe 37.[E.D.]Pāhesuṃ aṭṭha arabhante. 38.[A.D.] Nivedi
Vehāgamanā.

[SL Page 139] [\x 139/] (
107
"Piyaṅgudīpe saṅghena pesitā manujādhipa
Tamassāsayituṃ amhe" iti; rājā punā'ha te
108
"Kathannu bhante assāso mama hessati, yena me
Akkhohiṇīmahāsenāghāto kārāpito" iti.
109
"Saggamaggantarāyo ca natthī te tena kammunā,
Diyaḍḍhamanujā ve'ttha ghātitā manujādhipa,
110
Saraṇesu ṭhito eko, pañcasīle pi cā'paro;
Micchādiṭṭhī ca dussilā sesā pasusamā matā.
111
Jotayissasi ceva tvaṃ bahudhā buddhasāsanaṃ;
Manovilekhaṃ tasmā tvaṃ vinodaya narissara,"
112
Iti vutto mahārājā tehi assasamāgato
Vanditvā ne visajjetvā sayito puna cintayi;
113
"Vinā saṅghena āhāraṃ mā bhuñjetha kadāvipi"
Iti mātāpitā'hāre sapiṃsu dahare'va no;
114
Adatvā bhikkhusaṅghassa bhuttaṃ atthi nu kho 39 iti
Addasa pātarāsamhi ekaṃ maricavaṭṭikaṃ
115
Saṅghassa aṭṭhapetvāca paribhuttaṃ satiṃ vinā
Tadatthaṃ daṇḍakammaṃ me kattabbaṃti ca cintayi.
116
Ete te nekakoṭī idha manujagaṇe ghātite cintayitvā
Kāmānaṃ hetu etaṃ manasi ca kayirā sādhu ādīnavaṃ taṃ;

Sabbesaṃ ghātaniṃ taṃ 40 manasi ca kayirā'niccataṃ sādhu sādhu
Evaṃ dukkhā pamokkhaṃ subhagatimathavā pāpuṇeyyā'cirenāti

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Duṭṭhagāmaṇivijayo nāma
Pañcavīsatimo paricchedo.
---------
Chabbīsatimo paricchedo.
1 Ekacchattaṃ karitvāna laṅkārajjaṃ mahāyaso
Ṭhānantaraṃ saṃvidahi yodhānaṃ so yathārahaṃ.
2 Theraputtābhayo yodho diyyamānaṃ na icchi taṃ
Pucchito ca "kimatthaṃti yuddhamatthīti abramī.
-----------
39. [A.D.] No 40. [A.] Sātanintaṃ

[SL Page 140] [\x 140/] (
3 "Ekarajje kate yuddhaṃ kinnāmatthīti pucchito 1
"Yuddhaṃ kilesacorehi karissāmi sudujjayaṃ"
4 Iccevamāha taṃ rājā punappuna nisedhayi.
Punappunaṃ so yācitvā rañño'nuññāya pabbaji.
5 Pabbajitvā ca kālena arahattamapāpuṇi
Pañcakhīṇāsavasata-parivāro 2 ahosi ca.
6 Chattamaṅgalasattāhe gate gatahayo'bhayo
Rājā katābhisekova mahatā vibhavena so
7 Tissavāpimagā kīḷāvidhinā 3 samalaṅkataṃ kīḷituṃ abhasittānaṃ cārittañcānurakkhituṃ.
8 Rañño paracchadaṃ sabbaṃ upāyanasatāni ca
Maricavaṭṭivihārassa ṭhānamhi ṭhapayiṃsu ca.
9 Tattheva thūpaṭṭhānamhi sadhātuṃ kuntamuttamaṃ
Ṭhapesuṃ kuntadharakā ujukaṃ rājamānusā.
10
Sahorodho mahārājā kīḷitvā salile divā
Sāyamāha "gamissāma, kuntaṃ vaḍḍhetha bho" iti.
11
Vāletuṃ taṃ na sakkhiṃsu kuntaṃ rājādhikārikā. 4
Gandhamālāhi pūjesuṃ rājasenā samāgatā.
12
Rājā mahantaṃ accheraṃ disvā taṃ haṭṭhamānaso
Vidhāya tattha ārakkhaṃ pavisitvā pūraṃ tato.
13
Kuntaṃ parakkhipāpetvā cetiyaṃ tattha kārayi;
Thūpaṃ parikkhipāpetvā vihārañca akārayi.
14
Tīhi vassehi niṭṭhāsi vahāro so narissaro
Saṅghaṃ sa sannipātesi vihāramahakāraṇā.
15
Bhikkhūnaṃ satasahassāni 5, tadā bhikkhuniyo pana
Navutī ca sahassāni abhaviṃsu samāgatā 6.
16
Tasmiṃ samāgame saṅghaṃ idamāha mahīpati
"Saṅghaṃ bhante vassaritvā bhuñjiṃ maricavaṭṭikaṃ,
17
Tasse'taṃ 7 daṇḍakammaṃ me bhavatuti akārayiṃ
Sacetiyaṃ maricavaṭṭi-vihāraṃ sumanoharaṃ;
-----------
1. [A.] Yuddhā kinnāmantī ca pucchi ca 2.[A.] Khīṇāsavasataṃ 3.[A.] Mahākīḷā
Vidhinā. 4. [E.] Tadadhakārikā. 5. [E.]Satasahassaṃ 6.[A.] Samāgamā. 7.[A.]Tassa taṃ

[SL Page 141] [\x 141/] (
18
Patigaṇhātu taṃ saṅgho iti so dakkhiṇodakaṃ
Pātetvā bhikkhusaṅghassa vahāraṃ sumano adā
19
Vahāre taṃsamantā ca mahantaṃ maṇḍapaṃ subhaṃ
Kāretvā tattha saṅghassa mahādānaṃ pavattayi.
20
Pāde patiṭṭhapetvāpi jale abhayavāpiyā
Kato so maṇḍapo āsi sesokāse kathāva kā?
21
Sattāhaṃ annapānādiṃ datvāna manujādhipo
Adā sāmaṇakaṃ sabbaṃ parikkhāraṃ mahārahaṃ.
22
Ahū satasahassaggho parikkhāro sa ādiko;8
Ante 9 sahassagghanako sabbasaṅgho ca 10 taṃ labhi.
23
Yuddhe dāne ca sūrena sūrinā ratanantaye
Pasannāmalacittena sāsanujjotanatthanā
24
Raññā takaññunā tena thūpakārāpanādito
Vihāramahantāni pūjetuṃ ratanattayaṃ
25
Pariccattadhanāne'ttha anagghāni vamuñcaya
Sesāni honti ekāya ūnavīsatikoṭiyo.
26
Bhogā dasaddhavidhadosavidūsitā pa
Paññāvisesasahitehi janehi pattā
Honteva pañcaguṇayogagahatasārā
Iccassa sāragahaṇe matimā yateyyāti.

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Maricavaṭṭikavihāramaho nāma
Jabbīsatimo paricchedo.
---------
Sattavīsatamo paricchedo.
1 Tato rājā vicintesa vissutaṃ sussutaṃ sutaṃ
Mahāpañño 1 sadāpuñño paññāya katanicchayo.
2 "Dīppapasādako thero rājano ayyakassa me
Evaṃ kirāha: nattā te duṭṭhagāmaṇibhupati.
3 Mahāpuñño 2 mahāthūpaṃ soṇṇamālaṃ manoramaṃ
Vīsaṃhatthasataṃuccaṃ kāressati anāgate
-----------
8. [E.] Ādino 9.[A.] Anto 10. [A.] Sabbaṃsaṃgho. 1.[E.A.]Mahāpuñño.
2. [D.E.S.] Mahāpañño

[SL Page 142] [\x 142/] (
4 Puno 2 uposathāgāraṃ nānāratanamaṇḍataṃ
Navabhumaṃ karitvāna 3 lohapāsādameva ca"
5 Iti cintīya bhumindo likhitvevaṃ ṭhapāpitaṃ
Pekkhāpento rājagehe ṭhitaṃ eva karaṇḍake: 6
Sovaṇṇapaṭṭaṃ laddhāna lekhaṃ tattha avācaya:
"Cattāḷīsasataṃ vassaṃ 4 atikkamma anāgate.
7 Kākavaṇṇasuto duṭṭhagāmaṇī manujādhipo
Idañcadañca evañca kāressatī"ta vācitaṃ.
8 Sutvā haṭṭho udānetvā appoṭhesi mahīpati;
Tato pāto'va gantvāna mahāmeghavanaṃ subhaṃ
9 Sannipātaṃ kārayatvā bhakkhusaṅghassa abravi:
"Vimālatulyaṃ pāsādaṃ kārayissāmi vo ahaṃ;
10
Dibbaṃ vimānaṃ pesetvā tadālekhaṃ dadātha me."
Bhikkhusaṅgho visajjesi aṭṭha khīṇāsave tahiṃ.
11
Kassapamunano kāle asoko nāma brāhmaṇo
Aṭṭha salākabhattāni saṅghassa pariṇāmiya
12
Bharaṇiṃ 5 nāma dāsiṃ so "niccaṃ dehī"ti abruvi 6
Datvā sā tāni sakkaccaṃ yāvajīvaṃ tato cutā
13
Ākāsaṭāṭhāvimakānamhi nibbatta rucire subhe,7
Accharānaṃ sahassena sadā'si paravāritā.
14 Tassā ratanapāsādo dvādasayojanuggato
Yojanānaṃ parikkhepo cattāḷīsañca aṭṭha ca,
15
Kūṭāgārasahassena maṇḍito navabhumiko,
Sahassagabbhasampanno rājamāno 8 catummukho
16
Sahassasaṅkha -saṃvutta 8 sīhapañjaranettavā,
Sakiṅkiṇikajālāya sajjito, vedakāya ca,
17 Ambalaṭṭhikapāsādo tassa majjhe ṭhito 10 ahū.
Samantato dissamāno paggahītadhajākulo.
18
Tāvatiṃsaṃ 11 ca gacchantā disvā therā tameva te
Hiṅgulena tadālekhaṃ lekhayitvā paṭe tato.
-----------
2.[E.] Puna 3. [S.] Karissati. 4.[E.] Chattaṃsasatavassāni.
5.[E.S.] Bīraṇiṃ 6.[E.S.] Appayi 7.[E.] Subhā 8.[E.] Rañjamāno
9. [E.] Saṃyuttī 10.[E.] Subho 11. Te tāvatiṃsaṃ

[SL Page 143] [\x 143/] (
19
Nivattitvāna āgantvā paṭaṃ 11 saṅghassa dassayuṃ;
Saṅgho paṭaṃ gahetvā taṃ pāhesi rājasantikaṃ
20
Taṃ disvā sumano rājā āgammārāmamuttamaṃ
Ālekhatulyaṃ kāresi lohapāsādamuttamaṃ.
21
Kammārambhana kāleva catudvāramha bhogavā
Aṭṭhasatasahassāni hiraññāni ṭhapāpayi.
22
Puṭasahassavatthānidvāre dvāre ṭhapāpayi
Guḷa-tela-sakkhara-madhu-pūrā cānekavāṭiyo.
23
"Amūlakaṃ kammamettha na kātabba"nti bhāsiya;
Agghāpetvā kataṃ kammaṃ tesaṃ mūlamadāpayi.
24
Hatthasataṃ hatthasataṃ āsi ekekapassato
Uccato tattako yeva pāsādo hi 12 catummukho
25
Tasmiṃ pāsādaseṭāṭhasmaṃ ahesuṃ nava bhumiyo;
Ekekissā bhumiyā ca kūṭāgārasatāni ca
26
Kūṭāgārāni sabbāni sajjhunā khavatāna'huṃ
Pavālavedikā tesaṃ nānāratanabhusitā.
27 Nānāratanicittāni tāsaṃ padūmakāni ca;
Sajjhu-kaṃkaṇikāpantīparikkhittāva 13 tā ahū. 28
Sahassaṃ tattha pāsāde gabbhā āsuṃ susaṃkhatā,
Nānāratanakhavitā sīhapañjaranettavā 14
29
Nārivāhanayānantu sutvā vessavaṇassa so
Tadākāramakāresi majjhe ratanamaṇḍapaṃ.
30
Sīhabyagghādi-rūpehi devatārūpakehi ca
Ahū ratnamayehe'sa thambheha ca vibhusito.
31
Muttatājālaparikkhepo maṇḍapante samantato
Pavālavedikā cettha pubbe vuttavidhā ahu.
32
Sattaratanacittassa vemajjhe maṇḍapassa tu.
Ruciro dantapallaṅko rammo eḷikasantharo.
33
Dantamayāpassaye'ttha suvaṇṇamayasūriyo,
Sajjhumayo candimā ca, tārā ca muttakāmayā.
-----------
11. [A.S.] Paṭṭaṃ 12. [E.] Pāsādo so. 13.[E.] Ca. 14. [S.T.]
Sīhapañjarabhusatā.

[SL Page 144] [\x 144/] (
34
Nānāratanapadumāna 15 tattha tattha yathārahaṃ,
Jātakāni ca tattheva āsuṃ soṇṇalatantare.
35
Mahagghapaccattharaṇe napallaṅke'timanorame
Manoharā'si ṭhapitā rucirā dantavījanī.
36
Pavālapādukā 16 tattha eḷikamha patiṭṭhitā; 17
Setacchattaṃ sajjhudaṇḍaṃ pallaṅko'pari sohatha.
37
Sattarattamayānettha 18 aṭṭhamaṅgalikāni ca
Catuppadānaṃ pantī ca maṇimuttantarā ahuṃ.
38
Rajatānañca ghaṇṭānaṃ pantī chattantalambitā
Pāsāda-chatta-pallaṅka-maṇḍapā'suṃ anagghikā.
39
Mahagghaṃ paññapāpesi mañcapīṭhaṃ yathārahaṃ,
Tatheva bhummattharaṇaṃ kambalañca mahārahaṃ.
40
Āvāmakumha sovaṇṇā uluṅko ca ahū tahiṃ.
Pāsādaparibhogesu; sesesu ca kathā'va kā?
41
Cārupākāraparavāro so catudvārakoṭṭhako
Pāsādo'laṅkato sobhi 19 tāvataṃsasahā viya.
42 Tambalohiṭṭhakāhe'so pāsādo chādito ahū,
Lohapāsādavohāro tena tassa ajāyatha.
43
Naṭṭhite lohapāsāde so saṅghaṃ sannipātayi
Rājā; saṅgho sannapati marivavaṭṭimahe vaya.
44
Puthujjanā'va aṭṭhaṃsu bhikkhū pāṭhamabhumiyaṃ;
Tepiṭakā dutiyāya; sotāpannādayo pana
45
Ekeke yeva aṭṭhaṃsu tatiyādisu bhumisu;
Arahanto ca aṭṭhaṃsu uddhaṃ catusu bhumisu.
46
Saṅghassa datvā pāsādaṃ dakkhiṇambupurassaraṃ
Rājā'dattha 20 mahādānaṃ sattāhaṃ pubbakaṃ viya.
47
Pāsādamahacattāni 21 mahāvāgena rājinā
Anagghāni ṭhapetvāna ahesuṃ tiṃsa koṭiyo.
-----------
15.[A.] Padumā 16. [A.E.] Pādukaṃ. 17.[A.E.] Patiṭṭhitaṃ. 18.[A.]
Sattaratanayānettha. 19.[A.] So bhi. 20.[A.] Datvā. 21.[E.] Pāsādahetu
Cattāni.
[SL Page 145] [\x 145/] (
40
Nissāre dhananivaye 22 visesasāraṃ
Ye dānaṃ parigaṇayanti sādhupaññā
Te dānaṃ vipulamapetacittasaṅgā
Sattānaṃ hitaparamā dadantī evaṃ ti

Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Lohapāsādamaho nāma
Sattavīsamo paricchedo.

Aṭṭhavīsatimo paracchedo.
1.
Tato satasahassaṃ 1 so 1 vissajjetvā mahīpati
Kārāpesi mahābodhipūjaṃ sūḷāramuttamaṃ.
2 Tato puraṃ pavisanto thūpaṭṭhāne nivesataṃ
Passitvāna silāyūpaṃ saritvā pubbakaṃ sutaṃ
3 "Kāressāma mahāthūpaṃ" iti haṭṭho mahātalaṃ
Āruyha rattiṃ bhuñjitvā sayito iti cintayi:
4 "Damiḷe maddamānena loko'yaṃ pīḷito mayā,
Na sakkā balimuddhattuṃ, taṃ vajjaya baliṃ ahaṃ
5 Kārayanto mahāthūpaṃ kathaṃ dhammena iṭṭhikā
Uppādessāmi" iccevaṃ cintayantassa cintataṃ
6 Chattamhi devatā jāni, tato kolāhalaṃ ahu
Devesu; ñatvā taṃ sakko vissakammānamabravi:
7 "Iṭṭhakatthaṃ cetiyassa rājā cintesi gāmaṇī
Gantvā pūrā yojanamhi gambhīranadiyantike
8 Māpehi iṭṭhikā tattha" iti sakkena bhāsito
Vissakammo idhāgamma māpesi tattha iṭṭhikā.
9 Pabhāte luddako tattha sunakhehi vanaṃ agā;
Godhārūpena dassesi luddakaṃ bhummadevatā.
10
Luddako taṃ'nubandhanto gantvā disvāna iṭṭhikā
Antaranahitāya godhāya iti cintesi so tahaṃ:
11
"Kāretukāmo kira no mahāthūpaṃ mahīpati
Upāyanamidaṃ tassa" iti gantvā nivedayi.
-----------
22.[A.] Nissārena ca nacaye. 1. [D.] Satasahassagghaṃ
[SL Page 146] [\x 146/] (
12
Tassa taṃ vacanaṃ sutvā payaṃ janahitappiyo
Rājā kāresi sakkāraṃ mahantaṃ tuṭṭhamānaso.
13
Purā pubbuttare dese yojanattayamatthake
Ācāraviṭṭhigāmamhi soḷasakarise tale
14
Sovaṇṇabījānu'ṭṭhiṃsu 2 vividhāni pamāṇato,
Vidatthukkaṭṭhamāṇāni aṅgulimāṇāni heṭṭhato.
15
Suvaṇṇapuṇṇaṃ taṃ bhumaṃ disvā taṅgāmavāsikā
Suvaṇṇapātiṃ ādāyagantvā rañño nivedayuṃ.
16
Purā pācīnapassamhi sattayojanamatthake
Gaṅgāpāre tambapiṭṭhe tambalohaṃ samuṭṭhahi.
17
Taṅgāmikā tambaloha - bījamādāya pātiyā
Rājānamupasaṅkamma tamatthañca nivedayuṃ.
18
Pubbadakkhiṇadesamhi pūrato catuyojane
Sumanavāpigāmamhi uṭṭhahiṃsu maṇī bahū.
19
Uppalakuruvindehi missakāneva 4 gāmikā
Ādāya pātiyā eva gantvā rañño nivedayuṃ.
20
Purato dakkhiṇe passe aṭṭhayojanamatthake
Ambaṭṭhakolaleṇamhi 5 rajataṃ upapajjatha.
21
Nagare vāṇijo eko ādāya sakaṭe bahū
Malayā siṅgiverādiṃ ānetuṃ malayaṃ gato
22
Leṇassa avidūramhi sakaṭāni ṭhapāpiya
Patodadārūni'cchanto ārūḷho taṃ mahīdharaṃ
23
Cāṭippamāṇakaṃ tattha 6 pakkabhārena nāmitaṃ
Disvā panasalaṭṭhiñca pāsāṇaṭṭhañca taṃ phalaṃ
24
Vaṇṭe taṃ vāsiyā chetvā dassāma'gganti cintiya
Kālaṃ ghosesi saddhāya; cattāro'nāsavāgamuṃ;
25
Haṭṭho so te'bhivādetvā nisīdāpiya sādaro
Vāsiyā vaṇṭasāmantā tacaṃ chetvā apassayaṃ
26
Muñcitvā'vāṭapuṇṇaṃ taṃ yūsaṃ pattehi ādiya
Cattāro yūsapure te patte tesamadāsi so.
-----------
2.[E.] Suvaṇṇa- 3. [A.] Aṃgulamāni 4. [E.] Missake te ca
5.[S.] Ambaṭṭhikola 6.[A.] Cāṭippamāṇekapakkaṃ.

[SL Page 147] [\x 147/] (
27
Te taṃ gahetvā pakkāmuṃ; kālaṃ ghosesi so puna;
Aññe khīṇāsavā therā cattāro tattha āgamuṃ;
28
Tesaṃ patte gahetvā so panasamiñjāhi pūriya 7
Adāsi tesaṃ; pakkāmuṃ tayo, eko na pakkami.
29
Rajataṃ tassa dassetuṃ orohitvā tato hi so
Nisajja leṇāsannamhi tā miñjā paribhuñjatha.
30
Sesā miñjā vāṇijo'pi bhuñjitvā yāvadatthakaṃ
Bhaṇḍikāya gahetvāna sesa therapadānugo
31
Añjasā iminā tvampi gacchadāni upāsaka 8
Gantvāna theraṃ passitvā veyyāvaccamakāsi ca;
32
Therā ca leṇadvārena tassa maggaṃ amāpayi.
Theraṃ vandiya so tena gacchanto leṇamaddasa;
33
Leṇadvāramhi ṭhatvāna passitvā rajatampi so
Vāsiyā āganitvāna rajatanti vijāniya
34
Gahetvekaṃ sajjhupiṇḍaṃ gantvāna sakaṭantikaṃ,
Sakaṭāni ṭhapāpetvā sajjhupiṇḍaṃ tamādiya
35
Lahuṃ anurādhapuraṃ āgamma caravāṇijo
Dassetvā rajataṃ rañño tamatthampi nivedayi.
36
Purato pacchime passe pañcayojanamatthake
"Uruvelapaṭṭane muttā mahāmalakamattiyo"
37
Pavālantarikā saddhiṃ samuddā 9 thalamokkamuṃ.
"Kevaṭṭā tā samekkhatvā rāsiṃ katvāna ekato
38
Pātiyā ānayitvāna muttā saha pavālakā
Rājānamupasaṅkamma tamatthampi navedayuṃ.
39
Purato uttare passe sattayojanamatthake
"Peḷivāpikagāmassa vāpipakkhantakandare 10"
40
Jāyiṃsu vālukāpiṭṭhe cattāro uttamā maṇī,
Nisadapotappamāṇā ummāpupphanibhā subhā;
41
Te disvā sunakho luddo āgantvā rājasantikaṃ.
"Evarūpā maṇī diṭṭhā mayā" iti nivedayi."
-----------
7.[A.] Panasamiñjehapūriya. 8. Ete dvepādā [E.] Potthake yevadissanti.
9.[E.] Sāṭṭhisakaṭā 10. [A.] Vāpiṃ pakkantakandare. [E.] Vāpipakkanta

[SL Page 148] [\x 148/] (
42
Iṭṭhakādīni etāni mahāpuñño mahāmatī 11
Mahāthūpatthamuppannāna'ssosi tadaheva so.
43
Yathānurūpaṃ sakkāraṃ tesaṃ katvā sumānaso
Etevā'rakkhake 12 katvā sabbāni āharāpayi.
44 Khedampi kāyajamasayha macintayitvā
Puññaṃ pasannamanasopacitaṃ hi evaṃ
Sādheti sādhanasatāni sukhākarāni
Tasmā 13 pasannamanaso'ca kāreyye puññaṃ-ti
Sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Mahāthūpasādhanalābho nāma
Aṭṭhavīsatimo paricchedo
---------

Ekunatiṃsatimo paricchedo.
1 Evaṃ samatte sambhāre vesākhe puṇṇamāsiyaṃ
Patte visākhanakkhatte mahāthūpatthamamārahi.
2 Hāretvāna tahiṃ yūpaṃ thūpaṭṭhānamakhāṇayi
Sattahatthe; mahīpālo thirīkātumanekadhā
3 Yodhehi āharāpetvā guḷapāsāṇake tahiṃ
Kūṭehi āhanāpetvā pāsāṇe cuṇṇite atha
4 Cammāvanaddhapādehi mahāhatthīhi maddayi
Bhumiyā thirabhāvatthaṃ atthānatthavicakkhaṇo.
5 Ākāsagaṅgāpatitaṭṭhāne satatatintake
Mattikā sukhumā tattha samantā tiṃsayojane.
6 Navanītamattikā'tesā sukhumattā pavuccati;
Khīṇāsavā sāmaṇerā mattīkā āharuṃ tato.
7 Mattikā attharāpesi tattha pāsāṇakoṭṭimo;1
Iṭṭhakā attharāpesi mattīkopari issaro.
8 Tassopari kharasudhaṃ, 2 kuruvindaṃ tatopari;
Tassopari ayojālaṃ; marumbantu tato paraṃ.
-----------
11. [E.S.] Mahīpati. 12. [D.E.S.] Te eva rakkhike. 13.[A.] Evaṃ.
1.[S.@]Kāṭṭhime 2.[A.] Kharaṃ suddhaṃ

[SL Page 149] [\x 149/] (
9 Āhaṭaṃ sāmaṇerehi himavantā sugandhakaṃ
Sattharāpesi bhumindo eḷikantu tatopari.
10
Silāyo sattharāpesi eḷikāsattharopari.
Sabbattha mattikā kicce navanītavhayā ahū.
11
Niyyāsena kapitthassa sannitena 3 rasodake 4
Aṭṭhaṅgulaṃ bahalato lohapaṭṭaṃ silopari;
12
Manosilāya tilatelasantitāya 5 tatopari
Sattaṅgulaṃ sajjhupaṭṭaṃ santhāresi rathesabho.
13
Mahāthūpapatiṭṭhānaṭṭhāne evaṃ mahīpati
Kāretvā parikammāni vippasantena cetasā
14
Āsāḷhisukkapakkhassa divasamhi catuddase
Kāretvā bhikkhusaṅghassa sannipātamidaṃ vadi:
15
"Mahācetiyamatthāya bhadantā maṅgaliṭṭhakaṃ
Patiṭṭhapessaṃ sve, ettha sabbo saṅgho sametu no."
16
Buddhapūjāpayogena mahājanahitatthiko
"Mahājano'posathiko gandhamālādi gaṇhiya
17
Mahāthūpapatiṭṭhānaṭṭhānaṃ yātu suve" iti.
Cetiyaṭṭhānabhusāya amacce ca niyojayi.
18
Āṇāpitā 6 narindena munino piyāgāravā
Anekehi pakārehi te taṃ ṭhānamalaṅkaruṃ.
19
Nagaraṃ sakalañceva maggañceva idhāgataṃ
Anekehi pakārehi alaṅkārayi 7 bhupati.
20
Pabhāte cacatudvāre nagarassa ṭhapāpayi
Nahāpite nahāpake ca 8 kappake ca bahū, tathā
21
Vatthāni gandhamālā ca annāni madhurāni ca
Mahājanatthaṃ bhumindo mahājanahite rato.
22
Paṭiyattāni etāni sādiyitvā 9 yathāruciṃ
Porā jānapadā ceva thūpaṭṭhānamupāgamuṃ.
23
Sumaṇḍitehi nekehi 10 ṭhānantaravidhānato
Ārakkhito amaccehi yathāṭhānaṃ mahīpati
-----------
3.[A.] Santintena. 4.[A.] Rasodakā. 5. [A.] Santintāya. 6.[A.] Āṇā
Pite. 7.[A.] Alaṅkāriya 8.[A.] Nahāpakaṃca. 9.[A.] Sādhayitvā. [E.]Ādiyitvā.
10.[A.] Nekohi.

[SL Page 150] [\x 150/] (
24
Sumaṇḍitāhi nekāhi devakaññupamāhi ca
Nāṭakīhi paribbūḷho sumaṇḍitapasādhito
25
Cattāḷīsasahassehi narehi parivārito
Nānāturiyasaṃghuṭṭho devarājavilāsavā
26
Mahāthūpapatiṭṭhānaṃ ṭhānāṭhānavicakkhaṇo
Aparaṇhe upāgañchī nandayanto mahājanaṃ
27
Aṭṭhuttarasahassaṃ so sāṭakāni ṭhapāpiya 11
Puṭabaddhāni majjhamhi catupasse tato pana
28
Vatthāni rāsiṃ kāresi anekāni mahīpati;
Madhusappaguḷādī va maṅgalatthaṃ ṭhapāpayi.
29
Nānādesehi pāgañjuṃ 12 bahavo bhikkhavo idha;
Idha dīpaṭṭhasaṅghassa kā kathā'va idhāgame?
30
Thero'sītisahassāni bhikkhū ādāya āgamā
Rājagahassa sāmantā indagaatto mahāgaṇī.
31
Sahassāni'sipatanā bhikkhūnaṃ dvādasā'diya
Dhammaseno mahāthero cetiyaṭṭhānamāgamā.
32
Saṭṭhibhikkhusahassāni ādāya idhamāgamā
Pīyadassimahāthero jetārāmavihārato.
33 Vesālīmahavanato therorubuddharakkhito 13
Aṭṭhārasasahassāni bhikkhū ādāya āgamā.
34
Kosambighositārāmā therorudhammarakkhito
Tiṃsabhikkhū sahassāni ādāya idha āgamā. 14
35
Ādāyu'jjeniyaṃ thero dakkhiṇāgirito yatī
Cattārīsasahassāni āgorusaṃgharakkhito. 15
36
Bhikkhūnaṃ satasahassaṃ saṭṭhisahassāni cādiya
Pupphapure'sokārāmā thero mittiṇṇanāmako.
37 Duve satasahassāni sahassāni asīti ca
Bhikkhū gahetvānu'ttiṇṇo thero kasmīramaṇḍalā.
38
Cattārīsatasahassāni sahassāni ca saṭṭhi 16 ca
Bhikkhu pallavabhoggamhā mahādevo mahāmati.
-----------
11. [E.] Ṭhapāpayi. 12. [E.S.D.] Nānādesāpi āgañjuṃ 13. [A.] Thero
Tu buddharakkhito 14. [E.] Āgato. 15. [A.] Āgorudhammarakkhito.
16.[S.] Sahassāni saṭṭhaca.

[SL Page 151] [\x 151/] (
39
Yonanagarā'lasandā so yonamahādhammarakkhato 17
Thero taṃsasahassāni bhikkhu ādāya āgamā.
40
Viñjhāṭavivattaniyā senāsanā tu uttaro
Thero saṭṭhisahassāni bhikkhū ādāya āgamā.
41
Cattagutto mahāthero bodhimaṇḍavahārato
Taṃsabhikkhusahassāni ādiyitvā idhāgamā.
42
Candagutto mahāthero vanavāsapadesato
Āgāsītisahassāniādiyitvā yatī idha.
43
Suriyagutto mahāthero kelāsambhā 18 vihārato
Channavūtisahassāni bhikkhū ādāya āgamā.
44
Bhikkhūnaṃ dīpavāsīnaṃ āgatānañca sabbase
Gaṇanāya paricchedo porāṇehi na bhāsito.
45
Samāgatānaṃ sabbesaṃ bhikkhūnaṃ taṃsamāgame
Vuttā khīṇasavā yeva te channavutikoṭiyo.
46
Te mahācetayaṭṭhānaṃ parivāretvā yathārahaṃ
Majjhe ṭhapetvā okāsaṃ rañño aṭṭhaṃsu bhikkhavo.
47
Pavisitvā tahiṃ rājā bhikkhusaṅghaṃ tathā ṭhitaṃ
Disvā pasannacittena vanditvā haṭṭhamānaso.
48 Gandhamālāhi pūjetvā katvāna tipadakkhiṇaṃ 19
Majjhe puṇṇaghaṭaṭṭhānaṃ pavisitvā samaṅgalaṃ
49
Suvaṇṇakhīle paṭimukkaṃ paribbhamanadaṇḍakaṃ
Rajatena kataṃ suddhaṃ suddhapītibalodayo.
50
Gāhayitvā amaccena maṇḍitena sujātinā
Abhimaṅgalabhūtena bhūtabhutiparāyaṇo
51
Mahantaṃ cetiyāvaṭṭaṃ kāretuṃ katanicchayo
Bhamāpayitumāraddho parikammitabhumiyaṃ.
52
Siddhattho nāma nāmena mahāthero mahiddhiko
Tathā karontaṃ rājānaṃ dīghadassī nivārayi.
53
"Evaṃ mahantaṃ thūpañce ayaṃ rājā'rabhissati
Thūpe aniṭṭhite yeva maraṇaṃ assa hessati;
-----------
17. [A.] So maha- 18. [E.] Kelāsamahā- 19.[A.] Katvā yatipadakkhiṇaṃ

[SL Page 152] [\x 152/] (
54
Bhavissati mahanto ca thūpo duppaṭisaṅkharo,"
Iti so 'nāgataṃ passaṃ mahantattaṃ nivārayi. 55
Saṅghassa ca anuññāya there sambhāvanāya ca
Mahantaṃ kattukāmo'pi gaṇhitvā patiṭṭhāpetumiṭṭhikā.
56
Therassa upadesena tassa rājā akārasi
Majjhimaṃ cetiyāvaṭṭaṃ patiṭṭhāpetumiṭṭhikā.
57
Sovaṇṇarajate veva ghaṭe majjhe ṭhapāpayi
Aṭṭhaṭṭha aṭṭhitussāho, parivāriya te 20 pana
58
Aṭṭhuttarasahassañca ṭhapāpesi tave ghaṭe
Aṭṭhuttare, aṭṭhuttare vatthānaṃ tu sate pana
59
Iṭṭhikā pavarā aṭṭha ṭhapāpesi visuṃ visuṃ;
Sammatena amaccena bhusitena anekadhā.
60
Tato ekaṃ gāhayitvā nānāmaṅgalasaṃkhate 21
Puratthimadisābhāge paṭhamaṃ maṅgaliṭṭhikaṃ
61
Patiṭṭhāpesi sakkaccaṃ manuññe gandhakaddame;
Jātisumanapupphesu pūjitesu tahiṃ pana.
62
Ahosi puthuvikampo; sesā sattāpi sattahi
Patiṭṭhāpesa'maccehi maṅgalāni va kārayi.
63
Evaṃ asāḷhamāsassa sukkapakkhe'bhisammate 22
Uposathe paṇṇarase patiṭṭhāpesi iṭṭhikā.
64
Catuddisaṃ ṭhite tattha mahāthere anāsave
Vanditvā pūjayitvā ca suppatīto kamena so
65
Pubbuttaraṃ disaṃ gantvā piyadassiṃ anāsavaṃ
Vanditvāna mahātheraṃ aṭṭhāsi tassa santike.
66
Maṅgalaṃ tattha vaḍḍhento tassa dhammamahāsi so.
Therassa desanā tassa janassā'hosi sātthikā.
67
Cattāḷīsasahassānaṃ dhammābhisamayo ahu;
Cattāḷīsasahassānaṃ sotāpattiphalaṃ ahu.
68
Sahassaṃ sakadagāmī anāgami ca tattakā;
Sahassaṃyeva arahanto tattha'hesuṃ gihījanā.
-----------
20. [A.] Parivāre yato 21.[A.] Nanāmaṅgalasammataṃ. 22.[E.] Sukkha
Pakkhamhi sammate

[SL Page 153] [\x 153/] (
69
Aṭṭhārasa-sahassāni bhikkhū; bhikkhuniyo pana
Cuddaseva sahassāni arahatte patiṭṭhahuṃ.
70
Evampasannamitimā 23 ratanattayamhī
Cāgādhimuttamanasā janatāhitena
Lokatthasiddhi paramā bhavatīti ñatvā
Saddhādinekaguṇayogaratiṃ kareyyā-'ti

Sujanappasāda-saṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Thūpārambho nāma
Ekūnatiṃsatimo paricchedo.
---------
Tiṃsatimo paricchedo
1 Vanditvāna mahāraja sabbaṃ saṅghaṃ nimantayi
"Yava cetiyaniṭṭhānā bhikkhaṃ gaṇhatha me" iti.
2 Saṅgho taṃ nādhivāsesi; anupubbena so pana
Yāvanto yāva sattāhaṃ sattāhamadhivasanaṃ
3 Alattho'paḍḍhabhikkhūhi; te laddhā sumano'va so
Aṭṭhārasasu ṭhānesu thupaṭṭhānasamantato 1
4 Maṇḍape kārayitvāna mahādānaṃ pavattayi
Sattāhaṃ tattha saṅghassa; tato saṅghaṃ visajjayi.
5 Tato bheriñcarāpetvā iṭṭhakāvaḍḍhakī lahuṃ
Sannipātesi; te āsuṃ pañcamattasatāni hi.
6 "Kathaṃ karissasi" te'ko pucchito 2 āha bhupatiṃ:
"Pessiyānaṃ sataṃ laddhā paṃsūnaṃ sakaṭaṃ ahaṃ
7 Khepayissāmi ekāhaṃ;" taṃ rāja paṭibāhayi.
Tato upaḍḍhupaḍḍhañca paṃsū dve ammaṇāni ca 3
8 Āhaṃsu, rājā paṭibāhi caturo te pi vaḍḍhakī.
Atheko paṇḍito byatto vaḍḍhakī āha bhupatiṃ;
9 "Udukkhale koṭṭayitvā ahaṃ suppehi vaṭṭitaṃ 4
Piṃsāpayitvā nisade ekaṃ paṃsūnamammaṇaṃ"
-----------
23. [A.] Matinā 1.[A.] Thūpaṭṭhānaṃ-. 2. [A.] Pucchite 3. [A.] Ammaṇāti.
4. [A.S.D.] Vaḍḍhīte.

[SL Page 154] [\x 154/] (
10
Iti vutto anuññāsi tiṇādīne'ttha no siyuṃ
Cetiyamhīti bhumindo indatulyaparakkamo.
11
"Kiṃsaṇṭhānaṃ cetiyaṃ taṃ karissasi tuvaṃ" iti
Pucchi taṃ; taṃ khaṇaṃ yeva vissakammo tamāvisi.
12
Sovaṇṇapātiṃ toyassa purāpetvāva vaḍḍhakī
Pāṇinā vārimādāya vāripiṭṭhiyamāhanī;
13
Phalikāgolasadisaṃ mahabubbuḷamuṭṭhahi.
Āhī'disaṃ karissanti; tussitvāna'ssa bhupati
14
Sahassagghaṃ vatthayugaṃ tathā'laṅkārapādukā
Kahapaṇāni dvādasa - sahassāni ca dāpayi.
15
"Iṭṭhakā aharāpessaṃ apīḷento kathaṃ nare"
Iti rājā vicintesi rattiṃ; ñatvāna taṃ marū
16
Cetiyassa catuvāre āharitvāna iṭṭhakā
Rattīṃ rattīṃ ṭhapayiṃsu ekekāhapahonakā.
17
Taṃ sutvā sumano rājā cetiye kammamārabhi.
Amūlamettha kammañca na kātabbanti ñāpayi.
18
Ekekasmiṃ duvārasmiṃ ṭhapāpesi kahāpaṇe
Soḷasasatasahassāni, vatthāni subahūni ca
19
Vividhañca alaṅkāraṃ khajjabhojjaṃ sapānakaṃ
Gandhamālaguḷadī ca mukhavāsakapañcakaṃ.
20
"Yathārucitaṃ 5 gaṇhantu kammaṃ katvā yathāruciṃ"
Te tatheva apekkhitva adaṃsu rājakammikā.
21 Thupakammasahayattaṃ 6 eko bhikkhu nikamayaṃ
Mattikapiṇḍamādāya attanā abhisaṅkhataṃ.
22
Gantvāna cetīyaṭṭhānaṃ vañcetvā rājakammike
Adasi taṃ vaḍḍhakissa; gaṇhanto yeva jani so.
23
Tassakāraṃ viditvāna tatthāhosi 7 kutuhala.
Kamena rājā sutvāna agato pucchi vaḍḍhakiṃ:
24
"Deva, ekena hatthena pupphānā'dāya bhikkhavo
Ekena mattīkāpiṇḍaṃ denti mayhaṃ; ahampana
-----------
4. [A.S.D.] Vaḍḍhīte 5. [A.] Taṃ yathāruci 6. [E.] Thūpakamme sahayattaṃ.
7. [A.] Tassāhosi.

[SL Page 155] [\x 155/] (
25
Ayaṃ āgantuko bhikkhu, ayaṃ nevāsiko iti
Jānāmi nevā"ti 8 vaco sutvā rājā samappayi
26
Ekaṃ balatthaṃ dassetuṃ mattikādāyakaṃ yatiṃ.
So balatthassa dassesi; 9 so taṃ rañño nivedayi.
27
Jātimakulakumhe so mahābodhaṅgaṇe tayo
Ṭhapāpetvā balatthena rājā dāpesi bhikkhuno.
28
Ajānitvā pūjayitvā ṭhitasse'tassa bhikkhuno
Balattho taṃ nivedesi; tadā taṃ jāni so yati.
---------
29
Kelivate 10 janapade piyaṅgallanivāsiko
Thero cetiyakammasmiṃ sahāyattaṃ nikāmayaṃ
30 Tassiṭṭhikāvaḍḍhakissa ñātako idha agato
Tatthiṭṭhikāsamattena 11 ñāto katvāna iṭṭhakaṃ
31
Kammaye vañcayitvana vaḍḍhakissa adasi taṃ
So taṃ tattha niyejesi kelāhalamahosi ca.
32
Rājā sutvā'va taṃ āha "ñātuṃ sakkā tamiṭṭhikaṃ,"
Jānantopi "na sakkāti" rājānaṃ āha vaḍḍhaki.
33
"Jānāsi taṃ tvaṃ theraṃti" vutto amā'ti bhāsi so.
Taṃ ñapanatthaṃ appeyi balattha tassa bhupati.
34
Balattho tena taṃ ñatvā rājanuññāyupāgato
Kaṭṭhahālapariveṇe theraṃ passiya mantīya
35
Therassa gamanahañca gatiṭṭhānañca 12 jāniya
"Tumhehi saha gacchāmi sakaṃ gāma"nti bhāsiya
36
Rañño sabbaṃ nivedesi; rājā tassa adāpayi
Vatthayugaṃ sahassagghaṃ mahagghaṃ rattakambalaṃ
37
Sāmaṇake kaparikkhāre bahūke sakkharampi ca
Sugandhatelanāḷiñca; dāpetvā anusāsi taṃ.
38
Therena saha gantvā so dissante piyagallake
Theraṃ sītāya chāyāya sodakāya nisīdiya
39
Sakkharapanakaṃ 13 datvā pāde telena makkhiya
Upāhanahi yejetvā parikkhāre upānayi;
-----------
8. [E.] Devāti. 9. [A.] Dīpesi. 10. [E.] Koṭṭhivāle 11.[E.]Tatthiṭṭhikāya
Mattena. [S.] Tatthiṭhikasamaṃ tena 12. [A.E.] Gataṭṭhānaṃ ca. 13. [A.] Sakkharapanakā

[SL Page 126] [\x 126/] (
40
Kulūpagassa therassa gahitā me ime mayā,
Vatthayugaṃ tu puttassa, sabbe tāni dadāmi vo"
41
Iti vatvāna datvā te gahetvā gacchato pana 14
Vanditvā rājavavasa rañño sandesamāha so.
42
Mahāthūpe kayiramāne bhatiyā kammakārakā
Anekasaṅkhā hi janā pasannā sugatiṃ gatā.
43 Cittappasādamattena sugate gati uttamā
Labbhatīti viditvāna thūpapūjaṃ kare budho.
44
Ettheva bhatiyā kammaṃ karitvā itthiyo duve
Tavatiṃsamhi nibbattā mahathūpamhi niṭṭhite, 45
Āvajjitvā pubbakammaṃ diṭṭhakammaphalā ubho
Gandhamala'diyitvāna thūpaṃ pūjetumāgatā;
46
Gandhamālāhi pūjetvā cetiyaṃ abhivandisuṃ
Tasmiṃ khaṇe bhātivaṅkavāsi thero mahāsivo
47
Rattibhage mahāthūpaṃ vandissāmīti āgato
Tā disvāna mahāsattapaṇṇirukkhamapassito 15 48
Adassayitvā attānaṃpassaṃ 16 sampattimabbhutaṃ
Ṭhatvā tāsaṃ vandanāya pariyosāne apucchitā:
49
"Bhāsate sakalo dīpo dehobhāsena vo idha,
Kinnu kammaṃ karitvana devalokaṃ ito gatā? "
50
Mahāthūpe kataṃ kammaṃ tassa āhaṃsu devata.
Evaṃ tathāgate yeva pasādo hi mahapphalo. 51
Pupphadhānattayaṃ 17 thūpe iṭṭhikāhi citaṃ citaṃ
Samaṃ paṭhaviyā katvā iddhimanto'vasīdayuṃ. 18
52
Navavāre citaṃ sabbaṃ evaṃ osīdayiṃsu 19 te.
Atha rājā bhikkhusaṅgha - sannipatamakārayi;
53
Tatthāsītisahassānī sannipātamhi bhikkhavo;
Rājā saṅghamupākamma pūjetvā abhivandiya 54
Iṭṭhakosīdane hetuṃ pūcchi; saṅgho viyākari:
"Nesīdanatthaṃ thūpassa iddhimantehi bhikkhuhi
-----------
14. [E.S.] Puna. 15.[E.] Paṇṇarukkhamupassito 16.[A.S.D.] Passi.
17. [A.] Pupphayānantāyaṃ. 18. [A.E.] Vasadayuṃ. 19. [A.E.] Osādayiṃsu.

[SL Page 157] [\x 157/] (
55
Kataṃ etaṃ mahārāja, na idāni karissate;
Aññathattamakatva taṃ mahāthūpaṃ samāpaya."
56
Taṃ sutvā sumano rājā thūpakammamakārayi.
Pupphādhānesu 20 dasasu iṭṭhikā dasakoṭiyo. 57
Bhikkhusaṅghe sāmaṇere 21 uttaraṃ sumanampi ca
"Cetiyadhātugabbhatthaṃ pāsāṇe meghavaṇṇake
58
Āharathā"ti yejesi; te gantvā uttaraṃ kuruṃ
Asītiratanāyāmavitthāre ravibhāsure
59
Aṭṭhaṅgulāni bahale 22 gaṇṭhipupphanibhe subhe
Cha meghavaṇṇapāsāṇe āhariṃsu khaṇe 23 tato.
60
Pupphādhānassa 24 upari majjhe ekaṃ nipātiya
Catupassamhi caturo mañjusaṃ viya yojiya 25
61
Ekaṃ pidhānakatthaya 28 disābhāge puratthime
Adassanaṃ karitvā te ṭhapayiṃsu mahiddhika.
62
Majjhamhi dhatugabbhassa tassa rājā akārayi
Ratanamayaṃ bodhirukkhaṃ sabbākāramanoramaṃ.
63
Aṭṭhārasarataniko bandho, sākhāssa pañca ca,
Pavalamayamūlo so indanīle patiṭṭhito.
64
Susuddharajatakkhandhe, maṇipattehi sobhito,
Hemamayapaṇḍupattaphalo, pavāḷaaṅkuro.
65
Aṭṭhamaṅgalikā tassa 27 khandhe puppha-latāpi ca
Catuppadānaṃ pantī ca haṃsapantī ca sobhanā
66 Uddhaṃ caruvitānante 28 muttā kiṃkiṇijālakā
Suvaṇṇaghaṇṭāpantī 29 ca, dāmāni ca tahiṃ tahiṃ.
67
Vitānacatukoṇamhi muttādāmakalāpako 30
Navasatasahassaggho ekeko āsi lambito.
68
Ravicanda-tāra-rūpāni nānāpadumakāni ca
Ratanehi katāneva vitāne appitāna'huṃ.
-----------
20. [A.] Pupphayānesu 21. [A.] Samaṇeraṃ. 22.[E.] Bahule. 23.[E.] Ghane
24. [A.] Pupphayānassa. 25.[A.] Chādiya. 26. [S.] Pidahatatthāya 27. [E.] Aṭṭhamagaṃlikāna'ssa 28. [A.] Uddhadvāravitānatte. 29. [A.] Suvaṇṇaghaṭapantī.
30.[A.] Muttamayakalāpako
[SL Page 158] [\x 158/] (
69
Aṭṭhuttarasahassāni vatthani vividhāni ca
Mahagghananāraṅgani vitāne lambitānahuṃ.
70
Bodhiṃ parikkhipitvāna nānāratanavedikā,
Mahāmalakamuttāhi satthāro tu tadantare.
71
Nānāratanapupphānaṃ catugandhūdakassa ca
Puṇṇā puṇṇaghaṭapantī bodhimūle katāna'huṃ.
72
Bedhipācīnapaññatte pallaṅke koṭiagghake 31
Sovaṇṇabuddhapaṭimaṃ nisīdāpesi bhāsuraṃ.
73
Sarīravayavā tassā paṭimāya yathārahaṃ
Nānāvaṇṇehi ratanehi katā surucira ahuṃ.
74
Mahābrahmā ṭhito tattha rajatacchattadhārako;
Vijayuttarasaṅkhena sakko ca abhisekado;
75
Vīṇāhattho pañcasikho, kāḷanāgo sanāṭiko, 32,
Sahassahattho māro ca, sahatthi saha kiṅkaro.
76
Pācīnapallaṅkanibhā tīsu 33 sesadisāsu ca 33
Koṭikoṭidhanagghā ca palallaṅkā atthatā ahuṃ.
77
Bodhiṃ ussīsake katvā nānāratanamaṇḍitaṃ
Koṭidhanagghakaṃ yeva paññattaṃ sayanaṃ ahu.
78
Sattasattāhaṭhānesu tattha tattha yathārahaṃ
Adhikāre akāresi brahmāyācanameva ca.
79
Dhammacakkappavattiñca, yasapabbajanampi ca
Bhaddavaggiyabbajjaṃ, jaṭilānaṃ damanampi ca, 34
80
Bimbisārāgamañcāpi, rājagehappavesanaṃ,
Veḷuvanassa gahaṇaṃ, asītisāvake tathā
81
Kapilavatthugamanaṃ tathā 35 ratanavaṅkamaṃ,
Rāhulanandapabbajjaṃ, gahaṇaṃ 36 jetavanassa ca,
82
Ambamūle pāṭihīraṃ, tāvatiṃsamhi desanaṃ,
Devorohaṇa-pāṭiśīraṃ, therapañhasamāgamaṃ,
83
Mahāsamayasuttantaṃ rāhulovādameva ca
Mahāmaṅgalasuttañca, dhanapālasamāgamaṃ,
-----------
31. [A.] Pallaṅkepi anagghake. 32. [E.S.] Sanaṭakī. 33. [E.] Sesasatta
Dasāsu ca 34. [A.] Damampi ca. 35.[E.] Tattheva. 36. [A.] Gahaṃ.

[SL Page 159] [\x 159/] (
84
Ālavakaṅgulimāla - apalāladamanampi ca 37
Pārāyanakasamitiṃ, āyuvossajjanaṃ tathā,
85
Sūkaramaddavaggāhaṃ, siṅgivaṇṇayugassa ca,
Pasannodakapānañca, parinibbāṇameva ca,
86
Devamanussaparidevaṃ, therena pādavandanaṃ,
Dahanaṃ agginibbānaṃ, tattha sakkārameva ca,
87
Dhātuvibhaṅgaṃ doṇena, pasādajanakāni ca
Yebhuyyena akāresi jātakāni sujātimā.
88
Vessantarajātakantu vitthārena akārayi.
Tusitā purato yāva bodhimaṇḍaṃ tatheva ca.
89
Catuddisaṃ te cattāro mahārājā ṭhitā ahuṃ;
Tettiṃsa devaputtā ca battiṃsa ca kumāriyo.
90
Yakkhasenāpatī aṭṭhavīsati ca, tatopari
Añjalimpaggahā devā, pupphapuṇṇaghaṭā tato,
91
Naccakā devatā ceva, turiyavādakadevatā,
Ādāsagāhakā devā pupphasākhādharā tathā,
92
Padumādigāhakā devā, aññe devā ca nekadhā
Ratanagghiyapantī ca dhammacakkānameva ca,
93
Khaggadharā devapantī, devā pātidharā tathā,
Tesaṃ sīse pañcahatthā gandhatelassa pūritā
94
Dukulavaṭṭikāpantī sadā pajjalitā ahū.
Phalikagghiye catukkaṇṇe 38 ekeko ca mahāmaṇi, 39
95
Suvaṇṇamaṇimuttānaṃ rāsiyo vajirassa ca
Catukkaṇṇesu cattāro katā'hesuṃ pahassarā.
96
Medavaṇṇakapāsaṇa - bhittiyaṃ yeva ujjalā
Vijjuta 40 appitā āsuṃ dhātugabbhe vibhūsitā. 41
97
Rūpakāne'ttha sabbāni dhātugabbhe manorame
Ghanakoṭaṭīmahemassa kārāpesi mahīpati.
98
Kammādhiṭṭhāyako ettha sabbaṃ saṃvidahī imaṃ.
Indagutto mahāthero chaḷabhiñño mahāmatī
-----------
37. [A.] Mālaṃ cāpalāladamanampi. 38. [A.] Phalikagghicatukkaṇṇe.
39. [A.] Ekeke ca mahāmaṇiṃ. 40.[E.] Vijjullatā.
41. [A.] Dhātugabbhehi bhusitā.

[SL 160]
99
Sabbaṃ rājiddhiyā etaṃ devatānañca iddhiyā
Iddhiyā ariyānañca asambādhaṃ patiṭṭhitaṃ.
100
Tiṭṭhantaṃ sugatañca pujiyatamaṃ lokuttamaṃ nittamaṃ
Dhātuṃ 42 tassa vicuṇṇitaṃ 43 janahitaṃ āsiṃsatā pūjiya
Puññaṃ taṃ samamicca'vecca matimā saddhāguṇālaṅkato
Tiṭṭhantaṃ sugataṃ viya'ssa munino dhātu ca sampūjaye.

Sujanappasāda - saṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Dhatugabbharacano nāma
Tīṃsatimo paricchedo.
---------
Ekatiṃsatimo paricchedo
1 Dhātugabbhamhi kammāni niṭṭhāpetvā arindamo
Sannipātaṃ kārayitvā saṅghassa idamabravī.
2 "Dhātugabbhamhi kammāni mayā niṭṭhāpitāni hi;
Suve dhātuṃ nidhessāmi; bhante jānātha dhātuyo"
3 Idaṃ vatvā mahārājā nagaraṃ pāvisī; tato
Dhātuāharakaṃ bhikkhuṃ bhikkhusaṅgho vicintiya 1
4 Soṇuttaraṃ nāma yatiṃ pūjāparipeṇavāsikaṃ
Dhātāharaṇakammamhi chalabhiññaṃ niyojayi.
5 Cārikaṃ varamānamhi nāthe lokahitāya hi
Nanduttaro'ti nāmena gaṅgātīramhi maṇavo
6 Nimantetvābhisambuddhaṃ 2 saha saṅghaṃ abhojayi.
Satthā payagapāṭṭhāne 3 sasaṅgho nāvamāruhi.
7 Tattha bhaddajithero tu chaḷabhiñño mahiddhiko
Jalapakkhalitaṭṭhānaṃ disvā bhikkhū idaṃ vadi:
8 "Mahāpanādabhutena mayā vuttho suvaṇṇayo
Pāsādo patito ettha pañcavīsatiyojane;
9 Taṃ papuṇitvā gaṅgāya jalaṃ pakkhalitaṃ idha"
Bhikkhū asaddahantā taṃ satthuno naṃ nivedayuṃ.
10
Satthā'ha "kaṅkhaṃ bhikkhūnaṃ vinedehī"ti, so tato
Ñāpetuṃ brahmaloke'pi vasavattīsamatthataṃ
-----------
42. [E.] Dhātu 43. [E.] Vicuṇṇitā 1. [E.] Vicintayī
2. [A.] Nimantetvāhi sambuddhaṃ 3. Paṭṭane.

[SL Page 161] [\x 161/] (
11
Iddhiyā nahamuggantvā sattatālasame ṭhito
Dussathūpaṃ brahmaloke ṭhapetvā vaḍḍhite kare.
12
Idhānetvā dassayitvā janassa puna taṃ tahiṃ
Ṭhapayitvā yathāṭhāne iddhiyā gaṅgamāgato 4
13
Pādaṃguṭṭhena pāsādaṃ gahetvā thupikāya so
Ussāpetvāna dassetvā janassa khipi taṃ tahiṃ
14
Nanduttaro māṇavako disvā taṃ pāṭihāriyaṃ
"Parāyattamahaṃ dhātuṃ pahū ānayituṃ siyaṃ 5"
15
Iti patthayi; tenetaṃ saṅgho soṇuttaraṃ yatiṃ
Tasmiṃ kamme niyojesi soḷasavassikaṃ api.
16
"Āharāma kuto dhātuṃ?" Iti saṅghamapucchi so.
Kathesi saṅgho therassa tassa tā dhātuye iti:
17
"Parinibbaṇamañcamhi nipanno lokanāyako
Dhātuhipi lokahitaṃ kātuṃ devindamabiruvi: 18
"Devinda'ṭṭhasu doṇesu mama sārīradhatusu
Ekaṃ doṇaṃ rāmagāme koḷiyehi ca sakkataṃ
19
Nagalekaṃ tato nītaṃ, tato nagehi sakkataṃ,
Laṅkādīpe mahathūpe nidhānāya bhavissati."
20
Mahākassapathero'pi dīghadassī mahāyati
Dhammasokanarindena dhatuvitthārakāraṇā 21
Rājagahassa sāmante raññā ajātasattunā
Kārāpento 6 mahādhātunidhānaṃ sādhusaṅkhataṃ
22
Sattadoṇāni dhātunaṃ āharitvāna kārayi;
Rāmagāmamhi doṇantu satthu cittaññu na'ggahi.
23
Mahādhātunidhānaṃ taṃ dhammāsokopi bhupati
Passitvā aṭṭhamaṃ doṇaṃ āṇāpetuṃ matiṃ akā;
25
Mahāthūpe nidhānatthaṃ vihitaṃ taṃ jineni'ti
Dhammāsokaṃ nivāresuṃ tattha khīṇāsava yatī.
26
Rāmagāmamhi thupo tu gaṅgātīre kato, tato
Bhijji gaṅgāya oghena; so tu dhātukaraṇḍako
-----------
4. [E.] Gaṅgamogato. 5. [A.] Sayaṃ. 6. [A.] Karāpitaṃ.

[SL Page 162] [\x 162/] (
26
Samuddaṃ pavisitvāna dvidhā bhinne jale tahiṃ
Nānāratanapīṭhamhi aṭṭhā rasmisamākulo.
27
Nāgā disvā karaṇḍaṃ taṃ kāḷanāgassa rājino
Mañjerikanagahavanaṃ upagamma nivedayuṃ
28
Dasakoṭisahassehi gantvā nāgehi so tahiṃ
Dhātu tā abhipūjento netvāna bhavanaṃ sakaṃ
29
Sabbaratanamayaṃ 7 thūpaṃ tassopari gharaṃ tathā
Māpetvā saha nāgehi sadā pūjeti sādaro.
30
Ārakkhā mahatī tattha, gantvā dhātu idhānaya;
Suve dhātunidhānaṃ hi bhumipālo karissati"
31
Iccevaṃ saṅghavacanaṃ sutvā sadhū'ti so pana
Gantabbakālaṃ pekkhanto pariveṇamagā sakaṃ.
32
"Bhavissati suve dhātunidhāna"nti mahīpati
Cāresi nagare bheriṃ; sabbakiccaṃ vidhāya taṃ 8
33
Nagaraṃ sakalañcive idhāgāmiñca añjasaṃ
Alaṅkārayi sakkaccaṃ; nāgare ca vibhusayi
34
Sakko devanamindo ca laṅkādīpamasesakaṃ
Āmantetva vissakammaṃ alaṅkarayi nekadhā
35
Nagarassa catudvāre vatthabhattaṃ hi nekadha 9
Mahājanopabhogatthaṃ ṭhapāpesi narādhipo.
36
Uposathe paṇṇarase aparaṇhe sumānaso
Paṇḍito rājakiccesu sabbālaṅkāramaṇḍito
37
Sabbāhi nāṭakitthihi yodhehi sāyudhehi ca
Mahatā ca baloghena śatthivājirathehi ca
38
Nānāvidhavibhusehi 10 sabbato parivārite
Āruyha surathaṃ aṭṭhā suseta-catusindhavaṃ.
39
Bhusitaṃ kaṇḍulaṃ hatthiṃ kāretvā pūrate subhaṃ
Suvaṇṇavaṅgoṭadharo setacchattassa heṭṭhito.
40
Aṭṭhuttarasahassāni nāgaranāriye 11 subhā
Supuṇṇaghaṭabhusayo taṃ rathaṃ parivārayuṃ.
-----------
7. [A.] Sabbaratanayaṃ. 8.[E.S.] Sabbakiccavidhāyakaṃ. 9. [E.] Vattha
Bhattādikani so. 10. [A.] Vibhusahi. 11. [A.] Narā ca nāriyo.

[SL Page 163] [\x 163/] (
41
Nānāpuppha - samuggāni tatheva daṇḍadīpikā
Tattakā tattakā eva dhārayitvana itthiyo.
42
Aṭṭhuttarasahassāni dārakā samalaṅkatā
Gahetvā parivāresuṃ nānāvaṇṇadhaje subhe.
43
Nānāturiyaghosehi anekehi tahiṃ tahiṃ
Hatthassarathasaddehi bhijjante viya bhutale
44
Yanto mahāmeghavanaṃ siriyā so mahāyaso
Yante'va nandanavanaṃ devarājā asohatha.12
45
Rañño niggamanāramhe mahāturiyaravaṃ pure
Pariveṇe nisinno'va sutvā soṇuttaro yati
46
Nimujjitva puthuviyā gantvāna nāgamandiraṃ
Nāgarājassa purato tattha pāturahū lahuṃ.
47
Vuṭṭhāya abhivādetvā pallaṅke taṃ nivesiya 13
Sakkaritvāna nāgindo pucchi āgatadesakaṃ.
48
Tasmiṃ vutte atho pucchi therāgamanakāraṇaṃ;
Vatvā'dhikāraṃ sabbaṃ so saṅghasandesamabruvi.
49
"Mahāthūpe nidhānatthaṃ buddhena vihitā idha
Tava hatthagatā dhātu, dehi tā kira me tuvaṃ."
50
Taṃ sutvā nāgarājā so atīva domanassito
"Pahu ayaṃ hi samaṇo balakkārena gaṇhituṃ
51
Tasmā aññattha netabbā dhātuyo" iti cintiya
Tatthaṭṭhitaṃ bhāgineyyaṃ ākārena nivedayi.
52
Nāmena 14 vāsuladatto jānitvā tassa iṅgitaṃ
Gantvā taṃ cetiyagharaṃ gilitvā taṃ karaṇḍakaṃ
53
Sinerupādaṃ gantvāna kuṇḍalāvattako sayi.
Tiyojanasataṃdīgho bhogo, yojanavaṭṭavā.
54
Anekāti sahassāni mapetvana 15 phaṇani ca;
Dhūpāyati pajjalatī sayitvā so mahiddhiko
55
Anekāni sahassāni attanā sadise ahī
Māpayitvā sayāpesi samantā parivārite.
-----------
12. [E.] Yanto nandavanaṃ devarājā rājāva'sobhatha 13. [E.] Nisīdiya
14. [E.S.] Nāmena so. 15. [A.] Mapitāni.

[SL Page 164] [\x 164/] (
56
Bahū devā ca nāgā ca osariṃsu tahiṃ tadā.
"Yuddhaṃ ubhinnaṃ nāgānaṃ passissāma mayaṃ" iti.
57
Mātulo bhāgineyyena haṭā tā dhātuyo iti
Ñatvā'ha theraṃ taṃ "dhātu natthi me santike" iti.
58
Āditoppabhutī thero tāsaṃ dhātunamāgamaṃ
Vatvāna 16 nāgarājaṃ taṃ "dehi dhātu" ti abruvi.
59
Aññathā saññapetuṃ taṃ theraṃ so uragādhipo
Ādāya cetiyagharaṃ gantvā taṃ tassa vaṇṇayi:
60
"Anekadhā anekehi ratanehi susaṅkhataṃ
Cetiyaṃ cetiyagharaṃ passa bhikkhu sunimmitaṃ;
61
Laṅkadīpamhi sakale sabbāni ratanāni pi
Sopāṇante pāṭikampi nāgghanta'ññesu kā kathā?
62
Mahāsakkāraṭhānamhā appasakkaraṭhānakaṃ
Dhatunaṃ nayanaṃ nāma na yuttaṃ bhikkhu vo idaṃ."
63
"Saccābhisamayo nāga, tumhākaṃ hi na vijjati 17
Saccābhisamayaṭṭhānaṃ netuṃ yuttaṃ hi dhātuyo."
64
"Saṃsāradukkhamokkhāya uppajjanti tathāgatā,
Buddhassāyamadhippāyo, 18 tena nessāma 19 dhātuyo.
65
Dhātunidhānaṃ ajjeva so hi rājā karissati;
Tasmā papañcamakaritvā lahuṃ me dehi dhātuyo"
66
Nāgo āha "sace bhante tuvaṃ passasi dhātuyo
Gahetvā yāhi," taṃ thero tikkhattuṃ taṃ bhaṇāpiya.
67
Sukhumaṃ karaṃ māpayitvā thero tatraṭṭhito'va so
Bhāgineyyassa vadane hatthampakkhippa tāvade
68
Dhātukaraṇḍaṃ ādāya "tiṭṭha nāgā"ti bhāsiya
Nimujjitvā paṭhaviyaṃ pariveṇamhi uṭṭhahi.
69
Nāgarājā "gato bhikkhu amhehi vañcito" iti.
Dhātuānayanatthāya bhāgineyassa pāhiṇi.
70
Bhāgineyyo'tha kucchimhī apassitvā karaṇḍakaṃ
Paridevamāno āgantvā mātulassa nivedayi.
-----------
16. [A.] Mantvāna. 17. [A.] Tumhākampi. 18.[E.] Buddhassa cetthādhippāyo.
19. [A.] Neyyāma.

[SL Page 165] [\x 165/] (
71
Tadā so nāgarājāpi "vañcitamha mayaṃ" iti
Paridevi; nāgā sabbe pi parideviṃsu pīḷitā.20.
72
Bhikkhunāgassa vijaye tuṭṭhā devā samāgatā.
Dhātuyo pūjayantā tā teneva saha āgamuṃ. 73 Paridevamānā āgantvā nāgā saṅghassa santike
Bahudhā parideviṃsu dhātāharaṇadukkhitā. 74
Tesaṃ saṅgho'nukampāya thokaṃ dhātumadāpayi.
Te tena tuṭṭhā gantvāna pūjābhaṇḍāni āharuṃ.
75
Sakko ratanapallaṅkaṃ soṇṇavaṅgoṭameva ca ādāya saha devehi taṃ ṭhānaṃ samupāgato.
76
Therassa uggataṭṭhāne kārite vissakammunā
Patiṭṭhapetvā pallaṅkaṃ subhe ratanamaṇḍape.
77
Dhātukaraṇḍamādāya tassa therassa hatthato
Caṅgoṭake ṭhapetvāna pallaṅke pavare ṭhapi.
78
Brahmā chattamadhāresi; santusito vālavījaniṃ;
Maṇitālavaṇṭaṃ suyāmo; sakko saṅkhaṃ tu sodakaṃ
79
Cattāro tu mahārājā aṭṭhaṃsu khaggapāṇino;
Samuggahatthā tettīṃsa devaputtā mahiddhikā
80
Pāricchattakapupphehi pūjayantā tahiṃ ṭhitā. 21
Kumāriyo tu dvattiṃsa daṇḍadīpadharā ṭhitā.
81
Palāpetvā duṭṭhayakkhe yakkhasenāpatī pana
Aaṭṭhavīsati aaṭṭhaṃsu ārakkhaṃ kurumānakā.
82
Vīṇaṃ vadayamāno'va aṭṭhā pañcasikho tahiṃ;
Raṅgabhumiṃ māpayitvā timbarū turiyaghosavā.
83
Anekā 22 devaputtā ca sādhugītappayojakā;
Mahākāḷo nāgarājā thūyamāno anekadhā.
84
Dibbaturiyāni vajjanti; dibbasaṃgīti vattati;
Dibbagandhādivassānī 23 vassāpenti ca devatā
85
So indaguttathero tu mārassa paṭibāhanaṃ
Cakkavāḷasamaṃ katvā lohacchattamamāpayi. ----------20. [E.S.] Piṇḍitā 21. [E.] Gatā 22. [E.] Aneka.
23. [A.] Dibba gandhāni vassāni.

[SL Page 166] [\x 166/] (
86
Dhātunaṃ purato ceva tattha tattha va pañcasu
Ṭhānesu gaṇasajjhāyaṃ karisvakhilabhikkhavo.
87
Tatthā'gamā mahārājā pahaṭṭho duṭṭhagāmaṇī
Sīsenā'dāya ānīte vaṅgoṭamhi suvaṇṇaye
88
Ṭhapetvā dhātuvaṅgoṭaṃ patiṭṭhāpiya āsane
Dhātuṃ pūjiya vanditvā ṭhito pañjaliko tahiṃ,
89
Dibbachattādikānettha dibbagandhādikāni ca
Passitvā, dibbaturiyādi - sadde sutvā ca khattiyo
90
Apassitvā brahmadevo tuṭṭho acchariyabbhuto
Dhātu chattena pūjesi, laṅkārajje'hisiñci ca.
91
"Dibbacchattaṃ mānusañca vimutticchattameva ca
Iti ticchattadharissa lokanāthassa satthuno
92
Tikkhattumeva me rajjaṃ dammi"ti haṭṭhamānaso
Tikkhattumeva dhatunaṃ laṅkārajjamadāsi so. 93
Pūjayanto dhātuyo ta devehi mānusehi ca
Saha caṅgoṭakeheva sīsenādāya khattiyo
94 Bhikkhusaṅghaparibbūḷho katvā thūpaṃ padakkhiṇaṃ
Pacīnato āharitvā dhātugabbhamhi otarī.
95
Arahanto channavuti - koṭiyo thūpamuttamaṃ
Samantā parivāretvā aṭṭhaṃsu katapañjalī.
96
Otaritva dhatugabbhaṃ mahagghe sayane subhe
Ṭhapessāmīti cintente pītipuṇṇanarissare
97
Sadhātu-dhātuvaṅgoṭo uggantvā tassa sīsato
Sattatalappamāṇamhi akāsamhi ṭhito tato
98
Sayaṃ karaṇḍo vivari; uggantvā dhātuyo tato
Buddhavesaṃ gahetvāna lakkhaṇabyañjanujjalaṃ
99
Gaṇḍambamūle buddho'va yamakaṃ pāṭihāriyaṃ
Akaṃsu 24 dharamānena sugatena adhiṭṭhitaṃ.
100
Tampāṭihāriyaṃ disvā pasannekaggamānasā
Devā manussā arahattaṃ pattā dvādasakoṭiyo.
101
Sesā 25 phalattayaṃ pattā atītā gaṇanāpathaṃ.
Hitvā'tha buddhavesaṃ tā karaṇḍamhi patiṭṭhahuṃ.
-----------
24. [A.] Akāsuṃ 25. [E.] Sesaṃ.

[SL Page 167] [\x 167/] (
102
Tato oruyha caṅgoṭo rañño sīse patiṭṭhahi.
Sahi'ndaguttatherena nāṭakīhi va so pana
103
Dhātugabbhaṃ pariharaṃ patvāna sayanaṃ subhaṃ
Vaṅgeṭaṃ ratanapallaṅke ṭhapayitvā junindharo
104
Dhovitvana puno 26 hatthe gandhavasitavārinā
Catujātiyagandhena ubbaṭṭetva sagāravo
105
Karaṇḍaṃ vivaritvāna tā gahetvāna dhātuyo
Iti cintesi bhumindo mahājanahitatthiko:
106
"Anākulā kehici pi yadi hessanti dhātuyo;
Janassa saraṇaṃ hutvā yadi ṭhassanti dhātuyo,
107 Satthu nipannākārena parinibbāṇamañcake
Nipajjantu supaññatte sayanamhi mahārahe"
108
Iti cintiya se dhātu ṭhapesi sayanuttame;
Tadākārā dhātuyo ca sayiṃsu sayanuttame.
109
Āsāḷhi-sukkapakkhassa paṇṇarasaupesathe
Uttarāsāḷhanakkhatte evaṃ dhatu patiṭṭhitā.
110
Saha dhātupatiṭṭhānā akampittha mahāmahī;
Pāṭihīrani nekāni pavattiṃsu anekadhā.
--------111
Rājā pasanno dhātu tā setacchattena pūjayi;
Laṅkāya rajjaṃ sakalaṃ sattahāni adasi ca.
112
Kaye ca sabbālaṅkāraṃ dhātugabbhamhi pūjayi;
Tathā nāṭakiyo 'maccā, parisā, devatāpi ca.
113
Vatthaguḷaghatādīni datva saṅghassa bhupati
Bhikkhūhi gaṇasajjhāyaṃ karetva'khilarattiyaṃ
114
Pūnāhani pure bheriṃ cāresi "sakalā janā
Vandantu dhātu sattahaṃ imaṃ"ti janatahito. 115 Indagutto mahāthero adhiṭṭhasi mahiddhiko
"Dhātu 27 vanditukāmā ye laṅkādīpamhi manusa
116
Taṃ khaṇaṃ yeva āgantvā vanditvā dhātuyo idha
Yathāsakaṃ gharaṃ yantu," taṃ yathāṭhiṭṭhitaṃ ahū.
-----------
26. [E.] Dhovitva puna so. 27. [A.] Dhatuṃ

[SL Page 168] [\x 168/] (
117
So mahabhikkhusaṅghassa maharājā mahāyaso
Mahādānaṃ pavattetvā taṃ sattāhaṃ nirantaraṃ
118
Ācikkhi "dhātugabbhamhi kiccaṃ niṭṭhāpitaṃ mayā;
Dhātugabbhapidhānaṃ tu saṅgho jānitumarahati"
119
Saṅgho te dve sāmaṇere tasmiṃ kamme niyojayi.
Pidahiṃsu dhātugabbhaṃ pāsāṇenā'haṭena te,
120
"Mālettha mā milayantu, gandhā sussantu mā ime,
Mā libbāyantu dīpā ca, mā kiñcā pi vipajjatu,
121
Medavaṇṇā cha pāsāṇā sandhīyasantu nirantarā"
Iti khīṇāsavā ettha sabbametaṃ adhiṭṭhahuṃ.
122
Āṇāpesi mahārājā "yathāsattiṃ mahājano
Dhātunidhānakāne'ttha karotu" ti hitatthiko.
123
Mahādhātunidhānassa piṭṭhimhi ca mahājano
Akā sahassadhātunaṃ nidhānāni yathābalaṃ.
124
Pidahāpiya taṃ sabbaṃ rājā thūpaṃ samāpayi;
Caturassavayaṃ vettha cetiyamhi samāpayi 28
125
Puññāni evamamalāni sayañca santo
Kubbanti sabbavibhavuttamapattihetu 29
Kārenti vāpi hi'khilā 30 parisuddhacittā
Nānāvisesajanatā parivārahetu'ti.

Sujanappasāda - saṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Dhātunidhānaṃ nāma
Ekatiṃsatimo paricchedo
---------

Dvattiṃsatimo paricchedo.
1 Aniṭṭhite chattakamme sudhākamme ca cetiye
Māraṇantikarogena rājā āsi gilānako.
2 Tissaṃ pakkosayitvā so kaṇiṭṭhaṃ dīghavāpito
"Thūpe aniṭṭhitaṃ kammaṃ niṭṭhāpehī"ti abruvi.
-----------
28. [E.] Potthake imissā gāthāyanattaraṃ ayampi gāthā dissati
"Evaṃ acintiya buddhā; buddhadhammā acintiyā;
Acintiyesu pasannānaṃ vipāko hoti acintiyo"
29. [A.] Hetuṃ 30. [E.] Cāpi hi pare.

[SL Page 169] [\x 169/] (
3 Bhātuno dubbalattā so tunnavāyehi kāriya
Kañcukaṃ suddhavatthehi tena chādiya cetiyaṃ
4 Cittārehi kāresi vedikaṃ tattha sādhukaṃ.
Pantī puṇṇaghaṭānañca, pañcaṅgulakapantikaṃ,
5 Chattakārehi 1 kāresi chattaṃ veḷumayaṃ tathā
Kharapattamaye candasūriye muddhavediyaṃ 2
6 Lākhākuṅkukehe'taṃ cittayitvā sucittitaṃ
Rañño nivedayī "thūpe kattabbaṃ niṭṭhitaṃ" iti.
7 Sivikāya nipajjitvā idhāntvā mahīpati
Padakkhiṇaṃ karitvāna sivikāye'va cetiyaṃ
8 Vanditvā dakkhiṇadvāre sayane bhumisatthate
Sayitvā dakkhiṇapassena so mahāthupamuttamaṃ
9 Sayitvā vāmapassesa lohāsādamuttamaṃ
Passanto sumano āsi bikkhusaṅgapurakkato.
10
Gilānapucchanatthāya āgatā hi 3 tato tato
Channavutikoṭiyo bhikkhū tasmiṃ āsuṃ samāgame,
11
Gaṇasajjhāyamakaruṃ vaggabandhena bhikkhavo.
Theraputtābhayaṃ theraṃ tatthā'disvā mahīpati:
12
'Aṭṭhavīsa-mahāyuddhaṃ yujkdanto aparājayaṃ
Yo so na paccudāvatto māyodho vasī mama
13
Maccuyuddamhi sampatte 4 disvā maññe parājayaṃ
Idāni so maṃ nopeti thero therasutābhayo"
14
Iti cittayi; so thero jānitvā tassa cintitaṃ
Karindanadiyā sīse vasaṃ pañjalipabbate
15
Pañcakhīṇāsavasataparivārena iddhiyā
Nahasā'gamma rājānaṃ aṭṭhāsi parivāriya.
16
Rājā disvā pasanno taṃ purato ca nisīdiya
"Tumhe dasamahāyodhe gaṇhitvāna pure ahaṃ
17
Yujjhiṃ; idāni eko'va maccunā yuddhamārabhiṃ,
Maccusattuṃ parājetuṃ na sakkomī" ti āha ca.
-----------
1. [E.] Naḷakārehi. 2. [S.] Muṇḍavediyaṃ 3. [E.] Āgatehi (bahusu)
4. [A.] Sampatto

[SL Page 170] [\x 170/] (
18
Āha thero "mahārāja mā bhāyi manujādhipa,
Kilesasattuṃ ajinitvā ajeyyo maccusattuko.
19
Sabbampi saṅkhāragataṃ avassaṃ yeva hijjati;
"Aniccā sabbasaṅkhārā" iti vuttaṃ hi satthunā
20
Lajjā-sārajjarahitā buddhe pe'ti aniccatā;
Tasmā aniccā saṅkhārā dukkhā'nattāti cittaya.
21
Dutiye attabhāve pi dhammaccando mahā hi te;
Upaṭṭhite devaloke hitvā dibbaṃ sukhaṃ tuvaṃ.
22
Idhāgamma bahuṃ puññaṃ akāsi ca anekadhā;
Karaṇampekarajjassa sāsanujjotanāya te
23
Mahāpuñña,kataṃ puññaṃ yāvajjadivasā tayā
Sabbaṃ nussaramevaṃ te sukhaṃ sajju bhavissati" 24
Therassa vacanaṃ sutvā rājā attamano ahū,
"Avassayo maccuyuddhe pi 5 tvaṃ mesī" ti abhāsi taṃ.
25
Tadā ca āharāpetvā pahaṭṭho puññapotthakaṃ
Vācetuṃ lekhakaṃ āha, so taṃ vācesi potthakaṃ
26
Ekūnasatavihārā mahārājena kāritā;
Ekūnavīsakoṭīhi vihāro maricacaṭṭi ca;
27
Uttamo lohapāsādo tiṃsakoṭīhi kārito;
Mahāthūpe anaggāni kāritā catuvīsati; 6
28
Mahāthūpamhi sesāni kāritāni subuddhinā
Koṭisahassaṃ agghanti mahārājā"ti vācayi.
29
"Koṭṭhanāmamhi 7 malaye akkakkāyika-chātake
Kuṇḍalāni mahagghāni duve datvāna gaṇhiya
30
Khīṇāsavānaṃ pañcannaṃ mahātherānamuttamo
Dinno pasannacittena kaṃguambilapiṇḍako;
31
Cūḷaṅganiyayuddamhi parājitvā 8 palāyatā
Kālaṃ ghosāpayitvāna āgatassa vihāyasā
32
Khīṇāsavassa yatino attānamanapekkiya
Dinnaṃ sarakabhatta"ntī vutte āha mahīpati:
-----------
5. [E.] Dviyuddhepi 6.[E.] Kāritāni tu vīsati. 7. [E.S.] Koṭṭanāmamhi.
[A.] Koḷambanāma. 8.[E.] Parajjhitvā (bahusu)

[SL Page 171] [\x 171/] (
33
"Vihāramahasattāhe, pāsādassa mahe tathā,
Thūpāramhe tu 8 sattāhe, tathā dhātunidhānake,
34
Vātuddisassa ubhato saṅghassa mahato mayā
Mahārahaṃ mahadānaṃ avisesaṃ pavattatitaṃ;
35
Mahāvesākhapūjā ca catuvīsati kārayiṃ;
Dīpe saṅghassa tikkhattuṃ ticīvaramadāpayiṃ;
36
Satta satta dināneva dīpe rajjamahaṃ imaṃ
Pañcakkhattuṃ sāsānamhi adāsiṃ haṭṭhamānaso.
37 Satataṃ dvādasaṭṭhāne sappinā suddhavaṭṭiyā
Dīpasahassaṃ jālesiṃ pūjento sugataṃ ahaṃ.
38
Niccaṃ aṭṭhārasaṭṭhāne vejjehi vihitaṃ ahaṃ
Gilānabhattabhesajjaṃ gilānānamadāpayi,
39 Catuttāḷīsaṭhānamhi saṅkhataṃ madhupāyasaṃ
Tatattakesveva ṭhānesu telullopakameva ca,
40
Ghate pakke mahājālapūve ṭhānamhi tattake
Tatheva saha bhattehi 9 niccameva adāpayiṃ.
41
Uposathesu divasesu māse māse ca aṭṭhasu
Laṅkādīpe vihāresu dīpatelamadāpayiṃ.10
42
Dhammadānaṃ namahantantī sutvā āmisadānato
Lohapāsādato heṭṭhā saṅghamajjhamhi āsane
43
"Osāressāmi saṅgassa maṅgalasutta" miccahaṃ
Nisinno osārayituṃ nāsakkhiṃ saṃghagāravā,
44
Tatoppabhuti laṅkāya vihāresu tahiṃ tahiṃ
Dhammakathaṃ kathāpesiṃ sakkaritvāna desake.
45
Dhammakathikassekassa sappi-phāṇita-sakkharaṃ
Nāḷiṃ nāḷimadāpesiṃ; dāpesiṃ caturaṅgulaṃ
46
Muṭṭhikaṃ yaṭṭhimadhukaṃ; dāpesiṃ sāṭakadvayaṃ.
Sabbampissariye dānaṃ na me hāseti mānasaṃ;
47
Jīvitaṃ anapekkhitvā duggatena satā mayā
Dinnadānadvayaṃ yeva tamme hāseti mānasaṃ."
---------
-----------
8. [E.] Thupārambhana. 9.[E.] Bhattena. 10. [A.] Dīpatesamadāpayi.

[SL Page 172] [\x 172/] (
48
Taṃ sutvā abhayo thero taṃ dānadvayameva so
Rañño cittappasādatthaṃ saṃvaṇṇesianekadhā.
49
Tesu pañcasu theresu kaṅguambilagāhako
Maliyadevamahāthero 11 sumanakūṭamhi pabbate
50
Navannaṃ bhikkhusatānaṃ datvā taṃ paribhuñji so.
Paṭhavīcālako 12 dhammaguttatthero tu taṃ pana
51
Kalyāṇikavihāramhi bhikkhunaṃ saṃvihājiya
Dasaddhasatasaṅkhānaṃ paribhogamakā sayaṃ
52
Talaṅgaravāsiko 13 dhammadinnatthero piyaṃguke
Dīpe dasasahassānaṃ datvāna paribhuñji taṃ.
53
Maṅgaṇavāsiko buddatissatthero mahiddhiko
Kelāse saṭṭhisahassānaṃ datvāna paribhuñji taṃ
54
Mahāvyaggho ca thero taṃ ukkanagaravihārake 14
Datvā satānaṃ sattantaṃ paribhogamakā sayaṃ.
55
Sarakabhattagāhī tu thero piyaṅgudīpake
Dvādasabhikkhusahassānaṃ; datvāna paribhuñji taṃ,"
56
Iti vatvā'bhayatthero rañño hāsesi mānasaṃ
Rājā cittampasādetvā taṃ theraṃ idamabruvi:
57
"Catuvīsati-vassāni 15 saṅghassa upakārako
Ahamevaṃ 16 hotu kāyo'pi saṅghassa upakārako;
58
Mahāthūpadassanaṭṭhāne saṅghassa kammamālake
Sarīraṃ saṃghadāsassa tumhe jhāpetha me" iti.
59
Kaṇiṭṭhaṃ āha "bho tissa, mahāthūpe aniṭṭhitaṃ
Niṭṭhāpehi tuvaṃ sabbaṃ kammaṃ sakkacca sādhukaṃ;
60
Sāyaṃ pāto ca pupphāni mahāthūpamhi pūjaya;
Tikkhattuṃ upahārañca mahāthūpassa kāraya,
61
Sāyaṃ pāto ca pupphāni mahāthūpamhi pūjaya;
Tikkhattuṃ upahārañca mahāthūpassa kāraya,
61
Paṭiyāditañca yaṃ vaṭṭaṃ mayā sugatasāsane
Sabbaṃ aparihāpetvā tāta, vattaya taṃ tuvā.
62
Saṅghassa tāta, kiccesu mā pamajjittha 17 sabbadā"
Iti taṃ anusāsitvā tuṇhī āsi mahīpati.
-----------
11. [E.] Malayadeva - [S.] Maliyamahādevathero 12. [A.] Paṭhavipālake
13. [A.E.] Talaṅgavāsiko 14.[A.] Ukkanagavihārake. 15.[A.] Vassānaṃ
16. [A.] Ayameva. 17. [A.] Pamādittha.

[SL Page 173] [\x 173/] (
63
Taṅkhaṇaṃ gaṇasajjhāyaṃ bhikkhusaṅgho akāsi ca,
Devatā cha rathe ceva chahi devehi ānayuṃ.
64
Yācuṃ visuṃ visuṃ devavā rājānaṃ te rathe ṭhitā
"Amhākaṃ devalokaṃ tvaṃ ehi rāja manoramaṃ"
65
Rājā tesaṃ vāco sutvā "yāva dhammaṃ suṇomahaṃ
Adhivāsetha tāvā"ti hatthākārena vārayi.
66
Vāretigaṇasajjhāyamiti mantvāna 18 śikkhavo
Sajjhāyaṃ ṭhapayuṃ; rājā pucchi taṇṭhānakāraṇaṃ
67
"Āgamethā'ti saññāya dinnattā'ti vadiṃsu te.
Rājā "ne'taṃ tathā bhante," iti vatvāna taṃ vadi.
68
Taṃ sutvāna janā kevi "bhīto maccubhayā ayaṃ
Lālappatī"ti maññiṃsu; tesaṃ kaṅkhāvinodanaṃ
69
Kāretuṃ abhayatthero rājānaṃ evamāna so
"Jānāpetuṃ kathaṃ sakkā ānītā te rathā" iti?
70
Pupphadāmaṃ khipāpesirājā nabhasi paṇḍito;
Tāni laggāni lambiṃsu rathīsāsu visuṃ visuṃ.
71
Ākāse lambamānāni tāni disvā mahājano
Kaṅkhaṃ paṭivinodesi. Rājā theramabhāsi taṃ:
72
"Katamo devaloko hi rammo bhante"ti? So bruvi:
"Tusitānaṃ puraṃ rāja, rammaṃiti sataṃ mataṃ;
73
Buddhabhāvāya samayaṃ olokento mahādayo
Metteyyo bodhisatto hi vasate tusite pure."
74
Therassa vacanaṃ sutvā mahārājā mahāmati
Olokento mahāthūpaṃ nipanno ca nimīlayi.
75
Cavitvā taṃkhaṇaṃ yeva tusitā āhaṭe rathe
Nibbattitvā ṭhito yeva dibbadeho adissatha 19
76
Katassa puññakammassa phalaṃ 20 dassetumattano 20
Mahājanassa dassento attānaṃ samalaṅkataṃ
77
Rathaṭṭho yeva tikkhattuṃ mahāthūpaṃ padakkhiṇaṃ
Katvāna thūpaṃ saṅghañca vanditvā tusitaṃ agā.
---------
-----------
18. [A.] Vatvāna. 19. [S.D.] Adissatha. 20. [S.] Phaladassa tu attano.

[SL Page 174] [\x 174/] (
78
Nāṭakiyo idhā gantvā makuṭaṃ yattha mocayuṃ
"Makuṭamuttasālā"ti ettha sālā katā ahū.
79
Citake ṭhapite rañño sarīramhi mahājano
Yatthā'ravi "rāvavaṭṭīsālā" nāma tahiṃ ahu.
80
Rañño sarīraṃ jhāpesuṃ yasmiṃ nissīmamālake 21
So eva mālako ettha vuccate "rājamālako."
81
Duṭṭhagāmaṇi rājā so rājanāmāraho mahā
Mettayyassa bhagavato hessati aggasāvako;
82
Rañño pitā pitā tassa; mātā mātā bhavissati;
Saddhātisso kaṇiṭṭho tu dutiyo hessati sāvako.
83
Sālirājakumāro yo 22 tassa rañño suto tu so
Metteyyassa bhagavato putto yeva bhavissati.
84
Evaṃ yo kusalaparo karoti puññaṃ
Chādento aniyatapāpakaṃ bahūmpi
So saggaṃ sakagharamivopayāti tasmā
Sappaññosa tatarato bhaveyya puñgñe ti

Sujanappasāda - saṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Tusitapuragamanaṃ nāma dvattiṃsatimo paricchedo.
---------

Tettiṃsatimo paricchedo
1 Duṭṭhagāmaṇirañño tu rajje thitā janā ahū;
Sālirājakumāroti tassāsi vissūto suto.
2 Atīva dhañño so āsi, puññakammarato sadā,
Atīva cārurūpāya satto caṇḍāliyā ahū.
3 Asokamālādeviṃ taṃ sambandhaṃ pubbajātiyā
Rūpenā'tipiyāyanto so rajjaṃ neva kāmayi.
4 Duṭṭhagāmaṇībhātā'to saddhātisso tadaccaye
Rajjaṃ kāresā'hisitto aṭṭhārasasamā'samo.
5 Chattakammaṃ sudhākammaṃ hatthipākārameva ca
Mahāthūpassa kāresi so saddhākatanāmako.
-----------
21. [K.] Nissitamālake. 22. [A.] So.

[SL Page 175] [\x 175/] (
6 Dīpena lohapāsādo uḍḍayhittha susaṅkhato;
Kāresi lohapāsādaṃ puna so sattabhumikaṃ.
7 Navutisatasahassaggho pāsādo āsi so tadā.
Dakkhiṇagirivihāraṃ kallakaleṇameva ca 1,
8 Kuḷumbālavihārañca 2 tathā pettaṅgavālikaṃ
Velaṅgavaṭṭikañceva 3 dubbalavāpītissakaṃ
9 Duratissakavāpiñca 4 tathā mātuvihārakaṃ
Kāresiādīghavāpiṃ vihāraṃ yojanayojane;
10
Dīghavāpivihārañca kāresi saha cetiyaṃ,
Nānāratanakacchattaṃ tattha kāresi cetiye
11
Sandhiyaṃ sandhiyaṃ tattha rathacakkappamāṇakaṃ
Sovaṇṇālaṃ kāretvā laggāpesi manoramaṃ.
12
Caturāsītisahassānaṃ dhammakkhandhānamissaro
Caturāsītisahassāni pūjā cāpi akārayi
13
Evaṃ puññāni katvā soanekāni mahīpati
Kāyassabhedā devesu tusitesū'papajjatha.
14
Saddhātissamahārāje vasante dīghavāpiyaṃ
Lajjitisso 5 jeṭṭhasuto girigumśīlanamakaṃ 6
15
Vihāraṃ kārayī rammaṃ; taṅkhaṇiṭṭhasuto pana
Thullatthano akāresi vihāraṃ kandaravhayaṃ.
16
Pitarā thullathanako bhātusantikamāyatā
Sahevā'ga, vihārassa saṅghabhogatthamattano.
17
Saddhātisse uparate sabbe'maccā samāgatā
Thūpārāme bhikkhusaṅghaṃ sakalaṃ sannipātiya
18
Saṅghānuññāya raṭṭhassa rakkhanatthaṃ kumārakaṃ
Abhisiñcuṃ thullathanaṃ taṃ sutvā lajjitissako
19
Idhāgantvā gahetvā taṃ sayaṃ rajjamakārayi.
Māsañceva dasāhañca rājā thullathano pana.
20
Tisso samā lajjitisso; saṅghe hutvā anādaro
"Na jāniṃsu yathābuḍḍha"miti naṃ paribhāsayi.
-----------
1.[E.] Kallakāleṇaṃ ca kārayi. 2. [E.] Kalambakavihāraṃ ca 3.[E.] Velaṅga
Viṭṭhikaṃ ceva. 4.[A.] Vāsiñca 5.[E.] Lañjatisso.
6. [D,] girigumbīla nāmakaṃ

[SL Page 176] [\x 176/] (
21
Pacchā saṅghaṃ khamāpetvā daṇḍakammatthamissaro
Tīṇi satasahassāni datvāna urucetiye.
22
Silāmayāni kāresipupphayānāni tīṇi so
Atho satasahassena vināpesi ca antarā
23
Mahāthūpa - thūpārāmānaṃ bhumiṃ 7 bhumissaro samaṃ.
Thūpārāme ca thūpassa silākañcukamuttamaṃ.
24
Thūpārāmassa purato silāthūpakameva ca
Lajjikāsanasālaṃ 8 ca bhikkhusaṅghassa kārayi.
25
Kañcukaṃ kaṇṭake thūpe 9 kārāpesi silāmayaṃ
Datvāna satasahassaṃ vihāre cetiyavhaye.
26
Girikumbhīlanāmassa vihārassa mahamhi so.
Saṭṭhibhikkhūsahassānaṃ ticīvaramadāpayi.
27
Ariṭṭhavihāraṃ kāresi, tathā kandarahīnakaṃ 10
Gāmikānañca bhikkhūnaṃ bhesajjāni adāpayi.
28
Kimicchakaṃ taṇḍulañca bhikkhūnīnamadāpayi.
Samā nava'ṭṭhamāsañca 11 rajjaṃ so kārayī idha.
29
Mate lajjikatissamhi kiṇiṭṭho tassa kārayi
Rajjaṃ chaḷeva vassāni khallāṭanāganāmako 12
30
Lohapāsādaparivāre pāsādetimanorame
Lohapāsādasobhatthaṃ eso dvattīṃsa kārayi.
31
Mahāthūpassa parito cārino hemamālino
Vālikaṅgaṇamariyādaṃ 13 pākāraṃ ca akārayi.
32 Sova kurundapāsakaṃ 14 vihārañca akārayi
Puññakammāni vaññāni kārapesi mahīpatī.
33
Taṃmahārattako 15 nāma senāpati mahīpatiṃ
Khallāṭanāgarājānaṃ nagare yeva aggahī.
34
Tassa rañño kaṇiṭṭho tu vaṭṭagāmaṇināmako
Taṃ duṭṭhasenāpatikaṃ hantvā rajjamakārayi.
35
Khallāṭanāgarañño so puttakaṃ sakabhātuno
Mahācūlikanāmānaṃ 16 puttaṭṭhāne ṭhapesi ca;
-----------
7. [A.] Mahāthūpaṃ chūpārāmaṃ bhumi. 8.[E.] Lañaṃkāsanasālaṃ. 9. [E.] Khandhaka thūpe
10.[E.] Kuṃjarahīnaka 11. [E.] Navaḍḍhamāsaṃ ca 12. [A.] Khallāṭo nāga nāmako
13.[A.] Cāḷikaṅganamariyādaṃ 14. [E.] Kurundavāsoka-
15.[E.] Kamma bhārattako. 16. [E.A.] Nāmaṃ taṃ

[SL Page 177] [\x 177/] (
36
Tammātaraṃnulādeviṃ mahesiñca akāsi so;
Pitiṭṭhāne ṭhittā'ssa pitirājāti cabravuṃ 17
37
Evaṃ rajje'bhisittassa tassa māsamhi pañcame
Rohaṇe nakulanagare 18 eko brahmaṇaveṭako.
38
Tīyo 19 nāma brāhmaṇassa vaco sutvā apaṇḍito.
Coro ahu; mahā tassa parivāro ahosi ca.
39
Sagaṇā sattadamiḷā mahātitthamhi otaruṃ
Tadā brāhmaṇatīyo va te sattadamiḷāpi ca
40
Chattatthāya visajjesuṃ lekhaṃ bhupatisantika.
Rājā brāhmaṇatīyassa lekhaṃ pesesi nītimā
41
"Rajjaṃ tava idāneva gaṇha tvaṃ damiḷe" iti.
Sādhū ti so damiḷeḷahi yujjhi; gaṇhiṃsu te tu taṃ.
42
Tato te damiḷā yuddhaṃ raññā saha pavattayuṃ;
Koḷambālakasāmantā yuddhe rājā parājito
43
Titthārāmaduvārena rathārūḷho palāyati;
Paṇḍukābhayarājena titthārāmo hi 20 kārito,
Vāsitova sadā āsi ekavīsatirājusu.
44
Taṃ disvāna palāyantaṃ nigaṇṭho girināmako
"Palāyati mahākāḷasīhalo"ti bhusaṃ ravi.
45
Taṃ sutvāna mahārājā "siddhe mama manorathe
Vihāraṃ etva kāressaṃ" iccevaṃ cintayī tadā.
46
Sagabbhaṃ anulādeviṃ aggahī rakkhiyā iti,
Mahācūḷa- mahānāga - kumāre cāpi 21 rakkhiye;
47
Rathassa lahubhāvatthaṃ datvā cūḷāmaṇiṃ subhaṃ
Otāresi 22 somadeviṃ tassā'nuññāya bhupati.
48
Yuddhāya gamane yeva puttake dve ca deviyo
Gāhayitvāna nikkhanto saṅkito so parājaye 23
49
Asakkuṇitvā gāhetuṃ pattaṃ bhuttaṃ jinena taṃ
Palāyitvā vessagirivane abhinilīyi so.
-----------
17.[A.] Piturājānamabravu. 18. [E.] Kulanagare. 19.[T.] Tisso.
20.[A.] Tatthārāmo 21.[A.] Mahācūlaṃ mahānāgaṃ kumāre. 22.[E.] Otārayi
23.[A.] Parājite [E.] Parājito.

[SL Page 178] [\x 178/] (
50
Kutthikkula - mahātissathero 24 disvā tahaṃ tu taṃ
Bhattaṃ pādā anāmaṭṭhaṃ piṇḍadānaṃ vivajjiya;
51
Atha ketakipattamhi likhitvā haṭṭhamānaso
Saṅghabhogaṃ vihārassa tassapādā mahīpati.
52
Tato gantvā silāsobbha - kaṇḍakamhi 25 vasī; tato
Gantvāna mātuvelaṅge sālagallasamīpago. 27
53
Tatthaddasa diṭṭhapubbaṃ theraṃ, thero mahīpatiṃ
Upaṭṭhākassa appesi tanasīvassa sādhukaṃ;
54
Tassa so tanasīvassa raṭṭhikassa'ntike tahiṃ
Rājā cuddasavassāni vasī tena upaṭṭhito.
55
Sattasu damilesve'ko somadeviṃ madāvahaṃ
Rāgaratto gahetvāna paratīramagā lahuṃ.
56
Eko pattaṃ dasabalassa anurādhapure ṭhitaṃ
Ādāya tena santuṭṭho paratīramagā lahuṃ,
57
Puḷahattho tu damiḷo tīṇi vassāni kārayi
Rajjaṃ senāpatiṃ katvā damiḷaṃ bāhiyavahayaṃ
58
Puḷahatthaṃ gahetvā taṃ duve vassāni bāhiyo
Rajjaṃ kāresi; tassāsi paṇayamāro camūpati; 59
Bāhiyaṃ taṃ gahetvāna rājā'si paṇayamārako
Sattavassāni, tassā'si piḷayamāro camūpati,
60
Paṇayamāraṃ gahetvā so rājāsi piḷayamārako
Sattamāsāni; tassāsi dāṭhiyo 28 tu camūpati;
61
Piḷayamāraṃ gahetvā so dāṭhiyo 28 damiḷo pana
Rajjaṃ'nurādhanagare duve vassāni kārayi.
62
Evaṃ damiḷarājūnaṃ tesaṃ pañcannameva hi
Honti cuddasa vassāni sattamāsā ca uttariṃ.
63
Gatāya tu nivāsatthaṃ 29 malaye'nuladeviyā
Bhariyā tanasīvassa pādā pahari pacchiyaṃ,
64
Kujjhitvā rodamānā sārājānaṃ upasaṅkami;
Taṃ sutvā tanasīvo so dhanumādāya nikkhami.
-----------
24.[E.] Kupikkalamahātissatthero 25. [A.] Anāmaṭṭha
26.[E.-]Kaṭakamhi [A.] Silāsobbhe. 27.[A.] Samīpake. 28. [E.] Dāṭhiko.
29.Nivāpanthaṃ (sabbesu)

[SL Page 179] [\x 179/] (
65
Deviyā vacanaṃ sutvā tassa āgamanā purā
Dviputtaṃ devimādāya tato rājā'pi nikkhami. 30
66
Dhanuṃ sandhāya āyantaṃ sīvaṃ vijjhi mahāsivo.
Rājā nāmaṃ sāvayitvā akāsi janasaṅgahaṃ.
67
Alattha aṭṭhāmacce va mahante yodhasammate
Parivāro mahā āsi parihāro ca rājino,
68
Kumbhīlakamahātissatheraṃ 31 disvā mahāyaso
Acchagallavihāramhi buddhapūjamakārayi,
69
Vatthuṃ sodhetumārūḷhe 32 ākāsacetiyaṅgaṇaṃ
Kapisīse 33 amaccamhi orohante mahīpati
70
Ārohanto sadeviko disvā magge nisinnakaṃ
"Na nipanno"ti kujjhitvā kapisīsaṃ aghātayi.
71
Sesā satta amaccāpi nibbinnā tena rājinā
Tassa'ntikā palāyitvā pakkamantā yathāruciṃ
72
Magge viluttā corehi vihāraṃ hambugallakaṃ
Pavisitvāna addakkhuṃ tissattheraṃ bahussutaṃ;
73
Catunekāyiko thero yathāladdhāni dāpayi
Vattha-phāṇita-telāni taṇḍulā pāhuṇā tathā;
74
Assatthakāle thero so "kuhiṃ yathā" ti pucchi te;
Attānaṃ āvikatvā te taṃ pavattiṃ nivedayuṃ.
75
"Kāretuṃ kehi sakkā nu jinasāsanapaggahaṃ,
Damiḷehi vā'tha raññā?" Iti puṭṭhā tu te pana
76
"Raññā sakkā"ti āhaṃsu saññāpetvāna te iti
Ubho tissamahātissatherā ādāya te tato
77
Rājino santikaṃ netvā aññamaññaṃ khamāpayuṃ.
Rājā ca te amaccā ca there evamayācayuṃ:
78
Siddhe kamme pesite no gantabbaṃ santikaṃ iti.
Therā datvā paṭiññaṃ te yathāṭṭhānamagañchisuṃ.
79
Anurādhapuraṃ rājā āgantvāna mahāyaso
Dāṭhikaṃ damiḷaṃ hantvā sayaṃ rajjamakārayi.
-----------
30.[E.] Niggami. 31.[E.] Kupillakamahātissa. [A.] Mārūḷho
33. [D.] Kañcasīse 5. Kaṭṭhisīse

[SL Page 180] [\x 180/] (
80
Tato nigaṇṭhārāmaṃ taṃ viddhaṃsetvā mahīpati
Vihāraṃ kārayī tattha dvādasapariveṇakaṃ.
81
Mahāvihārapaṭṭhānā dvīsu vassasatesu ca
Sattarasasu vassesu dasamāsādhikesu ca
82
Tathā dinesu dasasu atikkantesu sādaro
Abhayagirivihāraṃ so patiṭṭhāpesi bhūpati
83
Pakkosayitvā te there tesu pubbūpakārino
Taṃ mahātissattherassa vihāraṃ mānado adā.
84
Girissa yasmā ārāme 34 rājā kāresi so'bhayo
Tasmā'bhayagiritve ca vihāro nāmato ahū.
85
Āṇāpetvā somadeviṃ yathāṭṭhāne ṭhapesi so.
Tassā tannāmakaṃ katvā somārāmamakārayi.
86
Rathā oropitā sā hi tasmiṃ ṭhāne varaṅganā
Kadambapupphagumbamhi nilīnā tattha addasa
87
Muttayantaṃ sāmaṇeraṃ maggaṃ hatthena chādiya
Rājā tassā vaco sutvā vihāraṃ tattha kārayi.
88
Mahāthūpassu'ttarato cetiyaṃ uccavatthukaṃ
Silāsobbhakaṇḍakaṃ 35 nāma rājā so yeva kārayi.
89
Tesu sattasu yodhesu uttiyo nāma kārayi
Nagaramhā dakkhiṇato vihāraṃ dakkhiṇavhayaṃ
90
Tattheva mūlavokāsa-vihāraṃ 36 mūlanāmako
Amacco kārayi tena so pi taṃnāmako ahū.
91
Kāresi sāliyārāmaṃ amacco sāliyavhayo.
Kāresi pabbatārāmaṃ amacco pabbatavhayo.
92
Uttaratissārāmantu tissāmacco akārayi.
Vihāre niṭṭhite ramme tissattheramupecca te
93
"Tumhākaṃ paṭisanthāravasena'mhehi kārite
Vihāre dema tumhākaṃ" iti vatvā adaṃsu ca.
94
Thero sabbattha vāsesi te te bhikkhū yathārahaṃ.
Amaccā'daṃsu saṅghassa vividhe samaṇārahe
-----------
34. [A.] Ārāmo. 35. [S.] Silāpaṭṭanakaṃ [E.] Silāsobbhakaṭakaṃ
36. [A.] Mūlavokāsi vihāraṃ [S.] Mūlavosākavihāraṃ

[SL Page 181] [\x 181/] (
95
Rājā sakavihāramhi vasante samupaṭṭhahi
Paccayehi anūnehi tena te bahavo ahuṃ.
96
*Theraṃ kulehi saṃsaṭṭhaṃ mahātissoti vissutaṃ
Kulasaṃsaṭṭhadosena saṅgho taṃ nīhari ito 37
97
*Tassa sisso bahalamassu-tissatthero ti vissuto
Kuddho'bhayagiriṃ gantvā vasī pakkhaṃ vahaṃ 38 tahiṃ
98
*Tatoppabhuti te bhikkhū mahāvihāraṃ nāgamuṃ.
Evaṃ te'bhayagirikā niggatā theravādato.
99
*Pahinnā'bhayagirikehi dakkhiṇavihārakā yatī
Evante theravādīhi 39 pahinnā bhikkhavo vidhā.
100
Mahāabhayabhikkhu te vaḍḍhetuṃ dīpavāsino
Vaṭṭagāmaṇi bhumindo pattiṃ nāma adāsi so. 40
101
Vihārapariveṇāni ghaṭābaddhe akārayi
"Paṭisaṅkharaṇaṃ evaṃ hessati"tī vicintīya.
102
Piṭakattayapāḷiñca tassā aṭṭhakathāpi ca 41
Mukhapāṭhena ānesuṃ pubbe bhikkhu mahāmatī.
103
Hāniṃ disvāna sattānaṃ tadā bhikkhū samāgatā
Ciraṭṭhitatthaṃ dhammassa potthakesu likhāpayuṃ.
104
Vaṭṭagāmaṇi abhayo rājā rajjamakārayi
Iti dvādasavassāni pañcamāsesu ādito.
105
Iti parahitamattano hitañca
Paṭilabhiyissariyaṃ karoti pañño;
Vipulampi kubuddhi laddhabhogaṃ 42
Ubhayahitaṃ na karoti bhogaluddho'ti

Sujanappasāda - saṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Dasarājako nāma
Tettiṃsatimo paricchedo.
---------
-----------
*Imā pañca gāthāyo pacchā pakkhittāti maññāmi
Imāsu aapanītāsu pubbāparasambandho paññāyati.

37. [S.D.] Tato 38.[AA.] Pakkhavasī 39.[A.] Theravādehi
40. Ayaṃ gāthā [E.] Potthake na dissati 41. [A.] Aṭṭhakathañca taṃ
42. [E.] Kubuddhiladdhabhogaṃ (ṭīkāya vutattayena 'kubuddhi vipulampi bhogaṃ laddhā"ti
Attho gahetabbo)

[SL Page 182] [\x 182/] (

Catuttiṃsatimo paricchedo.
1 Tadaccaye mahāvūḷī mahātisso akārayi.
Rajjaṃ cuddasa vassāni dhammena ca samena ca.
2 Sahatthena kataṃ dānaṃ so sutvāna mahapphalaṃ
Paṭhame yeva vassamhi gantvā aññātavesavā
3 Katvāna sālilavanaṃ laddhāya bhatiyā tato
Piṇḍapātaṃ mahāsummatherassā'dā mahīpati.
4 Soṇṇagirimhi puna so tīṇi vassāni khattiyo
Guḷayantamhi katvāna 1 bhatiṃ laddhā guḷe 2 tato
5 Te guḷe āharāpetvā puraṃ āgamma bhupati
Bhikkhusaṅghassa pādāsi mahādānaṃ mahīpati.
6 Tiṃsabhikkhusahassassa adā acchādanāni ca,
Dvādasannaṃ sahassānaṃ bhikkhunīnaṃ tatheva ca.
7 Kārayitvā mahīpālo vihāraṃ suppatiṭṭhitaṃ
Saṭṭhibhikkhusahassassa ticīvaramadāpayī.
8 Tiṃsasahassasaṅkhānaṃ bhikkhunīnañca dāpayi.
Maṇḍavāpivihāraṃ 3 so tathā abhayagallakaṃ
9 Vaṅgupaṭṭaṅkagallañca 4 dīghabāhukagallakaṃ
Vālagāmavihārañca rājā so yeva kārayi.
10
Evaṃ saddhāya so rājā katvā puññāti nekadhā
Catuddasannaṃ vassānaṃ accayena divaṃ agā.
11
Vaṭṭagāmaṇino putto coranāgo'ti vissuto
Mahācūḷissa rajjamhi coro hutvā carī tadā
12
Mahācūḷe uparate rajjaṃ kārayi āgato.
Attano corakāle so nivāsaṃ yesu nālahi,
13
Aṭṭhārasa vihāre te viddhaṃsāpesi dummati.
Rajjaṃ dvādasavassāni coranāgo akārayi.
14
Lokantarikanirayaṃ pāpo so upapajjatha
Tadaccaye mahācūḷīrañño putto akārayi
15
Rajjaṃ tīṇeva vassāni rājā tisso'ti vissuto.
Coranāgassa devī tu visamaṃ visamānulā
-----------
1. [A.] Guḷayantaṃ. 2. [A.] Bhatilaṅguḷe 3.[S.] Macavāpivihāraṃ.
4. [D.] Vaṃgu pabbaṅkagallaṃ ca [E.] Vaṃkāvaṭṭakagallaṃ ca

[SL Page 183] [\x 183/] (
16
Visaṃ datvāna māresi balatthe rattamānasā.
Tasmiṃ yeva balatthe sā anulā ratanamānasā
17
Tissaṃ visena ghātetvā tassa rajjamadāsi sā.
Sīvo nāma balattho so jeṭṭhadovāriko tahiṃ
18
Katvā mahesiṃ anulaṃ vassaṃ māsadvayādhikaṃ
Rajjaṃ kāresi nagare; vaṭuke damiḷe'nulā
19
Rattā visena taṃ hantvā vaṭuke rajjamappayi.
Vaṭuko damiḷo so hi pure nagaravaḍḍhakī
20
Mahesiṃ anulaṃ katvā vassaṃ māsavayādhikaṃ
Rajjaṃ kāresi nagare; anulā tattha āgataṃ
21
Passitvā dārubhatikaṃ tasmiṃ sārattamānasā
Hantvā visena vaṭukaṃ tassa rajjaṃ samappayi.
22
Dārubhatikatisso so mahesiṃ kariyānulaṃ 5
Ekamāsādhikaṃ vassaṃ pure rajjamakārayi
23
Kāresi so pokkharaṇiṃ mahāmeghavane lahuṃ.
Nīliye nāma damiḷe sā purohitabrāhmaṇe
24
Rāgena rattā anulā tena saṃvāsakāminī
Dārubhatikatissaṃ taṃ visaṃ datvāna ghātiya
25
Nīliyassa adā rajjaṃ so pi nīliyabrāhmaṇo
Taṃ mahesiṃ karitvāna niccaṃ tāya upaṭṭhito
26
Rajjaṃ kāresi chammāsaṃ anurādhapure idha.
Dvattiṃsāya balatthehi vatthukāmā yathāruciṃ
27
Visena taṃ ghātayitvā nīliyaṃ khattiyānulā
Rajjaṃ sā anulā devi catumāsamakārayi.
---------
28
Mahācūḷikarājassa putto dutiyako pana
Kuṭakaṇṇatisso 6 nāma bhīto so'nuladeviyā
29
Palāyitvā pabbajitvā kāle pattabalo idha
Āgantvā ghātayitvā taṃ anulaṃ duṭṭhamānasaṃ
30
Rajjaṃ kāresi dvāvīsaṃ vassāni manujādhipo.
Mahāuposathāgāraṃ akā cetiyapabbate.
-----------
5. [A.] Kārayānulaṃ [E.] Kārayānulaṃ 6. [A.] Kālakaṇṇisse.

[SL Page 184] [\x 184/] (
31
Gharassa tassa purato silāthūpamakārayi.
Bodhiṃ ropesi tattheva so va cetiyapabbate 32
Pelagāmavihārañca 7 antaragaṅgāya kārayi.
Tattheva vaṇṇakaṃ nāma mahāmātikameva ca
33
Ambaduggamahāvāpiṃ 8 bhayoluppalameva ca 9,
Sattahatthuccapākāraṃ purassa, parikhaṃ tathā.
34
Mahāvatthumhi anulā jhāpayitvā asaññataṃ
Apanīya tato thokaṃ mahāvatthumakārayi.
35
Padumassaravanuyyānaṃ nagare yeva kārayi
Mātā'ssadante dhovitvā pabbaji jinasāsane,
36
Kulasantake 10 gharaṭṭhāne mātu bhikkhunupassayaṃ
Kāresi, dantagehanti vissuto āsi tena so.
37
Tadaccaye tassa putto nāmato bhātikābhayo
Aṭṭhavīsati vassāni rajjaṃ kāresi khattiyo.
38
Mahādāṭhikarājassa bhātikattā mahīpati
Dīpe "bhātikarājāti" ti pākaṭo āsi dhammiko.
39
Kāresi lohapāsāde paṭisaṅkhāramettha so;
Mahāthūpe vedikā dve; thūpavhe'posathavhayaṃ.
40
Attano balimujjhitvā nagarassa samantato
Ropāpetvā yojanamhi sumanāna'jjukāni 11 ca
41
Pādavedikato yāva dhuracchattā narādhipo
Caturaṅgulabahalena gandhena urucetiyaṃ
42
Limpāpetvāna pupphāni vaṇṭehi tattha sādhukaṃ
Nivesitvāna kāresi thūpaṃ mālāguḷopamaṃ.
43
Puna dvaṅgulabahalāya 12 manosilāya cetiyaṃ
Limpāpetvāna kāresi tatheva kusumāvitaṃ.
44
Puna sopāṇato yāva dhuracchattāva 13 cetiyaṃ
Pupphehi okirāpetvā chādesi puppharāsinā.
45
Uṭṭhāpetvāna yantehi jalaṃ abhayavāpito
Jalehi thūpaṃ secanto 14 jalapūjamakārayī.
-----------
7. [D.] Thelagāmavihāraṃ. 8. [A.] Ambe. 9. [D.] Hayoluppalameva.
10. [A.] Kulāsante [E.] Kusalante 11. [A.E.] Sumanānujjakāni
12. [E.S.] Punaṭṭhaṃgulabbhalāya. 13.[A.]Dhuracchatteva. 14.[E.] Siñcanto.

[SL Page 185] [\x 185/] (
46
Sakaṭasatena muttānaṃ saddhiṃ telena 15 sādhukaṃ
Maddāpetvā sudhāpiṇḍaṃ sudhākammamakārayi.
47
Pavāḷajālaṃ kāretvā taṃ khīpāpiya cetiye
Sovaṇṇāni 16 padumāni cakkamattāni sandhisu
48
Laggāpetvā tato muttā-kalāpe 17 yāva heṭṭhimā
Padumā'mbayitvāna mahāthūpamapūjayi.
49
Gaṇasajjhāyasaddaṃ so dhātugabbhamhi tādinaṃ
Sutvā "adisvā taṃ nā'haṃ vuṭṭhahissanti nicchito
50
Pācīnādikamūlamhi 18 anāhāro nipajjatha.
Therā dvāraṃ māpayitvā dhātugaṃ nayiṃsu taṃ.
51
Dhātugvibhutiṃ so sabbaṃ disvā mahīpati
Nikkhanto tādisehe'va pottharūpehi pūjayi.
52
Madhugandhehi 19, gandhehi, ghaṭehi sarasehi 20 ca,
Añjanaharitālehi, tathā manosilāhi ca.
53
Manosilāsu vassena ssitvā cetiyaṅgaṇe
Ṭhitāsu gopphamattāsu racitehu'ppalehi ca
54 Thūpaṅgaṇamhi sakale pūrite gandhakaddame
Cittakilañjachiddesu racitehu'ppalehi ca,
55
Vārayitvā vārimaggaṃ tatheva pūrite ghate dīpavaṭṭīhi nekāhi katavaṭṭisikhāhi ca,
56
Madhūkatelamhi tathā, tilatele tatheva ca,
Tatheva paṭṭavaṭṭīnaṃ 21 subahūhi sikhāhi ca,
57
Yathā vuttehi etehi mahāthūpassa khattiyo
Sattakkhattuṃ sattakkhattuṃ pūjā'kāsi visuṃ visuṃ.
58
Anuvassaṃ ca niyataṃ sudhāmaṅgalamuttamaṃ,
Bodhisinānapūjā ca tatatheva urudhiyo,
59
Mahāvesākhapūjā ca uḷārā aṭṭhavīsati,
Caturāsītisahassani pūjā ca anuḷārikā.22
60
Vividhaṃ naṭanaccañca nānāturiyavāditaṃ
Mahāthūpe mahapūjaṃ 23 saddhānunno akārayi.
-----------
15. [A.] Saddhāya. 16.[E.S.] Sovaṇṇayāni 17.[S.] Kalāpaṃ [A.] Kalāpā.
18. [E.] Pācīnaddakamūlamhi. 19. [D.] Madhugabbhehi [E.E.] Madhugaṇḍehi.
20.[E.]Ghaṭehi ca rasehi. 21.[S.] Sāsapavaṭṭīnaṃ. 22.[A.] Anuḷārikaṃ.
23.[E.] Mahathūpamhi ghosaṃca

[SL Page 186] [\x 186/] (
61
Divasassa ca tikkhattuṃ buddhupaṭṭhānamāgamā.
Dvikkhattuṃ pupphabheriñca niyataṃ so akārayi.
62
Niyatañjanadānañca 24 pavāraṇadānameva ca
Tela - phāṇita - vatthādi - parikkhāraṃ samaṇārahaṃ
63
Bahuṃ 25 pādāsi saṅghassa; cetiyakhettameva ca
Cetiye parikammatthaṃ adāsi tattha khattiyo.
64
Sadābhikkhusahassassa vihāre cetiyapabbate
Salākavaṭṭabhattañca so dāpesi ca bhupati.
65
Cintāmaṇimuvelavhe 26 uupaṭṭhānattaye ca 27 so
Tathā padumaghare chatattapāsāde va manorame
66
Bhojento pañcaṭhānamhi bhikkhu ganthadhure yute
Paccayehi upaṭṭhāsi sadā dhamme sagaravo.
67
Porāṇarājanīyātaṃ 28 yaṃ kiñci sāsanassitaṃ
Akāsi puññakammaṃ so sabbaṃ bhātikabhupati.
---------
68
Tassa bhātikarājassa accaye taṃ kaṇiṭṭhako
Mahādāṭhī mahānāganāmo rajjamakārayi.
69
Dvādasaṃ yeva vassāni nānāpuññaparāyano.
Mahāthūpamhi kiñjakkhapāsāṇe 29 attharāpayi.
70
Vālikāmariyādañca kāresi vitthataṅgaṇaṃ.
Dīpe sabbavihāresu dhammāsanamadāpayi. 30
71
Ambatthalamahāthūpaṃ kārāpesi mahīpati.
Caye atiṭṭhamānamhi saritvā munino guṇaṃ
72
Cajitvāna sakaṃ pāṇaṃ nipajjitvā 31 sayaṃ tahiṃ
Ṭhapayitvā cayaṃ tassa, niṭṭhāpetvāna cetiyaṃ,
73
Catudvāre ṭhapāpesi caturo ratanagghike
Susippikehi suvibhatte nānāratanajotite. 32
74
Cetiye paṭimocetvā nānāratanakañcukaṃ
Kañcanabubbulañcettha muttolambañca dāpayī.
---------
-----------
24.[A.] Niyataṃ chaṇadānaṃ [E.] Niyataṃ chandadānaṃ 25.[E.] Bahū
Cittamaṇi mucalavhe [D -] mucalavhe. 27. [A.] Upaṭṭhānantayeva
28. [E -] niyataṃ 29.[E.] Kiñcikkha 30.[E.]Makārayi 31.[E.]Nipajjittha
32. [A.] Jotiye lu jotike

[SL Page 187] [\x 187/] (
75
Cetiyapabbatāvaṭṭe alaṅkariya yojanaṃ.
Yojāpetvā catudvāraṃ samantā cāruvīthikaṃ
76
Vīthiyā 32 ubhato passe āpaṇani pasāriya
Dhajagghikatoraṇahi maṇḍayitvā tahiṃ tahiṃ
77
Dīpamālāsamujjotaṃ kārayitvā samantato
Naṭanaccāni gītāni vāditāni ca kārayi.
78
Magge kadambanadito yāva cetiyapabbatā
Gantuṃ dhotehi pādehi kārayi'ttharaṇatthataṃ
79
Sanaccagītavādehi 34 samajjamakaruṃ tahiṃ;
Nagarassa catudvāre mahādānañca dāpayi.
80
Aakāsi sakale dīpe dīpamālā nirantaraṃ;
Salilepi samuddassa samantā yojanantare.
81
Cetiyassa mahe tena pūjā sā kāritā subhā
Giribhaṇḍamahāpūjā uḷārā vuccate idha.
82
Samāgatānaṃ bhikkhūnaṃ tasmiṃ pūjāsamāgame
Dānaṃ aṭṭhasu ṭhānesuṭhapāpetvā 35 mahīpati
83
Tāḷayitvāna tatraṭṭhā aṭṭhasovaṇṇabheriyo
Catuvīsasahassānaṃ mahādānaṃ pavattayi.
84
Chacīvarāni 36 pādāsi; bandhamokkhañca kārayi.
Catudvāre nahāpitehi sadā kammamakārayi.
85
Pubbarājūhi ṭhapitaṃ bhātarā ṭhapitaṃ tathā
Puññakammaṃ ahāpetvā sabbaṃ kārayi bhūpati.
86
Attānaṃ deviṃ putte dve hatthīṃ assañca maṅgalaṃ
Vāriyanto'pi saṅghena saṅghassā'dāsi bhupati.
87
Chasatasahassagghaṃ bhikkhusaṅghassa so adā;
Satasahassagghanakaṃ bhikkhunīnaṃ gaṇassa tu.
88
Datvāna kappiyaṃ bhaṇḍaṃ vividhā vidhikovido
Attānañcā'vasese ca 37 saṅghato abhinīhari.
89
Kālāyanakṇikamhi maṇināgapabbatavhayaṃ
Vihārañca kaḷandavhaṃ kāresi manujādhipo.
-----------
32.[A.] Vīthiyo. 34.[E.] Sanaccagītaṃ devāpi 35.[E.] Paṭṭhapetvā
36.[S.] Ticīvarāni. 37.[A.] Attāna cāpi sese.

[SL Page 188] [\x 188/] (
90
Kububandhanadītīre 38 samuddavihārameva ca
Huvāvakaṇṇike 39 cūḷanāgapabbatasavhayaṃ.
91
Pāsāṇadīpakavhamhi vihāre kārite sayaṃ
Pānīyaṃ upanītassa sāmaṇerassa khattiyo.
92
Upacāre pasīditvā samantā aṭṭhayojanaṃ 40
Saṅghabhogamadā tassa vihārassa mahīpati
93
Paṇḍavāpivahāre ca 41 sāmaṇerassa khattiyo.
Tuṭṭho vihāraṃ dāpesi, saṅghe bhogaṃ tatheva so.
94
Iti vibhavamanappaṃ sādhupaññā labhitvā
Vigatamadapamādā cattakāmappasaṃgā 42
Akariya janakhedaṃ puññakammābhirāmā 43
Vipula - vividha- puññaṃ suppasannā karontī ti.

Sujanappasāda - saṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Ekādasarājadīpano nāma
Catuttiṃsatimo paricchedo
---------

Pañcatiṃsatimo paricchedo.
1.
Āmaṇḍagāmaṇyabhayo mahādāṭhikaaccaye
Navavassānaṭṭhamāse rajjaṃ kāresi taṃsuto.
2 Chattātichattaṃ kāresi mahāthūpe manorame
Tattheva pādavediñca muddhavediñca kārayi.
3 Tatheva lohapāsāde thūpavhe posathavhaye 1
Kāresi kucchiājīraṃ 2 kucchiāḷindame va ca.
4 Ubhayatthāpi kāresi cāruṃ ratanamaṇḍapaṃ
Rajataleṇa vihārañca kārāpesi narādhipo.
5 Mahāgāmeṇḍivāpiṃ 3 so passe kāriya dakkhiṇe
Dakkhiṇassa vihārassa adāsi puññadakkhiṇo.
6 Māghātaṃ sakale dīpe kāresi manujādhipo
Vallīphalāni sabbāni ropāpetvā tahiṃ tahiṃ
-----------
38. [S.] Kubukanda - 39.[E.] Huvācakaṇṇike. 40.[E.] Aḍḍhayojanaṃ
41. [E.] Maṇḍavāpivihāre 42. [A.] Vanta 43.[A.] Puññakāmābhirāmā
1.[E.] Thūpārāmuposathavbhaye 2.[A.] Ājīraṃ kucchiṃ 3.[A.]Mahāgāme ca vāpiṃ

[SL Page 189] [\x 189/] (
7 Maṃsakumbhaṇḍakaṃ nāma āmaṇḍiyamahīpati
Pattaṃ purāyitvāna kāretvā vatthacumbaṭaṃ
8 Dāpesi sabbasaṅghassa vippasantena cetasā
Patte pūrāpayitvā so; āmaṇḍagāmanī vidū.
9 Taṅkaṇiṭṭho kaṇirajāṇatisso ghātiya bhātaraṃ
Tīṇi vassāni nagare rajjaṃ kāresi khattiyo.
10
Uposathagharaṭṭaṃ 4 so nicchinī cetiyavhaye;
Rājāparādhakammamhi yutte saṭṭhi tu bhikkhavo.
11
Sahoḍhe gāhayitvāna rājā cetiyapabbate
Khipāpesi kaṇīravhe pabhāramhi asīlake
---------
12
Kaṇīrajāṇa'ccayena āmaṇḍagāmaṇīsuto
Cūḷābhayo vassamekaṃ rajjaṃ kāresi khattiyo

13
So goṇakanadītīre purapassamhi dakkhaṇe
Kārāpesi mahīpālo vihāraṃ cūḷagallakaṃ.
14
Cūḷābhayassa'ccayena sīvalī taṃkaṇiṭṭhikā
Āmaṇḍadhītā caturo māse rajjamakārayi
15
Aāmaṇḍahāgineyyā tu sīvaliṃ apanīya taṃ
Iḷanāgoti nāmena chattaṃ ussāpayī pure.
---------
16
Tissavāpiṃ gate tasmiṃ ādivasse narādhipe
Taṃ hitvā puramāgañjuṃ bahavo lambakaṇṇakā.
17
Tahiṃ adisvā te rājā kuddho tehi akārayi
Maddayaṃ 6 vāpiyā passe mahāthūpañjasaṃ 7 sayaṃ;
18
Tesaṃ vicārake katvā caṇḍāle ca ṭhapāpayi.
Tena kuddhā lambakaṇṇā sabbe hutvāna ekato
19
Rājānaṃ taṃ gahetvāna rundhitvāna sake ghare
Sayaṃ rajjaṃ vicāresuṃ rañño devī tadā sakaṃ
20
Puttaṃ candamukhasīvaṃ 8 maṇḍayitvā kumārakaṃ
Datvāna hatthe dhātīnaṃ maṅgalahatthisantike
-----------
4.[A.] Uposathagharaṭṭhaṃ 5.[A.] Saheṭṭhe. [E.] Sahoḍḍe
6.[D.S.] Maddayantī 7.[A.] Mahāthupavayaṃ 8.[A.] Candamukhaṃ sīvaṃ
[Mahavansa15]
[SL Page 190] [\x 190/] (

21
Pesesi vatvā sandesaṃ; netva taṃ dhātiyo tahiṃ
Vadiṃsu devisandesaṃ sabbaṃ maṅgalahatthino;
22
"Ayaṃ te sāmino putto; sāmiko cārake ṭhito;
Arīhi ghātato seyyo tayā ghāto imassa tu;
23
Tvamenaṃ 9 kira ghātehi; idaṃ devivavo" iti.
Vatvā tu taṃ sayāpesuṃ pādamūlamhi hatthino
24
Dukkhito so ruditvāna nāgo hetvāna āḷhakaṃ
Pavisitva mahavatthuṃ dvāraṃ pātiya thāmasā 10
25
Rañño nisinnaṅgaṇamhi ugghāṭetvā kavāṭakaṃ
Nisīdāpiya naṃ khandhe mahātitthamupāgami.
26
Nāvaṃ aropayitvāna rājānaṃ tattha kuñjaro
Pacchimodadhitīrena sayaṃ malayamāruhi.
27
Paratīre vasitvā so tīṇi vassāni khattiyo.
Balakāyaṃ gahetvāna āgā 11 nāvāhi rohaṇaṃ.
28
Titthe sakkharasobbhamhi otaritvāna bhupati
Akāsi rohaṇe tattha mahantaṃ balasaṅgahaṃ.
29
Raññomaṅgalahatthi so dakkhiṇā malayā tato
Rohaṇaṃ ye'vupāgañchi tassa kammāni kātave.
---------
30
Mahāpadumanāmassa tattha jātakabhāṇino
Tulādhāravhavāsissa mahātherassa santike
31
Kapijātakaṃ sutvāna bodhisatte pasādavā
Nāgamahāvihāraṃ so jiyāmuttadhanussataṃ
32
Katvā kāresi; thūpañca vaḍḍhāpesi yathāṭhitaṃ.
Tissavāpiñca kāresi, tathā dūravhavāpikaṃ. 33
So 12 gahetvā 12 balaṃ rājā yuddhāya abhinikkhami.
Taṃ sutvā lambakaṇṇā ca yuddhāya abhisaṃyutā
34
Kapallakkhaṇḍadvāramhi khette hiṅkārapiṭṭhike
Yuddhaṃ ubhinnaṃ vattittha añaññamaññaviheṭhanaṃ.
35
Nāvākilantadehattā posā sīdantī rājino;
Rājā nāmaṃ sāvayitvā sayaṃ pāvisi tena so.
-----------
9. Tametaṃ. [S.P.] Tamenaṃ. 10.[S.] Thāmavā. 11.[E.] Agā.
12.[E.] Saṃgahetvā.

[SL Page 191] [\x 191/] (

36
Tena bhītā lambakaṇṇā sayiṃsu udarena; so 13
Tesaṃ sisāni chinditvā rathanābhisamaṃ karī.
37
Tikkhattumevantu kate karuṇāya mahīpati
"Amāretvā'va gaṇhātha jīvagāha"nti abruvī.
38
Tato vijitasaṅgāmo puraṃ āgamma bhūpati
Chattaṃ ussāpayitvāna tissavāpichaṇaṃ agā.
39
Jalakīḷāya uggantvā sumaṇḍitapasādhito
Attano sirisampattiṃ disvā tassantarāyike.
40
Lambakaṇṇe saritvāna kuddho so yojayī rathe;
Yugaparamparā tesaṃ purato pāvisī puraṃ.
41
Mahāvatthussa ummāre ṭhatvā rājāṇapesi so
"Imesaṃ sīhamummāre asmiṃ chindatha bho" iti,
42
"Goṇā ete rathe yuttā tava honti rathesabha;
Siṅgaṃ khurañca etesaṃ chedāpaya tato"iti,
Mātuyā atha saññatto 14 sisacchedaṃ nivāriya
43
Nāsañca pādaṅguṭṭhañca tesaṃ rājā achedayi.
Hatthivutthaṃ janapadaṃ adā hatthissa khattīyo;
"Hatthibhogo" janapado iti tenāsi nāmato.
45
Evaṃ anurādhapure iḷanāgo mahīpati
Chabbassāni anunāti rajjaṃ kāresi khattiyo.
---------
46
Iḷanāgaccaye tassa putto candamukho sivo
Aṭṭhavassaṃ sattamāsaṃ rājā rajjamakārayi.
47
Maṇikāragāmake vāpiṃ kārāpetvā mahīpati
Issarasamaṇavhassa vihārassa adāsi so.
48
Tassa rañño mahesī ca taṅgāme pattimattano
Tassevādā vihārassa damiḷādevīti vissutā.
---------
49
Taṃ tissavāpikīḷāya hantvā candamukhaṃ sivaṃ
Yasaḷālakatisso ti vissuto taṅkaṇiṭṭhako
-----------
13.[E.] Te. 14.[A.] Sañaññāto

[SL Page 192] [\x 192/] (

50
Anurādhapure ramme laṅkābhuvadane subhe
Sattavassānaṭṭhamāse 15 rajā rajjamakārayi.
51
Dovārikassa dattassa putto dovāriko sayaṃ
Rañeññā sadisarūpena ahosi subhanāmavā.
52
Subhaṃ balatthaṃ taṃ rājā rājabhūsāya bhusiya
Nisīdāpiya pallaṅke hāsatthaṃ yasaḷālako
53
Sīsavolaṃ balatthassa sasīse 16 paṭimuñciya
Yaṭṭhiṃ gahetvā hatthena dvāramūle ṭhito sayaṃ
54
Vandantesu amaccesu nisinnaṃ āsanambhi taṃ
Rājā hasati; evaṃ so kurute antarantarā.
55
"Balattho ekadivasaṃ rājānaṃ hasamānakaṃ"
Ayaṃ balattho kasmā me sammukhā hasatīti? So
56
Mārāpayitvā rājānaṃ balattho so subho idha
Rajjaṃ kāresi chabbassaṃ subharājā ti vissuto.
57
Dvīsu mahāvihāresu subharājā manoramaṃ
Pariveṇapantiṃ subharājanāmakaṃ yeva kārayī.
58
Uruvelasamīpamhi tathā vallivihārakaṃ,
Puratthime ekadvāraṃ, gaṅgante nandigāmakaṃ 17
59
Lambakaṇṇasute eko uttarapassavāsiko
Senāpatimupaṭṭhāsi vasabho nāma mātulaṃ;
---------
60
"Hessati vasabho nāma rājā"ti sutiyā sadā
Ghāteti rājā dīpamhi sabbe vasabhanāmake.
61
"Rañño dassāma vasabhaṃ ima"ntī bhariyāya so
Senāpati mantayitvā pāto rājakulaṃ agā.
62
Gacchato 18 tena sahasā tambulaṃ cuṇṇavajjitaṃ
Hatthamhi vasabhassa'dā 19 taṃ sādhu parirakkhituṃ.
63
Rājagehassa dvāramhi 20 tambulaṃ cuṇṇavajjitaṃ
Senāpati udikkhitvā taṃ cuṇṇatthaṃ visajjayi.
-----------
15.[A.] Sattavassaṭṭhamāsehi. 16.[A.] Sasīsaṃ 17.[S.] Nindīgāmakaṃ
18. [E.] Gacchatā. 19. [S.] Vasabhassādāsi hatthamhi 20.[E.] Rājagehaduvāramhi

[SL Page 193] [\x 193/] (

64
Senāpatissa bhariyā cuṇṇatthaṃ vasabhaṃ gataṃ
Vatvā rahassaṃ datvā ca sahassaṃ taṃ palāpayi.
65
Mahāvihāraṭṭhānaṃ sogantvāna vasabho pana
Tattha therehi khīrannavatthehi katasaṅgaho
66
Tato paraṃ kuṭṭhino ca rājabhāvāya nicchitaṃ
Sutvāna vacanaṃ haṭṭho "coro hessa"ntī nicchito
67
Laddhā samatthapurise gāmaghātaṃ tato paraṃ
Karonto rohaṇaṃ gantvā kapallapūvopadesato 21
68
Kamena raṭṭhaṃ gaṇhanto sampattabalavāhano 22
So rājā dvīhi vassehi 23 āgamma purasantikaṃ
69
Subharājaṃ raṇe 23 hantvā vasabho so mahabbalo
Ussāpayi pure chattaṃ; mātulopi 24 raṇe pati.
70
Taṃ mātulassa bhariyaṃ pubbabhutopakārikaṃ
Akāsi vasabho rājā mahesiṃ mettanāmikaṃ 25
---------
71
So horāpāṭhakaṃ pucchi āyuppamāṇamattano;
"Āha dvādasavassāni' raho yeva'ssa; so pi ca
72
Rahassaṃ rakkhanatthāya sahassaṃ tassa dāpiya
Saṅghaṃ so sannipātetvā vanditvā pucchi bhupati:
73
"Siyā nu bhante āyussa vaḍḍhanakāraṇaṃ?" Iti
"Atthi" ti saṅgho ācikkhi antarāyavimocanaṃ.
74
"Parissavanadānañca āvāsadānameva ca
Gilānavaṭṭadānañca 26 dātabbaṃ manujādhipa;
75
Kātabbaṃ jiṇṇakāvāsa-paṭisaṅkharaṇaṃ tathā;
Pañcasīlasamādānaṃ katvā taṃ sādhu rakkhiyaṃ,
76
Uposathūpavāso ca kattabbo' posathe" iti
Rājā sādhū ti gantvāna tathā sabbamakāsi so.
77
Tiṇṇaṃ tiṇṇañca vassānaṃ accayena mahīpati
Dīpamhi sabbasaṅghassa ticīvaramadāpayi.
-----------
21.[A.] Kapallapūvadesato 22.[E.] Samanthabalavāhano [A.] Samatta-
23. [E.] So dvīhi tadā vassehi [D.S.] So rājā dasavassehi
23. [A.] Subhaṃ rājaṅgaṇe 24.[E.] Tu [S.]Hi 25.[E.@]Pātthanāmikaṃ
26.[S.]Gilāna bhattadānaṃ.

[SL Page 194] [\x 194/] (

78
Anāgatānaṃ therānaṃ pesayitvāna dāpayi.
Dvattiṃsāya hi 27 ṭhanesu dāpesi madhupāyasaṃ.
79
Catusaṭṭhiyā ca ṭhānesu mahādānantu missakaṃ.
Sahassavaṭṭī 28 catusu ṭhānesu ca jalāpayi
80
Cetiyapabbate ceva, thūpārāme ca cetiye,
Mahāthūpe, mahābodhighare iti imesu hi.
81
Cittalakūṭe kāresi dasathūpe manorame.
Dīpe'khilamhi āvāse jiṇṇe ca paṭisaṅkhari.
82
Valliyeravihāre ca therassa so pasīdiya
Mahāvalligottaṃ nāma vihārañca akārayi.
83
Kāresi anurārāmaṃ mahāgāmassa santike.
Heḷigāmaṭṭhakarīsasahassa tassa dāpayi.
84
Mucelavihāraṃ kāretvā so tissavaḍḍhamānake
Āḷisārodakabhāgaṃ 29 vihārassa adāpayi.
85
Galambatitthe thūpamhi kāresiṭṭhikakañcukaṃ.
Kāresuposathāgāraṃ, vaṭṭitelatthamassa tu
86
Sahassakarīsavāpiṃ so kārāpetvā ādāsi ca.
Kāresuposathāgāraṃ vihāre kumbhigallake 30
87
So ye'vuposathāgāraṃ issarasamaṇake idha;
Thūpārāme thūpagharaṃ kārāpesi mahīpati.
88
Mahāvihāre pariveṇapantiṃ pacchimapekkhiniṃ
Kāresi; catusālaṃ 31 ca jiṇaṇakaṃ paṭisaṅkharī.
89
Catubuddhapaṭimārammaṃ 32 paṭimānaṃ gharaṃ tathā
Mahābodhaṅgaṇe ramme rājā so yeva kārayi.
90
Tassa rañño mahesī sā vuttanāmā 33 manoramaṃ
Thūpaṃ thūpagharaṃ ce va rammaṃ tattheva kārayi.
91
Thūpārāme thūpagharaṃ niṭṭhāpetvā mahīpati
Tassa niṭṭhāpitamahe mahādānamadāsi ca.
92
Yuttānaṃ buddhavacane bhikkhūnaṃ paccayampi ca
Bhikkhūnaṃ dhammakathikānaṃ sappiphāṇitameva ca
-----------
27.[E.] Ca 28.[A.] Sahassavaṭaṭiṃ. 29.[A.] Āḷisārodabhāgaṃ hi
[E.] Āḷisāre dakahāgaṃ. 30. [D.] Kumbigallake. 31.[A.] Catusālā.
32.[E.] Paṭimārammā. 33.[A.] Vuttantāma. [E.] Potthanāmā.

[SL Page 195] [\x 195/] (

93
Nagarassa catudvāre kapaṇavaṭṭaṃ ca dāpayi
Gilānanañca bhikkhūnaṃ gilānavaṭṭameva ca.
94
Mayettiṃ 34 rājuppalavāpiṃ 35 vahakoḷambagāmakaṃ 36
Mahānikaviṭṭivāpiṃ mahārāmettimeva 37 ca.
95
Kehālaṃ 38 kāḷivāpiṃ ca 39 cambuṭṭhiṃ 40 vātamaṅganaṃ 41
Abhivaḍḍhamānakañca 42 iccekādasa vāpiyo
96
Dvādasamātikā ceva subhikkhatthamakārayi.
Guttatthaṃ purapākāraṃ cevamuccamakārayi.
97
Gopurañca catudvāre mahāvatthuñca kārayi.
Saraṃ kāresi 43 uyyāne haṃse tattha visajjayi.
98
Pure bahu pokkharaṇī kārāpetvā tahiṃ tahiṃ
Ummaggena jalaṃ tattha pavesesi 44 mahīpati.
99
Evaṃ nānāvidhaṃ puññaṃ katvā vasabhabhupati
Hatantarāyo so hutvā puññakamme sadādaro 45
100
Catutāḷīsavassāni pure rajjamakārayi.
Catutāḷīsavesākhapūjāyo ca akārayi.
---------
101
Subharājā dharanto so attano ekadhītaraṃ 46
Vasabhena bhayāsaṃkī appesi'ṭṭhikavaḍḍhakiṃ;
102
Attano kambalañce va rājabhaṇḍāni ca'ppayi.
Vasabhena hate tasmiṃ tamādāyiṭṭhavaḍḍhakī
103
Dhītiṭṭhāne 47 ṭhapetvāna vaḍḍheti 48 attano ghare.
Sakammaṃ 49 karato tassa bhattaṃ āhari dārikā;
104
Sā nirodhasamāpannaṃ kadambapupphagumbake
Sattame divase disvā bhattaṃ medhāvinī adā.
105
Puna bhattaṃ randhayitvā pituno bhattamāhari,
Papañcakāraṇaṃ puṭṭhā tamatthaṃ pituno vadi,
106
Tuṭṭhe punappunañce'so bhattaṃ therassa dāpayī.
Vissatthe'nāgataṃ disvā thero āha kumārikaṃ:
-----------
34. [E.]Cayantiṃ. 35.[A.] Rājuppalaṃ cāpivhaṃ. 36.[A.] Koḷambagāmakaṃ.
37.[A.] Mahāgāmadvayampi. 38.[S.] Kahāḷaṃ 39.[A.] Keḷivāsaṃ. 40.[E.] Camkhuṭiṃ
41.[E.]Cātha maṃgaṇaṃ. 42.[E.] Aggivaḍḍhamānakaṃ 43.[A.] Kārāpetvā
44. [A.] Pātāpesi 45.[E.] Sadā rato 46.[A.] Ekadhītikaṃ
47.[E.] Dhītuṭhāne. 48.[E.] Vaḍ[X]gña[X@]ḍhasi 49. [A.] Sā kammaṃ

[SL Page 196] [\x 196/] (

107
"Tava issariye jāte imaṃ ṭhānaṃ kumārike
Sareyyāsī"ti; thero tu tadāva parinibbuto:
108
Sake so vasabho rājā vayappattamahi puttake
Vaṅkanasikatissamhī kaññaṃ tassānurūpikaṃ
109
Gavesāpesi; purisā taṃ disvāna kumārikaṃ
Iṭṭhakavaḍḍhakīgāme itthilakkhaṇakovidā
110
Rañño nivedayuṃ; rājā tamāṇāpetumārabhi;
Tassāha rājadhītattaṃ iṭṭhakavaḍḍhakī tadā.
111
Subharañño tu dhītattaṃ kambalādīhi ñāpayi.
Rājā tuṭṭho sutassā'dā taṃ sādhu katamaṅgalaṃ.
---------
112
Vasabhassaccaye putto vaṅkanāsikatissako
Anurādhapure rajjaṃ tīṇi vassāni kārayi.
113
So goṇanadiyā tīre 50 mahāmaṅgalanāmakaṃ.
Vihāraṃ kārayī rājā vaṅkanāsikatissako.
114
Mahāmattā tu devī sā sarantī therabhāsitaṃ
Vihārakāraṇatthāya akāsi dhanasañcayaṃ.
---------
115
Vaṅkanāsikatissassa accaye kārayī suto
Rajjaṃ bāvīsavassāni gajabāhukagāmaṇī.
116
Sutvā so mātu vacanaṃ mātuatthāya kārayi
Kadambapupphaṭhānamhi rājamātuvihārakaṃ.
117
Mātā satasahassaṃ sā bhumiatthāya paṇḍitā
Adā; mahāvihārassa vihārañca akārayi.
118
Sayameva akāresi tattha thūpaṃ silāmayaṃ;
Saṅghabhogañca pādāsi kiṇitvāna tato tato.
119
Abhayuttaramahāthūpaṃ vaḍḍhāpetvā cināpayi.
Catudvāre ca tatthe va 51 ādimukhamakārayi.
120
Gāmaṇitissavāpiṃ so kārāpetvā mahīpati
Abhayagirivihārassa pākavāṭṭāya' dāsi ca.
121
Maricavaṭṭikathūpamhi kañacukañca akārayi;
Kiṇitvā satasahassena saṅghabhogamadāsi ca.
-----------
50.[E.] Hoṇanadiyā. 51.[A.] Catutthe ca.

[SL Page 197] [\x 197/] (

122
Kāresi pacchime vasse vihāraṃ rāmakavhayaṃ.52
Mahejāsanasālañca 53 nagaramhi 54 akārayi:
---------
123
Gajabāhussa'ccayena sasuro tassa rājino
Rajjaṃ mahallako nāgo chabbassāni akārayi.
124
Puratthime pejalakaṃ, 55 dakkhiṇe koṭipabbataṃ,56
Pacchime dakapāsāṇaṃ, nāgadīpe sālipabbataṃ,
125
Bījagāme tanaveḷiṃ, 57 rohaṇe janapade pana
Tobbalanāgapabbatañca, 58 anteṭṭhe girihālikaṃ
126
Ete sattavihāre so mahallanāgabhupati
Parittenapi kālena kārāpesi mahāmatī.
127
Evaṃ asārehi dhanehi sāraṃ
Puñaññāni katvāna bahūni paññā
Ādenti; bālā pana kāmahetu
Bahūni pāpāni karonti mohā'ti

Sujappasāda - saṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Dvādasarājako nāma
Pañcatiṃsatimo paricchedo.
---------
Chattiṃsatimo paricchedo.

1 Mahallanāgaccayena 1 putto bhātikatissako
Catuvīsativassāni laṅkārajjamakārayi.
2 Mahāvihāre pākāraṃ kārāpesi samantato.
Gavaratissavihāraṃ so kārayitvā mahīpati
3 Mahāgāmaṇikaṃ vāpiṃ 2 vihārassa'ssa'dāsi ca.
Vihārañca akāresi bhātiyatissanāmakaṃ.
4 Kāresu'posathāgāraṃ thūpārāme manorame.
Randhakaṇḍakavāpiñca 3 kārāpesi mahīpati.
-----------
52.[E.S.] Rāmukavbhayaṃ. 53.[A.] Mahāāsanasālaṃ ca.
54.[S.] Naṃgaramhi. 55.[E.] Sejalakaṃ 56.[E.] Goṭapabbataṃ. 57.[A.] Tenaveḷiṃ
58.[A.] Tobbalā 1.[E.S.] Nāgassa'ccayena. 2.[E.] Mahāmaṇivāpiṃ kāretvā.
3. [A.] Raṭṭhevaññakavāpiṃ ca

[SL Page 198] [\x 198/] (

5 Sattesu muducitto so saṅghamhi tibbagāravo
Ubhatosaṅghe mahīpālo mahādāni pavattayī.
---------
6 Bhātikatissaccayena tassa kaṇiṭṭhatissako
Aṭṭhavīsasamā rajjaṃ laṅkādīpe 4 akārayi
7 Bhutārāmamahānāgattherasmiṃ 5 so pasīdiya
Kāresi ratanapāsādaṃ abhayagirimhi sādhukaṃ.
8 Abhayagirimhi pākāraṃ mahāpariveṇameva ca
Kāresi; maṇisomavhe mahāpariveṇameva ca.
9 Tattheva cetiyagharaṃ; ambatthale tatheva ca,
Kāresi paṭisaṅkhāraṃ nāgadīpe ghare pana.
10
Mahāvihārasīmaṃ so 6 madditvā tattha kārayi.
Kukkuṭagiripariveṇapantiṃ sakkacca bhupati.
11
Mahāvihāre kāresi dvādasa manujādhipo
Mahācaturassapāsāde dassaneyye manorame.
12
Dakkhiṇavihārathūpamhi kañcukañca akārayi;
Bhattasālaṃ mahāmeghavanasīmañca maddiya.
13
Mahāvihārapākāraṃ passato apanīya so
Maggaṃ dakkhiṇavihāragāmiñcā pi akārayi.
14
Bhutārāmavihārañca rāmagoṇakameva ca
Tatheva nandatissassa 7 ārāmañca akārayi.
15
Pācīnato anuḷatissapabbataṃ gaṅgarājiyaṃ
Niyelatissārāmañca 8 piḷapiṭṭhivihārakaṃ
16
Rājamahāvihārañca kāresi manujādhipo.
So yeva tīsu ṭhānesu kāresu' posathālayaṃ
17
Kalyāṇikavihāre ca maṇḍalagirike tathā
Dubbalavāpitissavhe vihāresu imesu hi 9
---------
18
Kaṇiṭṭhatissaccayena tassa putto akārayi
Rajjaṃ dve yeva vassāni cūḷanāgo ti vissuto.
-----------
4.[S.] Aṭhavīsativassāni rajjaṃ dīpe [E.] Aṭṭhā rasasamā rajjaṃ.
5.[E.@]Tharassa. 6.[A.] Mahāvihārasīmanto, 7.[A.] Nānātissassa.
8.[S.D.] Nayela- 9.[A.] Himesviti.

[SL Page 199] [\x 199/] (

19
Cūḷanāgakaṇiṭṭho tu 10 rājaṃ ghātiya bhātikaṃ
Ekavassaṃ kuḍḍanāgo 11 rajjaṃ laṅkāya kārayi.
20
Mahāpeḷañca 12 vaḍḍhesi ekanāḷikachātake
Bhikkhusatānaṃ pañcannaṃ abbocchinnaṃ mahīpati
21
Kuḍḍhanāgassa 13 rañño tu deviyā bhātuko tadā
Senāpati sirīnāgo coro hutvāna rājino
22
Bālavāhanasampanno āgamma nagarantikaṃ
Rājabalena yujjhanto kuḍḍanāgaṃ 14 mahīpatiṃ
23
Palāpetvā laddhajayo anurādhapure vare
Laṅkārajjamakāresi vassānekunavīsati.
24
Mahāthūpavare chattaṃ kārāpetvāna bhūpati
Suvaṇṇakammaṃ kāresi dassaneyyaṃ manoramaṃ.
25
Kāresi lohapāsādaṃ saṃkhittaṃ pañcabhumakaṃ;
Mahābodhicatudvāre sopāṇaṃ puna kārayi.
26
Kāretvā 15 chattapāsādaṃ mahe pūjamakārayi.
Kulambaṇañca 16 dīpasmiṃ vissajjesi 17 dayāparo.
---------
27
Sirināgaccaye tassa putto tisso akārayi.
Rajjaṃ dvāvīsavassāni dhammavohārakovido.
28
Ṭhapesi so hi vohāraṃ hiṃsāmuttaṃ yato idha,
Vohārakatissarājā iti nāmaṃ tato 18 ahū.
29
Kambugāmakavāsissa 19 devattherassa santike
Dhammaṃ sutvā paṭikammaṃ pañcāvāse akārayi
30
Mahātissassa therassa anurārāmavāsino
Pasanno muvelapaṭṭane 20 dānavaṭṭamakārayi.
31
Tissarājamaṇḍapañca 21 mahāvihāradvaye pi, so
Mahābodhighare pācī - loharūpadvayampi ca 22
32
Sattapaṇṇikapāsādaṃ 23 kāretvā sukhavāsakaṃ
Māse māse sahassaṃ so mahāvihārassa dāpayi.
-----------
10.[E.] Khujjanāga, 11.[D.] Kuṇḍanāgo [E.] Kuñjanāgo.
12.[A.]Mahāpāḷiṃca. 13.[E.]Kuñcanāgassa 14.[E.] Kuñcanāga 15.[E.]Karitvā.
16.[A.] Kulambataṃ ca. 17.[A.] Visajjesi 18.[A.] Nāmo kato.
19.[E.] Kappukagāmavasissa 20.[D.]Sumelyapabbate. 21.[A.]Tissarājā.
22.[E.]Pācīne loharūpadvayaṃ tathā. 23.[A.] Sattipaṇṇika
[SL Page 200] [\x 200/] (
33
Abhayagirivihāre dakkhiṇamūlasavhaye
Maricavaṭṭivihāramhi kulālitissasavhaye 24
34
Mahiyaṅgaṇavihāramhi mahāgāmakasavhaye 25
Mahānāgakissavhamhi tathā kalyāṇakavhaye
35
Iti aṭṭhasu thūpesu chattakammamakārayi.
Mukanāgasenāpativihāre 26 dakkhaṇe tathā
36
Maracavaṭṭivihāramhi puttabhāgavhaye tathā
Issarasamaṇavhamhi tissavhe nāgadīpake
37
Iti chassu vihāresu pākārañca akārayi.
Kāresu'posathāgāraṃ anurārāmasavhaye
38
Ariyavaṃsakathāṭṭhāne laṅkādīpe'khile'pi ca
Dānavaṭṭaṃ ṭhapāpesa saddhamme gāravena so
39
Tīṇa satasahassāni datvāna manujādhipo
Iṇato sayiṇe bhikkhū mocesi sāsanappiyo
40
Mahāvesākhapūjaṃ so kāretvā dīpavāsinaṃ
Sabbesaṃ yeva bhikkhūnaṃ ticīcaramadāpayi.
41
Vetullavādaṃ madditvā kāretvā pāpaniggahaṃ
Kapilena amaccena sāsanaṃ jotayī ca so
---------
42
Vissuto 'bhayanāgo'ti kaṇiṭṭho tassa rājino
Deviyā tassa saṃsaṭṭho ñāto bhīto sabhātarā
43
Palāyitvā bhallatitthaṃ gantvāna sahasevako
Kuddho viya mātulassa hatthapādañca chedayi
44
Rājino raṭṭhabhedatthaṃ ṭhapetvāna idheva taṃ
Sunakhopamaṃ dassayitvā gahetvā'tisiniddhake 27
45
Tattheva nāvaṃ āruyha paratīramagā sayaṃ.
Subhadevo mātulo tu upakamma mahīpatiṃ
46
Suhado viya hutvāna tasmiṃ raṭṭhamabhindi so,
Abhayo taṃ jānanatthaṃ dūtaṃ idha visajjayi.
47
Taṃ disvā pūgarukkhaṃ so samantā kuntanāḷiyā 28
Parabbhamanto madditvā katvā dubbalamulakaṃ
-----------
24. [A.] Kulatissassa savbhaye. 25.[A.] Mahāgāmanāgasavbhaye.
26. [E.S.] Mūlanāga. 27.[A.] Gahetvāpi sinehake. 28.[D.] Kuṇḍanāḷiyā.

[SL Page 201] [\x 201/] (
48
Bāhunā yeva pātetvā tajjetvā taṃ palāpayi.
Thūto gantvā 29 abhayassa taṃ pavattiṃ pavedayi.
49
Ñatvā'bhayo taṃ 30 damiḷe ādāya bahuke tato
Nagarantikamāgañchi bhātarā saha yujjhituṃ, 31
50
Taṃ ñatvāna palāyitvā assamāruyha deviyā
Malayaṃ agamā rājā taṃ kaṇiṭṭho'nubandhiya
51
Rājānaṃ malaye hantvā devimādāya āgato
Kāresa nagare rajjaṃ aṭṭhavassāni bhupati.
52
Pāsāṇavediṃ kāresi mahābodhisamantato,
Lohapāsādaṅgaṇamhi rājā maṇḍapameva ca.
53
Dvīhi satasahassehi nekavatthāni gāhiya
Dīpamhi bhikkhusaṅghassa vatthadānamadāsi so.
---------
54
Abhayassa'ccaye bhātu tissassa tassa atrajo
Dve vassāna sirīnāgo laṅkārajjamakārayi:
55
Paṭisaṅkhariya pākāraṃ mahābodhisamantato
Mahābodhigharasseva so yeva vālikātale
56
Mucelarukkhaparato haṃsavaṭṭaṃ manoramaṃ
Mahantaṃ maṇḍapañceva kārāpesi mahīpati.
57
Vijayakumārako nāma sirināgassa atrajo
Pituno accaye rajjaṃ ekavassamakārayi.
58
Lambakaṇṇā tayo āsuṃ sahāyā mahiyaṅgaṇe,
Saṅghatisso, saṅghabodhi, tatiyo goṭhakābhayo.
59
Te tissavāpimariyādagato andho vicakkhaṇo
Rājūpaṭṭhānamāyante padasaddena abravī:
60
"Paṭhavīsāmino ete tayo vahati bhu" iti
Taṃ sutvā abhayo pacchā yanto pucchi; punāha so 32
61
"Kassa vaṃso ṭhassatī?"Ti puna pucchi tameva so.
"Pacchimassā"ti so āha; taṃ sutvā dvīhi so agā.
62
Te puraṃ pavisitvāna tayo rañño'tivallabhā
Rājakiccāni sādhentā vasantā rājasantike 33
-----------
29. [A.] Ñatvā 30. [S.] Taṃ ñatvā abhayo 31. [E.D.S.] Yujjhituṃ sayaṃ
32. [A.] Punābhayo 33. [A.] Vijayarājassa santake

[SL Page 202] [\x 202/] (
63
Hantvā vijayarājānaṃ rājagehamhi ekato
Senāpatiṃ saṅghatissaṃ duve rajje'bhisevayuṃ.
64
Evaṃ so abhisitto va anurādhapuruttame
Rajjaṃ cattāri vassāni saṅghatisso akārayi.
65
Mahāthūpamhi chattañca hemakammañca kārayi.
Visuṃ satasahassagghe caturo ca mahāmaṇī
66
Majjhe catunnaṃ suriyānaṃ ṭhapāpesi mahīpati;
Thūpassa muddhani tathā'nagghaṃ vajiracumbaṭaṃ.
67
So chattamahapūjāya saṅghassa manujādhipo
Cattāḷīsasahassassa cha cīvaramadāpayi
68
Taṃ mahādevatherena dāmagallakavāsinā 34
Desitaṃ 35 khandhake suttaṃ yāgānisaṃsadīpanaṃ
69
Sutvā pasanno saṅghassa yāgudānamadāpayi.
Nagarassa catudvāre sakkaccañceva sādhu ca 36
70
So antarantare rājā jambupakkāni khādituṃ
Sahorodho sahāmacco agā 37 pācīnadīpakaṃ
71
Upadduta'ssa gamane manussā pācivāsino
Visaṃ phalesu yojesuṃ rājabhojjāya jambuyā.
72
Khādatvā jambupakkāti tāti tattheva so mato.
Senāpatiṃ saṅghabodhiṃ'hayo rajje'hisevayi.
---------
73
Rājā sirīsaṅghabodhi vissuto pañcasīlavā
Anurādhapure rajjaṃ duve vassāni kārayi.
74
Mahāvihāre kāresi salākaggaṃ manoramaṃ.
Tadā dīpe manusse so ñatvā dubbuṭṭhupaddute
75
Karuṇāya kampitamano mahāthūpaṅgaṇe sayaṃ
Nipajji bhūmiyaṃ rājā katvāna iti nicchayaṃ:
76
"Pavassitvā na devena jalenupalāvite mayi
Naheva vuṭṭhahissāmi maramāno pahaṃ idha"
77
Evaṃ nipanne bhuminde devo pāvassi tāvade
Laṅkādīpamhi sakale pīṇayanto mahāmahaṃ.
-----------
34. [E.] Dāmahālakavāsanā [S.] Dāmahallakavāsīnā 35. [E.] Sutvāna
36. [S.] Sādhūkaṃ 37. [E.] Agamā

[SL Page 203] [\x 203/] (
78
Tathāpi nuṭṭhahati so apilāpanato jale;
Āvariṃsu tato 'maccā jalaniggamanāḷiyo.
79
Tato jalamhi pilavaṃ rājā vuṭṭhāsi dhammiko.
Karuṇāya nudī evaṃ dīpe dubbuṭṭhikābhayaṃ.
80
Corā tahiṃ tahiṃ jātā iti sutvāna bhupati
Core 38 āṇapayitvāna rahassena palāpiya
81
Āṇāpetvā rahassena matānaṃ so kalebaraṃ
Aggīhi uttāsetvāna hanitaṃ 39 corupaddavaṃ.
82
Eko yakkho idhāgamma rattakkho iti vissuto
Karoti rattāna'kkhīni manussānaṃ tahiṃ tahiṃ.
83
Aññamaññamapekkhitvā bhāyitvā rattanettataṃ 40
Narā maranti, te yakkho so bhakkheti asaṅkito
84
Rājā upaddavaṃ tesaṃ sutvā santattamānaso
Eko'pavāsagabbhamhi hutvā aṭṭhaṅguposathi
85
"Apassitvāna taṃ yakkhaṃ na vuṭṭhāmī"ti so sayi.
Tassa so dhammatejena agā yakkho tadantikaṃ.
86
Tena "kosī"ti puṭṭho ca so "aaha"nti pacedayi,
"Kasmā pajaṃ 41 me bhakkhesi? Mā khāda" iti so'bravī.
87
"Ekasmaṃ me janapade nare dehī"ti so'bravi
"Na sakkā iti vutte so kamenekaṃ ti abravi.
88
"Aññaṃ na sakkā dātuṃ me, maṃ khāda" iti so'bravi.
"Na sakkā" iti taṃ yāci gāme gāme baliñca so.
89
Sādhūti vatvā bhumindo dīpamhi sakalepi ca
Gāmadvāre nivesetvā baliṃ tassa adāpayi.
90
Mahāsattena tenevaṃ sabbabhutānumpinā
Mahārogabhayaṃ jātaṃ dīpadīpena nāsitaṃ.
---------
91
So bhaṇḍāgāriko raññe amacco goṭhakābhayo
Coro hutvā uttarato nagaraṃ samupāgami.
92
Parissāvanamādāya rājā dakkhiṇadvārato
Parahiṃsamarocente ekakoca palāyi so.
-----------
38. [A.] Corā 39. [A.] Nihataṃ 40. [A.@]Nattakaṃ 41.[E.S.] Pajā

[SL Page 204] [\x 204/] (
93
Puṭabhattaṃ gahetvāna gacchanto puriso pathī 42
Bhattabhogāya rājānaṃ nibandhittha 43 punappunaṃ
94
Jalaṃ parissāvayitvā bhuñjitvāna dayāluko
Tasseva'nuggahaṃ kātuṃ idaṃ vacanamabruva:
95
"Saṅghabodhi ahaṃ rājā; gahetvā mama bho siraṃ
Goṭhābhayassa dassehi; bahuṃ dassati te dhanaṃ"
96
Na icchi so tathā kātuṃ; tassatthāya mahīpati
Nisinno yeva amari; so sīsaṃ tassa ādiya
97
Goṭhābhayassa dassesi. So tu vimhitamānaso
Datvā tassa dhanaṃ rañño sakkāraṃ sādhu kārayi.
98
Evaṃ goṭhābhayo eso meghavaṇṇābhayo 'ti ca
Vissuto terasa samā laṅkārajjamakārayi.
99
Mahāvatthuṃ kārayitvā vatthudvāramhi maṇḍapaṃ
Kārayitvā maṇḍayitvā so bhikkhū tattha saṅghato
100
Aṭṭhuttarasahassāni nisīdetvā dine dine
Yāgukhajjakabhojjehi 44 sādūhi 45 vividhehi ca
101
Sacīvarehi kappetvā 46 mahādānaṃ pavattayi.
Ekavīsadinānevaṃ 47 nibaddhaṃ cassa 48 kārayi.
102
Mahāvihāre kāresi silāmaṇḍapamuttamaṃ;
Lohapāsādathambhe ca parivattiya ṭhāpayi.
103
Mahābodhisilāvediṃ, uttaradvāratoraṇaṃ,
Patiṭṭhāpesi thambhe ca catukkaṇṇe savakkake.
104
Tisso silāpaṭimāyo tīsu dvāresu kārayi.49
Ṭhapāpesi capallaṅkaṃ 50 dakkhiṇamhi silāmayaṃ 51
105
Padhānabhumiṃ kāresi mahāvihārapacchato
Dīpamhi jiṇṇakāvāsaṃ sabbañca paṭisaṅkharī.
106
Thūpārāme thūpagharaṃ therambatthalake tathā
Rāme maṇisomavhe paṭisaṅkhārayī ca so.
107
Thūpārāme maṇisomārāme marivavaṭṭike
Dakkhiṇavhamihāre ca uposathagharāni ca.
-----------
42. [E.] Pathaṃ 43. [S.] Nimantittha. 44. [E.] Yāguhi khajjabhojjehi
45. [D.E.S.] Sādhūhi 46.[E.] Tappetvā 47.[A.] Dinenevaṃ. 48.[E.]Nibandhaṃ
49. [A.] Kāriya. 50.[A.] Pallaṃke 51.[A.] Silāmaye

[SL Page 205] [\x 205/] (
108
Meghavaṇṇābhayavhañca navavihāramakārayi;
Vihāramahapūjāyaṃ piṇḍetvā dīpavāsinaṃ
109
Tiṃsabhikkhusahassānaṃ chacīparamadāsi ca.
Mahāvesakhapūjañca tadā evaṃ akārayi;
110
Anuvassañca saṅghassa chacīvaramadāpayi.
Pāpakānaṃ niggahena 52 sodhento sāsanaṃ tu so
111
Vetullavādino bhikkhū abhayagirinivāsino
Gāhayitvā saṭṭhimatte janasāsanakaṇṭake
112
Katvānaniggahaṃ tesaṃ paratīre khipāpayi.
Tattha khittassa therassa nassito bhikkhu voḷiko
113
Saṅghamitto'ti nāmena bhutavijjādikovido
Mahāvihāre bhikkhūnaṃ kujjhitvāna idhāgamā.
114
Thūpārāme sannipātaṃ pavisitvā asaññato
Saṅghapālassa pariveṇavāsittherassa tattha so
115
Goṭhābhayassa therassa mātulassa'ssa rājino
Rañño nāmenā'lapato vacanaṃ paṭibāhiya
116
Rañño kulūpago āsi. Rājā tasmiṃ pasīdiya
Jeṭṭhaputtaṃ jeṭṭhaputtaṃ jeṭṭhatissaṃ, mahāsenaṃ kaṇiṭṭhakaṃ
117
Appesi tassa bhakkhussa; so saṅgaṇhi dutīyakaṃ.
Upanandha tasmiṃ bhikkhusmiṃ jeṭṭhatisso kumārako.
---------
118
Pituno accaye ceṭṭhatisso rājā ahosi so.
Pitu sārīrasakkāre niggantuṃ nicchamānake
119
Duṭṭhāmacce niggahetuṃ sayaṃ nikkhamma bhupati
Kaṇaṭṭhaṃ purato katvā pitukāyaṃ anantaraṃ
120
Tato amacce katvāna sayaṃ hutvāna pacchato
Kaṇiṭṭho pitukāye ca nikkhante tadanantaraṃ
121
Dvāraṃ saṃvarayitvāna 53 duṭṭhāmacce nighātiya
Sūle appesi pituno citakāya samantato
-----------
52. [A.] Niggahetvā 53. [A.] Saṃvārayitvāna

[SL Page 206] [\x 206/] (
122
Tena'ssa kammunā nāmaṃ kakkhalopapadaṃ ahu.
Saṅghamitto tu so bhikkhu bhīto tasmā narādhipā
123
Tassābhisekasamakālaṃ mahāsenena namantiya
Tassābhisekaṃ pekkhanto paratīraṃ gato ito.
124
Pitarā so vippakataṃ lohapāsādamuttamaṃ
Koṭidhanaṃ - agghanakaṃ kāresi sattabhumakaṃ.
125
Saṭṭhisatasahassagghaṃ pūjayitvā maṇiṃ tahiṃ
Kāresi chaṭṭhatisso taṃ maṇipāsādanāmakaṃ 54
126
Maṇi duve mahagghe ca mahāthūpe apūjayi.
Mahābodhighare tīṇi toraṇāni ca kārayi
127
Kārayitvā vihāraṃ so pācīnatissapabbataṃ
Pañcāvāsesu saṅghassa adāsi puthuvīpati.
128
Devānampiyatissena so patiṭṭhāpitaṃ purā
Thūpārāme urusilāpaṭimaṃ cārudassanaṃ
129
Netvāna thūpārāmamhā jeṭṭhatisso mahīpati
Patiṭṭhāpesi ārāme pācīnatissapabbate.
130
Kāḷamattikavāpiṃ so adā cetiyapabbate.
Vihārapāsādamahaṃ mahāvesākhameva ca
131
Katvā tiṃsasahassassa 55 saṅghassā'dā chacivaraṃ.
Āḷambagāmavāpiṃ so jeṭṭhatisso akārayi.
132
Evaṃ so vividhaṃ puññaṃ pāsādakaraṇādikaṃ
Kārento dasavassāni rājā rajjamakārayi.
138
Iti bahuvidhapuññahetubhutā
Narapatitā baha pāpahetu cāti
Madhuramiva visena missamannaṃ
Sujanamano bhajate na taṃ kadāpi.

Sujanappasāda - saṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Tayodasarājako nāma
Chattiṃsatimo paricchedo.
---------
-----------
54. [A.] Maṇipāsāda muttamaṃ 55. [D.] Rājā tiṃsasahassassa 56.[S.] Kadāci

[SL Page 207] [\x 207/] (

Sattatiṃsatimo paricchedo
1.
Jeṭṭhatissaccaye tassa mahāseno kaṇiṭṭhako
Sattavīsativassāni rājā rajjamakārayi
2 Tassa rajjābhisekaṃ taṃ 1 kāretuṃ paratīrato
So saṅghamittathero tu kālaṃ ñatvā idhāgato
3 Tassābhisekaṃ kāretvā aññaṃ kiccañcanekadhā
Mahāvihāraviddhaṃsaṃ kātukāmo asaññato
4 "Avinayavādino ete mahāvihāravāsino,
Vinayavādī mayaṃ rāja" iti gāhiya bhūpatiṃ
5 "Mahāvihāravāsissa āhāraṃ deti bhikkhuno
Yo so sataṃ daṇḍiyo" ti raññā daṇḍaṃ ṭhapāpayi.
6 Upaddutā tehi bhikkhū mahāvihāravāsino
Mahāvihāraṃ chaḍḍhetvā malayaṃ rohaṇaṃ aguṃ.
7 Tena mahāvihāro'yaṃ nava vassāni chaḍḍito.
Mahāvihāravāsīhi bhikkhūhi āsi suññako. 2
8 "Hoti assāmikaṃ vatthu puthuvīsāmino" iti
Rājānaṃ saññapetvā so thero duṭṭhamānaso.
9 Mahāvihāraṃ nāsetuṃ laddhānumati rājato
Tathā kātuṃ manusse so 3 yojesi duṭṭhamānaso.
10
Saṅghamittassa therassasevako 4 rājapallabho
Soṇāmacco dāruṇo ca bhikkhavo ca alajjino
11
Bhinditvā lohapāsādaṃ sattabhumakamuttamaṃ
Ghare nānappakāre ca itā'bhayagiriṃ nayuṃ
12
Mahāvihārānītehi pāsādehi bahūhi ca
Abhayagirivihāro so bahupāsādako ahū.
13
Saṅghamittaṃ pāpamittaṃ theraṃ soṇañca sevakaṃ
Āgamma subahuṃ pāpaṃ akāsi so mahīpati
14
Mahasilāpaṭimaṃ so pācīnatissapabbatā
Ānetvā'bhayagirimhi patiṭṭhāpesi bhūpati.
15
Paṭimāgharaṃ bodhigharaṃ dhātusālaṃ manoramaṃ
Catusālañca kāresi saṅkharī kukkuṭavhayaṃ.
-----------
1.[A.] Sekattaṃ 2.[E.] Suññato 3.[A.] Mahāvihāraṃ nāsetuṃ 4.[A.] Ceṭako

[SL Page 208] [\x 208/] (
16
Saṅakghamittena therena tena dāruṇakammunā
Vihāro so 'bhayagirī dassaneyyo ahū tadā.
17
Meghavaṇṇābhayo nāma rañño sabbatthasādhako
Sakhā aamacco kujjhitvā mahāvihāranāsane 5
18
Coro hutvāna malayaṃ gantvā laddhamahabbalo
Khandhāvāraṃ nivesesi dūratissakavāpiyaṃ.
19
Tatrā'gataṃ taṃ sutvā sahāyaṃ so mahīpati
Yuddhāya paccuggantvāna khandhāvāraṃ nivesayi.
20
Sāduṃ pānañca maṃsañca labhitvā malayāgataṃ
"Na sevissaṃ sahāyena vinā raññā"ti cintiya
21
Ādāya taṃ sayaṃ yeva rattiṃ nikkhamma ekako
Rañño santikamāgamma tamatthaṃ paṭivedayi.
22
Tenā'bhataṃ tena saha vissattho paribhuñjiya
"Kasmā coro hū me tvaṃ" iti rājā apucchi taṃ.
23
"Tayā mahāvihārassa nāsitattā"ti aabravi.
"Vihāraṃ vāsayissāmi; khama me taṃ mamaccayaṃ"
24
Iccevamabravī rājā; rājānaṃ so khamāpayi.
Tena saññāpito rājā nagaraṃ yeva āgami.
25
Rājānaṃ saññapetvā so meghavaṇṇābhayo pana
Raññā saha na āgañchi dabbasambhārakāraṇā.
26
Vallabhā bhariyā rañño 6 ekā lekhakadhītikā
Mahāvihāranāsamhi dukkhitā taṃ vināsakaṃ
27
Theraṃ mārāpayī kuddhā saṃgahetvāna vaḍḍhakiṃ.
Thūpārāmaṃ vināsetuṃ āgataṃ duṭṭhamānasaṃ
28
Mārāpetvā 7 saṅghamittattheraṃ dāruṇakārakaṃ,
Soṇāmaccaṃ dāruṇañca ghātayiṃsu asaññataṃ.
29
Ānetvā dabbasambhāraṃ meghavaṇṇābhayo tu so
Mahāvihāre nekāni pariveṇāni kārayi.
30
Abhayena bhaye tasmiṃ vūpasante tu bhikkhavo
Mahāvihāraṃ 9 vāsesuṃ āgantvāna tato tato.
---------
-----------
5.[S.] Mahāvihāranāsino. 6.[E.S.] Raññe'tivallabhā bhariyā
7. [E.S.] Mārāpayi. 9.[A.] Mahāvihāre

[SL Page 209] [\x 209/] (
31
Rājā mahābodhighare pacchimāya disāya tu
Kāretvā loharūpāni ṭhapāpesi duve tu so
32
Dakkhiṇārāmavāsimhi kuhake jimhamānase
Pasīdatvā pāpamitte tissatthere asaññate
33
Mahāvihārasīmante uyyāne jotināmake
Jetavanavihāraṃ so vārayanto pi kārayi.
34
Tato sīmaṃ samugghātuṃ 10 bhikkhusaṅghamayāvi so
Adātukāmā 11 naṃ bhikkhū vihāramhā apakkamuṃ.
35
Idha sīmasamugghātaṃ parehi kariyamānakaṃ
Kopetuṃ bhikkhavo keci nilīyiṃsu tahiṃ tahiṃ.
36
Mahāvihāro navamāse evaṃ bhikkhūhi vajjito;
'Samugghātaṃ karimhā"ti pare bhikkhū amaññisuṃ.
37
Tato sīmāsamugghāte vyāpāre pariniṭṭhite
Mahāvihāraṃ 12 vāsesuṃ idhā'gantvāna bhikkhavo.
38
Tassa vihāragāhissa tissattherassa codanā.
Antimavatthunā āsi bhutatthā saṅghamajjhagā.
39
Vinicchiya mahāmacco tathā dhammikasammato
Uppabbājesi 13 dhammena taṃ anicchāya rājino.
---------
40
So yeva rājā kāresi vihāraṃ maṇihīrakaṃ
Tayo vihāre kāresi devālayaṃ vināsiya
41
Gokaṇṇaṃ pharakāpillaṃ 14 kalandabrāhmaṇagāmake
Migagāmavihārañca gaṅgasenakabbataṃ
42
Pacchimāya disāyā'tha dhātusenañca pabbataṃ 15
Rājā mahāvihārañca kokavātamhi 16 kārayi.
43
Rūpārammavihārañca 17 cūḷaviṭṭiñca 18 kārayi.
Uttarābhayasavhe 19 ca duve bhikkhunupassaye.
44
Kālaveḷakayakkhassa 20 ṭhāne thūpañca kārayi
Dipamhi jiṇṇakāvāse bahū ca paṭisaṅkharī.
-----------
10.[E.] Samūhantuṃ 11.[E.S.] Akātukāmā 12. [A.] Vihāre
13.[A.] Uppabbajjesa. 14. [A.] Ekakāpillaṃ 15.[E.] Pacchimāyaṃ dhātusenapabbataṃca
Akārayi. 16. [D.S.] Kokavānamhi 17.[E.] Thūpāramma 18.[E.]Huḷaviṭṭiṃ ca
19.[A.@]Sābhe. 20. [D.S.] Laṃkāveḷaka yakkhassa.

[SL Page 210] [\x 210/] (
45
Saṅghattherasahassassa sahassagghamadāsi so
Theradānañca sabbesaṃ anuvassañca civaraṃ
46
Annapānādidanassa pariñgñedo na vijjati.
Subhikkhatthāya kāresi so'va soḷasa vāpiyo:
47
Maṇihīramahāvāpiṃ 21 jallūraṃ 22 khāṇunāmakaṃ
Mahāmaṇiṃ kokavātaṃ morakaparakavāpikaṃ 23
48
Kumbālakaṃ vāhatañca 24 rattamālakaṇḍakampa ca
Tissavaḍḍhamānakaṃ ca 25 veḷaṅgaviṭṭhikampi ca.
49
Mahāgallaṃ cīravapiṃ mahādāragallakampi ca
Kāḷapāsāṇavāpiñca imā soḷasavāpiyo
50
Gaṅgāya pabbatavhaṃ so 26 mahāmātiñca kārayi.
Evaṃ puññamapuññca subahuṃ so upācinī ti.*
51
Asādhusaṅgamene'vaṃ yāvajīvaṃ subhāsubhaṃ
Katvā gato yathākammaṃ so mahāsena-bhupati.
52
Tasmā asādhusaṃsaggaṃ ārakā parivajjiya
Abhiṃ vā'sivisaṃ khippaṃ kareyya'ttahitaṃ budho.
---------
53
Ahū rājā sirameghavaṇṇo tassa suto tato
Mandhātā viya lokassa sabbasampattidāyako.
54
Mahāsenena pāpānaṃ vasagena vināsite
Mahāvihāre sabbe pi sannipātiya bhikkhavo
55
Upasaṅkamma vanditvā nisinno pucchi sādaro
"Pitarā saṅghamittassa sahāyena vināsitaṃ
56
Kaṃ kimevā"ti? Āhaṃsu bhikkhavo taṃ narissaraṃ:
"Sīmāyugghāṭanaṃ kātuṃ vāyamitvā pi te pitā
57
Nāsakkhi antosīmāyaṃ bhikkhūnaṃ vijjamānato;
Bhimigabbhanilīnā hi sattāsuṃ ettha bhikkhavo.
58
Amacco soṇanāmo ca saṅghamitto ca pāpiyo
Rājānaṃ saññapetvāna apuññaṃ tena kārayuṃ.
59
Bhinditvā lohapāsādaṃ sattabhumakamuttamaṃ
Ghare nānappakāre ca ito'bhayagiriṃ nayuṃ.
-----------
21.[E.] Maṇihīraṃ mahāgāmaṃ 22.[E.] Challuraṃ. 23. [E.] Dhammarammaṃ ca
Vāpikaṃ. 24. [E.P..S.] Vāhanaṃ ca. 25. [A.] Tissava nāma vāpiṃ ca.
26.[E.] Pabbatantavhaṃ * mahāvaṃso niṭhitoti pāṭho
[D.E.S.@]Pātthakesu dissati.

[SL Page 211] [\x 211/] (
60
Māsake catubuddhehi nivutthe cetiyaṅgaṇe
Vapāpesuṃ ca duppaññā; passa bālasamāgamaṃ."
61
Taṃ sutvā pitukammaṃ so nibbinno bālasaṅgame
Pitarā nāsitaṃ tattha sabbaṃ pākatakaṃ akā.
62
Lohapāsādamādovā'kāsi pāsādamuttamaṃ
Rañño mahāpanādassa dassento viya sīhale.
63
Pariveṇāni sabbāni nāsitāni nivesayi.
Bhoge ārāmikānañca yathāṭhāne ṭhapesi so.
64
Pitarā paccayānañca pacchinnattā vibuddhinā
Chiddāvāsaṃ ghanāvāsaṃ vihāraṃ'kāsi buddhimā
65
Kārite pitarā jotivane ve'so vihārake
Kammaṃ vippakataṃ sabbaṃ niṭṭhāpesi narissaro.
66
Therassā'tha mahindassa samaṇandassa sūnuno
Sutvāna manujindo so pavattiṃ sabbamādito. 67
Pasīditvā guṇe tassa rājā dīpappasādake
"Issaro vata dīpassa thero" iti vicintiya
68
Paṭibimbaṃ suvaṇṇassa katvā tammāṇanissitaṃ
Pubbakattikamāsassa pubbapakkhe tu sattame
69
Dine netvā cetiyambathale therambasaññite
Tatraṭṭhame 27 nivāsetvā tato tu navame pana
70
Mahāsenaṃ gahetvā so devasenāsamūpamaṃ
Orodhe nāgare ceva geharakkhaṇake vinā
71
Laṅkādīpe ca sakale sabbe ādāya bhikkhavo
Vissajjetvā manusse naca nagare vārakaṭṭhite
72
Paṭṭhapetvā mahādānaṃ ayañcakhilapāṇinaṃ
Pūjaṃ sabbopahārehi karonto ca anūpamaṃ
73
Paccuggamanametassa dīpasatthussa satthuno
Varaputtassa so katvā devarājā'va satthuno.
74
Cetiyambathalā yāva nagaraṃ sādhu sajjayi
Maggaṃ vesālito yāva sāvatthinagaraṃ yathā.
75
Vissajjetvā tahiṃ bhogaṃ sabbaṃ therassa, so pitā
Rājā moggaliputtassa therassā'gamane 28 viya,
-----------
27. [S. D.] Theraṭṭhame 28. [E.] Therassa gamane.

[SL Page 212] [\x 212/] (
76
Datvā tattha mahādānaṃ kapaṇaddhavaṇibbake
Bhikkhavo pi ca tosetvā paccayehi catuhi'pi
77
"Therassā'gamanaṃ 29 evaṃ passatū ti mahājano"
Gahetvā taṃ mahantena sakkarena mahāyaso.
78
Tamhā oruyha selamhā sayaṃ hutvā purevaro
Bhikkhavo cāpi katvānaparivāre samantato
79
Therassabimbaṃ sovaṇṇaṃ khīrasāgaramajjhago
Sañjhāghaṇaparikkhitto 30 hemamerū'va sobhatha.
80
Vesālinagaraṃ suttaṃ desetuṃ lokanāyako
Agamā evamevāti dassesa ca mahājanaṃ.
81
Evaṃ karonto sakkarasammānaṃ so narāsaho
Nagarassa'ssa pācīnadvārapasse sayaṃ kataṃ 31.
82
Upasaṅgamma sāyaṇhe vihāraṃ sotthiyākaraṃ
Tīhaṃ tatthā pi vāsesi bimbaṃ taṃ jinasūnuno.
83
Nagaraṃ sādhu sajjetvā tato dvādasame dane
Satthussā'dippavesamhi puraṃ rājagahaṃ yathā
84
Paṭimaṃ niharitvā taṃ vihārā sotthiyākarā
Nagare sāgarākāre vattamāne namahāmahe
85
Mahāvihāraṃ netvāna temāsaṃ bodhiyaṅgaṇe
Nivāsetvā pavesetvā teneva vidhinā puraṃ
86
Rājagehasamīpamhi pubbadakkhiṇakoṇake
Paṭibimbassa kāresi tassa sādhu nivesanaṃ.
87
Kāretvā iṭṭhiyādīnaṃ paṭimāyo visārado
Therena saha tatthe'va nivesesi mahāmati.
88
Ārakkhaṃ paṭṭhapetvāna pūjāya ca paribbayaṃ
Anusaṃvaccharaṃ kātuṃ evameva niyojayi.
89
Tassāṇamanurakkhantā rājā tabbaṃsikā idha yāva'jja parirakkhanti taṃ vidhiṃ na vināsiya.
90
Pavāraṇadine netvā vihāraṃ nagarā tato
Kātuṃ terasiyā pūjaṃ anuvassaṃ niyojayi.
---------
-----------
29.[E.] Therassagamanaṃ. 30. [D.S.] Saṃjhārāga. 31. [S.] Susaṃkhataṃ

[SL Page 213] [\x 213/] (
91
Vihāre abhaye tissavasabhe bodhipādape
Silāvedañca karesi pākarañca manoharaṃ.
92
Navame tassa vassamhi dāṭhādhātuṃ mahesino.
Brāhmaṇī kāci ādāya kāliṅgamhā idhānayi.
93
Dāṭhādhātussavaṃsamhi vuttenavidhinā sa naṃ
Gahetvā bahuvānena katvā sammānamuttamaṃ
94
Pakkhipatvā karaṇaḍamha misuddhaphalikubbhave
Devānaṃpiyatissena rājavatthumhi kārite.
95
Dhammacakkavhaye gehe vaḍḍhayittha mahīpati.
Tato paṭṭhāya taṃ gehaṃ dāṭhādhātugharaṃ ahu.
96
Rājā satasahassānaṃ navakaṃ puṇṇamānaso
Vissajjetvā tato'kāsi dāṭhādhātumahāmahaṃ.
97
Anusaṃvacchara netvā vihārambhayuttaraṃ
Tassa pūjāvidhiṃ kātumevarūpaṃ niyojayi.
98
Aṭṭhārasa vihāre ca kārāpesi mahīpati
Anukampāya pāṇanaṃ vāpiyo cathirodikā.
99
Bodhipūjādi-puññāni appameyyāni kariya
Aṭṭhavīsatime vasse gato so tassa yā 32 gatī.
--------100
Kumāro jeṭṭhatisso'tha bhātā tassa kaṇiṭṭhako
Chattaṃ laṅghesi laṅkāyaṃ dantasippamhi kovido
101
Katvā kammāni citrāni dukkarāni mahīpati
Sippāyatanametaṃ so sikkhāpesi bahū jane.
102
Āṇatto pitunā'kāsi iddhīhi viya nimmitaṃ
Bodhisattasarūpañca rūpaṃ sādhumanoharaṃ;
103
Aapassayañca pallaṅkaṃ chattaṃ ratanamaṇḍapaṃ
Citradantamayaṃ kiñci tassa kammaṃ tahiṃ tahiṃ.
104
Katvā so navavassāni laṅkādīpānusāsanaṃ
Anekāni capuññāni yathākammamupāgami.
---------
105
Buddhadāso tato tassa putto āsi mahīpati
Guṇānaṃ ākaro sabbaratanānaṃ va sāgaro.
-----------
32. Tattha (sabbesu) 33.[A.] Āṇattāpi tathākaṃsu.

[SL Page 214] [\x 214/] (
106
Sukhaṃ sabbappayogehi karonto dīpavāsinaṃ
Rakkhamālakamandaṃ va puraṃ vessavaṇo dhanī
107
Paññāpuññaguṇupeto visuddhakaruṇālayo
Tatha dasahi rājūnaṃ dhammehi samupāgato
108
Catasso agatī hitvā kārayanto vinicchayaṃ
Janaṃ saṅgahavatthūhi saṅgahesi catūhi pi.
109
Cariyaṃ bodhisattānaṃ dassento sakkhī pāṇinaṃ
Pitāva putte so satte anukampittha bhūpati.
110
Diḷidde dhanadānenā'kāsi puṇnamanorathe;
Sukhite sabbabhogānaṃ jīvitassa ca guttiyā.
111
Sādhavo saṅgahenātha niggahena asādhavo,
Gilāne vejjakammena saṅgahesa mahāmati.
---------
112
Athekadivasaṃ rājā hatthikkhandhavaraṃ gato
Tissavāpiṃ nahānatthaṃ gacchamāno mahāpathe
113
Addase'kaṃ mahānāgaṃ kucchirogasamappitā
Puttabhāgavihārassa passe vammikamatthake
114
Uttānamudare rogaṃ dassetuṃ gaṇḍasaññitaṃ
Nipannaṃ, so'tha cintesi nāgo rogī ti nicchayaṃ.
115
Atho'ruyha mahānāgā mahānāgasamīpago
Evamāha mahānāgo mahānāgamanāgavā:
116
"Kāraṇaṃ te mahānāga ñātamāgamane mayā;
Tumhe khalu mahātejā khippaṃ kuppanasīlino,
117
Tasmā phusitvā taṃ kammaṃ kātuṃ sakkā na te mayā;
Aphusitvāpi no sakkā kinnu kātabbametthi"ti.
118
Evaṃ vutte phaṇitdo so kevalaṃ phaṇamattano
Bilassa'nto pavesetvā nipajjittha samāhito.
119
Athenamupasaṅkamma ucchaṅgagatamattano
Satthaṃ gahetvā phāletvā 34 udaraṃ tassa bhogino;
120
Nīharitvā tato dosaṃ katvā bhesajjamuttamaṃ
Sappaṃ taṃ taṅkhaṇeneva akāsi sukhitaṃ tadā
-----------
34. [E. S.] Phālesi

[SL Page 215] [\x 215/] (
121
Attānamevaṃ thomesi "mahākāruññataṃ mama
Tiracchānāpi jāniṃsu; sādhu rajjanti me kataṃ"
122
Disvā sukhitamattānaṃ pannagoso mahīpatiṃ
Pūjetuṃ tassa pādāsi mahagghaṃ maṇamattano.
123
Silāmayāya sambuddhapiṭimāya akārayi
Maṇiṃ taṃ nayanaṃ rājā vihāre abhayuttare.
---------
124
Ekopi bhikkhu bhikkhanto gāmamhi thusavaṭṭike
Sukkhaṃ bhikkhaṃ labhitvāna khīrabhikkhāya sañcaraṃ
125
Khīraṃ sappāṇakaṃ laddhā paribhuñjittha; kucchiyaṃ
Pāṇaka bahavo hutvā udaraṃ tassa khādisuṃ.
126
Tato so upasaṅkammataṃ nivedesi rājino
Rājāha "jāto sūlo' yaṃ kadā? Hāresi kīdisaṃ 35
127
So āha "thusavaṭṭimhi gāme khīrena bhojane
Bhutte"ti; rāja aññāsi khīraṃ sappāṇakaṃ iti.
128
Tadeva asso ekopi sirāvedhatikicchiyo
Rājā tassa sirāvedhaṃ katvā ādāya lohitaṃ
129
Pāyetvā samaṇaṃ āha muhuttaṃ vītināmiya
"Assalohitameta"nti; taṃ sutvā samaṇo vami.
130
Pāṇakā lohiteneva nikkhamiṃsu; sukhī ahu
Bhikkhu; rāja nivedesa tuṭṭhimevaṃ panattano. 36
131
"Ekasatthappahārena pāṇakā samaṇo hayo
Katā aarogā sammā me; vejjakammamaho"iti.
132
Pivanto toyameko hi deḍḍubhaṇḍamajāniya
Ajjhohari; tadā āsi tato jāto hi deḍḍubho,
133
Anto tudittha tuṇḍena; tena dukkhena pīḷito
Rājānamagamā; rājā nidanaṃ tassa pucchiya
134
"Anto sappo'ti viññāya sattāhamupavāsiya
Sunahātasuvalittañca sayane sādhu satthate
135
Sayāpesi; tato so'tiniddāya mukhamattano
Vivaritvā tadā sutto tato tassa mukhantike
-----------
35.[A.E.] Kadāhāreti kīdise 36.[A.] Tuṭhimeva panantane

[SL Page 216] [\x 216/] (
136
Maṃsapesiṃ ṭhapāpesi sarajjuṃ; tassa niggato
Gandhena taṃ ḍasitvāna anto visitumārahi;
137
Rajjunayā'tha gahetvāna samākaḍḍhiya pātiyaṃ
Udake pātayitvāna idaṃ vacanamabravī
138
"Vejjo ahosi sammāsambuddhassa kira jīvako;
Kammaṃ vijjati lokassa kataṃ kiṃ tena dukkaraṃ?
139 Īdisaṃ kayirā so'pi kammaṃ natthe'ttha saṃsayo, sabbādarena kubbanto, aho puññodayo mama"
---------
140
Tathā helloligāmamhi caṇḍāliṃ mūḷhagabbhiniṃ
Jātaṃ sattasu vāresu sagabbhaṃ sukhitaṃ akā.
141
Vātabādhena eko'pi bhikkhu uṭṭhāpito 37 ahū.
Gopānasigate tamhi dukkhā mocesi buddhimā.
142
Pivantassā pi maṇḍukabījayuttaṃ jalaṃ lahuṃ
Nāsikābilato gantvā bījamāruyha matthakaṃ
143
Bhijjitvā āsi maṇḍūko so vuddho tattha gacchati;
Meghassā'gamane tena so'tikhajjati māṇavo
144
Phāletvā matthakaṃ rājā maṇaḍūkamapanīya so
Kapālāni ghaṭetvāna'kāsi pākatikaṃ khaṇe.
---------
145 Hitatthaṃ dīpavāsīnaṃ gāme gāme mahīpati
Kāretvā vejjasālāyo vejje tattha niyojayi.
146
Sabbesaṃ vejjasatthānaṃ katvā sāratthasaṅgahaṃ
Ṭhapesi vejje dīpassa tikicchatthamanāgate*
Yojesivejjamekekaṃ rājā gāmadvipañcake
147
Adā vīsaddhakhettānaṃ 38 vejjānamupajīvanaṃ.
Vejje hatthīnamassānaṃ balassa ca niyojayi;
148
Pīṭhasappīnamandhānaṃ sālāyo ca tahiṃ tahiṃ
Kāresi saha bhogena; sālāyo ca mahāpathe;
149
Niccamassosi saddhammaṃ sakkatvā dhammabhāṇake,
Dhammabhāṇakavaṭṭañca paṭṭhapesi tahiṃ tahiṃ
-----------
37. [S.] Paṭṭhāpito. 38. [D. E. S.] Khettāni.
*[E.] Potthake ime pāda na dissanti.

[SL Page 217] [\x 217/] (
150
Sāṭakantarato katvā satthavaṭṭiṃ mahādayo
Diṭṭhe diṭṭhe pamocesi dukkhamhā dukkhite jane.
---------
151
Athekadivasaṃ rājā rājābharaṇamaṇḍito
Saddhiṃ gacchati senaya devehi viya vāsavo.
152
Taṃ disvā sirisobhaggamaggappattaṃ mahīpatiṃ
Rājiddhīhi virājantaṃ 39 baddhavero bhavantare
153
Kuṭṭhi eko pakuppitvā hatthenāhaniyā'vaniṃ
Poṭhento tañca poṭhento bhumiṃ kattarayaṭṭhiyā
154
Akkosesi anekehi akkosavacanehi ca;
Vippakāramimaṃ disvā dūrato'va mahāmatī
155
"Nāhaṃ sarāmi sattassa kassā'pi katamappiyaṃ;
Pubbaverī ayaṃ jātu; nibbāpessāmi taṃ"iti
156
Āṇāpesi samīpaṭṭhaṃ purisaṃ "gaccha kuṭṭhino
Amukassā'bhijanāhi cittācāra"nti; so gato
157
Sahāyo viya kuṭṭhissa samīpamhi nisīdiya
"Ruṭṭho kimatthaṃ bho tva"nti pucchi; sabbamavoca so.
158
"Daso me buddhadāso'yaṃ rājāhu puññakammunā;
Avamaññāya maṃ mayhaṃ purato yāti hatthinā;
159
Jānāpessāmi attānaṃ katipāhena so yadi
Hatthamme eti kāretvā sabbaṃ dāsānaniggahaṃ;
160
No ve hatthaṃ mamā'yāti māretva galalohitaṃ
Pivissami; na sandeho, na cireneva passasi"
161
So gantvā narapālassa pavattiṃ taṃ nivedayi.
"Pubbaverī mamāya"nti purisaṃ taṃ niyojayi.
162
Vinodetumupāyena yuttaṃ veranti verino,
"Sādhu saṅgaṇha taṃ tva"nti purisaṃ taṃ niyojayi.
163
So kuṭṭhimupasaṅkamma sahāyo viya āha taṃ:
"Rājānaṃ taṃ vināsetuṃ vetetvā kālamettakaṃ
164
Alahanto sahāyamme nāsakkhiṃ tassa ghātane;
Laddhā tumhe nayissāmi matthakaṃ me manorathaṃ;
-----------
39. [A.] Virājettaṃ.

[SL Page 218] [\x 218/] (
165
Etha gehe vasitvā me hotha me anuvattaka.
Ahameva'ssa nāsemi katipāhena jīvitaṃ"
166
Iti vatvāna taṃ kuṭṭhiṃ netvā so gharamattano
Sunhātasuvilittañca nivatthasukhumambaraṃ 40
167
Subhutta-madhurāhāraṃ 41 yobbanitthikatādaraṃ
Sayāpesi manuña..Mhi sayane sādhusanthate.
168
Eteneva vaniyāmena katipāhaṃ nivāsiya
Ñatvā taṃ jātavissāsaṃ sukhitaṃ pīṇitindriyaṃ.
169
"Raññā dinna"nti vatvāna khajjabhojjādikaṃ adā.
Cattikkhattuṃ nisedhetvā tena'jjhiṭṭho tamaggahi.
170
Bhupālena kamenā'si vissattho'tīva; bhumipo
Matoti sutvā tassā'si hadayaṃ phalitaṃ dvidhā.
171
Evaṃ roge tikicchesi rājā sārīramānase.
Ṭhapesi vejje dīpassa tikicchatthamanāgate *
172
Pañcavīsatihatthena pāsādenopasohitaṃ
Mahāvihāre moravhapariveṇamakārayi.
173
Samaṇaṃ goḷapānuñca adā gāmadvayaṃ tahiṃ
Dhammaghosakabhikkhūnaṃ bhoge kappiyakārake. 174
Vihāre pariveṇe ca sampannacatupaccaye
Vāpiyo dānasālāyo paṭimāyo ca kārayi.
175 Tasseva rañño rajjamhi mahādhammakathi yati
Suttāni parivattesi sīhaḷāya niruttiyā.
---------
176
Asīti puttā tassāsuṃ sūrā vīraṅgarūpino
Asītiyā sāvakānaṃ nāmakā piyadassanā.
177
Sāriputtādināmehi puttehi parivārito
Buddhadāso sa sambuddharājā viya virocatha.
178
Evaṃ katvā hitaṃ dīpavāsīnaṃ tidivaṃ gato
Vasse ekūnatiṃsamhi buddhadāso narādhipo:
179
Tato jeṭṭhasuto tassa upatisso'si bhupati,
Sabbarājaguṇopeto niccasīlo mahādayo.
-----------
40. [E.] Nivatthaṃ sukhumambaraṃ. 41. [E.] Subhuttaṃ madhurāhāraṃ.
* Phakaccesu ime dve pādā na dissanti.

[SL Page 219] [\x 219/] (
180
Dasāpuññakriyā hitvā dasapuññakriyā'disi;
Rājadhamme ca pūresi rājā pāramitā dasa.
181
Gaṇhi saṅgahavatthūhi catuhi ca catuddisaṃ.
Mahāpaḷimhi dāpesi rājā rājānubhojanaṃ 12
182
Paṅgunaṃ pasavantīnaṃ andhānañceva rohinaṃ
Visālabhogāsālā yo 43 dānasālā ca kārayi.
183
Uttaramhi disābhāge cetiyamhā tu maṅgalā
Thūpañca paṭimāgehaṃ paṭimañvā'pi kārayi.
184
Karonto tañca so rājā mā khijjantu 44 janā iti
Kārāpesi kumārehi dāpetvā guḷataṇḍulaṃ.
185
Rājuppalavhayaṃ gijjhakūṭaṃ pokkharapāsayaṃ
Vālāhassañca ambuṭṭhiṃ goṇḍigamamhi vāpikaṃ
186
Vihāraṃ khaṇḍarājiñca vāpiyo ca thirodikā,
Appamāṇāni puññāni kārāpesi tahiṃ tahiṃ.
187
Vassamāne pi sovasse sayane sannisinnako
Kevalaṃ vītināmesi rattiṃ "khedo janassi"ti.
188
Ñatvā amacco taṃ netvā uyyānaṃ chādayī gharaṃ.
Evaṃ paṭicca attānaṃ dukkhaṃ nākāsi pāṇinaṃ.
---------
189
Kāle tassā'si dubbhikkharogadukkhehi pīḷito
Dīpo; dīpopamo pāpatamaso so sumānaso
190
Bhikkhū pucchittha "kiṃ bhante dubbhikkhādibhayaddite
Loke lokahitaṃ natthi kataṃ kiñci mahesinā?"
191
Gaṅgārohaṇasuttassa uppattiṃ tassa 45 niddisuṃ.
Sutvā taṃ sabbasovaṇṇaṃ bimbaṃ sambuddhadhātuno
192
Katvā satthu silāpattaṃ sodakaṃ pāṇisampuṭe
Ṭhapetvā tassa taṃ rūpamāropetvā maharathaṃ
193
Sayaṃ sīlaṃ samādāya samādevo mahājanaṃ
Mahādānaṃ pavattetvā abhayaṃ sabbapāṇinaṃ
194
Aalaṅkatvā ca nagaraṃ devalokamanoharaṃ
Dīpavāsīhi sabbehi bhikkhuhu paripārito
-----------
42. [A.] Rājānabhojanaṃ. 43. [A.] Visālā bhogasālāyo.
44.[E.D.] Gijjantu 45. (Sabbesu) tattha.
[SL Page 220] [\x 220/] (
195
Otarittha mahāvīthiṃ; bhikkhū tattha samāgatā
Bhaṇantā ratanaṃ suttaṃ siñcamānā jalaṃ tathā
196
Rājagehantike vīthimagge pākārasantake
Vicariṃsu tiyāmante kurumānā padakkhiṇaṃ.
197
Bhijjamāne'ruṇe vassi mahamegho mahītale
Rogāturā ca sabbe'pi sukhitā'kaṃsu ussavaṃ.
198
"Yadā dubbhikkharogādibhayaṃ dīpamhi hessati
Evameva karontu'ti niyojesi narādhipo. 199 Arūḷho cetiyaṃ kunthakipillādimacekkhiya
Puñchitvā morapiñjena "sanikaṃ yantu vanaṃ ti ca," 46
200
Saṅkhaṃ sodakamadaya taratā'sanadhovane 47
Dakkhiṇāparakoṇamhi kāretvā rājagehato
201 Uposathagharaṃ buddhapaṭimagehameva ca
Pākārena parikkhittaṃ 48 uyyānañca manoramaṃ
202
Cātuddasiṃ pañcadasiṃ yā ca pakkhassa aṭṭhami
Paṭihāriyapakkhañca aṭṭhaṅgasamupāgataṃ
203
Uposathaṃ samādāya sāpadānaṃ tahiṃ vasī.
Yāvajīvañca so bhuñji mahāpāḷimhi bhojanaṃ.
204 Caranto va kalandānamuyyāne bhattamattano
Katvā nivāpaṃ dāpesi; tadajjāpi ca vattati.
205
Coraṃ cajjhamupanītaṃ disvā saṃviggamānaso
Chavaṃ susānā ānetvā khipitvā lohakumbhiyaṃ
206
Datvā dhanaṃ palāpetvā coraṃ rattiyamuggate
Sūriye, kujjhito coraṃ viya jhāpayi naṃ chavaṃ.
207
Akā dīpamhi sabbesaṃ cetiyānaṃ mahāmahaṃ;
Thūpārāme ca thūpassa hemacumbaṭakañcukaṃ.
208
Dvācattāḷīsa-vassāni katvā'vañjhaṃ khaṇampi so
Katvā puññamupāgañchī devarājasahavyataṃ.
---------
-----------
46. [A.] Saniṃ yantvacaniṃtī ca. [E.] Sanikaṃ yātha 47. [A.] Caranto sa tu
Dhovate 48. [A.] Parikkhippa.

[SL Page 221] [\x 221/] (
209
Rañño tassa kaṇiṭṭhena mahānāmena vallabhā
Devī satthaṃ nipatetvā tamaṭṭhānamhi mārayi
210
Pabbajitvā kaṇiṭṭho so jīvamānamhi bhātari
Hate rājini hīnāya avattitvā'si bhūpati.
211
Mahesiṃ attano'kāsi mahesiṃ bhātughātiniṃ
Gilānasālā kāresi, mahāpāḷiñca vaḍḍhayi.
212
Lohadvāra-ralaggāma-koṭipassāvanavhaye
Tayo vihāre katvādā bhikkhūnamabhayuttare.
213
Vihāraṃ kārayitvāna dhūmarakkhamhi pabbate
Mahesiyā nayenā'da bhikkhūnaṃ theravādinaṃ.
214
Navakammañca jiṇṇesu vihāresu sa kārayi
Dānasīlarato vatthupūjako ca ahū sadā.
---------
215
Bodhimaṇḍasamīpamhi jāto brāhmaṇamāṇavo
Vijjāsippakalāvedī tīsu vedesu pārago
216
Sammāviññātasamayo sabbavādavisārado
Vādatthi jambudīpamhi āhiṇḍanto pavādiko 49
217
Vihāramekaṃ āgamma rattiṃ pātañjalaṃ mataṃ 50
Parivatteti sampuṇṇapadaṃ suparimaṇḍalaṃ.
218
Tattheko reto nama mahāthero vijānaya
"Mahāpañño ayaṃ satto, dametuṃ vaṭṭatī"ti so
219
"Ko nu gadubharāvena viravanto"ti abravi.
"Gadubhānaṃ rave atthaṃ kiṃ janāsī"ti āha taṃ. 220
"Ahaṃ jāne" ti vutto so otāresi sakaṃ mataṃ.
Vuttaṃ vuttaṃ viyākāsi; virodhampi ca dassayi.
221
"Tena hi tvaṃ sakaṃ vādamotārehī"ti vodito
Pāḷimāha'bhidhammassa; atthamassa na so'dhigā.
222
Āha "kassesa manto"ti? Buddhamanto'ti so bruvi. 51
"Dehi me ta"nti vutte hi "gaṇha pabbajja taṃ" iti.
223
Mantatthī pabbajitvā so uggaṇhi piṭakattayaṃ.
"Ekāyano ayaṃ maggo" iti pacchā namaggahī.
-----------
49. [E.] Pavādino. 50. Patañjalimataṃ(sabbesu) 51.[S.] So vadi

[SL Page 222] [\x 222/] (
224
Buddhassa viya gambhīraghosattā naṃ viyākaruṃ
"Buddhaghoso"ti; ghoso hi buddho viya mahītale.
225
Tattha ñāṇodayaṃ nāma katvā pakaraṇaṃ tadā
Dhammasaṅgaṇiyākā'si kacchaṃ 52 so atthasāliniṃ.
226 Parittaṭṭhakathañceva kātumārabhi buddhimā. Taṃ disvā revato thero idaṃ vacanamabruvi:
227
"Pāḷimattamidhānītaṃ; natthi aṭṭhakathā idha,
Tathācariyavādā ca bhinnarūpā na vijjare;
228
Sīhaḷaṭṭhakathā suddhā mahindena matīmatā
Saṃgītittayamāruḷhaṃ sammāsambuddhadesitaṃ
229
Sāriputtadigītañca kathāmaggaṃ samekkhiya
Katā sīhaḷabhāsāya sīhaḷesu pavattatī;
230
Taṃ tattha gantvā sutvā tvaṃ māgadhānaṃ niruttiyā
Parivattehi; sā hoti sabbalokahitāvahā."
231
Evaṃ vutto 53 pasanno so nakkhamitvā tato imaṃ
Dīpamāgā imasseva rañño kāle mahāmati.
---------
232
Mahāvihāraṃ sampatto vihāraṃ sabbasādhunaṃ
Mahāpadhānagharaṃ gantvā saṅghapālassa santikā
233
Sīhaḷaṭṭhakathaṃ sutvā theravādañca sabbaso
"Dhammasāmissa eso'va adhippāyo"ti nicchiya
234
Tattha saṅghaṃ samānetvā "kātumaṭṭhakathaṃ mama
Potthake detha sabbe"ti āha; vīmaṃsituṃ sa taṃ
235
Saṅgho gāthādvayaṃ tassā'dāsi "sāmatthiyaṃ tava
Ettha dasseha; taṃ disvā sabbe demā"ti potthake.
236
Piṭakattayamettheva saddhimaṭṭhakathāya so
Visuddhimaggaṃ namākā saṅgahetvā samāsato.
237
Tatato saṅghaṃ samūhetvā sambuddhamatakovidaṃ
Mahābodhisamīpamhi so taṃ vācetumārahi.
238
Devatā tassa nepuññaṃ pakāsetuṃ mahājane
Chādesuṃ potthakaṃ; so'pi dvattikkhattumpi taṃ akā.
-----------
52. [S.] Kaṇḍaṃ 53. [A.] Vutte. [SL Page 223] [\x 223/] (
239
Vācetuṃ taniye vāre potthake samudāhaṭe
Potthakadvayamaññampi saṇṭhapesuṃ tahaṃ marū.
240
Vacayiṃsu tadā bhikkhū potthakattayamekato;
Ganthato atthato va pi pubbāparavasena vā
241
Theravādehi pāḷīhi padehi vyañjanehi ca
Aññathattamahū 52 neva potthakesu pi tīsu'pi.
242
Atha ugghosayī saṅgho tuṭṭhahaṭṭho visesato
"Nissaṃsayā'yaṃ 54 metteyyo" iti vatvā punappunaṃ.
243
Saddhimaṭṭhakathāyā'dāpotthake piṭakattaye.
Ganthākare vasanto so vihāre durasaṅkare
244
Parivattesi sabbāpi sīhaḷaṭṭhakathā tadā
Sabbesaṃ mūlabhāsāya magadhāya niruttiyā.
245
Sattānaṃ sabbabhāsānaṃ sā ahosi hitāvahā.
Theriyācariyā sabbe paḷiṃ viya tamaggahuṃ.
246
Atha 55 kattabbakiccesu gatesu pariniṭṭhitiṃ
Vandituṃ so mahābodhiṃ jambudīpamupāgami.
247
Bhutvā dvāvīsavassāni mahānāmo mahāmahiṃ
Katvā puññāni citrāni yathākammamupāgami.
248
Sabbe'pete dharaṇipatayo maccumaccetumante
No sakkhiṃsūpacitasubalā sādhusampannabhogā 56;
Evaṃ sabbe nidhanavasagā honti sattā'ti niccaṃ
Rāgaṃ sammā vinayatu dhane jivite cāpi dhīmā.

Iti sujanappasāda-saṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Pañcarājako 57 nāma
Sattatiṃsatimo paricchedo.
---------

Aṭṭhatiṃsatimo paricchedo
1 Mahānāmasuto āsi damiḷīkucchisambhavo
Sotthiseno, tathā saṅghā dhīta cā'si mahesiyā.
2 Sotthiseno tadā rajjaṃ patvā saṅghāya nāsito
Tasmiṃ yeva dine bheriṃ carāpetvā tadā tu sā
-----------
53. [A.] Aññatatthamahu 54. [E.S.] Nissaṃsayaṃ sa. 55.[S.]Atta.
56. [D.] Sampuṇṇabhogā. 57.[E.] Charājako. [D.] Satta rājako.

[SL Page 224] [\x 224/] (
3 Attano sāmikassā;dā chattagāhakajantuno.
Chattagāhakavāpiṃ so katvā saṃvacchare mato.
4 Athāmacco mahāpañño sahāyo tassa taṃ mataṃ
Anovatthumhi jhāpetvā vīhicoraṃ mahābalaṃ
5 Rajjayoggoti cintetvā katvā taṃ bhupatiṃ raho
Anto yeva nivāsetvā "rājā rogāturo" iti
6 Sayaṃ rajjaṃ vicaresi; chaṇe patte mahājanā
"Rājā ce atthi amhehi saddhimetu"ti ghosayuṃ.
7 Taṃ sutvā narapālo so sabbālaṅkāramaṇḍito
Samānīte mahānāge "ne'sa yoggo mamā"ti so
8 Dāṭhādhātugharaṭṭhāne sudhānāgaṃ samādisi
Rañño āṇāti vutte so agā; āruyha taṃ puraṃ
9 Katvā padakkhiṇaṃ gantvā pācīnadvārato bahi
Paṭhame cetiyaṭṭhāne ṭhātuṃ nāgaṃ samappayi 1
10
Mahācetittaye hatthipākāre 'kāsi toraṇaṃ.
Mittaseno bahuṃ puññaṃ katvā vassena so cuto.
---------
11
Mittasenaṃ raṇe gantvā damiḷo paṇḍunāmako
Āgato paratīramhā laṅkārajjamakārayi.
12
Janā kulanā sabbe'pi rohaṇaṃ samupāgatā;
Oragaṅgāya isseraṃ damaḷā eva kappayuṃ.
13
Ye subhassa balatthassa bhītā morayavaṃsajā
Palāyatva narā vāsaṃ kappayiṃsu tahiṃ tahiṃ,
14
Tesamaññatamo nandivāpigāme kuṭimbiko
Dhātusenavahayo āsi; dāṭhānāmo ca taṃsuto
15
Gāme ambilayāgumhi vasaṃ putte duve labhi;
Dhātusenaṃ silātissabodhiñca samajātike.
16
Mātu sodariyo tesaṃ saddho pabbajja vattati
Dīghasandakatāvāse; dhātuseno pi māṇavo
17
Santike tassa pabbajja rukkhamūlamhi ekadā
Sajjhāyati; pavassittha megho; nāgo tupassiya 2
-----------
1.[E.] Kātuṃ nagaramappayi. [S.] Kātuṃ nagaraṃnamappayi 2.[A.] Tapassiya.

[SL Page 225] [\x 225/] (
18
Parikkhipitvā gogehi chādayitvā phaṇena ca
Potthakañca kumārañca rakkhi; taṃ passi mātulo
19
Sīse ākiri saṅkāraṃ tassa ruṭṭho paro yati;
Tasmiṃ cittaṃ na dusesi; tampi disvāna mātulo
20
"Uttamo vana'yaṃ satto, rājā hessati nicchayaṃ;
Rakkhitabbo"ti ādāya taṃ vihāramupāgato.
21
Goṇisādivihāre'yaṃ 3 kattabbo nītimā 4 iti
Sikkhāpesi kumāraṃ taṃ; paṇḍuko taṃ vijāniya
22
"Gaṇhathe'na"nti pesesi sevake tassa; rattiyaṃ
Disvāna supinaṃ thero nīharittha kumārakaṃ.
23
Tasmiṃ nikkhantamattamhi sevakā parivāriya
Pariveṇe na passiṃsu; tato nikkhamma te ubho
24
Dakkhiṇasmiṃ disābhāge goṇanāmaṃ mahānadiṃ
Patvā sampuṇṇamaṭṭhaṃsu gantukāmāpi vegasā.
25
"Yathā nadī'yaṃ" vāreti amhe, taṃ tvampi vāraya
Vāpiṃ gahetvā etthe"ti vatvā thero tadā nadiṃ
26
Otarittha kumārena saddhiṃ; disvāna te ubho
Nāgarājā tadā eko piṭṭhiṃ pādāsi; tena so
27
Uttaritvā kumāraṃ taṃ netvā paccantamāvasaṃ
Laddhā khīrodanaṃ bhutvā sesaṃ pattena tassa'dā
28
Cittīkārena theramhi bhattaṃ pakkhippa bhumiyaṃ
Bhuñji; thero'pa taṃ jāni "bhuñjate'yaṃ mahiṃ" iti
---------
29
Paṇḍurājā pi katvāna rajjaṃ vassamhi pañcame
Cuto; putto pi pārindo tatiyo tassa bhātuko
30
Kaṇaṭṭho khuddapārindo kubbaṃ rajjaṃ mahāmahiṃ
Dhātusenānuge sabbe viheṭhesi mahājane.
31
Saṅgahetvā jane dhātuseno yujjhittha rājinā;
So soḷasahi vassehi puññapāpakaro mato.
32
Tirītaro tato āsa rājā; māsadvayena taṃ
Dhātuseno vanāsesi tena katvā mahābhavaṃ.
-----------
3. [D.S.] Vihāro'yaṃ [E.] Pāṭhabhedo: "gonisāda vibhāgeyaṃ." 4. [A.] Dhitimā 5. [E.A.] Nadoya

[SL Page 225] [\x 225/] (
33
Hate tasmiṃ mahīpāle dāṭhiyo damiḷo tato
Rājā vassattase hutvā dhātusenahato; tato
34
Pīṭhiyo damiḷo sattamāsena nidhanaṃ gato;
Dhātusenena yujjhitvā vaṃso pacchijji dāmiḷo.
---------
35
Athā'si rājā laṅkāyaṃ dhātuseno narādhipo;
Bhātarā saha dīpamhi damiḷe dīpaghātake
36
Upāyehi anekehi ekavīsappamāṇake
Khandhavāre nivesetvā katvā yuddhamasesato
37
Sodhetvā mediniṃ sādhu katvā ca sukhitaṃ janaṃ
Sāsanañca yathāṭhāne ṭhapesi paranāsitaṃ.
38
Damiḷe ye'nuvattiṃsu kulīnā kulagāmavā 6
"Te maṃ vā sāsanaṃ vā no rakkhiṃsu" tipa kuppiya
39
Tesaṃ gāme gahetvāna gāmesvākāsi rakkhake. 7
Rohaṇā'gamma te sabbe kulīnā tamupaṭṭhahuṃ.
40
Tesaṃ sakkārasammānaṃ yathāyoggamakāsi 8 so.
Amacco attano dukkhasahāye cā'bhitosayi.
41
Khandhāpetvā mahāgaṅgaṃ kedāre'kā thirodake. Mahāpāḷimhi bhikkhūnaṃsālibhattañca dāpayi. 42
Paṅgurogāturaṭṭānaṃ sālāyo'kāsi buddhimā
Kāḷavāpiñca gaṇhitvā bandhi goṇaṃ mahānadiṃ.
43
Mahāvihāraṃ katvāna pantiyuttamanākulaṃ
Tathā bodhagharañceva dassaneyyamakārayi.
44
Bhikkhavo paritosetvā paccayehi vatuhipi
Dhammāsoko 'ca so'kāsi saṅgahaṃ piṭakattaye.
45
Aṭṭhārasa vihāre ca theriyānamakārayi
Sampannahoge; dīpamhi aṭṭhārasa ca vāpiyo.
46
Kāḷavāpivihāro ca, koṭipassāvanāmako,
Dakkhiṇagirināmo ca, vihāro vaḍḍhamānako 9
47
Paṇṇavallakabhūto ca, bhallātakasanāmako,
Pāsāṇasinte desamhi dhātuseno ca pabbato,
-----------
6.[A.] Kulagāmakā. 7.[E.] Gāme kāsiyarakkhake. 8.[E.] Yathāyoga-
9.[D.S.] Vaḍaḍhanāmako

[SL Page 227] [\x 227/] (
48
Maṃgano, thūpaviṭṭhi ca 10 dhātusenopi uttare 11
Pācīnakambaviṭṭhi ca, tathā antaramegiri
49
Attāḷhidhātuseno ca kassapiṭṭhikapubbako,
Rohaṇe dāyagāmo ca, sālavāṇo, vibhīsano,
50
Vihāro bhallivāṇo 12 ca aṭṭhārasa naruttamo.
Pādūlakaṃ hambalaṭṭhi 13 mahādattādi vāpiyo.
51
Khuddake ca vihāre so aṭṭhārasa naruttamo
Vāpiyo ca tathā katvā tesameva tu dāpayi.
52
Pañcavīsatihatthañca mayūrapariveṇakaṃ
Haritvā'kāsi pāsādamekavisatihatthakaṃ.
53
Kumārasenassa'ppetvā pubbabhogaṃ visodhayi
Kāḷavāpimhi bhāgaddhaṃ khettānañca satadvayaṃ.
54
Lohapāsādake jiṇṇe navakammamakārayi.
Mahāthūpesu chattāni tīsu jiṇṇāni kārayi,
55
Devānaṃpiyatissena kataṃ 14 bodhimahaṃ viya
Sinānapūjaṃ bodhissa varabodhissa kārayi
56
Dhāvanā lohanāvāyo 15 tattha pūjesi soḷasa.
Alaṅkāraṃ munindassa abhisekañca kārayi.
57
Mahābodhipatiṭṭhānā oraṃ laṅkāya bhumipā
Yāva dvādasamaṃ vassaṃ bodhipūjamakārayuṃ.
58
Mahāmahitdattherassa kāretvā paṭibimbakaṃ
Therassā'lāhanaṃ netvā kātuṃ pūjaṃ mahārahaṃ
59
Datvā sahassaṃ dīpetuṃ dīpavaṃsaṃ samādisi.
Ṭhitānaṃ tattha bhikkhūnaṃ dātuñcāṇāpayī guḷaṃ.
60
Bhikkhussa attano sīse saṅkārokiraṇaṃ saraṃ
Lābhaṃ nādāsi vutthassa pariveṇassa attano.
61
Phātikammaṃ bahuṃkāsi vihāre abhayuttare;
Silāsatthūssa kāresi mandirañca samaṇḍapaṃ.
62 Buddhadāsakate nette naṭṭhe'nagghamaṇidvayaṃ
Akāsi nettaṃ satthussa, raṃsivūḷāmaṇiṃ tathā.
-----------
10. [A.] Mayhaṃganaṃ thūpaviṭṭhī 11. [A.] Uttaro 12. [E.] Hillivāṇo.
13. [E.] Hambaṭṭhi. 14.[E.] Kata. 15. [E.D.S.] Lohakaññāyo,

[SL Page 228] [\x 228/] (
63
Maṇīhi ghananīlehi kesāvattaṃsumuttamaṃ,
Hemapaṭṭaṃ 16 tathevuṇṇalomaṃ, sovaṇṇacīvaraṃ,
64
Pādajālaṃ suvaṇṇassa, padumaṃ, dīpamuttamaṃ,
Nānārāgambaraṃ tattha pūjayittha asaṃkhiyaṃ.
65
Akāsi paṭimāgehe bahumaṅgalacetiye
Bodhasatte; tathā'kāsi 17 kāḷaselassa 18 satthuno,
66
Upasumhavhayassā pi lokanāthassa kārayi
Raṃsicuḷāmaṇiṃ ceva abhisekavhayassa ca 67
Buddhabimbassa kāresi pubbe vuttaṃ pilandhanaṃ.
Vāmapassamhi bodhissa bodhisattagharaṃ tathā.
68
Metteyyassa ca kāresi sabbaṃ rājapilandhanaṃ.
Samantā yojane tassa tadārakkhañca 19 yojayi.
69
Kārāpesi vihāresu dhāturājavhapantiyo;
Tathā satasahassena mahābodhigharaṃ varaṃ.
70
Thūpārāmamhi thūpassa pūjaṃ jiṇṇavisodhanaṃ,
Dāṭhādhātughare vāpi jiṇṇassa paṭisaṅkharaṃ
71
Dāṭhādhātukaraṇḍañca raṃsiñca ghanakoṭṭimaṃ
Mahagghamaṇisaṅkiṇṇaṃ, suvaṇṇapadumāni ca
72
Dāṭhādhātumha pūjesi; pūjā vākā asaṃkhiyā 20
Cīvarādīni dāpesi bhikkhūnaṃ dīpavāsinaṃ. 73
Kārāpetvā vihāresu navakammaṃ tahiṃ tahiṃ
Pākāre ca, gharesvā'kā sudhākammaṃ manoharaṃ.
74 Mahācetittaye katvā sudhākammaṃ mahārahaṃ
Suvaṇṇachattaṃ kāresi tathā vajiracumbaṭaṃ.
75
Mahāvihāre pāpena mahāsenena nāsite
Vasiṃsu dhammarucikā bhikkhu cetiyapabbate.
76
Katvā ambatthalaṃ theravādānaṃ dātukāmako
Yācito tehi tesaṃ'va adāsi dharaṇīpati.
77
Dhātupaṭṭhānanāvañca kāretvā kaṃsalohajaṃ
Dānavaṭṭaṃ pavattesi ammaṇehi vipañcahi.
-----------
16.[D.S.] Hemavaṭṭaṃ. [E.] Hemāvaḍḍhaṃ 17.[E.S.] Ca tatthāsi [D.] Ca tatthesi
18.[A.] Kāḷaselaṃ ca 19.[S.] Sadārakkhaṃ ca 20.[A.]Pujaṃcākā asaṃkhiyaṃ

[SL Page 229] [\x 229/] (
78
Anto bahi ca kāretvā nagarassa jinālaye
Paṭimāyo ca pūjesi dhammāsokasamo'samo.
79
Tassa puññāni sabbāni vattuṃ paṭipadaṃ naro
Ko hi nāma samattho ti, mukhamattaṃ nidassitaṃ.
---------
80
Tassa puttā duve āsuṃ kassapo bhinnamātiko 21
Samānamātiko ceva moggallāno mahabbalo.
81
Tathā pāṇasamā ekā duhitā ca manoramā;
Bhāgineyyassa pādāsi senāpaccañca tañca so.
82
Vinā dosena tāḷesi kasāyūrusu so'pi taṃ.
Rājā disvāna duhitu vatthaṃ lohatamakkhitaṃ
83
Ñatvā taṃ, mātaraṃ tassa naggaṃ jhāpesi kujjhīya.
Tatoppabhuti so baddhavero saṅgamma kassapaṃ
84
Rajjene'taṃ palohetvā bhinditvā pitu antare
Saṅgahetvā janaṃ jīvagāhaṃ gāhāpayī patiṃ.
85
Ussāpesi tato chattaṃ kassapo pitupakkhiye
Vināsetvā jane laddhasabbapāpasahāyako
86
Moggallāno tato tena kātukāmo mahāhavaṃ
Aladdhabalatāyā'gā jambudīpaṃ balatthiko.
---------
87
Mahārajjavināsena viyogena ca sūnuno
Bandhanāgāravāsena 22 dukkhitampa narādhipaṃ 88
Dukkhāpetumapañño so āha kassaparājakaṃ:
"Nidhi rājakule rāja, guttā 23 te pitarā"iti.
89
Ne'ti vutte "na jānāsi cittametassa bhumipa,
Moggallānassa gopeti nidhiṃ so" ti tadabruvi.
90
Sutvā taṃ kupito dute pāhesi pitusantikaṃ
"Ācikkhatu nidhiṭṭhāna"miti vatvā narādhamo.
91
"Māretumamhe pāpassa tassupāyo"ti cintiya
Tuṇhi ahosi; te gantvā rājakassa nivedayuṃ.
-----------
21. [E.S.] Bhinnamātuko. 22. [A.] Khandhāgāranivāsena.
23. [E.] Vuttā (na yuttaṃ).

[SL Page 230] [\x 230/] (
92
Tato'tīva vaguppitvā pesayittha punappunaṃ,
"Sādhu disvā sahāyamme nahātvā kāḷavāpiyaṃ
93
Marissāmi"ti cintetvā āha dūte "sace mamaṃ
Kāḷavāpiṃ gamāpeti, sakkā ñātu"nti, te gatā
94
Rañño āhaṃsu. Rājā pi tuṭṭhahaṭṭho dhanatthiko
Pesesi dūte datvāna rathaṃ jiṇṇena vājinā 24
95
Evaṃ gacchati bhupāle pājento rathiko rathaṃ
Khādanto lājamassāpi kiñcimattaṃ adāsi so.
96
Taṃ khāditvā pasīditvā tasmiṃ paṇṇamadā tadā
Moggallānassa taṃ kātuṃ saṅgahaṃ dvāranāyakaṃ.
97
Evaṃ sampattiyo nāma calā vijjullatopamā
Tasmā tāsu pamajjeyya ko hi nāma sacetano?
98
"Rājā etī"ti sutvāna thero so tassa sohado
Laddhā māsodanaṃ maṃsaṃ sākuṇañca caraṃ saraṃ
99
"Rājā roceti eta"ntī gopayitvā upāvisi.
Gantvā rājāpi vanditvā ekamantamupāvisi.
100
Evaṃ nisinnā sampattarajjā viya ubho pa te
Aññamaññābhilāpena nibbāpesuṃ mahādaraṃ.
101
Bhojayitvāna taṃ thero ovaditvā anekadhā
Appamāde niyojesi dassetvā lokadhammataṃ,25
102
Tato vāpimupāgamma ogayhitvā yathā sukhaṃ
Nahāyitvā pivitvā ca āhevaṃ rājasevake;
103
"Ettakamme dhanaṃ ho"ti; sutvā taṃ rājasevakā
Āharitvā puraṃ rañño nivedesuṃ; narissaro
104 "Dhanaṃ rakkhati puttassa; dīpe bhindati mānuse
Jivanto'yaṃ"ti kujjhitvā āṇāpesi camūpatiṃ 105
"Mārehi pitaraṃ me"ti "diṭṭhā piṭṭhi" ti verino
Haṭṭhatuṭṭho 'taruṭṭho so sabbālaṅkāramaṇḍito
106
Rājānamupasaṅkamma purato ca'ssa vaṅkami.
Rājā disvā va cintesi "pāpiyo' yaṃ manaṃ mama
-----------
24.[A.] Vācchinā. [S.] Cakkhinā. [E.D.] Makkhinā 25.[A.E.] Dhammakaṃ

[SL Page 231] [\x 231/] (
107
Kāyaṃ vīya dukhāpetvā narakaṃ netumicchati;
Rosuppādena tasseva kiṃ pūremi manorathaṃ?"
108
Iti mettāyamāno taṃ āha senāpatiṃ pati
"Moggallāne tvayi ceva ekacitto ahaṃ" iti.
109
Hasaṃ vālesi sīsaṃ so; disvā taṃ jāni bhupati;
"Nūna māreti ajjā"ti. Tadā sāhasiko'pi so
110
Naggaṃ katvāna rājānaṃ sasaṅkhalikabandhanaṃ
Puratthābhimukhaṃ katvā anto bandhiya bhittiyaṃ
111
Mattīkāya vilimpesi. Evaṃ disvāpi paṇḍito
Ko ha rajjeyya hogesu javite'pi yase'pi vā?
112
Dhātuseno narindo so evaṃ puttahato gato
Aṭṭhārasahi vassehi devarājassa santikaṃ.
113
Kāḷavāpimayaṃ rājā kārāpento 25 samāhitaṃ
Passitvā bhikkhumekantu vuṭṭhāpetuṃ samādhito
114
Asakkonto khipāpesi paṃsuṃ bhikkhussa matthake;
Sandiṭṭhike vipāko'yaṃ tassa kammassa dīpito.
115
Dasāpi te rājavarā sabhogā
Upāgamuṃ maccumukhaṃ sabhogā; aniccataṃ bhogavato dhane ca
Disvā sapañño vibhavaṃ'va icche.

Iti sujanappasāda - saṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Dasarājako nāma
Aṭṭhatiṃsatimo paricchedo.
---------

Ekūnacattāḷīsatimo paricchedo.
1 Tato kassapanāmo so pāpako narapālako
Assagopañcasudañca pesayitvāna bhātikaṃ
2 Mārāpetumasakkonto bhīto sīhagiriṃ gato,
Durārohaṃ manussehi sodhāpetvā samantato
3 Pākārena parikkhippa sīhākārena kārayi
Tattha nisseṇigehāni; tena taṃnāmako ahū.
-----------
25. [A.] Gāhāpento [E.D.S.] Gaṇhāpento.

[SL Page 232] [\x 232/] (
4 Saṃharitvā dhanaṃ tattha nidahitvā sugopitaṃ
Attano nihitānaṃ so rakkhaṃ datvā tahiṃ tahiṃ
5 Katvā rājagharaṃ tattha dassaneyyaṃ manoramaṃ
Dutiyālakamandaṃva kuverova tahiṃ vasī.
6 Migāro nāma kāresi senāpati sanāmakaṃ
Pariveṇaṃ, tathā gehamabhisekajinassa ca
7 Tassā'bhisekaṃ yācitvā silāsambuddhato'dhikaṃ
Aladdhā, "sāmino rajje jānissāmī ta" saṇṭhahi 1
---------
8 Hutvā vippaṭisārī so "attanā katakammanā
Muccissāmi kathannū"ti puññaṃ'kāsi anappakaṃ.
9 Mahāvatthūni kāresi dvāresu nagarassa so;
Ambuyyāne naca kāresi dīpe yojanayojane.
10
Issarasamaṇārāmaṃ kāretvā pubbavatthuto
Adhikaṃ bhogagāme ca kiṇitvā tassa dāpayi.
11
Bodhī uppalavaṇṇā ca tassā'suṃ dhītaro duve;
Vihārassa'ssa kāresi nāmaṃ tāsañca attano. 12
Dente tasmiṃ na icchiṃsu samaṇā theravādino
"Pitughātissa 2 kamma"nti lokagārayhabhīruno.
13
Dātukāmo sa tesaṃ'va sambuddhapaṭimāya'dā
Bhikkhavo adhivāsesuṃ "bhogo no satthuno"iti.
14
Tathā nīyyantiuyyāne 3 samīpe pabbatassa so
Kārāpesi vihāraṃ, so tesaṃnāmo tato ahū
15
Adā dhammarucīnaṃ taṃ sampannacatupaccayaṃ
Vihārañce va uyyānaṃ disābhāgamhi uttare.
16
Bhattaṃ sannarapakkaṃ so bhuñjitvā dinnamitthiyā
Sappiyuttaṃ manuññehi sūpehi abhisaṅkhataṃ
17
"Manuññamidamayyānaṃ dassameva"nti tādisaṃ
Bhattaṃ padāsi bhikkhūnaṃ sabbesañcasacīvaraṃ
18
Uposathamadhiṭṭhāsi; appamaññca bhāvayi;
Samādiyi dhutaṅge ca; likhāpesi ca potthake.
-----------
1. [D.] Saṇṭhiti. 2.[A.E.] Pitughātassa. 3.[A.] Niyyatauyyāte.

[SL Page 233] [\x 233/] (
19
Paṭimadānasālādiṃ kārāpesi anappakaṃ.
Bhīto so paralokamhā moggallānā ca vattati.
---------
20
Tato aṭṭhārase vasse moggallāno mahābhaṭo
Ādesena nigaṇṭhānaṃ dvādasaggasahāyavā
21
Jambudīpā idhāgamma dese ambaṭṭhakolake
Kuṭhārināme bandhittha vihāre balasañcayaṃ.
22
Rājā sutvā "gahetvā taṃ bhañjissāmi" ti 4 nikkhami
Nemittehi "na sakkā"ti vadante'pi mahābalo.
23
Moggallāno'pi sannaddhabalo sūrasahāyavā
Gacchanto 'surasaṅgāmaṃ devo viya sujampati
24
Aññamaññaṃ upāgamma bhinnavelā'va sāgarā
Ārahiṃsu mahāyuddhaṃ balakāyā ubho pi te.
25
Kassapo purato disvā mahantaṃ kaddamāsayaṃ
Gantumaññena maggena parivattesi dantinaṃ 26
Disvā taṃ "sāmiko no'yaṃ palāyata bhaṇe" iti
Balakāyo pahijjittha: "diṭṭhaṃ piṭṭha"nti ghosayuṃ
27
Moggallanabalā; rājā chetvā nikaraṇena 5 so
Sīsaṃ ukkhipiyā'kāsaṃ jūrikaṃ kosiyaṃ khipi.
28
Katvā'ḷāhanakiccaṃ so tassa kamme pasīdiya
Sabbaṃ so dhanamādāya 6 āgañchi nagaraṃ varaṃ.
---------
29
Bhikkhū sutvā pavattiṃ taṃ sunivatthā suparutā
Sammajjitvā vihārañca aṭṭhaṃsu paṭipāṭiyā.
30
Mahāmeghavanaṃ patvā devarājā va nandanaṃ
Mahāsenaṃ nivattetvā hatthipākārato bahi
31 Upasaṅkamma vanditvā saṅghe tasmiṃ pasīdiya
Chattena saṅghaṃ pūjesi; saṅgho tasseva naṃ adā.
32
Taṃ ṭhānaṃ chattavaḍḍhīti vohariṃsu; tahiṃ kataṃ
Pariveṇampi taṃnāmaṃ ahosi; puramāgato
-----------
4. (Sabbesu) bhuñjassāmīti 5.[E.] Nikkaraṇena
6. [A.E.] Sādhanamādāya

[SL Page 234] [\x 234/] (
33
Vihāre dvepi gantvāna saṅghaṃ tatthā'bhivandiya
Pāpuṇitvā mahārajjaṃ lokaṃ dhammena pālayi.
34
Kuddho nīhari dāṭhaṃ 7 so"ghātakaṃ pituno mama
Anuvattiṃsva'maccā"ti, tena rakkhasanāmavā,
35
Atirekasahassaṃso amaccānaṃ vināsayi;
Kaṇṇanāsādi chedesi, pabbājesi tathā bahū.
36
Tato sutvāna saddhammamupasanto sumānaso
Mahadānaṃ pavattesi megho viya mahītale.
37
Phussapuṇṇamiyaṃ dānamanuvassaṃ pavattayi;
Tato paṭṭhāya taṃ dānaṃ dīpe ajjāpi vattati.
38
So'pi sārathiko lāja - dāyako piturājino
Ānetvā pitu sandesaṃ moggallānassa dassayi.
39
Taṃ disvā paridevitvā pituno pemamattani
Vaṇṇetvā tassa padāsi dvāranāyakataṃ vibhu.
---------
40
Senāpati migāro hi nivedetvā yathāvidhiṃ
Abhisekajinassā'kā abhisekaṃ yathāruciṃ.
41
Sihācale daḷhanāmaṃ dāṭhākoṇḍaññakampi 8 ca
Vihāraṃ dhammarucinaṃ sāgalīnañca dāpayi.
42
Pabbatantu vihāraṃ so katvā therassa dāpayi
Mahānāmasanāmassa dīghasandavihārake.
43
Rājinīnāmakañceva katvā bhikkhūnupassayaṃ
Adā sāgalikānaṃ so bhikkhūnīnaṃ mahāmati.
---------
44
Lambakaṇṇakagotto pi dāṭhāpabhutināmako
Kassapassa upaṭṭhāne koci nibbinnamānaso
45 Gantvā mereliyaṃ vaggaṃ vāsaṃ tattheva kappayi.
Ahosi putto tasseko silākāloti vissuto.
46
So'pi kassapato bhīto ñātakena saha'ttano
Moggallānena gantvāna jambudīpatalaṃ ito
47
Bodhimaṇḍavihāramhi pabbajjaṃ samupāgato;
Karonto saṅghakiccāni sādaro so supesalo
-----------
7. [A.] Dāyaṃ 8. [A.] Dāṭhākoḍaññakampi.

[SL Page 235] [\x 235/] (
48
Ambaṃ saṅghassa pādāyi; saṅgho tasmiṃ pasīdiya
Aha 'mbasāmaṇero'ti, tena taṃnāmako ahū.
49
So kesadhātuvaṃsamhi vuttena vidhinā tato
Kesadhātuṃ labhitvāna tassa rajje 9 idhā'nayi
50
Tassa katvāna sakkaraṃ gahetvā kesadhātuyo 10
Mahagghe nidahitvāna karaṇḍe eḷikubbhave
51
Dīpaṅkarassa nāthassa 11 paṭimāya ghare vare
Vaḍḍhetvā parihārena mahāpūjaṃ pavattayi
52
Mātulaṃ bhariyañca'ssa katvā sovaṇṇayaṃ tahiṃ
Ṭhapesi paṭimāyo ca assabimbañca vārukaṃ.
53
Kesadhātukaraṇḍañca chattaṃ ratanamaṇḍapaṃ
Sāvakaggayugaṃ vālavījaniñca sa kārayi.
54
Parihārañca tassā'dā rajā adhikamattano;
Silākāḷamasiggāhaṃ katva rakkhāya yojayi.
55
Asiggāhasilākāḷo iti tenā'si vissuto.
Bhaginiñca'ssa pādasi saddhiṃ bhogena bhumipo.
56
Vutto' yamatisaṅkhepo; vitthāro pana sabbaso kesadhātukavaṃsamhā gahetabbo vibhāvinā. 57
Bandhitvā sāgarārakkhaṃ dipañcākāsi nibbhayaṃ.
Dhammakammena sodhesi sadhammaṃ 12 jinasāsanaṃ.
58
Senāpati sanāmaṃ'kā padhānagharamuttaro.
Katvāṭṭhārasame vasse so puññāni khayaṃ gato.
59
Evaṃ kassapato jito 13 atibalī puññakkhaye saṅkhate
Jetuṃ no visahittha maccumupagaṃ so yeva dāso viya;
Tasmā maccubalaṃ nihacca sukhino hessanti medhāvino
Nibbāṇaṃ paramaccutaṃ sivapadaṃ pattabbamattaññunā.

Iti sujanappasāda - saṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Rājadvayadīpano nāma
Ekunacattāḷīsatimo paricchedo.
---------
-----------
9. [E.] Tamhā rajjā. 10.[E.] Kesadhātu so. 11.[E.] Dīpaṅkaranagarassa.
12. [E.] Saddhammaṃ 13.[E.] Kassapakopino

[SL Page 236] [\x 236/] (

Cattāḷīsatimo paricchedo.
1 Tassa'ccaye kumārādi-dhātuseno ti vissuto
Ahū tassa suto rājā devarūpo mahābalo.
2 Karite pitarā'kāsi 1 vihāre navakammakaṃ.
Kāretvā dhammasaṅgītiṃ parisodhesi sāsanaṃ.
3 Santappesi mahāsaṅghaṃ paccayehi catūhi pi. Katvā puññāni'nekāni navame hāyane'tigā.
---------
4 Kittisene suto tassa rājā hutvā anekadhā
Katvā puññāni rajjaṃ taṃ māsamhi navame jahi.
5 Sīvo tammātule hantvā hutvā rājā anappakaṃ
Puññaṃ katvopatissena pañcavīsadine bhato.
6 Upatisso tato āsi rājā gantvāna sīvakaṃ
Moggallānassa bhaginīsāmiko dhajinīpati.
7 Rājā ṭhānantarādīhi katvāna janasaṅgahaṃ
Silākāḷassa pādāsi saha bhogena dhītaraṃ.
---------
8 Eko putto ahū rañño upatissassa kassapo;
Sa soḷasasahāyehi sūro sūrehi saññuto
9 Ekavuttisahāyehi dānamānamahādhano
Dhammaṭṭho viriyājīvī sādhu jeṭṭhāpavāyako.
10
Silākāḷo tato rajjalobhavañcitamānaso
Dakkhiṇaṃ malayaṃ gantvā saṅgaṇhitvā mahābalaṃ
11
Vilumpamāno paccantaṃ sampatto sagarantikaṃ.
Taṃ sutvā kassapo jeṭṭho varamāruyha kuñjaraṃ
12
Assāsetvāna pitaraṃ samādaya sahāyake
Nikkhamma nagara gacchi 2 silakāḷassa dassanaṃ
13
Evaṃ sattaṭṭhavāresu palāto līnavuttiko
Hatthe katvā upāyena dese pācīnapacchime
-----------
1. [D.E.S.] Pitunakāsi. 2. (Sabbesu) nagarāgāmi

[SL Page 237] [\x 237/] (
14
Yujjhituṃ puna pācīnatissapabbatamāgami.
Kassapo'pi sahāyehi saddhimāruyha dantinaṃ
15
Tattha gantvā palāpetvā coraṃ pabbatamatthakaṃ
Āropesi mahānāgaṃ; tenā'si girikassapo.
16
Mānatthaddho silākāḷo bhīyyo raṭṭhampahindiya
Sabbaṃ hatthagataṃ katvā ajeyyabalavāhano
17
Āgamma nagaraṃ rundhi sattāhaṃ; rājasevakā
Yujjhitvā viralā āsuṃ; tato cintesi kassapo:
18
"Ete nagararodhena sabbe bhijjanti paṇino;
Parihīnaṃ balaṃ; rājā andhako ca mahallako;
19
Merukandarake katvā mātaraṃ pitarañca me
Saṅgahetvā balaṃ pacchā coro niggaṇhiyo"iti.
20
Rattiyaṃ so sabhāye ca rājasādhanameva ca
Adāya pitaro ceva malayaṃ gantumārabhi.
21
Tadā maggamajānantā sammūḷhā maggadesakā
Nagarassa samīpeva sambhamiṃsu ite tato.
22
Silakāḷo pavattiṃ taṃ sutvā saṅgamma vehasā
Parivāresi; saṅgāmo tattha hiṃsanake ahū.
23
Devāsuraraṇākāre vattamāne mahāhave
Patitesu sahāyesu sīdamane mahāgaje
24
Hatthārohassa datvāna chanditvā sisamattano
Puñchatvā lohitaṃ katvā kosiyaṃ asiputtakaṃ
25
Hatthikumbhe ubhohatthe ṭhapetvāna avattharī.
Upatisso'pi taṃ sutvā sokasallahato mari.
---------
26
Evaṃ diyaḍḍhavassena upatisse divaṃgate
Rājā'hesi silākāḷo; pubbanāmena ekato
27
Taṃ ambasāmaṇeradisilākāḷoti voharuṃ.
Tiṭṭhaṃ terasa vassāni dīpaṃ dhammena pālayi.
28
Mahapāḷimhi dāpesi paccagghaṃ rājabhojanaṃ;
Vejjasālāsu bhoge ca vaḍḍhesi janatāhito.

[SL Page 238] [\x 238/] (
29
Anvahaṃ pujayī bodhiṃ; paṭimāyo ca kārayi;
Sabbesaṃ dīpavāsīnaṃ bhikkhūnaṃ'dā ticīvaraṃ.
30
Māghātaṃ kārayī dīpe sabbesaṃ yeva pāṇinaṃ
Ānītaṃ attanā kesadhātuṃ sammā apūjayi.
31
Raheradakavārañca adāsi abhayuttare.
Puratthimā theriyānaṃ vīhārā kuntanāmaso 3
32
Ānetvā āsanaṃ tattha ṭhapesi dumarājake.
Yāvajīvampavattesi puññakammamasaṅkhiyaṃ.
33
Moggallāno tatha dāṭhāpabhūtī vo'patissako
Puttā tassā'sumaggassa desaṃ datvā puratthimaṃ
34
Datvā ṭhānantarañcādipādasaññaṃ visajjayi:
"Gantvā tattha vasahī"ta; so'pi gantvā tahiṃ vasī.
35
Ṭhānaṃ malayarājaggaṃ desaṃ datvāna dakkhiṇaṃ
Rakkhaṇatthaṃ samuddassa majjhimaṃ tu niyojayi.
36
Upatissaṃ tu vāsesi santike yeva attano
Visesena mamāyanto 4 yūnaṃ kalyāṇadassanaṃ.
---------
37
Tassa dvādasame vasse ito kāsipuraṃ gato
Dhammadhātumidhā'nesi tato vāṇijamāṇavo.
38
Rājā disvā'samattho so dhammādhammavicāraṇe
Hemasaññāya dīpamhi patanto salabho viya,
39
Buddhadhammo ti saññāya taṃ gahetvāna sādhukaṃ
Katvā sakkārasammānaṃ gehe rājagharantike
40
Ṭhapetvā anuvassaṃ tu netvā jetavanaṃ mahaṃ
Kātuṃ kāresi cārittaṃ hitaṃ mantvāna pāṇinaṃ.
41
Evaṃ katvā silākāḷo puññakammamanappakaṃ
Patte terasame vasse yathākammamupāgami.
---------
42
Dāṭhappabhutiko rajjaṃ gahetvā bhātaraṃ sakaṃ
Akkamoti nivārentaṃ mārāpesi vibuddhiko.
-----------
3. [A.E.] Kuntanāma so. 4.[A.] Mamāyante.
[SL Page 239] [\x 239/] (
43
Moggallāno'tha taṃ sutvā "appattaṃ rajjamaggahī:5
Akāraṇe me māresi kaṇiṭṭhaṃ dhammavādinaṃ,
44
Kārāpessāmahampajja rajja"nti 6 parikuppiya 7
Samādāya mahasenaṃ agā rāherapabbataṃ
45
Rājā pi sutvā sannaddhabalakāyo karindake
Pabbate siviraṃ 8 bandhi. Moggallāno nisamma taṃ
46
"Sāparādha na te me vā manussā dīpavāsino;
Ekasmiṃ ca mate rajjamubhinnaṃ yeva no siyā;
47
Tasmā aññe na yujjhantu; ubho yeva mayaṃ idha
Hatthiyuddhaṃ karomā"ti rañño pesesi sāsanaṃ.
48
So'pi sādhūti vatvāna baddhapañcayudho gajaṃ
Āruyha munino maro viya otthari tāvade.
49
Moggallāno pi sannaddhoāruyha karinaṃ varaṃ
Tatthā'gā; aññamaññaṃ te pāpuṇiṃsu mahāgajā.
50
Saddo sūyittha saṅghaṭṭe asanīrāvasannibho
Dantaghātena uṭṭhāsi jālā vijjullatā viya.
51
Sañjhāghanasabhāgāsuṃ gajā lohitamakkhitā;
Moggallānagajāviddhorañño osakki kuñjaro.
52
Rājā ārahi taṃ disvā chindituṃ sīsamattano;
Moggallāno'tha vandanto yāci "me)vaṃ karī" iti.
53
Yāvamāne pi so mānaṃ mānento chindi kandharaṃ.
Chaḍḍesi chahi so rajjaṃ māsehi divasehi ca.
54
Moggallāno tato rājā āsi dīpe mahābalo.
Mātulañca paṭiccemaṃ 9 cūlanāmena voharuṃ.
---------
55
Asādhāraṇakāveyyo vatthuttayaparāyaṇo
Dānasaññamasoceyyo soraccādi - guṇālayo,
56
Dānena piyavācaya atthassa cariyāya ca
Samanattassa bhāvena saṃgahesi mahājanaṃ.
57
Piṇḍapātavihārehi bhesajjacchādanehi ca
Bhikkhusaṅghaṃ hi saṅgaṇhi dhammikāya ca guttiyā.
-----------
5. [D.S.] Rājamaggahi 6.[E.] Mahaṃ majjarajjanti. 7. Parikappiya (?)
8. [S.] Sikharaṃ 9.[E.] Ayyakaṃ ca paṭiccetaṃ.

[SL Page 240] [\x 240/] (
58
Atirekāya pūjāya pūjetvā dhammabhāṇake
Piṭake tīṇi vācesi saddhimaṭṭhakathāya so.
59
Kumāre upalāletvā nivāpena yathāruciṃ
Sajjhāpesi sadā dhammaṃ dhammadīpo mahamatī.
60
Dhammakabbañca so katvā kuñjarasekhare 10 nisā
Dhammāvasāne vācesi puramhi purisuttamo
61
Bandhāpesi kadambañca nadiṃ pabbatamajjhato;
Pattapa sāṇavāpiñca dhanavāpiṃ garītaraṃ
62
Gaṇhāpesi; sa dīghāyuhetukammanti sādaro
Likhāpesi ca saddhammaṃ vatthupūjañca kārayi
63
Lokaṃ so anukampitvā mātā puttaṃva orasaṃ
Datvā bhutvā yathākāmaṃ vasse vīsatime mari.
---------
64
Mahesī tassa ghātetvā visayogena ñātake
Puttaṃ rajje'hisiñcitvā sayaṃ rajjaṃ vicārayi.
65
Tathā'bhisitto so kittissirīmegho narādhipo
Tipupattehi chādesi dumindagharamādito.
66 Kapaṇaddhivaṇibbānaṃ mahādānaṃ pavattayi.
Maggapālo 17 tathākāro 12 ahū 13 sabbopabhogiyo.
67 Mahesa sā sadā āsī padhānā sabbakammasu.
Rajjaṃ tassā'si teneva heṭṭhupariyavattikaṃ 14
68
Rājapādā mahāmaccā'hesuṃ lañcaparāyaṇā
Dubbale ca viheṭhesuṃ balī jānapadā narā.
---------
69
Silākāḷassa kālamhi gāme saṅgillanamake
Bhayavasīvhayo peso 15 ahū moriyavaṃsajo;
70
Ahosi putto sīvassa aggabodhi sanāmako;
Bhāgineyyo pi tassā si mahānāgo ti vissuto.
71
Bhagineyyo mahānago aggabodhī ca 16 sundaro;
Uḷārajjhāsayattā so mahānāgo mahābalo
-----------
10. [A.] Kuñjare sekhare. 11.[A.]Maggamālo. 12. [S.] Tathakāre
13. [S.] Āhu. 14. [A.E.] Heṭṭhuparipavattikaṃ. 15.[A.] Peso.
16. [E.D.] Aggabodhiva.

[SL Page 241] [\x 241/] (
72
Hitvā kassakakammāni corakammamakā vane.
Godhaṃ laddhana pesesi mātulāniya santikaṃ.
73
Godhaṃ disvā'va sa ñatvā dhaññapacchimapesayi.
Kammārassā'pi pesesi sasaṃ;so'pi tatheva kā.
74
Bījaṃ bhaginimayācī; bījagāhañca tassa sā
Dāsañca datvā pesesi annapānadinā raho.
75
Tadā dubbhikkhakālamha eko mantadharo naro
Bhakkhālābhaya saddhehi 16 bhikkhuvesena bhikkhati.
76
Taṃ gāmaṃ pavisitvā so aladdha kiñci bhojanaṃ
Ahibhūto jighacchāya kampamāno nigacchati.
77
Taṃ disvā karuṇāyante mahānāgo mahādayo 17
Pattamādāya gāmantamāhiṇḍitva pi sabbaso
78
Yāgumattamayi nā'lattha; tato uttarasāṭakaṃ
Datvā āhari āhāraṃ; so taṃ bhutvā 18 pasīdiya
79
"Rajjārahamimaṃ dīpe karissāmi"ta cintiya
Tamādāya khaṇenā'ga gokaṇṇakamahaṇṇavaṃ. 80
Atha tattha nisīditvā sañjapanto yathāvidhiṃ
Mantenā'nesi nāgindaṃ phussapuṇṇamarattiyaṃ.
81
"Mahānāgaṃ phusāhī"ti mahānāgaṃ niyojayī;
So hīto purime yāme āgataṃ taṃ na samphusī.
82
Tathā majjhimayāme pi, pacchime pana naṅgale 19
Gahetvā khipi; tīheva 20 aṅgulīhi sa taṃ chupi.
83
So taṃ vyākāsi taṃ disvā "saphalaṃ me parissamaṃ;
Tīhi rājūhi yujjhitvā 21 catutthaṃ tvaṃ nighātiya
84 Buḍḍho tīṇeva vassāni rājā hutvāna jīvasi.
Tathā hessantī rājāno tayo te vaṃsajā narā,
85
Gantvā sevassu rājānaṃ; pacchā passasi me balaṃ"
Iti vatvāna pesesi; so pi gantvā narissaraṃ
86
Passitvā tamupaṭṭhāsi; rājā rohaṇakammikaṃ
Taṃ akāsi; taduṭṭhānaṃ bhaṇḍamāhari so bahuṃ
-----------
16. [E.] Sabbehi 17. [A.E.] Mahādaro. 18. [E.S.] So bhuñjitvā.
19. "Laṅgale"ti bhavitabbaṃ 20.[A] tīheva. 21. [A.] Sujjhitvā.

[SL Page 242] [\x 242/] (
87
Rājā tasmiṃ pasīditvā aṇdhasenāpativhayaṃ
Datvā ṭhānantaraṃ tassa gantuṃ tattheva yojayi
88
Bhayasīvassa puttañca bhāgineyyañca attano
Ādāya gantvā taṃ desaṃ parivattesi sabbaso
89
Paccekabhogaṃ katvāna rohaṇaṃ tattha so vasaṃ
Dāṭhappabhutinā kātuṃ yuddhaṃ gantvā mahabbalo
90
Moggallānabhayā gantvā rohaṇaṃ'va tahiṃ vasī. 22
Sutvā kittassirīmegharañño rajje samañjasaṃ
91
"Rajjaṃ gahetuṃ kālo"ti sīghaṃ āgamma rohaṇā
Ekūnavīse divase mārayitvā mahīpatiṃ
92
Sayaṃ hutvā mahīpālo desaṃ katvā yathāpure
Bhāgineyyassa pāhesi paṇṇamāgacchatūti so.
93
Āgacchanto nimittena nivattitvā marittha so
Tato mātulaputtaṃ'kā uparājaṃ kataññuko.
94
Ālavālaṃ dumindassa katvā hemamayaṃ gharaṃ
Chādapesi, munindassa paṭimāyo ca sandahi.
95
Mahācetattaye kāsa sudhākammañca cumbaṭaṃ;
Hatthivediñca karetvā cittakammamakārayi.
96
Pesakārakagāmaṃ so jambelavhayamuttare
Mahāvihāre vābandhī gāmaṃ tintiṇikavhayaṃ
97
Uddhagāmamhi 23 masabhagāmaṃ jecavanassa'dā.
Vatthadānaṃ nikāyesu tīsu ceva pavattayi.
98
Khettānaṃ tasataṃ datvā vihāre jetanāmake
Yāguṃ tattha pavattesi bhikkhūnaṃ sabbakālikaṃ.
99 Sahassadūratissavhā 24 khettaṃ datvā tapassinaṃ
Mahāvihāravāsīnaṃ yāguṃ niccaṃ pavattayi.
100
Cīramātikavārañca tatthevā'dā guṇerato
Mayūrapariveṇe ca navakammamakārayi.
101
Kasikhaṇḍe mahādevarattakuracanā ke 25
Vihāre, anurārāmaṃ jiṇṇañca paṭisaṅkhari
-----------
22. [D.E.S.] Vasaṃ 23.[A.] Uṇḍagamamhi 24.[A.E.] Sahassaṃdūratissavhā
25. [A.] Rattaṃkuracanāmake

[SL Page 243] [\x 243/] (
102
Kammaṃ sovaggikaṃ katvā evamādiṃ narissaro
Agamā tīhi vassehi devarājasahavyataṃ.
103
Aṭṭhete tuṭṭhacittā'parimitavibhavā rājarājenarūpā
Rājāno rājamānā narakarituragāsūrasenārathehi
Ante hitvā khilaṃ taṃ vigataparijanāḷāhanaṃ saṅgatāsuṃ;
Sappañño taṃ saranto bhavatu bhavasukhaṃ vantukāmo hitesī.

Iti sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Aṭṭharājako nāma
Cattāḷīsatimo paricchedo.
---------

Ekacattāḷīsatimo paricchedo.
1 Mahānāganarindassa bhāgineyyo 1 subhāgiyo
So aggabodhi rājāsi aggabodhigatāsayo.
2 Tejena bhānuṃ, sommena candaṃ sampuṇṇamaṇḍalaṃ,
Sumerumacalattena, gambhīrena mahodadhiṃ,
3 Vasundharāmakampena, mārutaṃ samavuttiyā,
Buddhiyā'maramantāraṃ, suddhiyā saradambaraṃ,
4 Kamabhogena devindamatthena ca dhanissaraṃ,
Dhammena suddhavāseṭṭhaṃ, vikkamena migādhapaṃ,
5 Rājadhammehi rajjehi cakkavattinarissaraṃ,
Vessantarañca dānena anugantvā janesuto
6 Mātulaṃ uparājavhe, bhātaraṃ yuvarājake,
Bhagineyyañca malayarājaṭṭhāne ṭhapesi so.
7 Ṭhānantare yathāyogaṃ seṭṭhāmacce 2 ṭhapesi ca.
Janaṃ saṅgahavatthūhi rājadhammehi ca'ggahi.
8 Desaṃ sayoggaṃ pādāsi yuvarājassa dakkhiṇaṃ.
Vasaṃ tattha sirīvaḍḍhamānavāpiṃ 3 sa gāhayī.
9 Katvā girivāhārañca saṅghīkaṃ tassa dāpayī
Khettānaṃ visataṃ saṅghahogatthāya mahāmati.
10
Adā malayarājassa dāṭhānāmaṃ sathītaraṃ.
Pariveṇaṃ sirisaṅghabodhināmañca kārayi.
-----------
1. [A.] Mātuleyyo 2.[A.] Seṭṭhamaḍḍhe 3.[D. -]Mānacariṃ.

[SL Page 244] [\x 244/] (
11
Mahāsīvassa kāresi pariveṇaṃ sanāmakaṃ
Parivāro'pi tassāsi evaṃ puññaparāyaṇo. 12
Katvā sādhūpavārena porāṇaṃ dhammiyaṃ vidhiṃ
Antarāyaṃ visodhetuṃ jiṇṇañca paṭisaṅkhari.
13
Kavayo tassa rajjamhi sīhaḷāya niruttiyā
Kāveyye bahuke'kaṃsu vicitranayasālino.
14
Vihāre dakkhiṇe'kasi pāsādaṃ sumanoharaṃ
Akā navahi vassehi dīpe kaṇṭakasodhanaṃ
15
Kurundanāmaṃ kāretvā vihāraṃ sabbasaṅghikaṃ
Vāpiṃ tannāmakaṃ nāḷikerārāmaṃ tiyojanaṃ
16
Mahāsīvavhaye ceva 3 sassaṃ 4 kārayituṃ adā
Lābhasakkārasammānamarāmikasataṃ tadā.
17
Vihāraṃ taṃsamīpamhi katvā ambilapassavaṃ
Gamaṃ tannāmakaṃ vādā theriyanaṃ tapassinaṃ,
18
Unnavalliviharassa ratanaṃ dīghavaṇṇitaṃ (?)
Datvā gāmaṃ, patiṭṭhesi satthubimbaṃ silāmayaṃ.
19
Keḷivate ca karesi sumanaṃ nāma pabbataṃ
Mahātelavaṭaṃ bodhighare pasāṇavedikaṃ.
20 Karetvā lohapasādaṃ pāsādamahane adā
Chattiṃsanaṃ sahassānaṃ bhikkhūnaṃ so ticīvaraṃ.
21
Gāmaṃ datvā niyojesi ārakkhaṃ; dhītunāmakaṃ
Hatthikucchivihāre'pi pāsādaṃ'kāsi buddhimā
22
Dāṭhāsīvassa ṭhatvāna ovāde sādhu bhikkhuno
Samācaranto dhammena sakkaccaṃ tamupaṭṭhahi.
23
Mūgasenāpatiṃ cākā vihāraṃ so visālakaṃ;
Gāmaṃ lajjikametassa dāsabhogāya'dāsi ca.
24
Mahānāgassa puññatthaṃ rañño taṃnāmakaṃ akā
Mahatherassa tañcā'dā rājā tepiṭakassa so.
25
Attano sadisānañca yogīnaṃ vigatālaye
Bhikkhūnaṃ catusaṭṭhinaṃ vihāraṃ taṃ tadā adā.
26
Katvā tasseva ca mahāpariveṇanivāsino
Bhinnorudīpaṃ datvāna vaṭṭakākarapiṭṭhito
-----------
3.[A.] Mahasīvadvayaṃ ceva. 4.[E.] Vāsaṃ,

[SL Page 245] [\x 245/] (
27
Dakkhiṇagiridaḷhavhe mahānāge ca pabbate
Kāḷavāpadike cā'kā vihāre posathālaye
28
Vihāre abhaye'kāsi mahāpokkharaṇiṃ tathā.
Cetiyapabbate cā'kā nāgasoṇḍiṃ thirodikaṃ.
29
Mahindataṭavāpiñca kārāpetvāna sādhukaṃ
Etissā mariyādaya 5 theraṃ netuṃ niyojayi.
30
Mahāmahindatheramhi taṃ ṭhānaṃ samupāgate
Taṃracchā eva nentū'ti katikañceva kārayi.
31
Chattaṃ soṇṇañca kāresi nikāyesupi tīsu so
Sattaṭṭhanavavāresu mahaggharatanehi ca;
32
Mahāthūpe catubbīsabhāraṃ chattaṃ suvaṇṇayaṃ.
Tattha tattha ca pūjesi mahagghaṃ ratanuttamaṃ.
33
Daṭhādhātugharaṃ katvā vicitraratanujjalaṃ
Kasi hemakaraṇḍañca lohanāvañca pāḷiyaṃ.
34
Maṇimekhalanāmañca bandhāpesi sabandhanaṃ.
Mahamātiñca gaṇhesi maṇihīrakavāpiyaṃ.
---------
35
Tadā eko mahāthero jotipālakanāmako
Parājesi vivādena dīpe vetullavādino.
36
Dāṭhappabhutināmo'tha ādipādo'tilajjito
Hatthamukkhipi taṃ hantuṃ gaṇḍo sañjāyi taṃkhaṇe.
37
Rājā tasmiṃ pasīditvā vihare yeva vāsayi.
Mānena taṃ anāgamma dāṭhāpabhu mato kira.
38
Datvā mahadipadattaṃ bhāgineyyaggabodhino
Rakkhituṃ taṃ niyojesi theraṃ, sopi tamācari.
39
Nīlagehaparicchedaṃ katvā tasseva so adā.
Katvevaṃ bahudhā puññaṃ catuttiṃse same mato.
---------
40
Aggabodhi tato āsi rājā pubbassa rājino
Mahallakattā naṃ khuddanāmena paridīpayuṃ.
41
So dīpaṃ paripālesi pubbacārittakovido.
Akāsi ca mahesiṃ so mātuladhītumattano.
-----------
5. [D.S.] Mariyādena

[SL Page 246] [\x 246/] (
42
Saṅghabhaddaṃ asiggāhaṃ kāsi bandhuṃ mahesiyā.
Yatharahamadā ceva ṭhānantaramanālayo.
43
Kavā veḷuvanaṃ rājā sāgalīnaṃ niyojayī
Jamburantaragallaṃ 6ca'kāsi mātikapiṭṭhikaṃ.
44
Rañño tasse'va rajjamhi kāliṅgesu 7 mahīpati
Sattānaṃ maraṇaṃ yuddhe dasvā saṃviggamānaso
45
Imaṃ dīpamupāgamma pabbajjākatanicchayo
Jotipālamhi pabbaji; rājā sakkāsi taṃ ciraṃ.
46
Padhanaṭhānaṃ tassā'kā vihāre mattapabbate.
Tassāmacco mahesī ca tathevāgamma 8 pabbajuṃ.
47
Rañño mahesī sutvāna tassā pabbajjamuttamaṃ
Sakkaccaṃ tamupaṭṭhāsiratanavhañca kārayī.
48
Adā rājā amaccassa pācīnakaṇḍarājiyaṃ
Vettavasavahārañca so'dā saṅghassa taṃ yati.
49
Rajatthere mate 9 rājā socitvā parideviya
Padhānaṭṭhānaṃ kāresi cūlagallavihārake.
50 Palaṃnagaragañceva tassa ṭhānaṃ hi kārayi.
Evaṃ tadatthaṃ puññāni bahūni'pi mahīpati. --------51
Jotipalitatheramahi thūparāmamhi cetiyaṃ
Vandamāne pabhijjitvā bhāgo taṃpurate pati.
52
Pakkositvāna rājānaṃ there dassesi dukkhito.
Rājā disvā'va saṃviggo kammaṃ paṭṭhapi taṃkhaṇe.
53
Dakkhiṇakkhakadhātuṃ so lehapāsadakucchiyaṃ
Sarakkhaṃ ṭhapayitvāna rattindivamapūjayī.
54
Navakamme cirāyante thūpāramamhi devatā
Supinaṃ tassa dassesuṃ rattimārāmikā viya;
55
"Sace rājā papañceti kātuṃ dhātugharaṃ, mayaṃ
Dhātuṃ gahetvā gacchāma yattha tatthā"ti, taṃkhaṇe
56
Rājā pabuddho saṃviggo na cireneva kārayī
Kammaṃ dhātughare sabbaṃ cittakammādisaññutaṃ.
-----------
6.[D.] Jamburatattaragallaṃ 7.[E.] Kāliṅgamhā, 8.[E.D.] Tamevāgamma.
9. Rājatthero mano (sab[X]gñe[X]basu)

[SL Page 247] [\x 247/] (
57
Catasso paṭimāyo ca pallaṅke ca silāmaye,
Hemacchattaṃ, siladantakammaṃ gehamhi sabbaso.
58
Mahāmaccādayo'kāsuṃ karaṇḍānaṃ sataṃ nava
Devānaṃpiyatissassa kammañca nikhilaṃ navaṃ
59
Sabbussāhena kāretvā mahāpūjaṃ yathārahaṃ
Anetvā lohapāsadā dhātuṃ sabbādarena so
60
Jotipālaṃ mahātheraṃ sasaṅghaṃ parivāriya
Parihārena vaḍḍhesi dhātuṃ dhātukaraṇḍake.
61
Dhātugehassa pādāsi laṅkādīpaṃ sahattanā.
Lābhaggāmamadā tassārakkhakānammahesi sā
62
Nāgadīpamhi gehañca rajāyatanadhātuyā
Uṇṇalomagharañceva chattamamalacetiye
63
Tattha gāmaṃ 10 vihārassa yāgudānāya'dasi ca.
Vihārassa'bhayassā'dā gāmamaṅgaṇasālakaṃ.
64
Nāmaṃ katvāna so'kāsi attano ca mahesiyā
Dāṭhaggabodhimavāsaṃ vihāre abhayuttare.
65
Devī kapālanāgaṃ sā vihāraṃ sādhu kāriya
Tasse'vadā vihārassa sampannacatupaccayaṃ.
66 Gehaṃ jetavane'kāsi rājā rājatacumbaṭaṃ 11
Udapānaṃ khaṇāpesi so'va bodhigharantike.
67
Gaṅgātaṭaṃ valāhassaṃ vāpiṃ giritaṭañca'kā.
Mahāpāḷiṃpi 12 vaḍḍhesi bhattanavañca 13 karayi 14 68
Bhikkhūnīnaṃ mahesī ca bhattavaṃsaṃ samādisi
Evaṃ puññāni katvā so divaṃ'ga dasame same.
69
Evaṃ puññarata narādhipatayo sampannabhega gamuṃ
Maccusse'va vasaṃ tato hi matimā sammā bhavassīdisaṃ
Passanto niyamaṃ vihāya vidhinā sabbaṃ bhave saṅgatiṃ
Nibbāṇābhimukho careyya dhitimā pabbajjajamajjhūpago.

Iti sujanappasāda-saṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Dvirājako 15 nāma
Ekacattāḷīsatimo paricchedo.
---------
-----------
10. Tattāgāmaṃ, 11. [D.E.S.] Rājānacumbaṭaṃ, 12.[A.] Bhi
13. [D.] Hatthanāmaṃ ca, 14.[A.] Kariya. 15. [D.] Tirājako

[SL Page 248] [\x 248/] (

Dvicattāḷīsatimo paricchedo.

1 Saṅaghatisso tato āsi asiggāho mahīpati.
Sāsanassa ca raṭṭhassa vuddhikāmo naye rato.
2 Ṭhānantaraṃ yathayogaṃ datvā saṅgaṇhi so janaṃ.
Tadā khuddakarājassa moggallāno camupati
3 Vasanto rohaṇe sutvā saṅghatissassa rājataṃ
Khandhavaraṃ sa yuddhatthaṃ mahāgalle nivesayī.
4 Saṅghatisso ca sutvā taṃ balakayamapesayī
Yujjhituṃ tena, tajjesi (?) Moggallāno mahabbalo.
5 Tato hatthassamādāya gantvā rattivihārakaṃ
Balaṃ so sannipātento vāsaṃ tattheva kappayī.
6 Rājā sutvā punāgantvā kadallādinivātake
Yujjhitvā taṃ palāpetvā pesetvā balamattano
7 Sayaṃ puramupāgañchi. Sopi naṭṭhaṃ savāhiniṃ 1
Puna pākatikaṃ katvā kareheramupāgami. 2
8 Rañño senāpatī puttaṃ pesetvā corasantikaṃ
Yena kenaci lesena sayaṃ dukkhīva dummano
9 Āturo viya bāḷhaṃ so'hosi mañcaparāyaṇo.
Rājā sutvā pavattiṃ taṃ upasaṅkamma taṅkhaṇe
10
"Maṃ tvaṃ soci kumārassa kammānetthānusāsiya 3
Handa tvaṃ nagaraṃ rakkha na te sakkā mayā saha
11
Yuddhamaṇḍalamāgantuṃ gilānattāti yojayi.
Ubbāsite jane sabbe vicchinne rājabhojane
12
Mahapāḷimhi sampakkaṃ rañño bhojanamaharuṃ.
Rājā disvā'tinibbinno yāva mandona hessati
13 Etto'pīti vicintetvā yuddhāya sahasā'gamā.
Saddhiṃ puttena āruyha hatthiṃ sannaddhavāhano
14 Thokeneva balenāgā pācīnatissapabbataṃ
Evaṃ ubhayato vūḷha-saṅgāme 5 paccupaṭṭhite
-----------
1. [E.] Savāhataṃ 2.[E.] Kaheraṃ samupāgami 4.[A.] Sāsayaṃ
5. [E.D.S.] Cūḷhe saṃgāme. [SL Page 249] [\x 249/] (
15
Senāpati sa mittaddu yuddhamarabhi pacchato.
Putto dasvā narindassa "ghātessāmi 6 imaṃ " iti
16 Āha, rājā nivāresi mā te rucci, balaṃ idaṃ
Neva sakkā'dhivāsetuṃ, atimandaṃ hanissati.
17
Duvinnaṃ balakāyānaṃ rājā majjhagato ahū;
Tato senā dvidhā'hosi corasenāpatī pati. 7
18
Rañño nāgo madhukavharukkhacchāyaṃ samāvisi.
Tadā chattaṃ patī tassana sākhamāhacca bhumiyaṃ.
19
Corassa senā taṃ disvā haritvā sāmino adā.
So taṃ ussapayī chattaṃ ṭhatvā pabbatamuddhani;
20
Tadā rājabalaṃ rājā nūnameso'ti cintiya
Gantvā taṃ parivāresi rāja āsi tadekako.
21
Hatthikkhandhā tadoruyha puttaṃ' maccaṃ ca sohadaṃ
Upāvisi samīpamhi merumajjarakānanaṃ.8
---------
22
Moggallāno tato laddhajayo vāhanamādiya
Senāpatiñca mittadduṃ tassa puttañca pāpinaṃ
23
Upāgamma puraṃ rājā āsi laṅkatalādhipo.
Tato cintesi javante satattumhi na sukhaṃ iti.
24
So sutvā pubbarājassa putto etthāti kujjhiya
Āṇapesi ca tassā'su hatthapādāni chindituṃ.
25
Upakkami tadā raññā āṇatto puriso khaṇe
Chindituṃ hatthapādaṃ so; kumāro rodi dummano: 26
"Pūvakhādakahatthaṃ me chindeyyuṃ ce tadā ahaṃ
Khādissaṃ kena pūve"ti. Taṃ sutvā rājakammiko
27
Roditvā paridevitvā rājāṇāya dukhaddito
Vamaṃ hatthaṃ ca pādañca tassa kndi narādhamo.
28
Jeṭṭhatisso palayitvā rañño putto'paro agā
Aññāto malayaṃ desaṃ merukandaranamakaṃ.
---------
-----------
6. [A.] Ghātissāmi. 7. Coraṃ senapati pati 8. [D.] Meramajjara.

[SL Page 250] [\x 250/] (
29
Rājā'tha sasutamacco 9 gantvā veḷuvanaṃ raho
Codito tattha bhikkhūhi kāsāvāni samādiyi.
30
Bhikkhuvesaṃ gahetvāna rohaṇaṃ gantumānaso
Maṇihīraṃ samagañchi tatraṭṭhā rājasevakā
31
Sañjānitvā tayopete tesaṃ 10 pādevarujjhiya
Sāsanaṃ tassa pesesuṃ rājā sutvā visesato
32 Tuṭṭho āṇāpayī "gantvā sīghamādāya te jane
Tato sīhagiriṃ netvā nissaṅkaṃ nirupaddavaṃ
33
Sīsaṃ gaṇhatha tattheva rañño ca tanayassa ca
Amaccaṃ pana jīvantamāneyyātha mamantikaṃ."
34
Manussā evamāṇattā te gahetvā tayo jane
Netvā sīhagiriṃ kātuṃ yathāvuttamupakkamuṃ.
35
Tato rājasuto āha purise kammakārake
Sīsaṃ me paṭhamaṃ chetvā detha mayhaṃ sukhaṃ iti.
36
Rājaposā tathākāsuṃ; pacchā chindiṃsu rājino
Sīsaṃ. Passatha bālānaṃ kammaṃ kammavidū janā.
37
Evaṃ aniccā bhogā hi addhuvā asayaṃvasī
Tattha laggā kathaṃ niccaṃ sukhaṃ bho na gavessatha?
---------
38
Raññe sāsanamāhaṃsu amaccassa hitesino
Taṃ sutvāna hasitvāna idaṃ vacanamabravī:
39
"Chinnasīso mayā diṭṭho mayi jīvati sāmiko.
Ṭhapetva nampi sevāmi aho aññaṃ hi sāmikaṃ?
40
Idha taṃ mārayitvāna chāyaṃ tassa harissatha
Aho aññāṇakā tumhe maññe ummattakā" iti.
41
Iti vatvāna so pade gahetvā sāmine sayī
Tassa te haraṇopāyaṃ apassantā yathā tathā
42
Tassāpi sīsaṃ chetvāna maccā ādāya tīṇi'pi.
Rañño dassesumāhacca rājā tussittha nibbhayo.
43
Duṭṭhasenāpatissā'dā tato malayarājataṃ.
Asiggāhakaṭhānamhi tassa puttaṃ ṭhapesi ca.
---------
-----------
9. [E.] Rājā tassa sutāmacco 10. [S.] Tassa

[SL Page 251] [\x 251/] (
44
Thūpattayampi chādesi vatthehi ahatehi so
Tathālaṅkātale sabbe thūpe'kāsi mahussavaṃ.
45
Kesadhatuñca nāthassa dāṭhādhātuṃ tatheva ca
Mahābodhiṃ sa sakkaccaṃ mahāpūjāya sakkari.
46
Sabbaṃ vesākhapujādiṃ cārittānugataṃ akā.
Dhammakammena sodhesi sabbaṃ sugatasāsanaṃ.
47
Piṭakānañca sajjhāyaṃ mahāpūjāya kārayī
Lābhaṃ datvātirekena pūjayittha bahussute.
48
Bhikkhūnaṃ dīpavāsīnaṃ sabbesaṃ cīvaraṃ adā.
Āvāsesu ca sabbesu kaṭhanaṃ attharāpayī.
49
Paṭimāyo ca kāresi jiṇṇañca paṭisaṅkhari.
Loṇakkhettañca pādāsi saṅghassa tisatādhikaṃ.
50
Kārapiṭṭhimhi kāresi moggallānavihārakaṃ.
Vihāraṃ piṭṭhigāmaṃ ca sagāmaṃ vaṭagāmakaṃ
51
Tathā cetiyagehañca'kāsi rakkhavihārake.11
Vihārānaṃ bahunnaṃ so bhogagāme bahū adā.
52
Evaṃ puñgñāni so'kāsi appameyyāni bhumipo
Sampattīnamaniccattaṃ saranto pubbarājino
---------
53
Tadā kenaci dosena kuddho malayarājino
Saritvā pubbarājassa kataṃ tena virūpakaṃ
54
Upāyena gahetvā naṃ hatthapādaṃ ca chedayī
Taṃ sutvā so asiggaho saputto rohaṇaṃ gato.
55
Vasanto tattha so katvā hatthe janapadaṃ lahuṃ
Jeṭṭhatissamupāgañchi nilīnaṃ malaye ṭhītaṃ
56
Saddhiṃ tena sa ghātento raṭṭhaṃ janapadaṃ khaṇe
Doḷhapabbatamāgamma 12 khandhācāraṃ nivesayī
57
Rājā sutvāna taṃ sabbaṃ sannaddhabalavāhano
Khandhāvāraṃ nivesesi gantvā tasseva santikaṃ.
58
Tadā pajjararogena manussā rājino bahū
Upaddutā matā āsuṃ; taṃ sutvā so asiggaho
-----------
11.[A.] Rakkha vihārakaṃ. 12.[E.S.] Dohalapabbata

[SL Page 252] [\x 252/] (
59
Yuddhamārahi vegena; rañño senātidubbalā
Pahijjitvā palāyittha, rājā pacchā palāyi so.
60
Disvā ekākinaṃ yantaṃ sīhapabbatasantike
Asiggaho maharājaṃ mārayittha sapārisaṃ.
61
Ohīnaṃ pacchato jeṭṭhatissampi pana mārituṃ
Sāsanaṃ tassa pesesi "ehi rājā bhavāhi"ti.
62
So taññatvā palāyitvā nivatto malayaṃ agā.
Kathaṃ hi laddhaṃ kicchena rajjaṃ so deti 13 me iti
63
Evaṃ kho dallanāmaṃ so moggallānaṃ narissaraṃ
Māretvā chahi vassehi sampattabalavāhano
64 Athā'gantvā asiggāho anurādhapuraṃ varaṃ
Rājā hutvā pavattesi āṇācakkaṃ mahītale
---------
65
Sa silāmeghavaṇṇavho saṅghaṃ bodhiñca vandiya
Thūpattayañca sakkāsi mahāpāḷiñca vaḍḍhayī.
66
Pāyāsaṃ'dāsi saṅghassa sappiphāṇitasaṅkhataṃ,
Chātake atikicchamhi parissāvanameva ca.
67
Sabbadānena saṅgaṇhi kapaṇaddhivaṇibbake.
Pūvamūladhanaṃ vā'dā kumārānaṃ mahādayo.
68
Vihāre abhaye buddhaṃ pūjayittha silāmayaṃ.
Jiṇṇañca gehaṃ tassā'kā nānāratanacittītaṃ.
69
Kolavāpiñca datvāna ārakkhatthaṃ 14 jinassa so
Pūjā sabbopahārehi sabbakālaṃ pavattayī.
---------
70
Evaṃ tasmiṃ mahīpāle vasante puññabhājane
Nāyako sirināgavho jeṭṭhatissassa mātulo
71
Gantvāna paratīraṃ so ādāya damiḷe bahū
Āgantvā uttaraṃ desaṃ gaṇhituṃ tamupakkami.
72
Rājā pi sutvā taṃ gantvā yujjhitvā rājamittake
Gāme hantvāna taṃ, tena 15 damiḷe saddhimāgate
73
Hatasese gahetvāna katvā paribhavaṃ bahuṃ
Adāsi dāse katvāna vihāresu tahiṃ tahiṃ.
---------
-----------
13. [D.] Rajjaṃ dassati 14.[A.] Ārakkhaṃ taṃ 15.[E.S.] Hanitvāna tato

[SL Page 253] [\x 253/] (
74
Evaṃ sampattavijaye puramāgamma bhumipe.
Sabbaṃ raṭṭhaṃ visodhetvā vasante akutobhaye
75
Bhikkhu bodhisanāmo'tha vihāre abhayuttare
Dussīle bahule disvā pabbajjāya navo pi 16 so
76
Rājānamupasaṃkamma dhammakammamayāvatha.
Rājā teneva kāresi dhammakammaṃ vihārake.
77
Dussīla nīhaṭā tena sabbe mantiya ekato
Raho taṃ mārayitvāna taṃ kammaṃ paṭibāhayuṃ.
78
Rājā sutvā tadā kuddho sabbe gaṇhiya ekato
Akā pokkharaṇīpāle chinnahatthe sabandhane.
79
Aññe tattha sataṃ bhikkhū jambudīpe khipāpayi.
Saranto tassa ussāhaṃ parisodhesi sāsanaṃ.
80
Bhikkhu theriyavāde so kātuṃ tehi uposathaṃ
Ārādhetvā paṭikkhitto pakuppitvā anādaro
81
Akkositvā ca bhāsitvā vācāhi pharusāhi so
Bhikkhū te akkhamāpetvā dakkhiṇaṃ desamajjhagā.
82
Tattha so mahatā phuṭṭho rogena mari sajjukaṃ.
Evaṃ navahi vassehi pariccaji mahītalaṃ.
---------
83
Tassa putto tato aggabodhinamo kumārako
Āsi rājā sirīsaṅghabodhināmena vissuto.
84
Kaṇiṭṭhaṃ bhātaraṃ māṇaṃ oparajje'bhisiñciya
Tassā'dā dakkhiṇaṃ desaṃ sayoggabalavāhanaṃ.
85
Rājā so pubbarājūnaṃ pavattaṃ na vināsiya
Raṭṭhaṃ dhammena pālesi; saṅghañca bahumānayī.
86
Jeṭṭhatisso'tha taṃ sabbaṃ suṇitvā malaye ṭhito
Ariṭṭhaṃ girimāgamma saṅgahesi mahājanaṃ.
87 Katvā hatthagate pubbadakkhiṇesu sa mānuse 17
Kamena puramāgantumārahittha mahābalo.
88
Dāṭhāsīvamamaccañca gahetuṃ pacchimaṃ disaṃ
Pesayitvā sayaṃ gāme vasittha siripiṭṭhike.
-----------
16. [A.] Navesi. 17. [A.E.] Dakkhiṇe susamānase.

[SL Page 254] [\x 254/] (
89
Rājā nisamma taṃ sabbaṃ uparājaṃ visajjayī.
Sabalaṃ pacchimaṃ desaṃ so gantvā taṃ palāpayī.
90 Petakaṃ'ca kulāvamhi sakkā hantuntī dārakaṃ
Māyettiṃ āgataṃ rājā kumārāmaccamaggahī.
91
Jeṭṭhatissampi etaṃva gaṇhissāmiti cintiya
Thokene'va balenāgā nirāsaṅko'tivikkamo.
92
Jeṭṭhatissopi taṃ sutvā sannaddhabalavāhano
Sāgaro bhinnavelova rājasenaṃ samotthari.
93
Rājasenā pabhijjittha rājā āruyha kuñjaraṃ
Eko aññātavesena palāyitvā khaṇena so,
94
Chaṭṭhe māsamhi rajjamhā, nāvamaruyha sajjukaṃ
Jambudīpamagā hitvā dhanaṃ desañca ñātake.
---------
95
Jeṭṭhatisso tato hutvā pure rājā yathāpure
Sabbaṃ kiccaṃ pavattesi paripālesi sāsanaṃ.
96
Mahādāragiriṃ so'dā vihāre abhayuttare
Mahāvihārassā'dāsi mahāmettavhabodhikaṃ.
97
Goṇḍigāmañca pādāsi rājā jetavanassa so
Mātulaṅgaṇakañceva gāmañvodumbaraṅgaṇaṃ 18
98
Mahānagassa pādāsi padhānagharakassa so
Kassapassa girissā pi āhāraṃ ambilāpikaṃ. 19
99
Gāmaṃ kakkhalaviṭṭhiñca adā veḷuvanassa so.
Gaṅgāmātivihārassa kehetaṃ gāmakaṃ adā.
100
Antarāgaṅgasavhassa cullamātikagāmakaṃ,
Mayettikassapāvāse sahannanagaraṃ 20 adā.
101
Kāḷavāpivihārassa udavhaṃ 21 gāmamādisi
Ete caññe ca so bhogagāmehi paripurayī.
102
Jinṇaṃ satasahassehi tīhi so paṭisaṅkhari.
Bhikkhūnaṃ dīpavāsīnaṃ ticīvaramadāsi ca.
---------
-----------
18. [A.] Gamaṃ ca dumbaraṅganaṃ 19. [D.] Ambilārikaṃ 20.[S.]Sahantanagaraṃ.
21. [E.S.] Ladavhaṃ

[SL Page 255] [\x 255/] (
103
Jambudīpagatassā'suṃ rañño sedariyā narā
Tattha tattha nilīna te desaṃ hantumupakkamuṃ.
104
Sutvā taṃ jeṭṭhatisso'tha kāḷavāpiṃ upecca so
Yujjhanto tehi tattheva vasaṃ'kāsi savāhano.
105
Paratīraṃ gato rājā gahetvā dāmiḷaṃ balaṃ
Kāḷavāpimupāgamma kātuṃ yuddhamupakkami.
106
Jeṭṭhatissopi sannaddhabalakāyo dhatāyudho
Jambudīpaṃ gamāpetvā 22 amaccaṃ daṭhasīvakaṃ
107
Vammitaṃ gajamāruyha yujjhanto attano balaṃ
Ohīyamānaṃ disvāna āruḷhaṃ attanā saha
108
Mahāmaccamavocedaṃ sandesaṃ me mahesiyā
Ārocehi; yathākāmaṃ pacchā tava 23 karissasi
---------
109
"Pabbajitva mahādevī sajjhāyitva ca āgamaṃ
Abhidhammaṃ kathetvāna pattiṃ dehī" ti rājino.
110
Iccetaṃ sāsanaṃ datvā damiḷe āgatāgate
Yāva yuddhaṃ nihantvāna āyumhi khayamāgate 24
111
Veḷuppadamiḷaṃ nāma dasva yujjhitumāgataṃ
Tambulatthaviyaṃ 25 hatthe rakkhanto chūrikaṃ tadā
112
Tato nikkaraṇiṃ sammā gahetvā sīsamattano
Chetvā hatthimhi appetvā jūrikaṃ kosiyaṃ khipi.
113
Ugghosayi mahāsenā mahāvacco'pi so tadā
Gantvābhiyogaṃ vatvāna 26 sīsacchedamhi rājino
114
Satdesaṃ deviya vatvā tāya pabbajja sāsane
Samāpite'bhidhammamhi saddhimaṭṭhakathāya hi
115
Dhammāsanā samoruyha nisīdiya mahītale
"Ehi rañño matākāraṃ dassehī"ti niyojito
116
Nisajja purato tassā chinditvā sīsamattano
Khipitvā jūrikaṃ āha "evaṃ devo mato" iti.
117
Sā taṃ disvātisokena phāletvā hadayaṃ matā.
Evaṃ pañcahi māsehi rājā so tidivaṃ gato.
-----------
22. [E.S.D.] Palāpetvā 23. [A.] Tvampi [S.] Na ca 24.[A.]Khayamāgato
25. [D.] Taṇḍulacchaviyaṃ 26. [E.] Katvāna

[SL Page 256] [\x 256/] (
118
Evaṃ vijitasaṅgāmo sattavo abhivaddiya
Rajjaṃ pākatikaṃ katvā viharanto pure vare
119
Uparājassa nāmena kāritassa pana'ttanā 27
Mahallarājasavahassa padhānagharakassa so
120
Adā gāmadvayaṃ rājā haṅkāraṃ sāmugāmakaṃ
Kehellarājabhāgañca sabbepi paricārake.
121
Tathā jetavanassā'dā mahāmaṇikagāmakaṃ.
Mayettikassa pā'vāsaṃ sālagāmena pūjayī
122
Ambillapadaraṃ vā'dā cetiyassa girissa so
Puḷatthinagare'kāsi mahāpānādidīpakaṃ.
---------
123
Amaccā tassa māresuṃ māṇavhaṃ yuvarājakaṃ.
Antopure'parajjhitvā datvāpi samamettikaṃ.
124
Tato kassapanāmaṃ so kaṇiṭṭhaṃ sakabhātaraṃ
Phalento santatiṃ rājā oparajjebhisevayī.
125
Māṇassa maraṇaṃ sutvā gahetvā damiḷe lahuṃ
Dāṭhāsīvo samagañchi gāmaṃ tintiṇinamakaṃ
126
Tassāgamanamaññāya nikkhamitvā savāhano
Yujjhanto dvadase vasse jambudīpaṃ palātavā.
127
Pahāya sabbaṃ gacchanto saññāṇatthāya attano
Ekāvaliṃ gahetvā va ekākī so hi 28 nikkhami
128
Ekāvaliṃ vinā ce va 28 rājā hutvā yathāvidhiṃ
Ahū dāṭhopatisso'ti vissuto dharaṇītale.
129
Itaro laddhaokāso rajjamaggahi yujjhiya,
Aññamaññaṃ palāpesuṃ evaṃ te antarantarā.
130
Evaṃ ubhinnaṃ rājūnaṃ saṅgāmenā'bhipīḷito
Loko upadduto sabbo vibhīnadhanadhaññavā.
131
Dāṭhopatisso nāsesi sabbaṃ pubbakarājunaṃ
Gaṇhi tīsu nikāyesu sāraṃ dhātugharesu ca
132
Suvaṇṇapaṭimāyo so suvaṇṇaṃ gaṇhi bhindiya;
Soṇṇamālādikaṃ sabbaṃ pūjābhṇaḍaṃ nirākari.
-----------
27.[E.S.D.] Kārite pana attanā 28. [E.A.@]Sāva 29.[D.@]Ca'sa

[SL Page 257] [\x 257/] (
133
Thūpārāme tathā gaṇhi sovaṇṇaṃ thūpikaṃ ghare
Mahaggharatanākiṇṇaṃ chattaṃ hindittha cetiye.
134
Mahāpāḷimhi nāvāyo damiḷānaṃ sa dāpayī
Rājagehāni jhāpesuṃ saddhiṃ dhātugharena te.
135
Pacchā vippaṭisārī so desetuṃ pāpamattano
Kāresi saha bhogena sākavaththuvihārakaṃ. ---------
136
Bhāgineyyā'pi ratanadāṭho iti jane suto
Mahādipādo hutvāna sabhogo tamupaṭṭhahi.
137
Aggabodhimhi sampatte rajjaṃ yuddhabalena ca
Kassapo yuvarājā so senaṃ rakkhitumattano
138
Duppañño sahasā hetvā thūpārāmamhi cetiyaṃ
Devānaṃ piyatissena khuddarājena ceva hi
139
Pubbakehi ca rājūhi pūjitaṃ dhanasārakaṃ
Aggahesi dunītīhi papakehi purakkhato.
140
Dakkhiṇassa vihārassa cetiyaṃ parihindiya
Aggahesi dhanaṃ sāraṃ evamaññepi bhindayī
141
Evaṃ karontaṃ taṃ rājā dunnītikapurakkhataṃ
Nāsakkhi kira vāretuṃ; aho pāpā'nivāriyā.
142
Taṃ vāretumasakkonto thūpārāmamhi cetiyaṃ
Bhinnaṃ tena sa kāresi sahassena samaṅgalaṃ.
143
Tadā dāṭhopatissena aggabodhinarissaro
Jito rohaṇamevāgā sajjetuṃ balavāhanaṃ.
144
Tatraṭṭhito soḷasame vasse vyādhihato 30 mato
---------
Tadā tassa kaṇiṭṭho so yuvarājāpi kassapo
145
Dāṭhopatissarājānaṃ jambudīpaṃ palāpiya
Ekarajjamakā desaṃ makuṭantu na dhārayī.
146
Sādhūnaṃ saṅgamene'sa hutvā vippaṭisārako
Nasaṃ pāpassa kammassa karissāmīti cintiya
147
Puppharāme phalārāme vāpiyo'pi ca kārayī,
Mahācetittayañcā pi mahāpūjāhi sakkari.
-----------
30. [E.S.] Vyādhigato

[SL Page 258] [\x 258/] (
148
Thūpārāmañca pūjetvā ekaṃ gāmañca tassa'dā.
Sabbāgamiyabhikkhūhi 31 dhammaṃ desapayittha ca.
149
Katvā maricavaṭṭimahi pāsādaṃ sutthiraṃ tahiṃ
Vāsayittha mahātheraṃ nāgasālanivāsinaṃ.
150
Tatraṭṭhaṃ tamupaṭṭhāya paccayehi catuhi'pi
Abhidhammaṃ kathāpesi saddhimaṭṭhakathāya so.
151
Nāgasālakamāvāsaṃ katvā tasse'ca'dāsi so.
Mahaniṭṭhilagāmañca 32 paccayatthāya tassa'dā ---------
152
Atha dāṭhopatisso so jambudīpā idhāgato
Mahantaṃ balamādāya karonto tena āhavaṃ
153
Kassapena susannaddhavāhanena hato mari.
Dvādasāsuṃ kiretassa rājabhūtassa hāyanā.
154
Tassa dāṭhopatissassa bhāgineyyo sanāmako 33
Jambudīpaṃ palāyittha bhīto tamhā mahāraṇe.
155
Evaṃ aniccā vata sabbabhogā
Sudullabhā ceva khaṇeva sobhā;
Tasmā hi etesu ratiṃ vihāya
Bhaveyya dhammābhimukho hitesī.

Iti sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Jarājako nāma dvicattāḷīsatimo
Paricchedo.
---------

Tecattāḷīsatimo paricchedo

1 Tato vijitasaṅgāmo kassapo pūritāsayo
Mahāpāḷimhi saṅghassa samiddhaṃ bhojanaṃ akā.
2 Nāgasālānivāsiṃ so mahādhammakathiṃ yatiṃ
Mahāpūjāya pūjetvā saddhammaṃ tena vācayī.
3 Vasantaṃ bhātu āvāse samuddissa likhāpayī
Kaṭakandaravāsiṃ 1 so pāḷiṃ sabbaṃ sasaṅgahaṃ.
-----------
31. [A.E.] Sabbāgāmiya- 32. [E.D.S.] Mahāniṭhilagāmaṃ ca
33. [E.D.S.] Bhatthadaṭṭhasanāmako 1. [A.E.] Kaṭandhakāravāsiṃ

[SL Page 259] [\x 259/] (
4 Jiṇṇaṃ saṅkhari kammañca navaṃ kāresi cetiye.
Saṅghabhogamanekañca tattha tattha pavattayī.
5 Nānāmaṇisamujjetaṃ'kāsi cūḷāmaṇittayaṃ.
Sataṃ paṇḍupalāsānaṃ vatthadānena tappayi.
6 Tassāsuṃ bahavo puttā jeṭṭho tesañca māṇako.
Sabbe te na vayappattā bālā vigatabuddhino;
7 Tato so vyādhinā phuṭṭhā atekicchena kenaci
"Puttā me balakā sabbe ne'te rajjakkhamā" iti
8 Vasantaṃ rohaṇe dese bhāgineyyaṃ mahāmatiṃ
Āhūya sabbaṃ pādāsi rajjaṃ puttehi attano.
9 Gandhamalādīpūjāhi pūjayitvāna cetiye
Bhikkhusaṃghaṃ khamāpesi datvāna catupaccayaṃ.
10
Evaṃ dhammaṃ caritvana mattāmaccajanesu 2 ca,
Gato navahi vassehi yathākammaṃ narādhipo.
11
Katvā kattabbakiccaṃ so mātulassa sagāravo
Saṅgaṇhanto janaṃ māṇo damiḷe nīharāpayi.
12
Ekato damiḷā hutvā nibbāsema imaṃ iti
Tasmiṃ ṭhite bahiddhā va aggahesuṃ puraṃ sayaṃ.
13
Hatthadāṭhassa pesesi jambudīpagatassa te
Āgantuṃ tava kalo'ti sāsanaṃ rajjagāhaṇe.
14
Māṇo'pi sīghaṃ pesesi sāsanaṃ pitu rohaṇaṃ
Pitā sutvāna taṃ āgā na cireneva rohaṇā.
15
Ubho te mantayitvāna akaṃsu sandhilesakaṃ
Damiḷehi; tato jātā sabbe te samavuttino.
16
Tato so pitaraṃ rajje abhisiñcittha māṇako.
So'bhisitto nikāyānaṃ sahassānaṃ tayaṃ adā.
17
Saṅghaṃ raṭṭhaṃ ca saṅgayha sabbaṃ rājakulaṭṭhitaṃ
Bhaṇḍaṃ pesesi sattūhi rakkhaṇatthāya rohaṇaṃ
18
Hatthadāṭho pi sutvāna damiḷānaṃ tu sāsanaṃ
Khaṇenā'gā imaṃ dīpaṃ gahetvā dāmiḷaṃ balaṃ.
-----------
2. [S.] Mittāmaccagaṇesu

[SL Page 260] [\x 260/] (
19
Tadā te damiḷā sabbe paribhūtā idhaṭṭhitā
Āyantameva taṃ gantvā parivāresumañjase
20
Māṇo pi sutvā taṃ sabbaṃ nāyaṃ kāloti yujjhituṃ
Pesetvā piturājānaṃ saddhiṃ sārena rohaṇaṃ
21
Pubbadesaṃ sayaṃ gantvā saṅgaṇhanto janaṃ vasī.
Laddhā damiḷapakkhaṃ so gahetvā'rājakaṃ puraṃ.
22
Dāṭhopatisso rājāti nāmaṃ sāvesi attano.
Mātulaṃ viya taṃ loko tena nāmena vohari.
23
Pitucchāputtamānetvā aggabodhisanāmakaṃ
Ṭhapetvā yuvarājatte desañcā'dāsi dakkhiṇaṃ.
24
Ṭhānantarañca pādāsi nissitānaṃ yathārahaṃ.
Sāsanassa ca lokassa sabbaṃ kattabbamācari.
25
Mahāpāḷimhi dāpesi savatthaṃ dadhibhattakaṃ,
Khīraṃ pāyāsakañceva; dhammaṃ suṇi uposathi.
26
Kāretvā sabbapūjāyo desāpetvāna desanaṃ
Evamādīhi puññehi attānaṃ'kāsi bhaddakaṃ.
27
Kassapassa vihārassa datvā senavhagāmakaṃ.3
Mahāgallañca pādāsi padhānagharakassa so.
28
Pariveṇassa morassa adāsi kasagāmakaṃ.
Thūpārāmassa puṇṇeḷiṃ datvā sakkāsi cetiyaṃ.
29
Kappūrapariveṇaṃ so kāresi abhayuttare.
Vihāraṃ tiputhullavhaṃ katvā tasseva dāpayī.
30
Tasmiṃ karonto vāresuṃ sīmayanto'ti bhikkhavo
Theriyā; te'tibāhetvā balā tattheva 4 kārayī.
31
Atha te theriyā bhikkhū dummaññu 5 tattha rājini
Assaddhaṃ taṃ viditvāna pattatikkujjanaṃ karuṃ.
32
Vuttaṃ hi muninā tena "assaddho yo upāsako
Alābhāya ca bhikkhūnaṃ ceteta'kkosatī ca te
33
Pattanikkujjanaṃ tassa kattabba"nti tato hi te
Tassa taṃ kammamakaruṃ; loko maññittha aññathā.
-----------
3.[E.] Senāmagāmakaṃ 4. [E.] Balenatthaṃ ca kārayi 5. Dhammaññu (?)

[SL Page 261] [\x 261/] (
34
"Ādāyukkujjitaṃ pattaṃ caranto bhikkhu bhikkhakaṃ
Nikkujjeyya gharadvāre tassā"ta kathikaṃ karuṃ.
35
Tasmiṃ so samaye phuṭṭho vyādhinā mahatā mari.
Vassamhi navame rājā sampatto jivitakkhayaṃ. 6
36
Dappulo pi tato rājā gato rohaṇakaṃ sakaṃ
Vāsaṃ kappesi tattheva karonto puññasañcayaṃ.
---------
37
Ito paṭṭhāya vakkhāma tassa vaṃsamanākulaṃ;
Vuccamānamhi ettheva tasmiṃ hoti asaṅkaro. 38
Jāto okkākavaṃsamhi mahatisso ti vissuto
Āsi eko mahāpuñño samākiṇṇaguṇākaro,
39
Tasse'kā bhariyā āsi saṅghasīvā'ti vissutā
Dhaññapuññaguṇūpetā dhītā rohaṇasāmino.
40
Tassā puttā tayo āsuṃ, paṭhamo aggabodhiko,
Dutiyo dappulo nāma, tatiyo maṇiakkhiko.
41
Ekā va dhītā tassāsi, rājānamagamā ca sā.
Jeṭṭho rohaṇanāmassa desassā'si sayaṃvasī. 42
Mahāpāḷiṃ sa kāresi mahāgāme mahādhano;
Dāṭhaggabodhināmañca pariveṇaṃ tahiṃva so.
43
Kāṇagāmamhi kāṇānaṃ gilānānañca sālake;
Vihāre paṭimavheva mahantaṃ paṭimāgharaṃ
44
Patiṭṭhapesi katvāna buddhaṃ tattha silāmayaṃ
Mahantanamaṃ 7 sappañño iddhīhi viya nimmitaṃ.
45
Sālavaṇañca kāresi vihāraṃ attanāmakaṃ,
Pariveṇaviharañca tathā kājaragamakaṃ.
46
Navakammāni kāretvā dhammasālavihārake
Sayaṃ vaccakuṭī esa tattha sodhesi buddhimā.
47
Ucciṭṭhaṃ bhikkhusaṅghassa bhojanaṃ paribhuñjiya.
Maṇḍagamaṃ ca 8 saṅghassa gāmaṃ'dāsi pasādavā.
---------
48
Puññāne'tāni caññāni katvā tasmiṃ divaṃgate
Āsi tassā'nujo tattha samidappulanāmako;
-----------
6.[E.D.S.] Sampatte jīvitakkhaye 7.[A.] Mahantaṃ nāma
8.[A.] Maṇḍa gāmaṃ [S.] Maccagāmaṃ

[SL Page 262] [\x 262/] (
49
Isseraṃ tattha vattesi sampamaddiya sattavo;
Mahādānaṃ pavattesi nissaṅkaṃ rohaṇaṃ akā.
50
Tassa tuṭṭhe jano āha "mahāsāmīti esa no"
Tato paṭṭhāya taṃ loko mahāsāmīti vohari.
51
Sutvāna taṃ silādāṭho narindo sakadhītaraṃ
Tassa pādāsi santuṭṭho guṇehi bahukehi ca.
52
Yuvarājattamassādā rajjayoggoti 9 mānituṃ.
Māṇavammādayo tassa puttā āsuṃ mahāyasā.
---------
53
Pāsāṇadīpavāsissa mahātherassa santike dhammaṃ sutvā pasīditvā tasmiṃ taṃ bahumānituṃ 54
Vihāraṃ rohaṇe katvā tassa pādāsi so'pi taṃ
Cātuddisiyasaṅghassa paribhogāya vissaji.
55
Ambamāḷavihārādi - vihāre kārayī bahū.
Khadirālivihārañca katvā devamapūjayī.
56
Pāsādamanurārāmaṃ, muttolambaṃ sujiṇṇakaṃ, sirivaḍḍhaṃca pāsādaṃ tathā takkambilaṃ paraṃ.
57
Sodhetvā bhikkhavo tattha dvattiṃsa parivāsayī 13
Sabbapaccayadānena santappetvā mahāmatī.
58
Adā kevaṭṭagambhīraṃ 11 gāmaṃ nāgavihārake;
Tathā rājavihārassa gonnagāmaṃ samādisi.
59
Adā tissavihārassa tathā kantikapabbataṃ. 12
Cittalapabbatassā'dā gāmaṃ so gonnaviṭṭhikaṃ.
60
Datvāriyākarassesa gāmaṃ somālavatthukaṃ 13
Akāsi paṭimāgehaṃ tattheva sumanoharaṃ.
61
Tatraṭṭhassa jinassā'ka uṇṇalomaṃ mahagghiyaṃ
Hemapaṭṭañca kāresi sabbaṃ pūjāvidhiṃ sa'kā.
62
Cetiye parijiṇṇe se sudhākammena rañjayī;
Tipañcahatthaṃ kāresi metteyyaṃ sugataṃ paraṃ.
-----------
9.[A.] Rājayoggo 10. [A.] Parivārayī 11.[D.] Kevaddhigamhīraṃ
12.[E.] Kattikapabbataṃ 13.[E.] So mālavatthukaṃ

[SL Page 263] [\x 263/] (
63
Evamādīnī puññāni appameyyāni so vibhu
Akāsi ca sayaṃ sādhu; parivārehi kārayi.
64
Parivārā ca tassāsuṃ 14 bahū puññakarā narā;
Vihārā nekakā āsuṃ katā tehi sapaccayā.
65
Kadāci maggaṃ gacchaṃ so araññamhi agāmake
Senaṃ saṃvidahitvāna vāsaṃ kappesi rattiyaṃ.
66
Sunahātavilitto se subhutto sayane sukhe
Nipanto sughare ramme niddāyitumuppakami.
67 Alabhanto tadā niddaṃ kinnukho iti kāraṇaṃ
Pavattiṃ upadhārento divase sabbamattano
68
Adisvā kāraṇaṃ anto avassaṃ bahi hessati
Iti cintiya yojesi manusse taṃ gavesituṃ.
69
Evamāha ca "nissaṅkaṃ ayyakā mama rattiyaṃ
Tementā rukkhamūlasmiṃ ṭhitā ānetha te"iti.
70
Tepi gantvā gavesanta dīpahatthā mahājanā
Mahāgāmā'gate bhikkhu rukkhamūlagate tadā
71
Te gantvā sāsanaṃ rañño ārocesuṃ; padhāvi so;
Disvā ca bhikkhu santuṭṭho netvā vāsagharaṃ sakaṃ
72
Niccadānāya bhikkhūnaṃ ṭhapite rattacīvare
Tesaṃ datvāna tintāni cīvarāni samādiya
73
Sukkhāpiya ca katvana pādadhovanakādikaṃ
Nisīdāpiya te sabbe sayane sādhu santhate

74
Bhesajjaṃ paṭiyādetva sayamevo'panāmiya
Paccūse'pi ca katvāna kattabbaṃ bhojanādikaṃ
75
Datvā kappiyakāre'tha vissajjesi yathāruciṃ.
Evaṃ puññaratasse'va tassā'si divasaṃ 15 gataṃ.
---------
76
Evaṃ puññapare tasmiṃ vasamāne naruttame
Raṭṭhaṃ janapadaṃ sabbaṃ yojetvā puññakammasu
77
Māṇo pācīnadesamhi vasanto balasaṅgahaṃ
Katvāna pituno senaṃ dhanaṃ cevāharāpiya
-----------
14.[E.] Parivāramanussā'suṃ 15. [E.S.] Tassādidivasaṃ

[SL Page 264] [\x 264/] (
78
Kātuṃ saṅgāmamagañchi tipūcullasagāmikaṃ. 16
Dāṭhopatisso taṃ sutvā tambalaṃ'gā mahābalo.
79
Tatthā'kaṃsu mahāyuddhaṃ aññamaññaṃ samāgatā
Yodhā daṭhopatissassa māṇaṃ saṅgaṃca marayuṃ. 17
80
Taṃ sutva dappulo sopi sekasallahato marī
Sattāhamanurādhamhi vasaṃ rajjamakārayī;
81
Rohaṇe tīṇi vassāni esa rajjamakārayi.
Tasmā tassa kathā āsi rohaṇamhi idhāpi ca.
82
Evaṃ pare māriya āhavamhi 18
Kicchena laddhāva narena 19 bhogā
Āsuṃ khaṇe vijjulatopasobhā,
Ko buddhimā tesu ratiṃ kareyya.

Iti sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Caturājako nāma tecattāḷīsatimo
Paricchedo
Catucattāḷīsatimo paricchedo

1 Accaye hatthadāṭhassa aggabodhikumārako
Kaṇiṭṭho rājine āsi sirisaṅghādibodhiko.
2 Dhammarājā ayaṃ āsi sammādassanasaññuto;
Tasmā so puññakammāni appameyyāni vattayī.
3 Nikāyattayavāsīnaṃ bhattaggamavalokayī 1
Mahapāḷiñca vaḍḍhesi māghātañceva kārayī
4 Ṭhānantarañca dapesi yathārahamanālayo.
Sippagottādiyoggehi saṃgahehi ca saṃgahī. 5
Yattha katthaci disvāpi bhikkhavo so mahāmati
Sakkatvā te bhaṇāpesi parittaṃ sāsanogadhaṃ.
6 Theraṃ so upasaṅkamma nāgasālanivāsitaṃ
Dāṭhāsīvaṃ mahapaññaṃ sīlavantaṃ bahussutaṃ
7 Sakkacca naṃ tato sutvā sammasambuddhasāsanaṃ
Dhamme'tīva pasīditvā sabbasantikaro iti
-----------
15. [E.D.S.] Tīsu cullasagāmakaṃ 17. [E.] Māṇaṃ saggaṃ samāpayuṃ
18. [E.] Āgatamhi 19. [A.] Laddhāna karena 1. Mavalokiya (?)

[SL Page 265 8 [\x 65/] )
Sutvā theriyavādānaṃ pubbañātīnamattano
Pāpānaṃ duḍhacittānaṃ apakāre kate bahū
9 Vihāre pariveṇe ca jiṇṇe pākatike akā;
Bhogagāme ca dapesi tattha tattha bahūdaye 2
10
Vicchinnapaccaye 3 cākā tadātyaṃkurite 4 viya
Dāsakepi ca 5 saṅghassa yathāṭhāne ṭhapāpayī.
11
Padhānagharametassa therassā'kā sanāmakaṃ.
Paṭiggahetvā taṃ so'pi saṅghassā'dā mahāmatī.
12
Bhogagāme ca tassā'dā bharattālaṃ kihimbilaṃ
Katakañca tulādhāraṃ andhanārakameva ca,
13
Andhakāraṃ antureḷiṃ bālavaṃ dvāranāyakaṃ
Mahānikkaḍḍhikañceva peḷahālaṃ tathāparaṃ
14
Ete aññe ca so datvā bhogagāme narissaro
Dāsi āramike ceva ttano kira ñātake.
15
Tathā dvinnaṃ nikāyānaṃ vihāre mandapaccaye
Disvā vāpi ca sutvā vā bhogagāme bahū adā.
16
Bahunā kinnu vuttena nikāyesu'pi tīsu'pi
Adā gamasahassaṃ so bahuppādaṃ nirākulaṃ.
17 Anussaranto so tiṇṇaṃ ratanānaṃ guṇe vare
Ekāvaliṃ gahetvāna akkhamalamakā kira.
18
Evaṃ sabbappayogehi so'hu dhammaparāyaṇo;
Sabbe tamanusikkhantā'hesuṃ dhammakarā narā.
---------
19
Damiḷo potthakuṭṭhavho tassa kammakaro tadā
Māṭambiyavhaṃ kāresi padhānagharamabbhutaṃ.
20
Būkakalle ambavāpiṃ, tantavāyikacāṭikaṃ,
Gāmaṃ niṭṭhilaveṭṭhiñca tassā'dā so sadāsakaṃ.
21
Kappūrapariveṇe ca kurundapillake tathā
Mahārājaghare ceva pāsāde so'va kārayi.
-----------
2.[A.] Bahudāye 3. Vicchante paccaye (sabbaisu) 4.[E.] Tadā aṃkurite
5. Dayake [A.] Pāṭhabheda)

[SL Page 266] [\x 266/] (
22
Aññatthā'dā tayo gāme vihāresu mahādhano.
Potthasātavhayo pañño vihāre jetanāmake
23
Senāpati rājanāmaṃ pariveṇaṃ samāpayī.
Mahakande ca damiḷo pariveṇaṃ sanāmakaṃ;
24
Cullapatthaṃ tathā eko; sehālauparājakaṃ
Uparājā sa kāresi saṅghatisaso'pi rājino.
25
Aññe subahavo'kaṃsu vihāre evamādike
Tassa rañño'nuvattantā; evaṃdhammī hi pāṇino.
26
Pāpaṃ vā pi hi puññaṃ vā padhāno yaṃ karoti yo
Loko taṃ taṃ karote'va; taṃ vijāneyya paṇḍito.
27
Jeṭṭhanāmā mahāpuññā mahesī tassa rājino
Jeṭṭhārāmañca 6 kāresi bhikkhunīnamupassayaṃ.
28
Tassā'dāsi ca dve gāme pattapāsāṇabhumiyaṃ
Tambuddhaṃ bhelagāmañca 7 ārāmikasanaṃ tathā.
29
Akā malayarājāpi dhātugehaṃ mahārahaṃ
Maṇḍalagirivihāramhi cetiyassa mahādhano.
30
Lohapāsādake so'va chādesi majjhakūṭakaṃ.
Bodhitissaviharañca bodhitisso mahayaso
31
Dīpe maṇḍalikā sabbe tattha tattha yathābalaṃ
Vihāre pariveṇe ca kārayiṃsu anappake.
32
Tassa kālo narindassa puññakammamayo iva;
Ativitthārabhītena sabbaso na vicāritaṃ.
33
Pubbako pi kathāmaggo ākulo viya bhāti me.
Yathāpadhānaṃ kathitaṃ hetūnaṃ upalakkhaṇaṃ
34
Athāparena kālena puḷatthinagaraṃ gato
Vāsaṃ tattheva kappesi karonto puññasañcayaṃ.
35
Atekicchiyarogena samphuṭṭho kālamattano
Maraṇassa viditvāna samahūya mahājanaṃ
36
Ovaditvāna dhammena maraṇaṃ so upāgami.
Mahājano mate tasmiṃ bāḷhasoko parodiya
37
Katvā āḷāhaṇe tassa kiccaṃ sabbamasesato
Tassaḷāhaṇabhasmampi katvā bhesajjamattano
-----------
6.[D.] Jeṭṭhanamaṃ ca 7.[E.] Taṃ buddhahelagāmaṃca (tambutt[X]gña[X]gama,
Bälagama iti tesaṃ sīhaḷanamānīti vaññāmi)

[SL Page 267] [\x 267/] (
38
Rājabhaṇḍañca taṃ sabbaṃ sabbañca balavāhanaṃ
Sammā ādāya gopetvā nagaraṃ samupāgami. 39
Evaṃ soḷasame vasse rājā āsi divaṃgato
Petthakuṭṭho'pi damiḷo rajjaṃ tassa vicārayī.
40
Uparājaṃ gahetvāna daṭhāsīvaṃ khipāpayī
Cārake; vihituṃ 8 sammā rakkhāvaraṇamādisi.
41
Vinā rañña na sakkāti mediniṃ paribhuñjituṃ
Ānetvā dattanāmānaṃ dhanapiṭṭhippadhānakaṃ
42
Uppannaṃ rājavaṃsamhi rajje taṃ abhisiñciya
Tassa nāmaṃ ṭhapetvāna sayaṃ sabbaṃ vicārayī.
43
Datto so dhanapiṭṭhimhi vihāraṃ sakanāmakaṃ
Kārayitvāna puññāni aññāni'pi samācini.
44
Samakantu so ṭhatvā'va vassadvayamahū mato.
Potthakuṭṭho mate tasmiṃ puna aññampi māṇavaṃ.
45
Hatthadaṭhaṃ samahūya uṇhanagarasambhavaṃ
Tampi rajjehisiñcitvā yathāpubbaṃ sayaṃ vasī
46
Kāḷadīghavikaṃ katvā padhānagharakaṃ tathā
Puññamaññaṃ chamasehi se'pi maccuvasaṃ gato. 47
Evaṃ viditvā bahupaddavāni
Dhanāni dhanaññāni ca vāhanāni
Vihāya rajjesu ratiṃ sapaññā
Manuññapuññābhiratā bhaveyyuṃ.

Iti sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahavaṃse
Tirājako nāma
Catucattāḷīsatimo paricchedo.
---------

Pañcacattāḷīsatimo paricchedo.

1 Rañño tassaccaye rājā māṇavammo ahosi so.
Kiṃgotto? Kassa putto ca? Kathaṃ rajjamapāpuṇi?
2 Mahāsammatavaṃsamhi jāto jātiguṇāvaho
Putto kassapanāmassa thūpārāmassa bhedino 1
-----------
8. Vihitaṃ (sabbesu) 9.[A.] Vāganāni. 1.[E.] Bhojino: [SL Page 268] [\x 268/] (
3 Dhītā valayarājassa saṅghanāmassa 2 rājino 3
Taṃ labhitvā vasaṃ dese uttare līnavuttiko
4 Hatthadāṭhanarindena tasmiṃ atthevadhārite
Jambudīpamupāgamma narasīhaṃ mahīpatiṃ
5 Gantvā vatva sakaṃ nāmaṃ sevituṃ tamupakkamī.
Ārādhesi ca sabbehi payogehi narādhipaṃ.
6 Viditvā tassa sohajjaṃ netvā bhariyamattano
Vāsaṃ tattheva kappesi sevamāno divānisaṃ.
7 So'pi ārādhito tena kaṇḍuveṭhī naruttamo
Sabbaṃ nento'va taṃ rajjaṃ mahābhogamadāpayī.
8 Tena saṃvāsamanvāya bhariyā saṅghanāmikā
Catasso dhītaro putte cattāro'pi vijāyatha.
9 Athekadivasaṃ rājā hatthikkhandhavaraṃ gato
Sañcaranto yathākāmaṃ māṇavammena ekato
10
Nāḷikerampivitvāna tatraṭṭho'va pipāsito
Māṇavammassa pādāsi maññanto aññameva taṃ
11
Sotaṃ gahetvā cintesi sakhāpe'sa narādhipo,
Ucchiṭṭhaṃ nāma kiṃ hoti sattānaṃ paramatthato,
12
Tasmā yuttaṃ mayā pātumiti cintiya taṃ pivi.
Evaṃ honti mahussāhā jetukāmā hi 4 buddhino
13
Rājāpi disvā taṃ bhīto tassa pītāvasesakaṃ
Sayaṃ pivi, tathā hoti kammaṃ puññavataṃ sadā.
14
Ṭhapesi sakavese'va 5 tato paṭṭhāya attano
Bhojane sayane ceva parihāre ca vāhane.
15
Evaṃ tesu vasantesu yuddhatthāyamupakkami
Vallabho narasīhena; narasīho vicintayī:
16
"Ayaṃ kho mama sevāya rajjaṃ vaṃsāgataṃ sakaṃ
Labhissāmiti seveti rattandivamatandito;
17
Sace sopi mayā gantvā yujjhanto maraṇaṃ gato
Takkitaṃ tassa mayhañca sabbaṃ tamaphalambhave.
-----------
2. [E.S.D.] Saṃghamānassa 3.[A.] Rajinī 4. [A.] Pi. 5.[E.]Sakameso va.

[SL Page 269] [\x 269/] (
18
Evaṃ cintiya taṃ rājā nivattetvā 6 sake pure
Sayaṃ vallabharājena kātuṃ saṅgāmamārabhi.
19
Māṇavammo'pi cintesi sace'yaṃ mayi jīvati
Rājā mīyati yuddhamhi kiṃ phalaṃ mama jīvite
20
Vissāso dukkato tena bhavissati tathā sati.
Saṅgahesi kimatthaṃ maṃ samānattena attano;
21 Tasmā yuttaṃ mayā gantuṃ saha saṅgāmamaṇḍalaṃ.
Sukhaṃ hi saddhiṃ tenettha jivanammaraṇampi vā.
22
Evaṃ cintiya sannaddhabalo hatthivaraṃ gato
Gantvā dassesi attānaṃ so taṃ saṅgāmaṇḍale.
23
Narasiho ca taṃ disvā haṭṭhatuṭṭho samuggiri 7
"Aho satthavametasmiṃ kattabbaṃ me kataṃ" iti.
24
Tato māṇassa senā ca senā cevassa rājino
Senaṃ vallabharājassa viddhaṃsesi samāgatā.
25
Māṇavammo'pi dassesi tahiṃ sūrattamattano
Parakkamanto devānaṃ raṇe nārāyaṇo viya.
26
Narasīhopi santuṭṭho māṇavammassavikkame
Āliṅgitvā sinehena "tvaṃ kho me jayado" iti
27
Attano puramāgamma katvā vijayamaṅgalaṃ
Māṇavammassa senāya kattabbaṃ sabbamācarī.
28
Athevaṃ cintayī rājā "kattabbaṃ me sahāyako
Attanā'kāsi sabbañca, anaṇo so mamajjato;
29
Iṇaṃ mamāpi sodhemi katvā kattabbamattanā;
Kataññu katavedī hi purisā'tīva dullabhā."
30
Amacce sannipātetvā idaṃ vacanamabravi:
"Sahāyassa mametassa kamme tumhe'pi sakkhino;
31
Mayāpi tassa kattabbaṃ kammaṃ sādhu sukhāvahaṃ.
Upakāro hi sādhūnaṃ dhammo pubbopakārino."
32
Evaṃ vutte amaccā te paccāhaṃsu mahīpatiṃ
"Yaṃ yamicchati devo hi taṃ taṃ ruccati no" iti
33
Atha so māṇavammassa senaṃ datvā savāhanaṃ
Sabbopakaraṇañceva sabbakammakare'pi ca
-----------
6.[E.] Nivattiya, 7.[E.] Samuddatī, sa saddahi,

[SL Page 270] [\x 270/] (
34
Gacchāti vatvā taṃ yantaṃ sahasenāya pekkhiya
Paridevittha bhumindo vippavutthaṃ'ca puttakaṃ.
35
Māṇavammopi āruyha nāvāyo jaladhītaṭe na cireneva āgamma tamatikkamma vegasā
36
Sahasenāya maddanto laṅkādīpamupāvisī,
Taṃ sutvāna palāyittha rājā daṭhopatissako.
37
Māṇavammo puraṃ gantvā ahutvā'va narādhipo
Palatamanubandhittha padānupadamuggato 8
38
Tadā sā dāmiḷī senā assosi kira sāmiko
Mahārogābhibhuto'ti; sutvā taṃ sā apakkamī.
39
Sutvā daṭhopatisso taṃ samādāya mahābalaṃ
Māṇavammaṃ upāgamma kātumārabhi saṃyudhaṃ
40
Māṇavammo ca cinetesi; "sabbā senā gatā mama;
Mate mayi samijjheyya verino me manorathaṃ.
41
Jambudīpaṃ'va tasmā'haṃ gantvā'dāya balaṃ tato
Puna rajjaṃ gahessaṃti; tasmā evamakāsi so.
42
Gantvā puna'pi disvāna sahāyaṃ narasīhakaṃ
Ārādhayanto nipuṇaṃ sakkaccaṃ tamupaṭṭhahi.
43
Yāva rājacatukkaṃ so māṇavammo tahiṃ vasi.
Narasīho'tha cintesi mānatthaddho yasodhano
44
"Rajjatthaṃ me sahāyo maṃ sevanto yeva addhago
Buḍḍho hessati; taṃ passaṃ kathaṃ rajjaṃ karomahaṃ.
45
Imasmiṃ pana vārasmiṃ pesayitvā balaṃ mama
Rajjaṃ taṃ na gahessāmi ko attho jīvatena me?"
46
Evaṃ cintiya so senaṃ sannipātiya attano
Sannāhetvā yathāyogaṃ dāpetvā'va yathāruciṃ
47
Sayameva tamādāya samuddataṭamāgato
Nāvāyo cittarūpāyo kārayitvā thirā bahū
48
Amacce āha "etena saddhiṃ gacchatha bho" iti.
Nāvaṃ ārohituṃ sabbe na icchiṃsu tadā janā.
49
Tadā sīho vicintetvā sayaṃ hutvā tirohito
Attano parihāraṃ so rājalakkhaṇasammataṃ
-----------
8. [A. -]Maggato.

[SL Page 271] [\x 271/] (
50
Sabbaṃ tasse'va datvana alaṅkarampi attano
Āropetvāna taṃ nāvaṃ "gaccha ṭhatvāna sāgare
51
Imaṃ bheriñca vādehi koṭṭhanāma"nti yojayī,
So'pi sabbaṃ tathākāsi; rājā no agamā iti
52
Āruhiṃsu janā nāvaṃ ekaṃ 9 katvā narādhipaṃ
So taṃ senaṅgamādāya māṇo gantuṃ samārabhī;
53
Kevalo'pi samuddo so ahosi nagarūpamo.
Atha so paṭṭanaṃ patvā otaritvā savāhano
54
Vissāmetvā balaṃ tattha vasaṃ katipaye dine
Uttaraṃ desamādāya katva hatthagataṃ janaṃ
55
Akkhobbhiyamahāseno nagaraṃ gantumārabhi.
Potthakuṭṭho'pi taṃ sutvā paccuggañchi mahābalo.
56
Saṅgacchiṃsu ubho senā bhinnavelā'va sāgarā.
Māṇavammo tato hatthimāruyha gahitāyudho
57
Potthakuṭṭhañca rājānaṃ dvedhā katvā palāpayī.
Hatthadāṭhaṃ palāyantaṃ disvā jānapadā narā
58
Sīsamassa gahetvāna māṇavammassa dassayuṃ.
Potthakuṭṭho palāyitvā merukandaramāgami.
59
Tato taṃ sāmiko disvā "sahāyo me ayaṃ ciraṃ;
Tasmā na sakkā chaḍḍetuṃ āpade saraṇāgataṃ.
60
Sāmino ca sahāyassa niddoso'haṃ 10 kathaṃ 11 bhave"
Iti cintiya pūvaṃ so savisaṃ khādiyā'mari.
61
Kuṭṭhako'pi ca teneva khāditvā puvakaṃ mato.
Māṇavammassa tassevaṃ dīpo āsi akaṇṭako.
62
Māṇavammo tato dīpe chattaṃ ussāpayī tadā.
Vārento viya teneva dukkhaṃ dīpe janassa so
63
Puññakammāni so'kāsi anagghāni bahūni ca.
Samattho ko hi taṃ sabbaṃ vattuṃ paṭipadaṃ naro?
64
Kappagāmavhayañceva 12 tathā sepaṇṇināmakaṃ
Padhānarakkhe ca siriṃ sirīsaṅghādibodhike
-----------
9. [S.] Evaṃ 10.[A.] Niddosaṃ yaṃ 11. [D.S.] Kataṃ.
12. [E.] Katvā gāmadvayaṃ ceva [SL Page 272] [\x 272/] (
65
Pāsādaṃ sova kāresi pasādāvahamuttamo.
Chādesi lehapāsādaṃ thūpārāmagharaṃ tathā.
66
Thūpārāme ca pāsādaṃ katvā'dā paṃsukūlinaṃ,
Jiṇṇakaṃ paṭisaṅkhāsi chattaṃ cetiyamuddhani. 13
Bahavo jiṇṇakāvāse tattheva 14 paṭisaṅkhari,

Ettha māṇavammassa rajjakathāya ūnatā dissati
Ito paṭṭhāya aggabodhissa rajjapaṭibaddhā kathā viya khāyati.
---------

Chacattāḷīsatimo paricchedo

1 ......Vāsaṃ katvā sulabhapaccayaṃ
Dāsi dhammarucīnaṃ so rājinidīpakampi ca.
2 Kāretvāna paricchedaṃ mahānettādipādikaṃ 1
Tesameva adā koṭṭhavāte 2 so devatissakaṃ.
3 Vahatthale 3 ca so katvā kadambagonanāmakaṃ
Devapāḷimhi katvāna girivhanagaraṃ tathā
4 Katvā antarasobbhamhi devanāmaṃ vihārakaṃ
Rājamātikamārāmaṃ katvā'dā paṃsukūlinaṃ.
5 Gokaṇṇakavihāre'kā padhānagharameva ca.
Jiṇṇagehañca kāresi vaḍḍhamānakabodhiyā.
6 Saṅghamittavhaye ceva aññattha ca mahāyaso
Tattha tattha vihāresu navakammamakārayi.
7 Chabbīsatisahassāni suvaṇṇānaṃ samappiya 4
Jiṇṇāni paṭisaṅkhāsi rājā cetiyapabbate.
8 Tālavatthuvihārañca kāretvā paṇṇabhattakaṃ
Vihārassa mahāsenanarindavhassa dāpayi.
9 Goṇḍigāmikavāpiñca chinnaṃ bandhi yathā purā.
Dānabhaṇḍañca so sabbaṃ sabbesaṃ'dāsi pāṇinaṃ.
10
Uposathaṃ upavasati saddhiṃ dīpajanehi so
Dhammaṃ ca tesaṃ deseti dātuṃ lokuttaraṃ sukhaṃ.
-----------
13. [S.] Katvā sulabhapaccayaṃ. 14.[E.] Tathe va. 1.[A.] Pādakaṃ.
2.[A.] Koka vāte. 3.[A.E.D.] Mahāthale. 4. Samāpiya (sabbesu.)

[SL Page 273] [\x 273/] (
11
Kammaṃ sovaggiyaṃ tassa rajje sabbo samācari.
Yaṃ karoti mahīpālo taṃ tassa kurute jano.
12
Tasmā rājā mahāpañño dhammameva sadā care;
So nivutthanivutthamhi ṭhāne hoti mahāyaso,
13
Sampannaparivāro ca, ante gacchati nibbutiṃ
Attatthañca paratthañca tasmā passeyya buddhimā.
14
Attanā yadi ekena vinītena mahājanā
Vinayaṃ yanti sabbe'pi ko taṃ nāseyya paṇḍito ?
15
Payogo yo hi sattānaṃ lokadvayahitāvaho
So tena akato natthi rattindivamatandinā
16
Attanā so nivatthāni vatthāni sukhumāni ca
Paṃsukūlikabhikkhūnaṃ cīvaratthāya dāpayi.
17
Aṭṭhānaviniyogo'pi saṅgaho vā virūpako
Sāvajjo paribhogo vā tassa nāhosi sabbaso.
18 Ye ye sattā yadāhārā, tesaṃ taṃ taṃ sa dāpayī.
Ye ye yena sukhī honti te te tena sukhāpayī.
19
Evaṃ puññāni katvāna chabbassāni narādhipo.
Agamā devarājassa santikaṃ santiyāvaho.
---------
20
Atha tassā'nujo rājā kassapo'hosi khattīyo
Samattho rajjabhārassa vahituṃ 5 pubbavuttino.
21
Pitā viya niyaṃ puttaṃ so saṅgaṇhi mahājanaṃ
Dānena peyyavajjena atthassa cariyāya ca.
22
Ṭhānantarañca dāpesi tassa tassa yathārahaṃ.
Sayaṃ bhuñjittha bhogepi sabbadukkhavivajjito.
23
Gihīnañce va bhikkhūnaṃ brāhmaṇānañca khattiyo
Vattāpayī sakācāre; māghātañceva kārayī.
24
Macchatitthe 6 duve ceva āvāsaṃ heḷigāmakaṃ
Vaṇijjagāmamārāmaṃ kassapādigiriṃ tathā
25
Tathā ambavanavhañca padhānagharamuttamaṃ
Bhogagamañca...........

Ettha kassapassa rajjapaṭibaddhāya kathāya ūnatā dissati
-----------
5. Gahituṃ (sabbesu.) 6.[D.] Vacchatitthe.

[SL Page 274] [\x 274/] (
26
Tesaṃ sabbakaṇiṭṭho'pi mahindo nāma khattiyo
Sampattarajjo nāhosi rājā rajjadhurandharo.
27
Tassa'pi kira nīlavho sahāyo cirasanthuto
Mato pubbe'va; tasmā so saranto taṃ na icchi taṃ.
28
Aho rajjampi dīpamhi na maññittha sukhāvahaṃ
Abhāvena sahāyassa; sahāyā'tīva dullabhā.
29
Teneva vuttaṃ mutinā dhammā ye keci lokiyā
Tathā lokuttarā ceva dhammānibbāṇagāmino
30
Kalyāṇamittaṃ āgamma sabbe te honti pāṇinaṃ;
Tasmā kalyāṇamittesu kattabbo'ti sadādaro.
31
Ādipādo'ca so tasmā hutvā rajjaṃ vicārayī,
Pāletuṃ yeva dīpamhi jīvanto viya pāṇino.
32
Kassapassa sabhātussa puttaṃ so aggabodhikaṃ
Ṭhapetvā oparajjamhi datvā bhogamanappakaṃ
33 Desaṃ datvāna pācīnaṃ vasituṃ tattha pesiya,
Desaṃ dakkhiṇamādāsi rājaputtassa attano.
34
Mahāpāḷimhi dānañca dāpesi dasavāhakaṃ;
Sabbe bhoge same'kāsi yācakānaṃ saha'ttanā.
35
Adatvā yācakānaṃ so na kiñci paribhuñjati.
Bhuttaṃ vā'satiyā 7 deti dviguṇaṃ attabhuttato.
36
Sakanāmaṃ sa kāresi bhikkhunīnamupassayaṃ.
Pādā nagaragallañca ārāmamariyādakaṃ.
37
Mahindataṭamārāmaṃ sampannacatupaccayaṃ
Aññampi bahudhā'kāsi puññaṃ puññaguṇe rato.
38
Tīṇi vassāni kāretvā rajjamevaṃ mahāmati
Gavesanto sahāyaṃ'va devalokamupāgami.
39
Vasanto dakkhiṇe dese aggabodhikumārako
Kenāpi karaṇīyena nagaraṃ āgato ahū.
40
Tasmiṃ tattha vasantamhi ādipādo mahindako
Mato āsi; tato tassa rajjaṃ hatthagataṃ ahū.
41
So taṃ hatthagataṃ katvā saṇṭhapetvāna sāsanaṃ
Pācīnadesapatine 8 aggabodhissa pesayi.
-----------
7. Bhuttāvā'satiyā (bhuttāvī + asatiyā?) 8.[D.S.]Pācīna desādhipatino.

[SL Page 275] [\x 275/] (
42
Sa agaṇtvā ahū rājā silāmegho'ti saññito.
Oparajje kumārañca abhisiñcittha bhupati
43
So rājānaṃ niyojetvā "cintāhāraṃ vimuñciya
Bhoge bhuñjatha tumhe"ti sayaṃ rajjaṃ vicārayi.
44
Yathāyogaṃ janassesa'kāsi niggahasaṃgahe;
Dese ubbinayaṃ sabbaṃ maggaṃ pāpesi cakkhumā.
45
Evaṃ tesu vasantesu otāraṃ pāpakammino
Na labhantā vicintesuṃ "hinditabbā ime" iti.
46
Rājānamupasaṃkamma avocuṃ pisunaṃ 9 raho
"Tuvaṃ rājāsi nāmena; rājā añño sabhāvato;
47
Uparājā ayaṃ rajjaṃ gaṇhissati mahājanaṃ
Saṅgayha 10 na cireneva hoti rājā na saṃsayo"
48
Taṃ sutvāna mahīpālo paribhijji kumārake.
Kumāro pi viditvā taṃ coro hutvāna rājino
49
Palāyitvā sakaṃ desaṃ saṅgaṇhitvā tahiṃ jane
Mahantaṃ balamādāya kātuṃ saṅgāmamārahi.
50
Kadalyādinivātamhi saṅgāmo hiṃsano ahū.
Gato tattha parājitvā kumāro malayaṃ va so
51
Tato rājā kataññu so upakāraṃ sabhātuno
Cintetvā rajjadānādiṃ paridevittha pākaṭaṃ. 5
52
Kumāro pi ca taṃ sutvā ahosi muducittako;
Evaṃ te aññamaññassa siniddhattaṃ pakāsayuṃ.
53
Rājā gantvā sayaṃ yeva malayaṃ ekako'va so
Kumāraṃ taṃ samādāya āgamittha sakaṃ puraṃ.
54
Hoti nissaṃsayaṃ (evaṃ piyacitto) atīca so
Vivāhaṃ tena kāresi dhītaraṃ saṅghanāmikaṃ.
55
Tāya saddhiṃ vasanto so vissattho tena rājinā
Pahāraṃ tāya pādāsi duṭṭho dosamhi kismici.
56
Pitaraṃ sā upāgamma karuṇaṃ rodi tampati:
"Akāraṇe maṃ māreti dinno vo sāmiko" iti.
57
So'pi taṃ sutamatteva "dukkataṃ vata me" iti
Pabbājesi lahuṃ gantvā bhikkhunīnamupassayaṃ.
-----------
9. [A.E.] Pisunā. 10. [E.] Saṃgaṇhi.

[SL Page 276] [\x 276/] (
58
Aggabodhisanāmo'tha tassā mātulaputtako
Suvireneva kālena tassaṃ sārattamānaso
59
Kālo'yanti viditvāna tamādāya palāyituṃ
Aññāto taṃ gahetvāna gato eko'va rohaṇaṃ.
60
Aggabodhinarindo so aggabodhinamādiya
Aggabodhiṃ nihantuṃ 10 taṃ rohaṇaṃ samupāvisi.
61
Aggabodhi nisedhetvā 11 aggabodhiṃ sabhātaraṃ
Apare pabbate, hantumaggabodhiṃ sayaṃ gato.
62
Kasiṇaṃ rohaṇaṃ hatthagataṃ katvā mahābalo
Yujjhitvā tena taṃ gaṇhi bhariyaṃ saṅghamattano.
63
Tato paṭṭhāya sukhitā samaggā te tayo janā
Vissatthā aññamaññesu vihariṃsu yathāruciṃ.
64
Vāpāraniṃ akārāmaṃ tathā māṇaggabodhikaṃ
Sahattuddesabhogañca vihāre abhayuttare
65
Hatthikucchivihāre ca vihāre punapiṭṭhike
Mahādipariveṇa ca pāsāde vāhadīpake
66
Thūpārāmamhi gehassa dvāre ca parijiṇṇake
Kāsi pākatikaṃ tattha thamhe ca parivattayī.
67
Evaṃ katvāna puññāni aññāni ca yathābalaṃ
Cattāḷīsatime vasse yathākammamupāgami.
---------
68
Athoparājā rājā'si aggabodhi sirīdharo
Tanayo so mahindassa ādipādassa dhīmato.
69
Sāsanampi ca lokañca saṅgaṇhittha yathārahaṃ
Oparajje'bhisiñcittha mahindaṃ puttamattano.
70
Mahābodhissa kāresi gharaṃ jiṇṇaṃ navaṃ thiraṃ.
Ārāme dve ca kāresi kaḷandaṃ mallavātakaṃ.
71
Dhammakamehi sakkaccaṃ sodhesi jinasāsanaṃ.
Vinicchinanto dhammena chindi kuṭaṭṭakārake.
72
Bhesajjañca gilānānaṃ maṃgalaṃ cāvamaṃgalaṃ
Laṅkādīpamhi sakale sayameva vicārayī.
73
Salākabhattaṃ dāpesi nikāyattayavāsinaṃ,
Bhojanaṃ paṃsukūlīnaṃ attayoggaṃ mahārahaṃ.
-----------
10.[E.] Pi hantuṃ. 11. [E.] Nisīditvā.

[SL Page 277] [\x 277/] (
74
Evamādīni katvāna puññānī sa sayaṃvasī
Cuto'si chahi vassehi puḷatthinagare vasaṃ.
75
Tato pubbeva tassāsi putto so yuvarājako
Mato kira; tato rajjaṃ a ttaṃ taṃ tadā ahū.
76
Putto mahindo nāmā'si silāmeghassa rājino
Rajjayoggo mahāpuñño lokasaṅgaṇhanakkhamo.
77
Tassa jātadine yeva rājā nakkhattapāṭhake
Pucchitvā rajjayoggo'ti sutvā tehi viyākataṃ
78
Datvā tesaṃ dhanaṃ sādhu pavattiṃ tanniguhayi
Atha naṃ so vayappattaṃ katvā senāpatiṃ sakaṃ
79
Rajjaṃ tasseva katvāna sabbaṃ hatthe, sayaṃ vasī.
So dhammena vicāresi rājakiccaṃ mahāmatī;
80
Matepi tasmiṃ tasmā so aggabodhābhidhānino 12
Senāpaccaṃ na gaṇhittha nayaññu tassa hatthato.
81
Tadā kenaci gantvā so karaṇīyena rājino
Samuddatīre vasati mahātitthamhi paṭṭane.
82
Sutvā so culapituno maraṇaṃ vegasā'gamā
"Corā rajjaṃ gahetvāna nāseyyuṃ nagaraṃ" iti.
83
Tato uttaradesamhi maṇḍalīkā saraṭṭhiyā
Acchinditvāna taṃ desaṃ chinnarājakaraṃ karuṃ.
84
So taṃ sutvā mahāseno gantvā uttaradesakaṃ
Sabbe nimmathayitvāna maṇḍalīke saraṭṭhiye
85
Gantvā rañño mataṭṭhānaṃ disvā deviṃ parodiya
Assāsetvā 13 yathākālaṃ idaṃ vacanamabravi:
86
"Mā cintesi mahādevi, mato me sāmiko iti;
Rakkhissāmi ahaṃ dīpaṃ tumhe rajjaṃ karissatha"
87
Tuṇhībhutā'dhivāsetvā viya sā pāpabuddhikā
Raho yojayi taṃ hantuṃ vatthukāmā yathāruciṃ.
88
Senāpatī taṃ ñatvā 14 tassā'rakkhaṃ vidhāya so
Tampakkhiyehi 15 yujjhitvā palāpesi mahājanaṃ.
-----------
12.[E.] Aggabodhinarādhipā. 13.[E.] Assasitvā. 14.[A.] Taññattā.
15.[E.] Tampakkhiye te.

[SL Page 278] [\x 278/] (
89
Tato deviṃ sa bandhetvā pakkhipitvāna yānake
Ādāya taṃ puraṃ gantvā rajjaṃ gaṇhi sasādhanaṃ.
---------
90
Atthi dappuḷanāmo'pi silāmeghassa rājino
Bhāgineyyo mahāseno ādipādo mahādhano.
91
So senaṃ sannipātetvā vasanto kāḷavāpiyaṃ
Kātuṃ saṅgāmamāgañchi saṅgagāmappadesakaṃ 16
92
Senāpati pavattiṃ taṃ sutvā sampannavāhano
Deviñca taṃ samādāya agamā tattha sajjukaṃ
93
Tesaṃ tatthā'si saṅgāmo ubhinnaṃ lomahaṃsano
Ādipādo tadā senaṃ ohīyantaṃ samekkhiya
94
Palāyitvā āruhittha acchaselaṃ 17 savāhano
Palāpetvāna taṃ tattha senāpati sukhaṃ vasī.
95
Suññaṃti nagaraṃ sutvā maṇḍalīkā pi uttare
Dese, sabbe samāgamma aggahesuṃ puraṃ tadā.
96
So hi te paṭibāhesi sūro dhīraparakkamo.
Athāgamma puraṃ rajjaṃ vicāresi yathānayaṃ.
97
Bhikkhusaṅghassa lokassa macchānaṃ migapakkhinaṃ
Ñātīnaṃ balakāyassa kattabbaṃ sabbamācari.
98
Pacchā anubalappatto dappulo malayaṃ gato
Bhāgineyye duve ceva pakkositvāna rohaṇā.
99
Raṭṭhe janapade sabbe ādāya bahuvāhano 18
Rattiyaṃ puramāgamma samuddo viya ottharī.
100
Balakāyo puraṃ rundhi ugghosento samannato.
Hesitena turaṅgānaṃ koñcanādena dantinaṃ
101
Tāḷāvacarasaddānaṃ kāhaḷānaṃ ravena ca
Gajjitena bhaṭānañca ākāsaṃ na tadā phalī.
102
Tadā senāpatī disvā mahāsenaṃ pamodiya
Ārovesi pavattiṃ taṃ balakāyassa attano:
103
"Rājaputtā tayo ete mahantaṃ balamādiya
Nagaraṃ no'parundhiṃsu; kinnu kātabbamethe vo."
104
Evaṃ vuttā tamāhaṃsu sūrā tassa raṇatthino:
Devāsevādine 19 yeva sevakānaṃ na jīvitaṃ;
-----------
16. [A.] Saṅgāmappadesa kaṃ 17. [E.] Potthake natthi 18.[D.] Balavāhano.
19. [A.] Devasevādine

[SL Page 279] [\x 279/] (
105
Evaṃbhute sace kāle ohīnā jīvitatthino
Posesi sāmi kiṃ kālamettakaṃ no yathāsukhaṃ?"
106
Vutte evaṃ saussāho balaṃ sajjiya rattiyaṃ
Uggate aruṇe hatthimāruyha katakammakaṃ
107
Dvārene'kena nikkhamma patanto asanī viya
Saddhiṃ yodhasahassehi saṅgāmaṃ'kāsi dussahaṃ.
108
Balaṃ taṃ ādipādassa nipphoṭetvā 20 tato tato
Sannipātiya ekajjhaṃ niyattiṃ sampāvedayi.
109
Hatāvasese ādāya ādipādopi dappuḷo
Pubbaṇheva parājitvā palāyitvā'ga rohaṇaṃ.
---------
110
Rājaputte duve ceva rohaṇamhā tadāgate
Jivagāhaṃ sa gāhetvā te ādāya puraṃ gato.
111
Evaṃ pattajayo suro dīpe jāte nirākule
Pācīna desaṃ sādhetuṃ pesayittha savāhane.
112
Tepi gantvāna desaṃ taṃ uttaraṃ desameva ca
Sādhayitvā'cireneva saṅgahesuṃ mahābalaṃ.
113
Rājāpi taṃ mahādeviṃ bhariyaṃ'kāsi attano
Pariccattuñca māretuṃ na sakkāyanti cintiya.
114
Tesaṃ saṃvāsamatvāya gabbho āsi patiṭṭhito puttaṃ vijāyi sā dhaññapuññalakkhaṇasaññutaṃ.
115
Rañño sā'tipiyā āsi tato paṭṭhāya; so'pi kho
Puttassa tassa pādāsi oparajjaṃ sabhogiyaṃ.
116
Ṭhitā pācīnadesamhi ādipādā nisamma taṃ
Vināso'yanti amhākaṃ ubho hutvāna ekato
117
Dvīsu passesu senañca samādāya mahādhanaṃ
Sandhiṃ bhātaramāhuya katvā rohaṇadesato
118
Gaṅgātīramhi vāsaṃ te kappayiṃsu mahabbalā.
Rājā sabbaṃ nisamme'taṃ maṇḍalīke tahiṃ tahiṃ
119
Ārādhetvā gahetvāna duṭṭhe māriya kecana
Rakkhaṃ davona nagare kattabbaṃ sādhu yojiya
120
Mahāsenaṅgamādāya mahesiñca tamādiya
Khandhāvāraṃ nivesesi mahummāramhi gāmake
-----------
20. [D.S.] Nippoṭhetvā.

[SL Page 280] [\x 280/] (
121
Tassāgama namaññāya ādipādāpi te tayo
Koviḷāravhaye gāme mahāyuddhaṃ pavattayuṃ.
122
Atha rājā mahāseno samugghātesi taṃ balaṃ.
Dappuḷo so palāyittha; ādipādā duve hatā.
123
Tatthāpi laddhavijayo puramāgamma bhumipo
Rājakiccaṃ vivāresi mahādānaṃ pavattayī.
124
Mahābodhidumindassa mahācetittayassa ca
Dhātunampi ca sakkaccaṃ 21 mahāpūjamakārayī
125
Rohaṇaṃ samupāgamma dappuḷo so tamāgato 22
Balaṃ sampaṭipādesi yujjhituṃ puna rājinā.
---------
126
Rājā so puttanattānaṃ desaṃ kātuṃ nirākulaṃ
Thūpārāmamhi sabbe'pi sannipātiya bhikkhavo
127
Aññe pi ca mahāññe yuttāyuttivisārade
Rājadhammesu sabbesu nipuṇo nayakovido
128
Ārocetvā pavattiṃ taṃ tehi sammā pasāsito
Caturaṅgamahāseno sabbūpakaraṇānugo
129
Dīpe sabbattha yojetvā kattabbaṃ nagare'pi ca
Nikkhanto na cireneva agamā mārapabbataṃ;
130
Sammadditvāna taṃ desaṃ khippaṃ pabbatamāruhi.
Taṃ disvā rohaṇe sabbe bhītā taṃvasamāgamuṃ.
131
Tato sandhiṃ karitvāna dappuḷena sadappako
Hatthi asse ca maṇayo gahetvā tassa hatthato
132
Gāḷhagaṃgaṃ ca katvāna sīmaṃ rohaṇabhoginaṃ
Oragaṅgaṃ samādāya rājabhogamakārayī.
133
Dīpamevaṃ mahātejo katvā vigatakaṇṭakaṃ
Ekātapatto āgamma puraṃ vasi yathāsukhaṃ.
134
Pariveṇaṃ sa kāresi rājā dāmavihārakaṃ
Tathā sannīratitthañca puḷatthinagare vibhu.
135
Mahālekhañca kāresi pariveṇamabhayācale
Tathā ratanapāsādaṃ tattheva sumanoharaṃ
-----------
21.[A.] Dhātumpi ca sa sakkacca. 22.[A.] Samāgato. 23. [A.] Gāḷhabhogaṃ
Ca. [S.] Gāḷhaṅgaṃ ca (sundarataraṃ).

[SL Page 281] [\x 281/] (
136
Anekabhumaṃ kāretvā vejayantamivāparaṃ
Tathā satasahassehi tīhi ceva mahādhano
137
Jambonadasuvaṇṇassa sahassehi ca saṭṭhihi
Bimbaṃ satthussa kāretvā'nagghacūlāmaṇiyutaṃ
138 Pūjaṃ sabbopahārena kāretvāna mahārahaṃ
Pāsādamahane sabbaṃ rajjaṃ ossaji attano.
139
Bodhisattañca kāretvā rājataṃ 24 sumanoharaṃ
Saṇṭhapittha silāmeghe cāruṃ bhikkhunupassaye.
140
Thūpārāmamhi thūpāssā'kāsi sovaṇnakañcukaṃ
Paṭṭaṃ katvā vicittatthaṃ rājataṃ antarantarā
141
Tasmiññeva ca pāsādaṃ parijiṇṇaṃ sa kārayī
Abhidhammaṃ kathāpesi kārāpetvā mahāmahaṃ
142
Mahātherena satimā hemasālinivāsinā.
Tattha pokkharaṇiñca'ssa paribhogāya kārayī.
143 Jiṇṇe devakule katvā bahuke tattha tattha so
Devānaṃ paṭimāyo ca kārayittha mahārahā.
144
Brāhmaṇānañca datvāna paccagghaṃ rājabhojanaṃ
Pāyesi khīraṃ sovaṇṇataṭṭakehi sasakkharaṃ.
145
Usabhe paṅgulānañca jīvikañca 25 sa dāpayī
Damiḷānantu pādāsi asse goṇe agaṇhataṃ.
146
Anāthā ye salajjā ca 26 te ca saṅgaṇhi so raho.
Asaṃgahīto dīpamhi natthi tena yathārahaṃ.
147
Dātabboti kathaṃ gunnamāhāro so vicintiya
Sasse khīragate'dāsi tesaṃ khettasahassake. 27
148
Kāḷavāpimhi so vārisampātaṃ kārayī thiraṃ.
Puññamevaṃvidhaṃ tassa appameyyaṃ bahuṃ kira. 28
149
Tassa putto tadā āsī yuvarājā divaṃgato;
Jāto senāpatikāle aparo atthi dārako
150
Taṃ rājā rājaputtehi bhīto rājāraho iti
Māretuṃ taṃ na sakkonti 29 vaḍḍhāpesi yathā tathā.
-----------
24.8. Rājā taṃ 25. Jīvikatthaṃ(?) 26.[A.]Salajjāva. 27.[E.]Sahassato
28.[A.]Bahū. 29.[E.] Māreyyuṃti.

[SL Page 282] [\x 282/] (
151
Arīhi nagare ruddhe pitaraṃ so kirekadā
Upasaṅkamma yācittha saṅgāmāvacaraṃ gajaṃ.
152
So dāpesi mahānāgaṃ ghoraṃ mārakarūpamaṃ,
Katahatthaṃ balaṃ ceva sabbāyudhavisāradaṃ.
153
Kāloyamiti mantvā so bandhitvā jūrikaṃ tadā
Kuñjaraṃ varamāruyha nikkhamma nagarā bahi
154
Viddhaṃsetvā bala sabbaṃ dujjayaṃ jayamaggahi.
Rājā dasvā pasanno taṃ senāpaccaṃ ca tassa'dā.
155
Eso'va kira gantvana sabalo desamuttaraṃ
Palāpesi sasenaṃ taṃ ādipādañca dappulaṃ.
156
Baddhavero tato'hosi dappuḷo tamhi sādhukaṃ 30
Mahāummārayuddhamhi disvā tamatikodhavā.
157
Sīghaṃ pesesi taṃ hantuṃ hatthimāruḷhamattanā;
Ovijjhiya palāpesi tamesa sakadantinā.
158
Disvā tamatisantuṭṭho aññesañca abhāvato
Rajjayoge, adā tassa uparājattamattano.
159
Evaṃ vīsativassāni dīpametaṃ subhuñjīya
Vipākaṃ puññakammassa bhuñjituṃva divaṃgato
160
Evaṃ anekehi nayehi laddhā
Janassa dukkhehi virūpakehi
Bhogā vinassanti khaṇena sabbe
Aho tahiṃ yeva ramanti bālā.

Iti sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Charājako nāma
Cacattāḷisatimo paricchedo.
---------

Sattacattāḷīsatimo paricchedo.

1 Accaye pituno rājā uparājā ahosi so
Samattho sattumittānaṃ kātuṃ niggahasaṃgahe.
2 Senā nāmāsi sappaññā mahesī tassa rājino.
Khuddaputtā 1 piyā'tīva rañño kalyāṇadassanā.
-----------
30. [A.] Sādhiyaṃ 1.[E.] Khuddā puttā.

[SL Page 283] [\x 283/] (
3 Adāsi yuvarājattaṃ jeṭṭhaputtassa attano,
Ādipāde'pare'kāsi rājinī pi ca dhītaro
4 Datvā ṭhānantaraṃ rājā tesaṃ tesaṃ yathārahaṃ
Janaṃ saṃgahavatthūhi saṃgahesi catuhipi.
5 Atha kenāpi so gantvā hetunā maṇihīrakaṃ
Vasanto kira, assosi paccanto kupito iti.
6 Tato senāpatiñceva jeṭṭhaputtañca attano
Gantvā sādhetha taṃ desamiti pesesi sajjukaṃ.
7 Tesu tatthopayātesu pisunā bhedacintakā
Vatvā yaṃ kiñci bhindiṃsu te ubho'pi narādhipe 2
8 Tato dve verino hutvā desaṃ gaṇhitu mārabhuṃ;
Rājā sutvā khaṇeneva dūratissamupāgami.
9 Te ubho'tattha ghātetvā tesaṃ sabbaṃ samādiya
Hantvā taṃpakkhiye sabbe pūḷatthinagaraṃ gamī.
10
Tadā rohaṇadesamhi bhogādhipatino suto
Dāṭhāsīvādipādassa mahindo nāma khattiyo
11
Pituno so'parajjhitvā rañño santikamāgamā.
Disvā rājāpi santuṭṭho taṃ saṅgaṇhi yathārahaṃ.
12
Tena mettiṃ thiraṃ kātuṃ dhītaraṃ devanāmikaṃ
Tassa datvāna pāhesi balaṃ rohaṇamevaso.
13
So gantvā rājasenāya maddāpetvāna rohaṇaṃ
Jambudīpaṃ palāpetvā pitaraṃ rohaṇaṃ labhi.
14
Mahāvihāre kāresi salākaggaṃ thīraṃ subhaṃ.
Bolakkhiyamunindassa 3 parihārāya dāpayī
15
Mahānāmavhayaṃ 4 gāmaṃ, pujayitvā yathābalaṃ
Vaḍḍhamānadumindassa jiṇṇaṃ gehañca kāriya
16
Rakkhaṇatthāya tassā'dā koṭṭhagāmaṃ 5 bahūdayaṃ 6
Nīlārāmassa pādāsi kāḷussaṃ nāma gāmakaṃ.
17
Loharūpassa pādāsi ārāmassañca gāmakaṃ.
Jiṇṇañca paṭisaṅkhāsi, paṭimāyo ca kārayi,
-----------
2.[E.] Narādhipā. 3.[A.E.] Kholakkhīya- 4.[E.] Mahāmagavbhayaṃ.
5.[E.] Koṭṭhāgāmaṃ 6.[E.] Bahudrayaṃ

[SL Page 284] [\x 284/] (
18
Pāsāde cetiye ceva vihāre va anappake.
Puḷatthinagare'kāsi vejjasālaṃ mahādayo:
19
Tathā paṇḍāviyañceva 7 bhogagāmasamāyutaṃ
Pīṭhasappīnamandhānaṃ sālāyo ca tahiṃ tahiṃ,
20
Potthakesu likhāpevo aṭṭe sammāvinicchite
Rājagehe ṭhapāpesi ukkoṭanabhayena so.
21
Nāgavaḍḍhananāmassa bhogagāme bahū adā.
Lekhepubbe na vāretvā 8 pāletvā pubbasāsanaṃ
22
Pitarā ca mahādānaṃ puññamaññampi vā kataṃ
Sabbaṃ tamavināsevo niccaṃ so rakkhi sādaro.
23
Mahesī ca mahārañño puññāni bahu kārayī
Kaṇṭakaṃ 9 cetiyaṃ kāsi devī cetiyapabbate.
24
Kāretvā jayasenañca pabbataṃ gāmikassa dā 10
Bhikkhusaṅghassa; sāgāmaṃ mahummāraṃ ca tassa'dā
25
Silāmeghavhayaṃ kavo bhikkhunīnamupassayaṃ
Silāmeghavhayedāsi bhikkhunīnañca paccaye 11.
26
Gāmā ye'suṃ purā kītā vihāre, tattha sā dhanaṃ
Datvā te me cayitvāna vihārasse'va dāpayī
27
Chādayitvā 12 mahārukkhe sabbe cetiyapabbate
Nānārāge dhaje ceva paṭākāyo ca pūjayī.
28
Pubbārāmakabhāgamhi 13 pāsādaṃ paṭisaṃkhari.
Ussānaviṭṭhiṃ dubbhogaṃ subhogaṃ tassa kārayī.
29
Vihāraṃ giribhaṇḍañca naṭṭhaṃ pākatikaṃ karī.
Bhogagāme ca dāpesi bhikkhūnaṃ tantivāsinaṃ.
30
Ambuyyānamhi āvāsaṃ katvā dappuḷapatabbataṃ
Bhikkhūnaṃ tisatassā'dā sampannacatupaccayaṃ.
31
Kāretvā nīlagallañca ārāmaṃ so manoramaṃ
Dakavāraṃ bahuppādaṃ tassa dāpesi kāriya.
32
Arikārivihāre ca paṭisaṅkhāsi jiṇṇakaṃ;
Salākaggañca pāsādaṃ apubbaññeva kārayī.
-----------
7. Paḍāviyaṃ ceva. 8. [D.S.E.] Nakāretvā 9.[S.] Katthakaṃ [E.] Katthakaṃ
10. [E.] Dāmiḷassa'dā 11. [E.S.D.] Bhikkhunīnamupassaye. 12. Chedayitvā
(Sabbesu), 13. [E.S.] Pucchārāmaka-.

[SL Page 285] [\x 285/] (
33
Vāhadīpe sa kāresi 14 senaggabodhipabbataṃ.
Dhammaṃ tīsu nikāyesu vācayittha bahussate.
34
Gaṇhāpesi ca bhikkhūnaṃ ayopattesu gaṇṭhike.
Puññanti vuttaṃ sabbaṃ so na kiñci paricajjayī.
35
Kulīnānamanāthānaṃ itthinaṃ'dā piḷandhanaṃ;
Bhojanaṃ bhojanatthinaṃ bahusodāsi rattiyaṃ.
36
Gunnaṃ sassāni pādāsi; kākādīnañca bhattakaṃ;
Taṇḍulañcakumārānaṃ madhuphāṇitasaṃyutaṃ.
37
Evaṃ puññāni katvāna narindo so sapāriso
Bhutvā pañcasu vassesu mediniṃ sampariccaji.
38 Tato tassa suto āsi sīhaḷānaṃ rathesabho
Sabbarūpaguṇopeto mahindo nāma khattiyo,
39
So dhammikasilāmegho iccā si dharaṇītale
Dhammadīpo dhammadhajo suddhadhammaparāyaṇo;
40
Pubbakehi narindehi kataṃ dhammapathānugaṃ
Sabbaṃ'kāsi ahāpetvā; adhammantu vivajjayī.
41
Rājā ratanapāsāde kātuṃ so navakammakaṃ
Sabbakālesu dāpesi geṭṭhumbadakavārakaṃ 15
42
Jiṇṇañca paṭisaṅkhāsi puññakammamakāsi ca.
Rajjaṃ katvāna catusu vassesu nidhanaṃ gato.
---------
43
Aggabodhi tato rājā chattaṃ ussāpayī pure
Kārento sabbasattānaṃ hitaṃ sukhamasesato.
44
Dhātupūjaṃ sa kāresi satthusabbaguṇārahaṃ
Pitāmahakatassā'pi sambuddhassa mahāmahaṃ.
45
Udayaggādibodhiñca pariveṇaṃ sa kārayī
Nāmaṃ gahetvā pituno attano ca narādhipo.
46
Sabhogaṃ pariveṇañca katvā taṃbhutanāmakaṃ 16
Sakācariyakassā'dā bhikkhūnaṃ tisatassa ca.
47
Rājasālāya 12 dāpesi cūḷavāpiyagāmakaṃ.
Gāmadvayañca dāpesi kāḷulamallavātake.
Makaṃ (?) 17.[A.] Rājā sālāya.

[SL Page 286] [\x 286/] (
48
Pavesaṃ vinivāresi uposathadinesu so
Macchamaṃsayurādīnaṃ antonagaramattano.
49
Bhikkhū vā cetiye vā so vanditvā nikkhamaṃ tato
Vālukā mā vinassantu iti pāde sudhovayī.
50
Yaṃ yaṃ sovaggiyaṃ kammaṃ kammaṃ nissaraṇāvahaṃ
Vatthuttaye pasanno so kammaṃ taṃ sabbamācari.
51
Mātupaṭṭhānanirato rattindivamahosi so;
Gantvā tassā upaṭṭhānaṃ pāto'va kira bhupati
52
Sīsaṃ telena makkhetvā ubbaṭṭetvāna jallikaṃ
Nakhe visutdhe katvāna nahāpetvāna sādaraṃ
53
Acchādevo navaṃ vatthaṃ sukhasamphassamattanā
Vatthaṃ chaḍḍhitamādāya pelletvā sayameva taṃ
54
Tassa toyena siñcitvā sīsaṃ samakuṭaṃ sakaṃ
Gandhamālāhi taṃ sammācetiyaṃ viya pūjiya 18
55
Namassitvāna tikkhattuṃ katvā taṃ so 19 padakkhiṇaṃ
Dāpetvā parisāya'ssā vatthādīni 20 yathāruciṃ
56
Sahattheneva bhojetvā bhojanaṃ taṃ mahārahaṃ
Bhuttāvasesaṃ bhuñjitvā samākiriya 21 matthake
57
Bhojetvā parisaṃ tassā rājabhojana muttamaṃ
Sajjetvā vāsagehañca sugandhaparivāsitaṃ
58
Sahatthā paññapetvāna sayanaṃ tattha sādhukaṃ
Pāde dhoviya makkhetvā gandhatelena saṇhakaṃ
59
Sambāhento nisīditvā katvā niddamupetakaṃ
Katvā padakkhiṇaṃ mañcaṃ tikkhattuṃ sādu vandiya
60
Ārakkhake niyojetvā dāse kammakare'pi ca
Tassā piṭṭhimakatvāna apakkammeva piṭṭhito
61
Ṭhatvā adassane ṭhāne tikkhattuṃ puna vandiya
Santuṭṭho tena kammena saranto taṃ punappunaṃ
62
Gehaṃ yāti; sa jivantaṃ 22 evameva upaṭṭhahi.
Ekadā dāsavādena vaditvā dāsamattano
-----------
18. [E.S.] Pūjayi. 19.[E.] Katvā tassā. 20.[A.] Vatthādīhi. 21.[E.] Saya
Mākiriya. 22.[E.] Sajīvaṃ taṃ.

[SL Page 287] [\x 287/] (
63
Tenattano kathāpesi khamāpetuṃ sayaṃ vaco.
Attānaṃ bhikkhusaṃghassa dāpayitvāna mātarā
64
Dhanamattagghanaṃ datvā bhujisso āsi buddhimā
Evaṃ puññaparo hutvā katvā dīpassa saṃgahaṃ
65
Ekādasahi vassehi devalokamupāgami.
---------
Tassā'nujo dappuḷo'tha rājā'hosi tadaccaye;
66 Sabbaṃ pubbakarājunaṃ cariyaṃ sosamācari.
Tadā mahindanāmassaputtā rohaṇasāmino
67
Pitarā nīhaṭā'gañchuṃ rājānaṃ mātulaṃ sakaṃ.
So te disvā pavattiṃ taṃ sutvā datvā mahābalaṃ
68
Pāhesi pitarā yuddhaṃ kātuṃ bandhūhite rato
Mahindopi tathābhāvaṃ viditvā rohaṇādhipo
69
Yuddhaṃ paṭipade yeva tesaṃ'kāsi mahābalo
Te ubho'pi palāyiṃsudatvā senāya nāyakaṃ.
70
Punāgantvā mahīpānaṃ sevamānā idhā'vasuṃ.
Pitāpi tena santuṭṭho aññena sakabandhūnā
71
Yujjhanto maraṇaṃ gañchi; ñāti so'pi mato kira.
Tadā'dā bhāgineyyassa rājā kittaggabodhino
72
Sabbarūpaguṇopetaṃ dhītaraṃ devanāmikaṃ.
So dappuḷaṃ ṭhapetvāna sevatthaṃ tassa rājino
73
Sayaṃ neṅgamādāya rohaṇaṃ samasupāgami.
Rohaṇādhipatī hutvā sabbākārasamappito
74
Puttadhītāhi vaḍḍhanto vāsaṃ tattheva kappayī.
Rājā'kāsi dumindassa gharaṃ jiṇṇaṃ navaṃ thiraṃ.
75
Sovaṇṇakhavitaṃ kammaṃ maṅgalena ca tassa so
Attano rājabhāvassa satthu pāramitāya ca
76
Sammānucchavikaṃ katvā mahāpūjaṃ pavattayī.
Jiṇṇaṃ kāresi pāsādaṃ hatthikucchivihārake
77
Vāhadīpassa ārāmaṃ 23 lāvārāvañca 24 pabbataṃ.
Vihāre jetanāme ca katvā sovaṇṇayaṃ muniṃ
78
Vaḍḍhetvā bodhigehamhi pūjaṃ'kāsi acintiyaṃ.
Anusaṃvaccharaṃ dīpe vatthadānaṃ pavattayi.
-----------
23.[A.] Kāresi. 24.[A.] Lāvārāmaṃ ca

[SL Page 288] [\x 288/] (
79
Mahāpāḷiñca vaḍḍhesi bhattaggamavalokayī 26.
Tulāhārañca dāpesi jiṇṇaṃ ca paṭīsaṅkhari.
80
Cārittaṃ pubbarājūnaṃ pālesimanavajjiyaṃ.
---------
Tassā'si vajiro nāma senāpati mahāmati
81
Kacchavālaṃ sa kāresi ārāmaṃ paṃsukūlinaṃ
Thūparāmamhi thūpassa gharaṃ chādesi sādhukaṃ
82
Iṭṭhikāhi suvaṇṇāhi; hematvāre va kārayī 27
Evaṃ soḷasavassāni katvā rajjaṃ narādhipo
83
Aagamā sabbasattānaṃ gantabbaṃ desameva so.
---------
Tasmiṃ rājini sampatte devalokaṃ tadā ahū
84
Aggabodhi sanāmo'tha āṇābheriṃ carāpayī
Pitā tassa sabhātussaputtaṃ mahindanāmakaṃ
85
Rajjatthaṃ sakaputtānaṃ ādipādaṃ na kārayī.
Ādaraṃ so sabandhūnaṃ kaṇiṭṭhānampi kātave
86
Asahanto palāyittha paratīraṃ samākulo. 28
Tesamāgamanaṃ sutvā pesayitvā mahābalaṃ
87
Kāretvā yuddhametehi sīsaṃ 29 tesaṃ sa gaṇhayī.
Nikāyesu vicāretvā kattabbaṃ sabbameva so
88
Dīpe'pi sakale' kāsi pāpāvāranivāraṇaṃ.
Bhikkhu cūlavihāresu 30 yāguṃ gaṇhanti sabbadā 31
89
Mahāvihāre; taṃ sutvā rājā nibbinnamānaso
Kaṇṭhapiṭṭhimahāgāmaṃ tathā yābālagāmakaṃ
90
Telagāmaṃ bahūdañca dakavāraṃ padāpiya
Yāguṃ gahetuṃ yojesi vihāresu'pi bhikkhavo;
91
Tato paṭṭhāya taṃ yāguṃ sabbe gaṇhiṃsu sādarā.
Dīpe bheriṃ carāpetvā sannipātiya yācake
92
Suvaṇṇaṃ so padāpesi yathicchaṃ divastayaṃ.
Evamādiṃ sa katvāna puññaṃ vassehi tīhi ca
-----------
26. [A.] Mavalokiya. 27.[E.] Chādayi. 28. Samātulo (?) 29.[A.] Hisaṃ,
30. [S.] Mūlavihāresu. 31.[E.] Osadhaṃ,

[SL Page 289] [\x 289/] (
93
Vatthuttayapasādassa phalaṃ passitumattano
Rājā dibbena yānena 32 gacchanto viya so mari.
94
Evaṃ aniccā vata sabbadehino 33
Sabbaccuno' pevamupenti maccuṃ
Pahāya tasmā bhavarāgajātaṃ
Budho subuddhī vibhave bhaveyya.

Iti sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Pañcarājako nāma
Sattacattāḷīsatimo paricchedo.
---------

Aṭṭhacattāḷīsatimo paricchedo.

1 Tato tassā'nujo seno chattaṃ ussāpayī pure
Piyaṃ'va puttaṃ passanto satte sabbe mahādhano. 2
Cariyaṃ pubbarājūnaṃ samācari yathābhataṃ;
Apubbaṃ'pi cavattesi cariyaṃ dhammasaṃhitaṃ.
3 Bhikkhūnaṃ bhikkhunīnañca ñātīnaṃ dīpavāsinaṃ
Macchānaṃ migapakkhīnaṃ kattabbaṃ sa samācari.
4 Mahindaṃ paratīraṃ so gataṃ yojiya mārayi.
Evaṃ so suvisodhesi rajja paccatthike'khile.
5 Mahādānaṃ pavattesi yācakānaṃ dhanesinaṃ,
Bhikkhūnaṃ brāhmaṇānañca manuññaṃ rājabhojanaṃ.
6 Ahesuṃ anujā tassa mahindo kassapo tathā
Udayo ti tayo; tesu mahindo yuvarājako
7 Hutvā tassānuvattanto sakkaccaṃ tamupaṭṭhahi.
Saṅghā nāmā'si rājassa bhariyā tassa rājinī.
8 Kīḷanatthaṃ samuddassa gate rājini paṭṭanaṃ
Udayo ādipādo so ohīno nagare tadā
9 Nālanāmaṃ gahetvāna dhītaraṃ mātulāniyā
Rakkhitaṃ rājarakkhāya puḷatthinagaraṃ agā.
10
Rājā tasmiṃ akujjhitvā sandhiṃ katvā akuppiyaṃ
Mahādīpādaṃ pesetvā tosetvā naṃ idhānayī.
-----------
32.[A.] Ñāṇena, 33.[E.] Sabbadehī
[SL Page 290] [\x 290/] (
11
Evaṃ samaggā te āsuṃ; tato paṭṭhāya khattiyā
Rakkhantā. Sāsanaṃ lokaṃ vasiṃsu susamāhitā.
12
Tato kenaci kālena paṇḍurājā mahābalo
Jambudīpā idhāgamma dīpaṃ gaṇhitumārahi.
13
Rājā suvo mahāsenaṃ pesayittha tadantikaṃ.
Amaccānaṃ vivādena laddhotāro narādhipo
14
Paṇḍurājā vināsento sabbaṃ taṃ desamuttaraṃ
Khandhāvāraṃ nivesesi mahātalitagāmake.1
15
Vasantā damiḷā ettha bahavo ye tahiṃ tahiṃ
Sabbe tampakkhiyā'hesuṃ; tato so balavā ahu.
16
Tattha gantvā mahāsenā rañño yujjhitumārahi.
Hatthikkhandhagato paṇḍurājāpi samupāvisi.
17
Aahū dāmiḷasenā sā passantī sāmino mukhaṃ
Sampannabalavussāhā tadatthe cattajīvitā.
18
Dīpasenā tu sāmīnamabhāvena nirussukā
Yujjhantī paribhinditvā palāyittha tato tato.
19
Ottharittha mahāsenā paṇḍurājassa taṅkhaṇe
Mārasenāva gacchantī vicuṇṇentī mahājanaṃ.
20
Rājā senāya bhintattaṃ sutvā sabbaṃ samādiya
Hatthasāraṃ puraṃ hitvā malayābhimukho gato.
21
Tato hatthiṃ samāruyha yuvarājā mahindako
Yujjhanto sakasenāya palātattaṃ 2 samekkhiya
22
"Ekena me na sakkā ve sabbe ete hi mārituṃ;
Etesaṃ na ca nīvānaṃ hatthesu maraṇaṃ sukhaṃ.
23
Tasmā varaṃ 3 me maraṇaṃ mayā eve" ti cintiya
Hatthikkhandhagato yeva jindi so sīsamattano.
24
Taṃ disvā bahavo sīse tattha chindiṃsu sevakā
Taṃ disvā dāmiḷīsenā haṭṭhatuṭṭhā pamodi sā.
25
Etaṃ 4 sabbaṃ samekkhitvā ādipādo sa kassapo
Turaṅgavaramāruyha susannaddho dhatāyudho
26
Vihāramupasaṅkamma abhayaṃ ekakova so
Tādisampi mahāsenaṃ ogāhetvā 5 vidārayi.
-----------
1.[E.] Mahātālitagāmake. 2.[E.] Palāyanaṃ. 3.[A.] Paraṃ. 4. [E.] Evaṃ.
5.[A.] Ogahetvā.

[SL Page 291] [\x 291/] (
27
Supaṇṇo viya gaṇhanto bhujaṅge salilālaye 5
So taṃ sabbaṃ nivattesi attānañca; sugopayī.
28
Asso ekova dissittha turaṅgāvalisannibho.
Aattano so janaṃ kañci apassanto'nugāminaṃ
29
Kiṃ me ekena verīnaṃ pūritena manorathaṃ?
Kālantarehaṃ jivanto pūressaṃ me manorathaṃ;
30
Tasmā gantuṃva yuttanti nipphoṭetvā 6 mahābalaṃ
Nibbhayo'va mahāyodho koṇḍivātamupāgami.
31
Paṇḍurājamahāsenā aaggahesi tato puraṃ.
Sīsaṃ taṃ yuvarājassa paṇḍurājassa dassayuṃ.
32
So taṃ disvāva jhāpetvā rājūnaṃ paṇḍudesinaṃ 7
Sabbamāḷāhane kiccaṃ tassa kātuṃ niyojayī.
33
Sabbaṃ sāraṃ harāpesi bhaṇḍāgāramhi rājino
Agaṇhittha gahetabbaṃ vihāre nagare'pi ca
34
Pāsāde ratane sabbe, sovaṇṇaṃ satthubimbakaṃ,
Silāmayamunindassa cakkhubhutamaṇidvayaṃ;
35
Tathā sovaṇṇapaṭṭe ca thūpārāmamhi cetiye;
Suvaṇṇapaṭimāyo ca vihāresu tahiṃ tahiṃ
36
Sabbaṃ gahetvā nissāraṃ laṅkādīpamakāsi so.
Chaḍḍhayittha 8 puraṃ rammaṃ yakkhabhakkhitarūpakaṃ.
37
Rājā'pi rakkhaṃ datvāna mahāmagge tahiṃ tahiṃ
Gaṅgādvayamukhe vāsaṃ kappesi parisaṅkito.
38
Paṇḍurājā tato sandhiṃ kātuṃ sīhaḷasāminā
Amacce tattha pesesi; disvā te sīhaḷādhipo
39
Suṇitvā sāsanaṃ tesaṃ sabbaṃ taṃ sampaṭicchiya
Dūtānaṃ kārayitvāna yathākāmena saṃgahaṃ
40
Hatthidvayaṃ sa datvāna sabbamābharaṇampi ca
Tassa pesesi dūte so attano'pi hitāvahe 9
41
Paṇḍurājāsi taṃ sabbaṃ disvā santuṭṭhamānaso
Niyyātetvāna dūtānaṃ tadaheva mahāpuraṃ
-----------
5.[E.] Salilālayaṃ. 6.[S.D.] Nippoṭhetvā. 7.[E.] Desitaṃ.
8.[E.] Chaḍḍayitvā. 9. Hitavaho (sabbattha).

[SL Page 292] [\x 292/] (
42
Nikkhamitvā purā gantvā 10 na cireneva paṭṭanaṃ
Tattha āruyha nāvaṃ so sakaṃ desamupāgami.
43
Tato āgamma nagaraṃ silāmegho mahīpati
Yathāṭhāne ṭhapetvāna dīpaṃ vasi samāhito.
44
Bhātaraṃ dutiyaṃ katvā udayaṃ nāma khattiyaṃ
Mahādipādaṃ tassādā bhogatthaṃ dakkhiṇaṃ disaṃ.
45
So pi kho na cirenava katvā puññaṃ yathārahaṃ
Rogenekena samphuṭṭho paviṭṭho maccuno mukhaṃ.
46
Kassapo ādipādo'pi puḷatthinagare vasaṃ
Yojetvā 11 paṇḍurājena ahosi kira mārito.
---------
47
Tadā kassapanāmassa puttā āsuṃ mahārahā
Ādipādassa cattāro dhanaññakkhaṇasañgñutā.
48
Yo 12 tesaṃ sabbapaṭhamo seno nāma kumārako
Sūro vīro mahussāho rājabhārakkhamo samo,
49
Rājā mahādipādattaṃ tassa datvā yathāvidhiṃ
Bhogatthaṃ dakkhiṇaṃ desaṃ savāhanamupādisi.
50
Rohaṇadhipatissā'suṃ puttā kittaggabodhino
Cattāro, dhītaro tisso dassaneyyā manoramā.
51
Tadā jeṭṭhasutaṃ tassa mahindaṃ nāma khattiyaṃ
Pitucchā mārayitvāna desaṃ gaṇhi sasādhanaṃ.
52
Bhātaro te tayo tasmiṃ saṃruṭṭhā bhātughātane 13
Ādāya bhaginī tisso rañño santikamāgamuṃ.
53
Rājā'pi disvā te'tīva mamāyanto dayāluko 14
Sabbe devakumāreva sukhaṃ vaḍḍhesi pemavā.
54
Tato kassapanāmaṃ so tesaṃ jeṭṭhaṃ narissaro
Desaṃ taṃ gaṇha yāhīti datvā balamapesayī.
55
So'pi gantvāna taṃ hantvā rohaṇaṃ kasiṇampi taṃ
Katvā hatthagataṃ tattha vasittha nirupaddavo.
56
Atha so bhātaro dve'pi senañca udayaṃ tathā
Pakkositvāna bhājetvā desaṃ tehi sahāvasi.
-----------
10.[S.] Tamhā. 11.[A.] Yodhento. 12.[E.] So. 13.[E.]Bhātughātake.
14.[E.S.]Dayāmukho.
[SL Page 293] [\x 293/] (
57
Rājā tā sādhu vaḍḍhetvā vayappattāsu tīsu so
Rājakaññasu dhaññāsu devaccharasurūpisu
58
Ṭhapetvā rājinīṭhāne uparājassa dāpayī
Saṅghanāmaṃ, mahābhogaṃ datvā rajjasarikkhakaṃ.
59
Kaṇiṭṭho uparājassa 15 mahindo nāma bhātuko atthi sabbaguṇopeto sabbasatthavisārado.
60
Tassā'dāsi duve rājā rājakaññā manoharā
Tissavahaṃ kittanāmaṃ dva datvā bhogaṃ yathāruciṃ.
61
Evaṃ karonto ñātīnaṃ saṃgahaṃ so yathārahaṃ
Ārādhento ca dānādisaṅgahehi mahājanaṃ
62
Rājā dasahi rājūnaṃ dhammehi samupāgato
Samācaranto puññāni paribhuñjittha mediniṃ.
63
Paṃsukūlikabhikkhūnaṃ katvā'riṭṭhamhi pabbate
Mahābhogaṃ adārāmaṃ nimmitaṃ viya iddhiyā;
64
Parihārañca 16 tassā'dā rājārahamasesato
Ārāmike va bahavo dāse kammakarepi ca.
65
Pāsādaṃ sova kāresi vihāre jetanāmake
Anekabhumiṃ bhumindo buddhabhumigatāsayo.
66
Vaḍḍhetvā tattha kāretvā sabbasovaṇṇayaṃ jinaṃ
Saṇṭhapetvā mahābhogaṃ vasāpesi ca bhikkhavo.
67
Mahādipariveṇamhi dāresi sumanoharaṃ
Pāsādamaggisandaḍḍhaṃ tasmiññeva vihārake.
68
Katvā vīraṅkurārāmaṃ vihāre abhayuttare
Mahāsaṅghikabhikkhūnaṃ theriyānañca dāpayī.
69
Pubbārāmañca kāresi sampannacatupaccayaṃ
Saddhiṃ so saṅaghanāmāya deviyā pi ca attano.
70 Mahāvihāre tāye'va saddhiṃ kāresi bhumipo
Aāvāsaṃ saṅghasenavhaṃ mahābhogaṃ mahāmati.
71
Kāretvā sabbasovaṇṇaṃ kesadhātukaraṇḍakaṃ
Mahāpūjaṃ pavattesi rajjaṃ vissajji uttamo. 17
-----------
15.[A.] Uparājāpi. 16.[E.] Parihāraṃsa 17.[E.] Vissajjiyattano (?).

[SL Page 294] [\x 294/] (
72
Cetiyassa girissā'dā kāṇavāpiṃ bahūdayaṃ 18
Bhikkhūnaṃ dīpavāsīnaṃ dāpesi ca ticīvaraṃ
73
Puḷatthinagare'kāsi vāpiyo 19 thusavāpiyā;
Senaggabodhimāvāsaṃ gāmārāmikasaññutaṃ;
74
Tasmiññeva ca kāresi mahāpāḷiṃ subhojanaṃ;
Mahāpāḷiñca sabbesaṃ mahānettamhi pabbate.
75
Vejjasālampi kāresi sagarassa ca pacchime.
Anāthānaṃ pavattesi yāgudānaṃ sakhajjakaṃ.
76
Paṃsukūlikabhikkhūnaṃ paccekañca mahānasaṃ
Katvā dāpesi sakkaccaṃ niccaṃ bhojanamuttamo
77
Hutvā mahādipādo'yaṃ kappūrapariveṇake
Uttarāḷhe ca kāresi paricchede sanāmake.
78
Tulābhārañca pādāsi tikkhattuṃ so mahādhano;
Puññamaññampi so'kāsi rājā nānappakārakaṃ.
79
Saṅghanāmāpi taṃdevī uttaramhi vihārake
Katvā mahindasenavhāvāsaṃ 20 vāsesi bhikkhavo.
80
Āraddho dappulavhassa kāle rājassa dhīmato
Mahādevena so āsi rammo dappulapabbato;
81
Dārukassapanāmena tathā kassaparājikaṃ, 21
Ubho pi te vippakate rājā sova samāpayī.
82
Bhaddo senāpatī tassa bhaddasenāpati'vhayaṃ
Pariveṇampi kāresi dāsabhogasamāyutaṃ.
83
Uttaro ca amacco'kā vihāre abhayuttare
Vāsa muttarasenavhaṃ rammamuttarapaccayaṃ.
84
Vajiro nāma tatthevāvāsaṃ 22 vajirasenakaṃ
Kāsi; rakkhasanāmo cā'vāsaṃ rakkhasanāmakaṃ.
85
Tato vīsativassesu puḷatthinagare vasaṃ
Paṇḍurājakataṃ kāraṃ saranto sāradassano
86
Dadanto viya senassa sūrassāvasarañca so
Pahāya dīpaṃ dīpo'va mahāvātabhato gato.
-----------
18.[E.] Bahuduyaṃ. 19.[E.] Vāpiyā 20. [E.S.] Se navhaṃ vāsaṃ
21. Rājakaṃ. 22. [E.] Tattheva vāsaṃ.

[SL Page 295] [\x 295/] (
87
Bhogā aniccā saha jivitena
Paheva te bandhujanā sahāyā;
Narādhipaṃ passatha ekameva
Samāgataṃ maccumukhaṃ sughoraṃ.

Iti sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Ekarājako nāma
Aṭṭhacattāḷīsatimo paricchedo.
---------

Ekūnapaññāsatimo paricchedo.

1 Evaṃ tasmiṃ mate tassa kattabbaṃ sādhu kāriya
Mahādipādo senavehā ādāya balavāhanaṃ
2 Āgamma nagaraṃ rājā ahosi dharaṇītale.
Ādikappamhi rājūnaṃ dassento cariyaṃ viya
3 Saddho mahādhano sūro muttavāgī 1 nirālayo
Yācayogo mahābhogo sampannabalavāhano
4 Kittiyā'malabhutāya, tathā tejoguṇena ca
Sannipātaṃca so candasuriyānaṃ nidassayī.
5 Asaṅkiṇṇaguṇākiṇṇo suviciṇṇaguṇāguṇo
Nitthiṇṇapāpo nibbiṇnasaṃsāro sāradassano.
6 Bhariyā tassa yā āsi saṅghā taṃ so'bhisevayī
Mahesibhāve vadavona parihāraṃ yathābhataṃ, 7
Mahindaṃ nāma sappaññaṃ kaṇiṭṭhaṃ bhātaraṃ sakaṃ
Datvā dakkhiṇabhāgaṃ so oparajje'bhisevayī.
8 Antopure'parajjhitvā so raññā avadhārite
Saputtadāro vuṭṭhāya aññāto malayaṃ agā.
9 Uppajjittha tadā putto rañño saṅghāya deviyā
Dassento'va panādassa kumārarūpamattano 2
10
Rājā taṃ jātamattaṃ'va disvā santuṭṭhamānaso
Siddhatthaṃ lumbinījātaṃ rājā suddhodano viya
11
Dhaññapuññaguṇupeto ṭhapetvā dīpamekakaṃ
Jambudīpe'pi kasiṇe rajjayoggo'ti me suto
-----------
1.[E.] Muttacāgo. 2.[A.] Kumāraṃrūpa-

[SL Page 296] [\x 296/] (
12
Nāmadānadine yeva parihārena sabbaso
Oparajjebhisiñcitvā dakkhiṇaṃ desamassa'dā.
13
Yuvarājā'pi malaye vasanto'va mahīpatiṃ
Ārādhetvā upāyena anuññāto sabhātarā
14
Nikāyattayavāsīhi saddhiṃ bhikkhūhi āgato
Disvā rājānametthava sandhiṃ'kāsi akuppiyaṃ.
15
Yā tassa yuvarājassa bhariyā tissanāmikā
Rājinī sā vijāyittha dhītaraṃ saṅghanāmikaṃ.
16
Kittināmā'parā yā ca bhariyā sāpi kho pana
Vijāyi putte cattāro tathā ekañca dhītaraṃ.
17
Tadā rājā'pi cintetvā evaṃ sati kaṇiṭṭhako
Nissaṅko mayi hotīti sammā mantīhi mantiya
18
Dhītaraṃ yuvarājassa surūpiṃ saṅghanāmikaṃ
Kassapassa'ttaputtassa vivāhaṃ kārayi budho.
19
Dakkhiṇaṃ desamasseva kaṇiṭṭhassa sa dāpayī.
Rājaputtassa pādāsi paccekaṃ bhogamattano
20
Rajjamhi 3 sabbaṃ tasseva paribhogāya dāpayi.
Kevalantu vicāresi dīpaṃ dīpahitāvaho
21
Tesaṃ saṃvāsamanvāya ubhinnaṃ puññakamminaṃ
Dhaññapuññaguṇupetā vijātā puttadhitaro.
22
Katvā sabbopahārena dāṭhādhātumahāmahaṃ
Āruyha varapāsādaṃ ratanavhaṃ mahīpati
23
Tadā sovaṇṇayassāpi sambuddhassa purā dhītaṃ
Suññaṃ pīṭhaṃ sayaṃ 4 disvā "kasmā eva"nti saṃvadi. 5
24
Tato amaccā āhaṃsu "na jānāsi mahīpati,
Mahāpitunarindassa kāle tava narissara,
25
Paṇḍurājā idhāgamma dīpametaṃ vināsiya
Sabbaṃ sāragataṃ dīpe samādāya gato" iti.
26
Taṃ sutvā lajjito rājā sayaṃ viya parājito
Tadaheva niyojesi amacce balasaṅgahe
27
Tadā'va kira āgañchi paṇḍurājakumārako
Paribhuto sarājena rajjatthaṃ katanicchayo.
-----------
3.[A.] Rajjampi. 4. Sa taṃ (sabbesu) 5.[E.] Tiyāvadi.

[SL Page 297] [\x 297/] (
28
Rājā disvā'tisantuṭṭho kattabbaṃ tassa kāriya
Mahātitthamupāgamma paṭṭanaṃ, vasamatra so
29
Mahantaṃ balakāyañca tassopakaraṇāni ca
Anūnaṃ paṭiyādevo devasenaṃva sajjitaṃ
30
Paṇḍurājakumārena saddhiṃ senāpatiṃ sakaṃ
"Gantvā taṃ paṇḍurājānaṃ gantvā nītamito purā.
31
Ratanaṃ sabbamādāya, datvā rajjaṃ imassa ca
Na cireneva ehī"ti uyyojesi mahāyaso,
32
So'pi evaṃ karomīti paṭissuvo mahīpatiṃ
Vanditvā balamādāya nāvamāruyha taṃ khaṇe
33
Paratīraṃ tato gantvā saṃvūḷhabalavāhano
Vināsayanto paccantaṃ vāresi madhuraṃ pura.
34
Dvārāni pidahitvāna pacchindittha gatāgataṃ
Tato aggiṃ khipāpesi gopuraṭṭālakoṭṭhake.
35
Evaṃ sīhaḷasenāya paviṭṭhāya sakaṃ puraṃ
Sabbaṃ vilumpamānāya senaṅgaṃ ghātayantiyaṃ
36
Paṇḍurājā nisamme'taṃ samādāya sakaṃ balaṃ
Vegasā taṃ samāgamma yuddhaṃ kātuṃ samārabhi.
37
Asampuṇṇabalattā so viddho sallena bhupati
Hatthikkhandhagato yeva vihāya puramattano
38
Palāyitvā gataṭṭhāne 6 jivitaṃ nijamossaji.
Bhariyā ca'ssa tenāsi sampattā jivitakkhayaṃ.
39
Tato sīhaḷasenā sā paviṭṭhā nibbhayā puraṃ
Tattha sabbaṃ vilumpittha devā'surapuraṃ yathā.
40
Senāpati tato rājagehe bhaṇḍaṃ samekkhiya
Dīpānītamimamhā ca tatraṭṭhañca mahārahaṃ
41
Sāraṃ sabbaṃ samādāya dese ca nagare ṭhitaṃ
Katvā issariyaṃ tattha vase vattiya attano
42
Paṇḍurājakumāraṃ tu tattha rajje'bhisiñciya
Kāretvā parihārañca desaṃ tassa samappiya
43
Yathāruciṃ gahevona hatthi - asse nare'pi ca
Tattha tattha yathākāmaṃ vasanto akutobhayo
-----------
6. [A.E.] Gato'ṭṭhāne.

[SL Page 298] [\x 298/] (
44
Samuddataṭamāgamma ṭhatvā tattha yathāsukhaṃ
Kīḷanto viya nāvaṃ so samāruyha visārado
45
Mahātitthamupāgamma vanditvā dharaṇīpatiṃ
Taṃ sāsanaṃ nivedetvā sāraṃ dasseyi āhaṭaṃ.
46
Rājā sādhu'ti vatvāna kāretvā tassa saṅgahaṃ
Saddhiṃ senāya āgantvā pahaṭṭhāya sakaṃ puraṃ
47
Jayapānaṃ pivitvāna kavo vijayamaṅgalaṃ
Mahācāgaṃ pavattetvā yācakānaṃ yathāruciṃ
48
Sabbaṃ pākatikaṃ'kāsi sāraṃ dīpe nirālayo.
Sovaṇṇapaṭimāyo ca yathāṭhāne ṭhapāpayi. 7
49
Suññaṃ ratanapāsāde pīṭhaṃ pūresi satthuno.
Kāsi rakkhāvidhānena nibbhayaṃ dharaṇītalaṃ.
50
Tatato paṭṭhāya dīpaṃ so arīnaṃ duppadhaṃsiyaṃ
Katvā vaḍḍhesi bhogehi uttarādikuruṃ viya.
51
Khinnā pubbassa rājassa kāle dipamhi pāṇino
Nibbutā taṃ samāgamma 8 ghammā viya valāhakā
---------
52
Tassa vīsatime vasse vihāre abhayuttare
Nikkhamitvā gatāhesuṃ 9 paṃsukūlikabhikkhavo.
53
Yuvarājā mahindo so dumarājassa satthuno
Kārāpayi gharaṃ rammaṃ dassaneyyaṃ manoramaṃ.
54
Bodhigehaṃ karontā taṃ disvā vaḍḍhakino tadā
Vaṃsena sākhaṃ āhacca bhijjantaṃ 10 carabodhiyā
55
Kinnu kātabbametthā'ti yuvarājaṃ nivedayuṃ.
So taṃ samupasaṃkamma mahāpūjāya pujiya
56
"Sace satthā hitatthāya sambhito sabbapāṇinaṃ
Laṇḍuṃ 11 puññassa'nagghassa gharassa karaṇeni'dha
57
Sākhā gacchatu uddhaṃva, kātuṃ sakkā yathā gharaṃ"
Evamārādhayitvāna vanditvā sagharaṃ gato.
58
Tadā sākhā dumindassa rattiyaṃ uddhamanuggami.
Tato kammakarā sabbaṃ ārocesuṃ sasāmino.
-----------
7.[A.] Ṭhapāpiya. 8.[E.] Santimāgamma 9.[E.S.] Gaṇāhesuṃ.
10.[E.]Bhindantaṃ 11. Lābhī. (Sabbesu.)

[SL Page 299] [\x 299/] (
59
Yuvarājā'tisantuṭṭho bhāturaññño nivediya
Mahāpūjāya pūjesi vissajjiya bahuṃ dhanaṃ.
60
Tathā mahindasenavhaṃ pariveṇañca kāriya
Saṅghassā'dā sabhogaṃ so puññāna'ññāni cāviṇi.
61
Adā saparisaṃ bhattaṃ 12 vatthaṃ chattamupāhanaṃ,
Tathā gamiyabhattañca nahānañca sabhattakaṃ.
62
Evaṃ khuddānukhuddāni katvā puññāni so vibhu
Rañño tettiṃsavassamhi yathākammamupāgami.
63
Atha rājā mate tasmiṃ kaṇiṭṭhamudayaṃ sakaṃ
Tassa ṭhāne ṭhapetvāna sabbaṃ tasseva tassa'dā.
64
Tulābhārassa dānena dīnānāthe sa tappayi.
Dhammakammena sodhesi nikāyattayamekato.
65
Soṇṇathālisahassaṃ so muttāhi paripūriya
Ṭhapetvā maṇimekekaṃ tassopari mahārahaṃ
66
Brāhmaṇānaṃ sahassassa suddh[X]gña[X] ratnabhājane
Bhojetvā khīrapāyāsaṃ dāpetvā hemasuttakaṃ
67
Tathā navehi vatthehi acchādevo yathāruciṃ
Santappesi mahantena parihārena puññavā.
68
Bhikkhūnaṃ dīpavāsīnaṃ adāsi ca ticīvaraṃ.
Adā sabbāsamitthīnaṃ catthañca sumanoharaṃ.
69
Kāretvā lohapāsādaṃ vejayantasarikkhakaṃ
Vaḍḍhesi paṭimaṃ tattha suvaṇṇaghanakoṭṭimaṃ.
70
Sutvā uposathāgārabhāvaṃ sabbamahesinaṃ
Tucgño'yaṃ neva hotuti vāsaṃ saṅghassa taṃ akā.
71
Bhogagāme ca tassā'dā rakkhake ca niyojayī.
Bhikkhū dvattiṃsamattā hi 13 vasantuti niyāmayi.
---------
72
Gaṅgāya mariyādaṃ so kāresi maṇimekhalaṃ;
Toyaniddhamanañcā'kā maṇihīrakavāpiyā.
73
Kaṭṭhantanagare ceva kāṇavāpiñca bandhayī.
Vejjasālañca kāresi cetiyamhi girimhi so.
74
Buddhagāmavihārañca vihāraṃ mahiyaṅgaṇaṃ
Kuṭatissavihārañca bhogagāmena vaḍḍhayī.
-----------
12.[E.A.] Saparisambhatattaṃ. 13.[E.] Dvattiṃsamatattāni. [SL Page 300] [\x 300/] (
75
Maṇḍalassa girissā'dā vihārassa sa gāmake 14
Uttarāḷhe va kāresi pāsādaṃ pariveṇake
76
Mahāsenassa buddhassa gāmaṃ datvāna rakkhake
Dāsi; sobbhavihāre ca kāresi paṭimāgharaṃ.
77
Bodhisatte ca vaḍḍhesi pāsāde maṇimekhale.
Silāmayamunindassa jiṇṇagehampi kārayī.
78
Rājataṃ 15 bodhisattañca sagharaṃ tattha sandahi.
Ālavālaṃ dumindassa bandhitvā'kā mahāmahaṃ.
79
Likhitvā hemapaṭṭamhi sabbaṃ ratanasuttakaṃ
Mahāpūjamakā tassa; abhidhammaṃ kathāpayī.
80
Ānandapaṭimaṃ netvā puraṃ katvā padakkhiṇaṃ
Parittaṃ bhikkhusaṃghena bhaṇāpetvā yathāvidhiṃ
81
Parittodakasekena janaṃ katvā nirāturaṃ
Rājā rogabhayaṃ pevaṃ nīharittha sadesato
82
Abhisekaṃ gahetvāna hemavālukacetiye
Anusaṃvaccharaṃ kātuṃ taṃ cārittaṃ likhāpayi.
83 Adā māsassa catusu uposathadinesu so
Catunnañca sahassānaṃ vatthadānaṃ sabhattakaṃ.
84
Vesākhakīḷaṃ kīḷittha saddhiṃ duggatakehi so
Annapānañca vatthañca tesaṃ datvā yathāruciṃ
85
Bhikkhusaṅghassa dīpamhi niccadānaṃ pavattayī;
Santappesi ca dānena kapaṇaddhikavaṇibbake.
86
Tassa rañño mahesī va saṅghanāmā akārayī.
Pabbataṃ saṅghasenavhaṃ sabhogamahayuttare.
87
Nīlacūḷāmaṇiñcākā silāmayamahesino.
Pūjaṃ sabbopahārehi'kāsi satthussa sabbadā.
88
Tassa senāpatī cā'kā senasenāpativhayaṃ
Pariveṇaṃ mahābhogaṃ sūro tuṭṭhakanāmako.
89
Evaṃ sapariso katvā so puññāni mahāyaso
Pañcatiṃsatime vasse devalokamupāgami.
---------
90
Tato tassā'nujo āsi udayo nāma khattiyo
Rājā sabbappayogehi hitesī dīpavāsinaṃ
-----------
14.[E.A.] Sagāmake. 15. [E.A.] Rājā taṃ.

[SL Page 301] [\x 301/] (
91
Hutvāna so sayaṃ rājā kaṇiṭṭhaṃ sakabhātaraṃ 16
Mahādipādaṭṭhānamhi ṭhapi kassapanāmakaṃ.
92
Rājā cintiya ñātīnaṃ kātabbo saṅgaho iti
Evaṃ kassapanāmassa bhātuputtassa dhītaraṃ
93
Yuvarājassa tassā'kā bhariyaṃ senanāmikaṃ.
Dhāresi ca sayaṃ rājā aparaṃ tissasavhayaṃ.
94
Mahindassuparājassa rājadhītāya kittiyā
Putto kittaggabodhīti ādipādo vibuddhiko
95
Coro hutvā mahārañño nikkhamitvāna rattiyaṃ
Eko aññātavesena samupāgamma rohaṇaṃ
96
Janaṃ hatthagataṃ katvā desaṃ sabbaṃ vināsiya
Ghātāpayittha tatraṭṭhaṃ so taṃ mātulamattano.
97
Taṃ sutvā dharaṇīpālo tasmiṃ'tīva pakuppiya
Ānetuṃ tamupāyaṃ so gavesanto tathā tathā
98
Bhātuputtaṃ tamāhūya yuvarājaṃ sa 17 kassapaṃ
Āmantesi "mahāpuñña, sahāyo hohi me" iti.
99
"Kimme kattabba' miccāha; paccāha dharaṇīpati
"Putto tava mahindo so vuddhippatto mahābalo
100
Lābhī rohaṇadesassa mātito pitito'pi ca;
Sūro sabbasaho vīro kusalo katupāsano
101
Saṅgāmayoggo matimā nipuṇo nayakovido;
Taṃ pesetvā nayissāma pāpaṃ mātulaghātakaṃ"
102
Taṃ sutvā vacanaṃ rañño kassapo bhāsi sādaro:
"Deva, devena vutto'haṃ gaccheyyaṃ; kinnu me suto
103
Vaṃso me pālito hoti, pasādo ca tavādhipa; 18
Tasmā kālamahāpetvā yaṃ icchaji tathā kuru."
104
Sutvā atīva santuṭṭho narindo tassa taṃ vaco
Mahantaṃ balakāyaṃ so sabbaso paṭiyādiya 19
105
Mahatā parihārena namahindaṃ rājapotakaṃ
Rakkhituṃ taṃ niyojetvā vajiraggañcanāyakaṃ
106
Tucchaṃ viya puraṃ katvā sabbañca balavāhanaṃ
Sabbopakaraṇaṃ ceva anūnaṃ tassa dāpiya
-----------
16.[A.] Sakabhātujaṃ. 17.[A.] Yuvarājassa. 18.[S.] Narādhipa. 19.[A.] Paṭipādiya.

[SL Page 302] [\x 302/] (
107
Sayaṃ tamanugacchanto padasā'va narissaro
Uyyojesi "mahāpuñña, gaccha rakkhāti mediniṃ."
108
Mahindo so mahindo'va devasenāpurakkhato
Gacchanto suvirocittha devāsuramahāhavaṃ.
109
So gantvā na cirenava guttasālamupāgami.
Tato jānapadā sabbe maṇḍalīkā ca raṭṭhiyā
110
Tena namātulaghātena pāpakena upaddutā
Gantvā taṃ parivāresuṃ "laddho no sāmiko" iti.
111
Patanto so'pi kho coro ṭhito'va girimaṇḍale
Sabbaṃ hatthagataṃ katvā rājabhaṇḍaṃ mahagghiyaṃ
112
Hatthi asse ca ādāya gantvā malayamāruhi.
Mahindasenā ghātentī tassa senaṃ tahiṃ tahiṃ
113
Padānupadamisse'va gacchantī hatthi-assake
Disvā malayapādamhi gahetvā ettha so" iti
114
Tattha pāvisi namaddantī sabbaṃ malayakānanaṃ,
Nadiyo pallale ceva karontī maggasādise.
115
Bālakova 20 janaṃ disvā sabbaṃ ratanamanattano
Kodhābhibhuto jaḍḍesi nadīsobbhataṭādisu.
116
Ekakova nilīyittha vane pabbatakandare.
Gavesanto jano disvā tamaggahi narādhamaṃ.
117
Tamādāyā'tituṭṭho so jano āgamma sajjukaṃ
Mahindamupadassesi nisinnaṃ guttasālake.
118
So taṃ disvā hasitvāna "bhutto kiṃ rohaṇo" iti
Nāyakassa niyātetvā vajiraggassa rājino
119
Sayaṃ senaṃ samādāya mahāgāmamupāgato,
Rohaṇādhipatī hutvā karonteṃ lokasaṅgahaṃ
120
Janaṃ pākatikaṃ katvā bālakena vibādhitaṃ
Sāsanañca yathāṭhāne ṭhapetvā tena nāsitaṃ
121
Pupphārāme phalārāme kārayitvā tahiṃ tahiṃ
Vāpiyo'pi ca gaṇhitvā bandhāpetvā mahānadiṃ
122
Sabbattha sulabhaṃ katvā saṅghassa catupaccayaṃ
Duṭṭhe ca paṭibāhetvā maṇḍalīke ca raṭṭhiye
-----------
20.[E.] Bālako ca.

[SL Page 303] [\x 303/] (
123
Core ca parisodhetvā katvā vigatakaṇṭakaṃ
Tosayanto'khilaṃ lokaṃ cāgabhogasamappito
124
Upāsanīyo viññūhi, sevanīyo dhanatthihi,
Kapprukkhupamo sabbayācakānaṃ hitāvaho,
125
Hitvā dubbinayaṃ dese pubbakehi pavattitaṃ
Samācaranto dhammañca vāsaṃ tattheva kappayī.
---------
126
Ādipādaṃ gahetvāna vajiraggo'pi nāyako
Anurādhamupāgamma rājānamabhidassayī.
127
Rājā pi disvā taṃ kuddho khippaṃ pakkhippa cārake
Rakkhāvaraṇamassā'dā viheṭhesi ca sabbaso.
128
Adāsi ca tulābhāraṃ tikkhattuṃ so mahāyaso.
Thūpāramamhi thūpañca hemapaṭṭena chādayī.
129
Katvā tattheva pāsādaṃ bhikkhusaṃghaṃ nivāsiya
Vihāre nagare ceva paṭisaṅkhāsi jiṇṇakaṃ.
130
Kadambanadiyā'kāsi nijjharaṃ thirabandhanaṃ
Mariyādaṃ pavaḍḍhesi vāpiyaṃ so mayettiyaṃ;
131
Tattha niddhamanaṃ cā'kā. Anuvassampi bhumipo
Cīvaratthaṃ suvatthāni susaṇhāni ca dāpayī.
132
Dubbhikkhe dānasālāyo kāretvā sabbapāṇinaṃ
Mahādānaṃ pavattesi mahāpāḷiṃ ca vaḍḍhayī.
133
Dadhibhattañca dāpesi nikāyattayavāsinaṃ;
Niccaṃ duggatabhattañca yāguṃ ceva sakhajjakaṃ.
134
Evamādīni puññāni katvā sovaggiyāni so
Ekādasahi vassehi gato devasahavyataṃ.
135
Tassekādasavassesu vissaṭṭhaṃ soṇṇameva tu
Ahū satasahassānaṃ tayodasahi sammitaṃ.
136
Sudujjayaṃ paṇḍunarādhirāja
Meko paro rohaṇamuggaduggaṃ
Katvā'pi ete savase narindā
Sayaṃvasaṃ maccumupāgamiṃsu.

Iti sujanappāsādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Rājadvayadīpano nāma ekūnapaññāsatimo paricchedo.
-----------

[SL Page 304] [\x 304/] (

Paññāsatimo paricchedo.

1 Tato rajje patiṭṭhāya kassapo dakkhiṇaṃ disaṃ
Adā kassapanāmassa yuvarājassa dhīmato
2 Aggāhisekaṃ dāpesi yuvarājassa dhītuyā
Rājakaññāya tissāya bhariyāye'va attano.
3 Yācakānañca sippīnaṃ āgatānaṃ tato tato
Dānaṃ daṇḍissaraṃ nāma sadā dāpesi bhupati.
4 Ādipādo mahindo so vasanto rohaṇe tadā
Gahetuṃ rājino raṭṭhamādāya balamāgato.
5 Taṃ sutvā kupito rājā balaṃ pesesi attano
Yujjhitvā taṃ parājesi mahindo so mahābhaṭo.
6 Tato rājā nivattetuṃ pitaraṃ tassa pesayī
Kassapaṃ yuvarājaṃ taṃ, so gantvā puttasantikaṃ
7 Nānādhammakathopetaṃ vatvā yuttimanekadhā
Saṅgāmato nivattetvā puttaṃ so punarāgami.
8 Ādāpādo tu so pacchā ghātetvā maṇḍalādhipe
Kuddhe 1 jānapade disvā agamāsi purantikaṃ;
9 Bhikkhusaṅghe tamānetvā dassesi vasudhādhipaṃ
Datvā so dhītaraṃ tassā pesesi puna rohaṇaṃ.
10
Nīharitvāna dussile nikāyattayavāsisu
Gāhāpesi nave bhikkhū āvāse tattha tattha so.
11
Dvāyabhisekajātena 2 ādipādena sūnunā
Mahāvihāre bodhimhi paṃsuṃ vaḍḍhesi pūjayaṃ.
12
Ākāsi ca nikāyesu tīsu bimbe 3 silāmaye,
Sovaṇṇaye raṃsijāle chattaṃ 4 cūḷāmaṇī 5 tathā.
13
Abhayagirivihāramhi pāsādaṃ sakanāmakaṃ
Katvā tattha nivāsetvā bhikkhū gāmamadāpayī.
14
Mahiyaṅgaṇavihārasmiṃ gāmaṃ so cetiyassa'dā.
Savatthaṃ paṭimābhattaṃ 6 sabbabhikkhūna'dāpayī
15
Thale jale ca sattānaṃ adāsi abhayaṃ tadā.
Cārittaṃ pubbarājūnaṃ paripālesi sabbadā.
-----------
1. [E.D.S.] Kupite 2. [A.] Dvayābhisekā. 3.[E.] Akā tīsu nikāyesu
Tīṇi bimbe. 4.[E.] Raṃsiphalakacchattaṃ. 5. [A.] Cūḷāmaṇiṃ. 6.[E.] Paṭisambhattaṃ.

[SL Page 305] [\x 305/] (
16
Tassa senāpatī seno iḷaṅgo rājavaṃsajo
Theriyānaṃ akā'vāsaṃ thūpārāmassa pacchato.
17
Dhammarucikabhikkhūnaṃ dhammārāmamakārayi;
Tathā sāgalikānañca kassapasenanāmakaṃ.
18
Hadayuṇhābhidhānaṃ so katvā cetiyapabbate
Pariveṇaṃ adā dhammarucikānaṃ ca bhikkhūnaṃ.
19
Ārāmikānaṃ bhikkhūnaṃ ārāmesu tahiṃ tahiṃ
Ekamekaṃ kuṭiṃ katvā dāpesu ca camūpati.
20
Rattamālagirismiṃ so kavo rammaṃ caraṃ subhaṃ
Kuṭiṃ adā sāsanassa sāmikānaṃ tapassinaṃ.
21
Mahāvihāre kāretvā pariveṇaṃ varaṃ adā
Paṃsukūlikabhikkhūnaṃ samuddagirināmakaṃ.
22
Vāsaṃ araññe kāretvā attano vaṃsanāmakaṃ
Mahāvihāre bhikkhūnaṃ vane nivasataṃ adā.
23
Vihāresu ca jiṇṇesu navakammamakārayī;
Dāpesi aggalaṃ sabbabhikkhūnaṃ jiṇṇacīvare.
24
Tissārāmaṃ karitvāna bhikkhunīnamupassayaṃ
Maricavaṭṭimahābodhiparihāre nivesayī.
25
Anurādhapure ceva puḷatthinagare'pi ca
Upasaggaroganāsāya vejjasālāpi kārayī.
26
Attanā katavāsānaṃ bhogagāme ca dāpayi,
Tathārāmikagāme ca paṭimābharaṇañca so.
27
Bhesajjagehaṃ kāresi nagare tattha tattha so;
Paṃsukūlikabhikkhūnaṃ 7 bhattaṃ vatthañca dāpayī.
28
Bandhīkate amovesi 8 tiracchānagate bahū.
Kapaṇānañca dāpesi mahādānaṃ camūpati.
29
Vicittaṃ vyañjanaṃ bhattaṃ yāguṃ vividhakhajjakaṃ,
Katvā sūkararūpañca guḷaṃ bhikkhūnadāpayī.
30
Evāmādini puññāni katvā senāya nāyako
Seno kittindupādehi sabbā obhāsayī disā.
31
Tasseva ñātako katvā nāyako rakkhasavhayo
Savārakamhi gāmamhi vihāraṃ sumanoharaṃ
-----------
7. [S.] Mātūnaṃ. 8.[S.] Bandhanena naca mocesi. [E.] Bandhanā ca.

[SL Page 306] [\x 306/] (
32
Mahāvihāravāsīnaṃ sārānaṃ paṭipattiyā
Bhikkhūnaṃ so adā sādhu ṭhapetvā vattamuttamaṃ.
33
Seno nāma mahālekho mahālekhakapabbataṃ
Mahāvihāre kāresi bhikkhūnaṃ vāsamuttamaṃ.
34
Coḷarājābhidhāno ca amacco tassa rājino
Pariveṇaṃ akā rammaṃ naṭṭhaṃ taṃ suppatiṭṭhitaṃ.
35
Rājā tīsu nikāyesu rūpakammamanoramaṃ
Maṇḍapāni vicittāni vejayantopamāni ca
36
Kāretvā dhātupūjāyo kavo janamanoharā
Yathākakammaṃ gato ṭhatvā vassāni dasa satta ca.
---------
37
Dvayābhisekasañjāto 9 yuvarājā'tha kassapo
Āsi laddhābhiseko so laṅkārajje kamāgate. 10
38
Saddho āgatamaggova 11, sāhiñño viya paññavā,
Vattā so'maramantī'va, cāgavā dhanado viya,
39
Bahussuto dhammakathī, sabbasippavisārado,
Yanuttāyutta vicārāya nipuṇo nayakovido,
40
Acalo indakhīlo'va ṭhito sugatasāsane,
Parappavādivātehi sabbehi'pi akampiyo,
41
Māyāsāṭheyyamānādipāpanañca agocaro,
Guṇānaṃ akāro sabbaratanānaṃva sāgaro,
42
Bhumicando narindo so vaṃse jātassa attano
Dappuḷassādipādassa yuvarājapadaṃ adā.
43
Rajjaṃ dasahi dhammehi catussaṅgahavatthuhi
Karonto paripālesi lokaṃ nettaṃ'va attano.
44
Sodhetvā sāsanaṃ sabbaṃ dhammakammena satthuno
Gahetvā navake bhikkhū akāsā'vāsapūraṇaṃ.
45
Duṭṭhagāmaṇirājena kataṃ maricavaṭṭikaṃ
Naṭṭhaṃ vihāraṃ kāretvā nānāāvāsabhusitaṃ
46
Theravaṃsajabhikkhūnaṃ adā katvā mahāmahaṃ.
Tesaṃ pañcasatānañca bhogagāme ca dāpayi.
47
Tattha so tusite ramme devasaṅghapurakkhataṃ
Metteyyaṃ lokanāthaṃ taṃ desentaṃ dhammamuttamaṃ
-----------
9.[A.] Dvayābhisekā sañjāto. 10.[E.] Kamāgato. 11.[A.E.] Ca.

[SL Page 307] [\x 307/] (
48
Dassento viya lokassa, vihāre sabbasajjite
Nisinno maṇḍape ramme nānāratanabhusite
49
Nāgarehi ca sabbehi bhikkhūhi parivārito
Buddhalīlāya laṅkindo abhidhammamabhāsayī.
50
Soṇṇapaṭṭe likhāpetvā'bhidhammapiṭakaṃ tadā
Dhammasaṅgaṇikaṃ potthaṃ nānāratanabhusitaṃ
51
Katvā nagaramajjhamhi kāretvā gehamuttamaṃ
Taṃ tattha ṭhapayitvāna parihāramadāpayi.
52
Sakkasenāpatiṭṭhānaṃ datvā puttassa attano
Parihāre niyojesi tattha taṃ dhammapotthake.
53
Anusaṃvaccharaṃ rājā puraṃ devapuraṃ viya
Vibhusitāya senāya sajjetvā parivārito
54
Devarājā'va sobhanto sabbāharaṇabhusito
Hatthikkhandhe nisīditvā caranto puravīthiyaṃ
55
Mahatā parihārena netvā taṃ dhammasaṅgahaṃ
Attanā kāritaṃ rammamaṃ vihāraṃ sabbasajjitaṃ
56
Tattha dhātughare ramme nānāratanabhūsite
Maṇḍape dhātupīṭhasmiṃ patiṭṭhāpiya pūjayi.
57
Ganthākarapariveṇaṃ mahāmeghavane akā.
Nagare vejjasālā 12 ca tesaṃ gāme ca dāpayi
58
Bhaṇḍikāpariveṇañca silāmeghañca pabbataṃ
Katvā'bhayagirismiṃ so tesaṃ gāmamadāpayi.
59
Jotivanavihārasmiṃ rājā laṅkāya nāyako
Bhattaggassa aadā gāmaṃ tathā'bhayagirimhi ca.
60
Dakkhiṇagirināmassa vihārassa ca dāpayi
Gāmaṃ kataññubhāvena rājā paramadhammiko.
61
Sakkasenāpatī rammaṃ pariveṇaṃ sumāpiya
Adāsi saha gāmehi theriyānaṃ sanāmikaṃ.
62
Bhariyā vajirā tassa tesaṃ yeva adāpayi.
Pariveṇaṃ karitvāna sagāmaṃ sakanāmakaṃ.
-----------
12. [A.E.] Vejjasālaṃ.

[SL Page 308] [\x 308/] (
63
Upassayaṃ karitvāna sā eva padalañchane
Bhikkhunīnaṃ adā theravaṃse sabbattha pūjite.
64
Sakkasenāpatīmātā devā'raññakabhikkhunaṃ
Theravaṃsappadīpānaṃ akā'vāsaṃ sanākamaṃ.
65
Sā eva paṭibambassa satthu 13 maricavaṭṭiyaṃ
Cūḷāmaṇiṃ pādajālaṃ akā chattañca cīvaraṃ.
66
Rājā rājālaye yeva rājavāsaṃ sanāmakaṃ
Akāsi pāḷikaṃ nāma pāsādaṃ sumanoharaṃ.
67
Pūjesi rājinī nāma rājino bhariyā'parā
Paṭṭakañcukapūjāya hemamālikacetiyaṃ.
68
Tassā putto'si 14 siddhattho nāma issariye ṭhito
Suto malayarājāti rūpena namakaraddhajo.
69
Rājā tasmiṃ mate katvā sālaṃ bhikkhūnamuttamaṃ
Dānavaṭṭaṃ paṭṭhapetvā tassa pattimadā tadā.
70
Evaṃ dhammena kārente rajjaṃ laṅkādhipe tadā
Coḷarājena yujjhitvā paṇḍurājā parājito
71
Paṇṇākārāni nekāni balaṃ sandhāya pesayi.
Rājā laṃkissaro saddhiṃ mantetvā sacivehi so
72
Sannayha balakāyaṃ so sakkasenāpatiṃ sakaṃ 15
Balassa nāyakaṃ katvā mahātitthamupāgami
73
Vijayaṃ pubbarājūnaṃ vatvā velātaṭe ṭhito
Ussāhaṃ janayitvāna nāvaṃ āropayī balaṃ.
74
Balakāyaṃ samādāya sakkasenāpatī tadā
Sukhena sāgaraṃ tiṇṇo paṇḍudesamupāgami.
75
Disvā balañca tañceva paṇḍurājā sumānaso
Ekacchattaṃ karissāmi jambudīpanti abravi.
76
Baladvayaṃ gahetvāna rājā so coḷavaṃsajaṃ
Jetuṃ asakkuṇitvāna yuddhamujjhiya nikkhami.
77
Yujjhissāmīti gantvāna sakkasenāpatī puna
Nisinno upasaggena mato pāpena paṇḍuno.
78
Laṃkissaro balassāpi tena rogena nāsanaṃ
Sutvā dayālubhāvena senaṃ āṇāpayī tato.
-----------
13.[E.S.] Satthuno. 14.[E.] Puttopi. 15. Sayaṃ (sabbesu.)

[SL Page 309] [\x 309/] (
79
Sakkasenāpatiṭṭhānaṃ tassa puttassa'dā tadā.
Vaḍḍhesi tena taṃ puttaṃ katvā senāya nāyakaṃ
80
Nikāyattayavāsīhi parittaṃ nagare tadā
Kāretvā rogadubbuṭṭhibhayaṃ nāsesi jantunaṃ.
81
Sāsanassa ca lokassa santiṃ katvā anekadhā
Rājā so dasame vasse sukhena tidivaṃ gato
82
Laṅkārajje'pi ṭhatvā kathitatipiṭako sabbavijjāpadīpo
Vattā vādī kavīso satidhitivisado desako bhāvako ca
Paññāsaddhādayāvā parahitanirato lokavedī vadaññu
Rājindo kassapo'yaṃ viya vimalaguṇo hotu loko'pi sabbo.

Iti sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Dvirājako nāma paññāsatimo paricchedo.
---------
Ekapaññāsatimo paricchedo.

1 Yuvarājā tadā hutvā rājā dappuḷanāmako
Ṭhapesi oparajjamhi ādipadaṃ sanāmakaṃ.
2 Maricavaṭṭivihārassa gāmaṃ datvā tato pure
Cārittaṃ pubbarājūnaṃ rakkhitvāna mahiṃ imaṃ
3 Abhutvā dīghakālaṃ hi pubbakammena attano
Rājā so sattame māse paviṭṭho mamaccuno mukhaṃ.
4 Uparājā ahū rājā dappuḷo tadanantaraṃ;
Udayassādipādassa yabuvarājapadaṃ adā.
5 Tadā coḷabhayā paṇḍurājā janapadaṃ sakaṃ
Cajitvā nāvamāruyha mahātitthamupāgami.
6 Āṇāpetvāna taṃ rājā disvā santuṭṭhamānaso
Mahābhogaṃ adā tassa nivāsesi 1 purā bahi.
7 "Coḷarājena yujjhitvā gahetvā paṭṭanadvayaṃ 2
Paṇḍurājassa dammī"ti sannaddhe laṅkarājini
8 Kenā'pi 3 karaṇīyena khattiyā dīpavāsino
Akaṃsu viggahaṃ ghoraṃ pāpakammena paṇḍuno.
-----------
1.[A.] Nivāsehi. 2.[E.S.] Sayanadvayaṃ. 3.[E.] Kenaci.
[SL Page 310] [\x 310/] (
9 Paṇḍurāje'ttha vāsena kammaṃ natthiti cintiya
Ṭhapetvā makuṭādīni gato keraḷasantikaṃ.
10
Viggahe niṭṭhite rājā mahāmeghavane tadā
Mahābodhigharassā'dā gāmaṃ nagarasantike.
11
Āvāsaṃ rakkhako nāma tassa senāpatī aakā
Thūpārāmasamīpamhi iḷaṅgo rājanāmakaṃ.
12 Kataṃ taṃ pubbarājehi rājā so paripāliya
Patto dvādasamaṃ vassaṃ yathākammamupāgami.
---------
13
Udayo yuvarājāsi laṃkāvasīnamissaro;
Senanāmādipādaṃ so oparajje'bhisevayī,
14
Rañño bhītā tadā'maccā pavisiṃsu tapovanaṃ;
Rājoparājā gantvāna tesaṃ sīsāni chedayuṃ.
15
Tena kammena nibbinnā yatayo tananivāsino
Hitvā janapadaṃ rañño tadā gacchiṃsu rohaṇaṃ.
16
Tadā jānapadā ceva nāgarā ca balāni ca
Kupitā caṇḍavātena sāgaro viya kampito
17
Ratanapāsādamāruyha vihāre abhayuttare
Santāsetvāna rājānaṃ dassetvāna vibhisikaṃ 4
18
Upatthambhakamaccānaṃ viggahassa tapovane
Tadā sīsāni chinditvā kavāṭena nipātayuṃ.
19
Taṃ sutvā yuvarājā ca ādipādo ca taṃsakhā
Ullaṅghitvāna pākāraṃ sighaṃ gacchiṃsu rohaṇaṃ.
20
Balakāyo'nubandhitvā yāvakaṇhanadītaṭā
Alābhena ca nāvānaṃ tiṇṇattā tesamāgami.
21
Rājaputtā gatā tattha vane abhayabhedino
Yatīnaṃ purato tesaṃ nipajjitvā urena te
22
Allavatthā'llakesā ca paridevitva'nekadhā
Kanditvā rodanaṃ katvā khamāpesuṃ tapassino.
23
Khantimettānubhāvena tesaṃ sāsanasāminaṃ
Puññodayo ahu tesaṃ ubhinnaṃ dīpasāminaṃ.
24
Yuvarājabalañceva nikāyattayavāsino
Gamiṃsu te samānetuṃ 5 santibhute mahābale,
-----------
4.[A.] Vibhīsitaṃ 5.[E.] Gamiṃsu tosamānetuṃ.

[SL Page 311] [\x 311/] (
25
Rājaputtā uubhovyattā paṇḍitā paṃsukūlino
Yācitvā te samādāya āgamiṃsu sakaṃ puraṃ.
26
Bhikkhūnaṃ purato maggaṃ rājā gantvā khamāpayī.
Ādāya te vanaṃ tesaṃ nevorājā gharaṃ gato.
27
Tato paṭṭhāya cārittaṃ pāletvā pubbarājunaṃ
Rājā so taniye vasse yathākammamupāgami.
---------
28
Laṅkābhisekaṃ patvāna seno so matīmā tato
Udayaṃ ādipādaṃ taṃ yuvarājaṃ akā sakhaṃ.
29
Kahāpaṇasahassaṃ so duggatānaṃ uposathe
Hotu'posathiko datvā yāvajīvaṃ narādhipo.
30
Paṭimābhattavatthāni bhikkhūnaṃ dharaṇīpati
Aadā daṇḍissaraṃ dānaṃ yācakānañca sippinaṃ.
31
Ṭhāne katthaci bhikkhūnaṃ pāsāde sumanohare
Kāretvā bhogagāme ca adāpesi mahāmati.
32
Kahāpaṇasahassaṃ vā datvā pañcasatāni vā
Laṅkāyaṃ jiṇṇakāvāse navakammamakārayi.
33
Cattāḷīsasahassāni aabhayuttaracetiye
Silāpattharaṇatthāya dāpesi sa mahīpatī.
34
Mahāvāpīsu laṃkāya jiṇṇaniddhamane akā,
Navakammañca mariyādaṃ thīraṃ pāsāṇapaṃsunā.
35
Akā rājaghare rammaṃ mālāgehaṃ mahārahaṃ.
Ṭhapitaṃ pubbarājūhi dānaṃ sammā pavattayi.
36
Kataṃ malayarājena amaccena'ggabodhinā
Pariveṇaṃ nāgasālaṃ disvā gāmamadā tadā.
37
Katvā catuvihāresu rūpakammāni sādhukaṃ
Maṇḍapāni ca rammāni dhātupūjaṃ 6 akā sadā.
38
Evamādīni puññāni anekāni anekadhā
Katvā so navame vasse yathākammamupāgami.
---------
39
Laṅkābhisekaṃ patvāna yuvarājodayo tato
Senanāmādipādaṃ so oparajje'bhisevayi.
40
Niddālū majjapo āsi rājā pāpena jantunaṃ.
Coḷo pamattataṃ tassa sutvā santuṭṭhamānaso
-----------
6.[E.S.] Dhātupūjā.

[SL Page 312] [\x 312/] (
41
Paṇḍudesāhisekaṃ so pattukāmettha pesayi
Makuṭādīnamatthāya ṭhapitānaṃva paṇḍunā.
42
Tāni nādāsi so rājā tena coḷo mahabbalo
Balaṃ sannayha pesesi balakkārena gaṇhituṃ.
43
Tadā senapatī ettha paccante kupite gato
Āṇāpevona taṃ rājā yujjhanatthāya pesayi.
44
Gato senāpatī tattha yujjhitvāna raṇe mato.
Makuṭādīni ādāya rājā so rohaṇaṃ agā.
45
Gantvā coḷabalaṃ tattha alabhitvā pavesanaṃ
Nivattitvā sakaṃ raṭṭhaṃ agamāsi ito bhayā.
46
Tato senāpatiṭṭhāne viduraggaṃ tu nāyakaṃ
Ṭhapesi rājā laṅkindo tejavantaṃ mahāmatiṃ.
47
Paccantaṃ coḷarājassa ghātevo so camūpati
Āṇāpesi ito nītaṃ dassetvāna vihīsitaṃ
48
Tato dāpesi so sabbaparikkhāraṃ mahārahaṃ
Paṃsukulikabhikkhūnaṃ sabbesaṃ dīpavāsinaṃ.
49
Mahāvihāre laṅkindo paṭibimbassa satthuno
Jalantaṃ maṇiraṃsīhi akā cūḷāmaṇiṃ tadā
50
Orodhā vidurā tassa pādajālena pūjayī;
Maṇīhi pajjalantehi paṭimaṃ taṃ silāmayaṃ.
51
Jhāpitaṃ coḷarājassa balena namaṇināmakaṃ
Pāsādaṃ kātumāraddho cuto vassamhi aṭṭhame.
52
Pañcete vasudhādhipā vasumatiṃ ekātapattaṅkitaṃ
Bhutvā niggahasaṅgahehi sakalaṃ lokaṃ vase vattiya
Yātā maccuvasaṃ saputtavanitā sāmaccamittānugā
Iccevaṃ satataṃ sarantu sujanā hātuṃ pamādaṃ madaṃ.

Iti sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Pañcarājako nama
Ekapaññāsatimo paricchedo.
---------
-----------
6.[E.S.] Pajjalantena.

[SL Page 313] [\x 313/] (

Nipaññāsatimo paricchedo.

1 Tato laṅkābhisekaṃ so patvā seno kamāgataṃ
Mahindassādipādassa yuvarājapadaṃ adā.
2 Pañño mahākavī vyatto majjhatto mittasattusu
Yutto dayāya mettāya rājā so sabbadā ahū.
3 Kālaṃ devo'natikkamma sammā dhārābhivassati
Raṭṭhe tasmiṃ vasantā'suṃ sukhitā nibbhayā sadā.
4 Suttantaṃ lohapāsāde nisinno vaṇṇayī tadā
Nikāyattayavāsīhi rājā so parivārito.
5 Dāṭhādhātukaraṇḍaṃ so nānāratanabhusitaṃ
Akā catuvihāresu dhātupūjā ca' nekadhā.
6 Pariveṇaṃ sitthagāmaṃ kāretvā vutthamattanā 1
Lokaṃ puttaṃ'va pāletvā tivassena divaṅgato.
---------
7 Yuvarājā mahindo so rājāsi tadanantaraṃ
Mahāpuñño mahātejo mahāseno mahāyaso
8 Ekacchattaṃ akā laṅkaṃ ghātetvā corupaddavaṃ.
Akaṃsu tamupaṭṭhānaṃ niccaṃ maṇḍalanāyakā.
9 Vijjamānepi laṅkāyaṃ khattiyānaṃ narādhipo
Kāliṅgacakkavattissa vaṃse jātaṃ kumārikaṃ
10
Āṇāpetvāna taṃ aggamahesiṃ attano akā.
Tassā puttā duve jātā, dhītā ekā manoramā.
11
Ādipāde akā putte dhītaraṃ coparājiniṃ.
Iti sīhaḷavaṃsañca vaṭṭhapesi sa bhupati.
---------
12
Balakāyaṃ imaṃ desaṃ maddanatthāya vallabho
Pesesi nāgadīpaṃ so; sutvā taṃ bhupatī idha
13
Balaṃ datvāna senavha - rājasenāpatiṃ 2 tadā
Vallabhassa balene'sa yujjhituṃ tattha pesayī.
14
Gantvā senāpatī tattha balene'tassa rājino yujjhitvā taṃ vināsetvā gaṇhi so yuddhamaṇḍalaṃ.
-----------
1. [A.] Mattano. 2.[E.] Rājā senāpatiṃ.

[SL Page 314] [\x 314/] (
15
Asakkontā imaṃ jetuṃ rājānaṃ vallabhādayo
Rājāno mittasambandhaṃ laṅkindena akaṃsu te.
16
Iccevaṃ rājino tejo jambudīpamavatthari
Pattharitvāna laṅkāyaṃ ullaṅghitvāna sāgaraṃ.
17
Saddhammaṃ kathayantānaṃ katvā sammānamuttamaṃ
Dhammaṃ sutvāna so rājā pasanno buddhasāsane.
18
Rājā so sannipātetvā paṃsukūlikabhikkhavo
Yācitvā attano gehaṃ āṇāpevona sādhukaṃ
19
Aāsanaṃ paññapetvāna nisīdāpiya bhojanaṃ
Dāpesi vipulaṃ suddhaṃ sadā ekadine viya.
20
Anekavyañjanaṃ rājā'raññakānaṃ tapassinaṃ
Pesesi bhojanaṃ suddhaṃ mahagghaṃ vipulaṃ sadā.
21
Vejje ca pesayitvāna gilānānaṃ tapassinaṃ
Santikaṃ so dayāvāso tikicchāpesi niccaso.
22
Guḷāni ghatapākāni lasuṇānaṃ rasāni ca
Tambūlamukhavāsañca pacchābhatte adā sadā.
23
Pattesu pūrayitvāna lasuṇaṃ maricampi ca
Pipphalīsiṅgiverāni guḷāni tiphalāni ca
24
Ghataṃ telaṃ madhuṃ cātha pāpurattharaṇā ni ca
Paṃsukūlikabhikkhūnaṃ paccekaṃ sabbadā adā.
25
Cīvarādīni sabbāni parikkhārāni bhupati
Kārāpetvāna dāpesi bhikkhūnaṃ paṃsukūlinaṃ.
26
Rājā mahāvihārasmiṃ ekekassa hi 3 bhikkhūno
Paccekaṃ navavatthāni cīvaratthāya dāpayī.
27
Nikāyattayavāsīnaṃ bhikkhūnaṃ lābhavāsinaṃ
Tulābhāramadā dvīsu 4 vāresu sa mahīpati.
28
Rājā so nāgate bhogaṃ rājāno saṅghabhogato
Na gaṇhantuti pāsāṇe likhipetvā nidhāpayī.
29
Kathāpetvāna buddhassa saraṇāni guṇe nava
Anāthehi ca tesaṃ ca bhattavatthāni dāpayī.
30
Dānasālaṃ karitvāna hatthisālakabhimiyaṃ
Yācakānaṃ adā dānaṃ tesaṃ ca sayanāsanaṃ.
-----------
3.[E.] Ca. 4.[D.] Tīsu.

[SL Page 315] [\x 315/] (
31
Vejjasālāsu sabbāsu bhesajjaṃ mañcakañca so,
Corānaṃ bandhanāgāre niccaṃ hattāni dāpayī.
32
Vānarānaṃ varāhānaṃ migānaṃ sunakhāna ca
Bhattaṃ pūvañca dāpesi dayāvāso yathicchakaṃ.
33
Rājā catuvihāresu katvā so vīhirāsayo
Yathicchitena gaṇhantu anāthā iti dāpayī.
34
Nānāpūjāhi pūjetvā katvā maṅgalamuttamaṃ
Kathāpesi ca bhikkhuhi vyattehi vinayaṃ tadā.
35
Therena dhammamittena sitthagāmakavāsinā
Pūjayitvāna kāresi abhidhammassa vaṇṇanaṃ.
36
Dāṭhānāgābhidhānena therenā'raññavāsinā
Laṅkālaṅkārabhutena abhidhammaṃ kathāpayī
37
Paṭṭakañcukapūjāhi hemamālikacetiyaṃ
Naccagītehi gandhehi pupphehi vividhehi ca
38
Dipamālābhi dhūpehi pūjayitvāna'nekadhā
Tassa vatthāni bhājetvā bhikkhūnaṃ dāpayī sayaṃ.
39
Sadā so attano rajje uyyānesu tahiṃ tahiṃ
Āṇāpetvāna pupphāni pūjesi ratanattayaṃ.
40
Pāsādaṃ candanaṃ nāma kātuṃ maricavaṭṭiyaṃ
Akārambhañca bhikkhūnaṃ bhogagāme ca dāpayī.
41
Kesadhātuṃ nidhāpetvā karaṇḍaṃ ratanehi so
Kārayitvāna pūjesi ṭhapetvā tattha bhūpati.
42
Soṇṇarajatapaṭṭehi chūpārāmamhi cetiyaṃ
Chādāpetvā yathārajjaṃ pūjaṃ kāresi bhūpati.
43
Tasmiṃ dhātughare rājā soṇnadvāramakārayī.
Paññalantaṃ sineruṃva raṃsīhi suriyassa so
44
Jhāpitaṃ coḷarājassa balena padalaṃchane
Catunnaṃ cetiyānaṃ so ramanīyaṃ gharaṃ akā.
45
Jhātaṃ nagaramajjhamhi dāṭhādhātugharaṃ akā,
Dhammasaṅgaṇigehañca mahāpāḷiñca bhupati.
46
Tambūlamaṇḍapaṃ katvā tattha suṅkaṃ mahīpati
Bhikkhūnaṃ theravaṃse so bhesajjatthāya dāpayī.

[SL Page 316] [\x 316/] (
47
Upassayaṃ karitvāna mahāmallakanāmakaṃ
Theravaṃsamhi jātānaṃ bhikkhunīnaṃ adāpayī.
48
Mātulodayarājena āraddhaṃ sādhunā tadā
Niṭṭhāpesi mahīpālo pāsādaṃ maṇināmakaṃ
49
Pariveṇāni cattāri tasmiṃ jetavane tadā
Kārāpayiṃsu cattāro amaccā tassa rājino.
50
Rañño kittīsamā devī kittināmā manoramā
Pariveṇaṃ akā rammaṃ thūpārāmassa pacchato.
51
Sā tasmiṃ pariveṇe ca akā kappāsagāmake
Cīvaracetiye ceva tisso pokkharaṇī sucī.
52
Dvādasaratanāyāmaṃ dhajaṃ soṇṇamayañca sā
Pūjesi puññasambhārā hemamālikacetiye.
53
Gihīnaṃ vejjasālañca putto tassā pure akā,
Guṇavā sakkasenānī bhikkhūnañca purā bahi.
54
Rājā catuvihāresu dibbapāsādasannibhe
Maṇḍape kārayitvāna dhātupūjā anekadhā
55
Vassamekamatikkamma kārāpetvā mahīpati
Cārittaṃ pubbarājūnaṃ paripālesi sādhukaṃ.
56
Evamādīni puññāni uḷārāni anekadhā
Katvā soḷasame vasse rājā so tidivaṃ gato.
---------
57
Jāto paṭicca taṃ rājaṃ seno dvādasavassiko
Kāliṅgadeviyā putto pattarajjo tadā ahū.
58
Udayassa kaṇiṭṭhassa yuvarājapadaṃ adā.
Pitu senāpatī seno tassa senāpati ahu.
59
Paccantaṃ balamādāya gate senāpatimhi so
Mātarā saha vattantaṃ kaṇiṭṭhaṃ tassa bhātaraṃ
60
Mārāpetvā mahāmallaṃ akā senāpatiṃ tadā
Amaccaṃ udayaṃ nāma sakaṃ vacanakārakaṃ.
61
Taṃ sutvā kupito hutvā seno senāpatī tadā
Balamādāya āgañchi gaṇhissāmīti sattavo.

[SL Page 317] [\x 317/] (
62
Sutvāna taṃ mahīpālo katavantaṃ 4 vācamattano
Rakkhāmi taṃ 5 amaccantī gato nikkhamma rohaṇaṃ.
63
Tassa mātā nivattitvā yuvarājañca rājiniṃ
Ādāya 6 kupitā tena āṇāpesi camūpatiṃ.
64
Tāya so saṅgahitova damiḷe sannipātiya
Datvā janapadaṃ tesaṃ puḷatthinagare vasī.
65
Yujjhituṃ tena so rājā balaṃ pesesi rohaṇā;
Senāpati vināsesi sabbaṃ taṃ rājino balaṃ.
66
Damiḷā te janapadaṃ pīḷetvā rakkhasā viya
Vilumpitvāna gaṇhanti narānaṃ santakaṃ tadā
67
Khinnā manussā gantvāna rohaṇaṃ rāja santikaṃ
Nivedesuṃ pavattiṃ taṃ mantetvā savivehi so
68
Rakkhituṃ sāsanaṃ raṭṭhaṃ tampahāya camūpatiṃ
Sandhiṃ katvāna senenapuḷatthinagaraṃ agā.
69
Mahesiṃ attajaṃ katvā pāletuṃ vaṃsamattano
Puttaṃ uppādayitvāna kassapaṃ nāma uttamaṃ
70
Vasante tattha laṃkinde ahitā 7 vallabhā janā
Alabhantā suraṃ pātumācariyā tassa santike 8
71
Majjapāne guṇaṃ vatvā pāyesuṃ taṃ mahīpatiṃ.
Pivitvā majjapānaṃ so mattavyāḷo aahū tadā.
72
Āhārānaṃ khayaṃ patvā cajitvā dullabhaṃ padaṃ
Mato so dasame vasse taruṇo yeva bhupati.
73
Ito viditvā khalu pāpamitta-
Vidheyyabhāvaṃ 9 parihānihetuṃ
Sukhatthino ye idha vā huraṃ vā
Jahantu te ghoravisaṃ'va 10 bālaṃ.

Iti sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Tirājako nāma dvipaññāsatimo paricchedo.
---------
-----------
4. [A.] Katavaṃ. 5.[A.] Rakkhā taṃca. 6.[A.]Ādāyā. 7.[E.]Hīnajā.
8.[A.] Sattavo. 9.[S.] Videsabhāvā. 10.[A.] Ghoravasaṃca.

[SL Page 318] [\x 318/] (

Tipaññāsatimo paricchedo.

1 Mahindo taṅkaṇiṭṭho so rājaputto tadaccaye
Ussāpiya sitacchattamanurādhapure vare
2 Senasenāninā'nīta-desantarajanākule
Tattha vāsamakappesi kicchena dasavacchare.
3 Apetanītimaggassa mudubhutassa sabbaso
Uppādabhāgaṃ nādaṃsu tassa jānapadā tadā.
4 Accantaṃ khīṇacitto so vassamhi dasame vibhu
Vuttīdānena nāsakkhi saṅgahetuṃ sakaṃ balaṃ.
5 Aladdhavuttino sabbe keraḷā sahitā tato
"Na vuttidānaṃ no yāva hoti mā tāva bhuñjatu"
6 Iti rājagharadvāre sāhasekarasā bhusaṃ
Cāpahatho nisīdiṃsu sannaddhachūrikāyudhā.
7 Hatthasāraṃ samādāya te vivañciya bhupati
Ummaggato viniggamma turito rohaṇaṃ agā.
8 Sīdupabbatagāmamhi khandhāvāraṃ nibandhiya
Bhātujāyammahesitte ṭhapetvā so tahiṃ vasī.
9 Na cirasseva tassāya matāya sa mahīpatī
Mahesitte nivesesi sakabhātussa dhītaraṃ.
10
Deviyā tāya saṃjāte sute kassapanāmake
Ajjhāvutthaṃ vihāyā'tha khandhāvāraṃ mahīpati
11
Kārayitvāna nagaraṃ kappagallakagāmake
Ādhipaccaṃ pavattento rohaṇesu ciraṃ vasī.
12
Tato sesesu ṭhānesu keraḷā sīhaḷā tadā
Kaṇṇāṭā ca yathākāmamādhipaccaṃ pavattayuṃ.
13
Athassavāṇijo eko paratīrā idhāgato
Gantvā pavattiṃ laṅkāya coḷarañño nivedayi.
14
So taṃ suṇitvā pesesi laṅkāgahaṇamānaso
Balaṃ mahantaṃ balavā; taṃ khippaṃ laṅkamotari.
15
Paṭṭhāyotiṇṇaṭhānamhā viheṭhentaṃ bahūjane
Anukkamena taṃ coḷabalaṃ rohaṇamajjhagā.

[SL Page 319] [\x 319/] (
16
Chattiṃse rājino vasse mahesiṃ ratanāni ca
Makuṭañca kamāyātaṃ sabbamābharaṇaṃ tathā
17
Amūlikañca vajiravalayaṃ devadattiyaṃ
Acchejjacchūrikaṃ chinnapaṭṭikādhātukaṃ ca te
18
Paviṭṭhaṃ vanaduggamhi bhayā tañca mahīpatiṃ
Jīvagāhamagaṇhiṃsu sandhilesampadassiya.
19
Mahīpālaṃ dhanaṃ tañca sabbaṃ hatthagataṃ tato
Pesayiṃsu lahuṃ coḷamahīpālassa santikaṃ.
20
Nikāyattitaye dhātugabbhe laṅkātale'khile
Mahārahe suvaṇṇādipaṭibimbe ca'nappake
21
Bhinditvā sahasā sabbe vihāre ca tahiṃ tahiṃ
Yathojohārino yakkhā laṅkāyaṃ sāramaggahuṃ.
22
Te coḷā rājaraṭṭhaṃ taṃ puḷatthipuranissitā
Rakkhapāsāṇakaṇṭhavha 11 ṭhānāvadhimabhuñjisuṃ.
23
Taṃ kumārakamādāya kassapaṃ raṭṭhavāsino
Vaḍḍhenti coḷabhayato gopayantā susādarā.
24
Coḷarājā kumārantaṃ sutvā dvādasavassikaṃ gahaṇatthāya pesesi mahāmacce mahābale.
25
Ūnaṃ pañcasahassena yodhalakkhaṃ samādiya
Sabbaṃ te rohaṇaṃ desaṃ saṅkhobhesumito tato.
26
Kittināmo'tha sacivo makkhakudrūsavāsiko
Buddhanāmo tathāmacco māragallakavāsiko
27
Ubho'pi te mahāvīrā yuddhopāyavavicakkhaṇā
Coḷasenaṃ vināsetumaccantaṃ katanicchayā
28
Paluṭṭhagirināmamhi ṭhāne dugge nivesiya
Katvā chāmāsaṃ saṅgāmaṃ haniṃsu damiḷe bahū.
29
Hatāvasiṭṭhā coḷā te raṇe tasmiṃ bhayadditā
Palāyitvā yathā pubbaṃ puḷatthipuramāvasuṃ.
30
Kumāro jayino disvā ubho te sacive tadā
Haṭṭhatuṭṭho "varaṃ tātā gaṇhathā"ti sa cabravī.
31
Buddho paveṇigāmaṃ so varaṃ yācittha, kittiko
Saṅghikaṃ gahitaṃ bhāgaṃ vissajjetuṃ varaṃ varī.
-----------
11.[S.] Kaṭṭhavha.
[SL Page 320] [\x 320/] (
32
Rājaputtavarā laddhavarā'maccavarā 12 tadā
Niddarā sādarā vīrā pāde vandiṃsu tassate.
33
Rājā dvādasavassāni vasitvā coḷamaṇḍale
Aṭṭhatāḷisavassamhi mahindo so divaṃgato.
34
Pamādadosānutena evaṃ
Laddhā'pi bhogā na thirā bhavantī.
Iccappamādaṃ hitamāsasāno 12
Niccaṃ suviññu susamācareyya

Iti sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Laṅkāvilopo nāma tipaññāsatimo paricchedo
---------

Catupaññāsatimo paricchedo.

1 Katvā vikkamabāhū'ti nāmaṃ bhupālasūnuno
Tassāṇāya pavattiṃsu sādaraṃ sīhaḷākhilā.
2 So rājā damiḷe hantuṃ dhanaṃ sañciya'nekadhā
Saṅgahaṃ sevakānañca kurumāno yathocitaṃ
3 Alaṅkārakirīṭāni chattasīhāsanāni ca
Kārayitvā'bhisekatthaṃ saviveha'bhiyācito
4 "Na yāva rājaraṭṭhassagahaṇaṃ hoti, tāva me
Chattussāpanakammena kiṃ tenā"ti nivāriya
5 Sataṃ narasahassānaṃ saṅkaletvā 1 mahabbalo
Saṅgāmārambhakālamhi vātarohābhipīḷito
6 Yujjhituṃ samayo neti dvādase vacchare lahuṃ
Upecca devanagaraṃ gañchi devasahavyataṃ.
7 Kittināmo ca sacivo senāpaccamadhiṭṭhito
Rajjatthiko dināna'ṭṭha nijāṇaṃ sampavattayī.
8 Ghātetvā taṃ mahālānakittināmo mahabbalo
Patvā'bhisekaṃ bhuñjanto desaṃ taṃ rohaṇavhayaṃ
9 Saṃvaccharamhi tatiye coḷayuddhe 2 parājito
Sahatthena sakaṃ sīsaṃ chinditvā sahasā marī.
-----------
12. [E.] Laddhā varāmaccavarā. 13.[S.] Hitamesamāno. 1.[A.E.] Saṃkhaletvā.
2.[E.] Coḷayujjhe

[SL Page 321] [\x 321/] (
10
Tadāpi te kirīṭādidhanasāraṃ samādiya
Pesesuṃ damiḷā coḷamahīpālassa santikaṃ.
11
Bhayā saraṭṭhaṃ hitvā'tha duḷudese vasaṃ tadā
Eko vikkamapaṇḍuti vissuto patthivattajo
12
Viññātalaṅkāvuttanto desamāgamma rohaṇaṃ
Kāḷatitthe vasaṃ vassamekaṃ rajjamakārayī.
13
Rāmanvayasamubbhuto tadāyujjhapurāgato
Chagatīpālanāmena vissuto bhubhujattajo
14
Raṇe vakkamapaṇḍuṃ taṃ ghātāpetvā mahabbalo
Tato cattāri vassāni rajjaṃ kāresi rohaṇe.
15
Tampi coḷā raṇe hantvā mahesiṃ dhitarā saha
Vittasārañca sakalaṃ coḷaraṭṭhamapesayuṃ.
16
Rājā parakkamo nāma paṇḍurājasuto tato
Akā vassadvayaṃ, coḷā ghātesuṃ tampi yujjhīya.
17
Ime bhusaṃ lobhabalābhibhutā
Gatā asesā vivasā vināsaṃ
Iccevamaññāya sadā sapañño
Taṇhakkhaye yeva ratiṃ kareyya.

Iti sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Charājako nāma catupaññāsatimo paricchedo
---------

Pañcapaññāsatimo paricchedo.

1 Lokanāmo camūnātho makkhakudrūsavāsiko
Saccappaṭiñño dhitimā voḷadappavighātano
2 Abhibhuya jane patvā rajjaṃ rohaṇamaṇḍale
Vasī kājaragāmamhi cārittavidhikovido.
3 Ahū tadā kittināmo rājaputto mahabakbalo;
Tassa vaṃsādisampattī'nupubbena pavuccate:
4 Suto kassapabhūpassa māṇanāmena vissuto
Ādipādo ahū dhiro sadācāravibhusito.
5 Tassā'tha jeṭṭhako bhātā māṇavammo mahāmati
Gokaṇṇakasamīpaṭṭha - nadītire nisīdiya

[SL Page 322] [\x 322/] (
6 Katamantupavāro so yathāvidhi masesato
Akkhamālaṃ gahetvāna mantaṃ japitumārahi;
7 Kumāro kira tassagge pāturāsi savāhano
Sikhagñḍī mukhatuṇḍena balipaṭṭaṃ vikhaṇḍiya
8 Sacchiddake nāḷikerakapāle viccutodake
Lūkhe 1 jalamapassanto japantassa mukhaṃ gato;
9 Tato so bhāvitiṃ siddhimapekkhaṃ nayanaṃ sakaṃ
Tassopanesi, nibbhijja sopi taṃ sahasā pivi.
10
Kumāro tassa santuṭṭho kumārassābhipatthitaṃ
Varaṃ padāya nabhasā rājamāno gato; tato
11
Bhinnekanayanaṃ disvā sacivā taṃ parodisuṃ.
Varalābhaṃ pakāsevo samassāsesi so jane.
12
Tato te sacivā tassa santuṭṭhārādhayiṃsu taṃ
"Anurādhapuraṃ patvābhiseko kāriyo" iti.
13
"Attho ko mama rajjena vikalaṅgassa sampatī?
Tapokammaṃ karissāmi pabbajjamupagammahaṃ;
14
Kaṇiṭṭho māṇanāmo ca laṅkārajjaṃ kamāgataṃ
Pāletu" iti so rajjaṃ sampattaṃ sampaṭikkhipi.
15
Viññātacittasañcārā sacivā tassa sabbathā
Vattumetaṃ kaṇiṭṭhassa pesesuṃ purise tadā.
16
Sutvā taṃ sīghamāgamma passitvā sakabhātaraṃ
Patitvā pādamūlamhi bahuṃ kandaya rodiya
17
Jeṭṭhena bhātarā saddhimanurādhapuraṃ gato
Makuṭaṃ tattha dhāresi jeṭṭhacittānuvattako.
18
Tato'bhayagiriṃ gantvā pabbajjaṃ sakabhātuno
Yatayo tattha yācittha bahumānapurassaraṃ.
19
Tato te yatayo tassapabbajjamusampadaṃ
Akaṃsu vikalaṅgassa sikkhāpadanirādarā.
20
Pariveṇamuttaroḷamuḷāraṃ 2 tassa kāriya
Katvavā taṃ pariveṇassa sāmikaṃ dharaṇīpati
-----------
1. [S.] Cūke. 2. [S.] Pariveṇuttaramūla muḷāraṃ. [E. -]Uttaromūlaṃ -

[SL Page 323] [\x 323/] (
21
Bhikkhūnaṃ chasataṃ tattha vidhāya tadadhīnakaṃ
Parihāre adā tassa 3 pessavagge ca pañca so.
22
Samappesi ca so nānāsippakammavicakkhaṇe,
Jane vākā tadāyatte so dāṭhādhāturakkhiye.
23
Tassovādakarā'hesuṃ bhikkhū'bhayagirimhi te.
Rājā ca lokaṃ pālesi sammā tassānusatthiyā. 4
---------
24
Janā tabbaṃsajā keci taṃrajjanirapekkhakā 5
Nivasiṃsu 6 yathākāmaṃ mahāsāmipadaṃ sitā.
25
Etassa māṇavammassa rañño dhammanayaññuno
Aggabodhikumārādi - puttanattukkamāgate
26
Vaṃse visuddhe jātassa bhupālatvayamuddhani
Samā soḷasa laṅkāyaṃ sammā rajjānusāsino
27
Mahīpassa mahindassa duve mātuladhītaro
Devalā lokitā cāti nāmato vissutā subhā.
28
Etāsu dvīsu dhītāsu lokitā mātulattajaṃ
Paṭicca rājatanayaṃ subhaṃ kassapanāmakaṃ
29
Sā moggallāna-lokavhe putte dve lahi sobhane.
Tesu jeṭṭhasuto lokasāsanācārakovido
30
Mahāsāmīti pañgñāto saṅghupāsanalālaso
Nekasāraguṇāvāso vāsaṃ kappesi rohaṇe.
31
Dāṭhopatissarājassa nattā sugatasāsane
Pabbajjūpagato saddho dhutavā sūlasaṃvuto
32
Pahitatto vivitto so pantasenāsane 7 vasī.
Guṇaṃ sabbattha vaṇṇesuṃ tasmiṃ devā pasīdiya.
33
Guṇaṃ suṇitvā laṅkindo tadā sabbattha patthaṭaṃ
Upasaṅkamma taṃ natvā kātumattānusāsanaṃ
34
Ārādhayamanicchantaṃ yācitvāna punappunaṃ
Ānīya vāsayitvā taṃ pāsāde sādhukārite
35
Yatissarassa vasato tattha rājā guṇappiyo
Tassanusiṭṭhimaggaṭṭho lokaṃ dhammena pālayi.
-----------
3.[E.] Satta 4.-Anusiṭṭhiyā(?) 5. Pabbajjānirapekkhakā(sab[X]gñe[X]basu.)
6.[E.] Nivasanti. 7.[A,] panthasenāsane.

[SL Page 324] [\x 324/] (
36
Uddissārādhanaṃ sammā laṅkindena kataṃ tadā
Selantarā'bhinikkhamma yatinndo so dayānugo
37
Yato bhikkhu samuhetvā vāsaṃ kappesi yattha so
Selantarasamuho'ti vikkhyātiṃ so tato gato.
38
Tato paṭṭhāya vāsetvā rattīyaṃ devapalliyaṃ
Devatānumataṃ bhikkhuṃ mūlaṭṭhāne ṭhapenti hi.
39
Muluttamāvasantānaṃ yatīnamanusāsanā
Laṅkissarā pavattanti pālentā lokasāsanaṃ.
40
Tassa dāṭhopatissassa vaṃsajaṃ rājaputtakaṃ
Bodhiṃ paṭicca tabbaṃsā buddhānāmā kumārikā
41
Alattha lokitaṃ nāma dhītaraṃ caralakkhaṇaṃ.
Kālena sā padinnā'si moggallānassa dhimato.
42
Sā tampaṭicca kittiñca mittaṃ nāma kumārikaṃ
Mahindaṃ rakkhitaṃ cāpi labhittha caturo pajā.
43
Ahū jeṭṭhasuto dhīro vīro terasavassiko;
Katahattho visesena dhanusappamhi so tato
44
"Kathaṃ laṅkaṃ gahessāmi dūretvā'rātikaṇṭakaṃ"
Iti cintāparo gāme mūlasālavhaye vasī.
45
Eko mahābalo vīro buddharājo'ti vissuto
Vilomavattī hutvāna lokasenānino tadā
46
Palāto cuṇṇasālavhaṃ, khippaṃ janapadaṃ tahiṃ
Kittādike jane neke vase vattīya sabbathā
47
Saddhiṃ bandhūhi saṅgāmasūrehi bahukehi so
Malayācalapādesu vasī duppasaho tadā.
48
Tassa'ntika mupāgamma saṃvaccharikanāyako
Saṅgho nāma kumārassa sarūpaṃ sādhukaṃ brūvi:
49
"Mahāsāmissa tanayo jeṭṭho kittisanāmako
Dhaññalakkhaṇasampanno sampannamatikkamo;
50
Jambudīpepi taṃ rajjaṃ kattumekātapattakaṃ
Samatthoti vicintemi; laṅkādīpamhi kā kathā!"
51
Tassa so vacanaṃ sutvā "sevitabbo kumārako"
Iti nicchiya pesesi kumārassa'ntikaṃ jane.

[SL Page 325] [\x 325/] (
52
Suṇitvā so vaco tesaṃ nivattanabhayā vibhu
Ajānataṃ pitunnaṃ so vīro dhanusahāyako
53
Gehā nikkhamma passanto sunimittāni nekadhā
Agā lahuṃ sarīvaggapiṭṭhigāmaṃ mahāmati.
54
Tahiṃ so nivasaṃ vīro pesayitvā sasevake
Vipakkhādhiṭṭhitaṃ jesi bodhivālavhagāmakaṃ.
55
Tato'bhimānī senānī senaṃ so tattha pesayī;
Sā parikkhippa taṃ gāmaṃ saṅgāmāya samārabhī.
56
Kumāro tehi yujjhanto subhaṭo 8 paṭuvikkamo
Disāsu vikirīsabbe tūlaṃ caṇḍova māḷuto.
57
Cuṇṇasālaṃ janapadaṃ gantvā ṭhānavidu tadā
Tahiṃ vasaṃ vase' kāsi sabbaṃ malayamaṇḍalaṃ.
58
Tadāpi senaṃ senindo pesetvā asakiṃ sakaṃ
Aabhibhutimasakkonto kātuṃ dummanataṃ 9 gato.
59
Makkhakudrūsavāsissa sacivavassā'tha kittino
Suto mahabbalo devamallo'ti vidito tadā
60
Sahito bandhumittehi bahū rohaṇavāsino
Samādāyā'bhigantvāna kumāraṃ passi sādaro.
61
Bandhiya churikaṃ cheko so paṇṇarasavassiko
Ādipādapadaṃ tattha sampāpuṇi mahāyaso.
62
Tato hiraññamalayamupagamma mahabbalo
Tahiṃ remuṇaselamhi khandhāvāraṃ nibandhayī.
63
Tatthā pi senaṃ pesetvā saṅgāmento camūpati
Aladdhavijayo chandaṃ puna yuddhe jahī tato.
74
Lokanāmo 10 camūnātho lokaṃ hitvā sakaṃ tadā
Ahū vassamhi chaṭṭhe so paralokaparāyaṇo.
---------
65
Tadā kassapanāmeko kesadhātukanāyako
Jane'bhibhuya vattesi nijāṇaṃ rohaṇe tadā.
66
Sutvā taṃ coḷasāmanto puḷatthinagarā tadā
Nikkhamma yuddhasannaddho gantvā kājaragāmakaṃ.
-----------
8.[E.] Sahaṭo, 9. [E.] Dummantanaṃ. [A.] Taṃ dummanaṃ, 10.[E.D.] Lokanātho

[SL Page 326] [\x 326/] (
67
Kesadhātu tato yuddhe bhinditvā dāmiḷaṃ balaṃ
Rakkhapāsāṇasīmāyaṃ ṭhapetvārakkhiye jane,
68
Paṭiladdhayuddāmo mahāsenāpurakkhato
Punarāgamma pāvekkhi vīro kājaragāmakaṃ.
69
Tadādipādo sutvāna sabbaṃ sutthiradhātuko
Kesadhātuṃ nighātetuṃ balaṃ sannayhi 11 vegasā.
70
Pavattiṃ taṃ suṇitvā so sābhimāno bhusaṃ tato
Samattaṃ 12 balamādāya sippatthalakamāgamā,
71
Pañcayojanaraṭṭhādivāsike subahūjane
Samadāya samāsanne rājaputte sudujjaye
72
Virattatañca so ñatvā bahunnaṃ raṭṭhavāsinaṃ
Dukkaraṃ ettha yuddhanti gato so khadiraṅgaṇiṃ.
73
Mahāsenāya bhupālasuto soḷasavassiko
Khippaṃ pāvekkhi so vītadaro kājaragāmakaṃ.
74
Chammāsamanubhotvāna rohaṇaṃ ruṭṭhamānaso
Kesadhātukanāthopi, saṅgāmatthāya tatthagā:
75
Rājaputtassa senā'tha vattentī samaraṃ kharaṃ
Kesadhātukanāthassa sīsaṃ gaṇhi mahabbalā 13
76
Āgamma sattarasavassavayaṃ 14 kumāro
Sabbattha patthaṭamahāyasakittītejo
Sāmādineka vidhiyogavisesadakkho
Khīṇārikaṇṭakamakā'khilarohaṇaṃ taṃ.

Iti sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Rohaṇārātivijayo nāma
Pañcapaññāsatimo paricchedo.
---------

Chapāññāsatimo paricchedo.

1 Yuvarājapade tassa ṭhitassā'tha nayaññuno
Ahū vijayabāhūti nāmaṃ sabbattha pākaṭaṃ
2 Mahāñāṇo nijāṇāya tattha bheriṃ carāpiya
Ṭhapento sacive'neke patirūpe padantare
-----------
11.[A.E.] Santahi. 12.[E.] Samatthaṃ. [A.] Samantaṃ. 13.[E.] Mahabbalo.
14.[A.] Vassamayaṃ.

[SL Page 327] [\x 327/] (
3 Coḷānaṃ maddanatthāya rājaraṭṭhādhivāsinaṃ
Caturo caturopāye yojayaṃ tattha so vasī.
4 Coḷarājā suṇitvā taṃ puḷatthinagare ṭhitaṃ
Senāpatimapesesi davona balavāhanaṃ.
5 Senideṃ kājaraggāmasamīpaṃ samupāgataṃ
Duppasayhaṃ viditvāna giriduggamagā tato.
6 Senindo kājaraggāmaṃ vilumpitvāna vegasā
Tattha vatthumasakkonto sadesaṃ punarāgami.
7 Tato mahādipādo'pi āgamma malayā lahuṃ
Mahatā balakāyena sippatthalakamāvasi.
8 *Rājā rāmaññavisaye rājino (santikaṃ) jane
Pesesi bahuke sāraṃ dhanajātañca'nappakaṃ
9 *Vicittavatthakappuravandanādīhi vatthuhi
Paripuṇṇā ca nāvāyo nekā titthe samosaṭā.
10
Dhanajātehi nekehi karonto bhaṭasaṅgahaṃ
Tato tambalagāmamhi 1 nivasittha mahabbalo.
11
Aññamaññaviruddhattā 2 rājaraṭṭhādhivāsino
Upagamma janā sabbe karaṃ no denti sabbaso.
12
Vipakkhā coḷarājassa bhindantā'ṇaṃ 3 maduddhatā
Āyuttake vihiṃsentā yathākāmaṃ caranti ca.
13
Taṃ sutvā coḷabhupālo sampakopavasīkato
Senaṃ mahantiṃ datvāna pesesi sacivaṃ nijaṃ.
14
Mahātitthe'vatiṇṇo so tattha tattha bahū jane
Ghātento savase katvā rājaraṭṭhādhivāsino
15
Anukkamena gantvāna kharāṇo rohaṇaṃ tadā
Ajjhotthari saseno sa 4 bhinnapelova sāgaro
16
Rañño paccatthikā hutvā ravidevavalavhayā
Ubho dāmiḷasenindavasaṃ yānā 5 mahabbalā.
----------
1.[A.] Tammalagāmamhi 2.[E.] Viruddhattaṃ. 3. [S.] Bhinditvāṇaṃ.
4. [E.] Ajjhottharittha senāya. 5.[A.] Dāmiḷasenindaṃ.
* Imā dve gāthā idha aṭṭhānappayuttā viya dissantī.

[SL Page 328] [\x 328/] (
17
Mahāpakkhabalopete te passiya camūpati
Rohaṇaṃ sakalaṃ khippaṃ maññittha sakahatthagaṃ.
18
Ekādasamhi so vasse rājā coḷābhibhutiyā
Paluṭṭhapabbate duggaṃ pavidhāya tahiṃ vasī.
19
Coḷasenā tadā selaṃ samantā tamparikkhipi;
Tattho'bhayesaṃ senānamahū bhiṃsanakaṃ raṇaṃ.
20
Rañño bhaṭā vināsetvā sabbaṃ taṃ dāmiḷaṃ balaṃ
Palāyantaṃ mahācoḷasāmantañcānubandhiya
21
Gahetvāna siraṃ tassa gāmasmiṃ tambaviṭhike
Saddhiṃ vāhanayānehi sārabhutadhanehi ca
22
Gahitaṃ sakalaṃ bhāṇḍaṃ netvā rañño padassiya
"Puḷatthinagaraṃ gantuṃ kālo" iti samabravuṃ.
23
Mahīpālopi taṃ sutvā savivānaṃ vaco tadā
Mahatā balakāyena puḷatthinagaraṃ gato.
24
Pavattimetaṃ sakalaṃ sutvā coḷanarissaro
Tibbakopavasaṃyāto bhupālagahaṇatthiko
25
Sāmaṃ khippaṃ samāgamma vīro sāgarapaṭṭanaṃ
Bhiyyopi mahatiṃ senaṃ laṅkādīpamapesayī.
26
Taṃ vijāniya bhumindo senindaṃ pesayī sakaṃ
Balaṃ mahantaṃ datvāna coḷasenāya yujjhituṃ.
27
Gacchamāno camunātho so'nurādhapurantike
Saddhiṃ dāmiḷasenāya vattesi tumulaṃ raṇaṃ.
28
Patiṃsu tasmamiṃ saṅgāme bhupālassa narā bahū
Bhiyyopi damiḷāyatattā jātā taṃraṭṭhavāsino.
29
Vihāya dharaṇīpālo puḷatthinagaraṃ tadā
Villikābāṇakaṃ 6 raṭṭhaṃ sampāpuṇiya vegasā
30
Nihaccāmaccayugalaṃ taṃraṭṭhādhiṭṭhitaṃ tadā
Tahiṃ vāsamakappesi sa bhaṭe sannipātayaṃ.
31
Attānamanubandhantaṃ sutvā coḷavamūpatiṃ
Gantvā vātagiriṃ nāma samayaññu siluccayaṃ
-----------
6. [D.S.] Villikānāmakaṃ [E.] Villikābānāmakaṃ.

[SL Page 329] [\x 329/] (
32
Upaccakāya selassa tattha duggaṃ nivesiya
Raṇaṃ karonto temāsaṃ damiḷe paṭibāgayi.
33
Kesadhātukanāthassa māritassa purā raṇe
Bhātā kaṇiṭṭho sampattamahāpakkhabalo tadā
34
Māraṇaṃ sakabhātussa saranto ruṭṭhamānaso
Sakalaṃ parivattesi guttahālakamaṇḍalaṃ.
35
Atho laṅikissaro tattha khippaṃ gantvā mahabbalo
Ṭhāne *maccutthale nāmakhandhāvāraṃ nibandhiya
36
Khadiraṅgaṇiduggamhā 7 tapāpetvāna taṃ raṇe
Ṭhānā kubulagallā ca yujjhanto taṃ palāpayī.
37
Vihāya puttadārādisabbaṃ nekadhanaṃ balaṃ 8
Palāyamano so raṭṭhaṃ coḷāyattamagā lahuṃ.
38
Tadā narissaro tattha tassa sabbaṃ samādiya
Gantvā tambalagāmamhi navaṃ duggaṃ nivesiya.
39
Anukkamena gantvāna mahānāgahulavhaye
Pure vasī susajjento balaṃ coḷehi yujjhituṃ.
40
Tato rājā samavhāya sacīve dve mahabbale
Pesesi dakkhiṇaṃ passaṃ vasaṃ netuṃ tahiṃ jane.
41
Sampesesi mahāmaccayugalaṃ kakkhalaṃ vibhu
Coḷadappavināsāya tato velāmahāpathe. 9
42
Pesitā dakkhiṇaṃ passaṃ amaccā'me mahabbalā
Muhunnaruggāmaduggaṃ badaḷatthalameva ca
43
Vāpīnagaraduggañca buddhagāmakameva ca
Tilagullaṃ mahāgallaṃ maṇḍagallakameva ca
44
Anurādhapuraṃ vā'ti gahetvāna kamena te
Vattentā savase raṭṭhaṃ mahātatthamupāgatā.
45
Pesitā savivā dve tu tato velāmahāpathe
Vilumpantā chagāmādikhandhāvāre tahiṃ tahiṃ
46
Puḷatthinagarāsannaṃ kamenā'gamma pesayuṃ
Dute rājantikaṃ "khippamāgantuṃ vaṭṭatītiha."
-----------
7. [E.S.] Khadiraṅgaṇiya. 8.[S.] Pi ca, 9.[A.E.] Velamahāpathe.
* Māragoḍa(?) Sīhaḷabhāsāya.

[SL Page 330] [\x 330/] (
47
Disāsu dvīsu yātehi sacivehi pavattitaṃ
Vikkamātisayaṃ sutvā kālaññu so mahīpati
48
Sīghaṃ sannayha senaṅgaṃ samaggaṃ vidhikovido
Ummūlanāya coḷānaṃ purā tamhā'bhinikkhami.
49
Gacchaṃ gaṅgāya mahiyaṅgaṇathupantike vibhu
Senānivesaṃ kāretvā kañci kālaṃ tahiṃ vasī.
50
Kamenāgammaṭhānaññu puḷatthinagarantike
Bandhāpesi mahāvīro khandhāvāraṃ thiraṃ varaṃ.
51
Tattha tattha ṭhitā sūrā coḷā ye kakkhalā'khilā
Pūḷatthinagare yuddhaṃ kātuṃ sannipatiṃsu te.
52
Nikkhamma nagarā gantvā coḷā bahi mahāraṇaṃ
Katvā parājitā bhītā pavissa nagaraṃ sakaṃ
53
Guttāsesupuradvārā gopuraṭṭālanissitā
Mahābavaṃ bahussāhā pavattesuṃ bhayāvahaṃ.
54
Diyaḍḍhamāsaṃ yujjhanta nagaraṃ tamuparundhiya 10
Sādhetuṃ neva sā'sakkhi bhupālassa mahāvamū.
55
Mahārañño mahāvīrā mahāsūrā mahabbalā
Mahābhaṭā mahāmānā ravidevacalādayo
56
Ullaṅghitvāna pākāraṃ pavissa sahasā puraṃ
Khaṇena nadamiḷe sabbe mūlaghaccamaghātayuṃ.
57
Evaṃ laddhajayo rājā tadā vijayabāhu so
Carāpesi nijāṇāya bheriṃ bhurimatī pure.
58
Taṃ sutvā sakasenāya vināsaṃ coḷabhūpati
Sīhaḷā balavanto'ti bhīyyo senaṃ na pāhiṇi.
59
Vīro asesanihatuddhatacoḷaseṭṭho
Viññu susādhuṭhapitākhilarājaraṭṭho
Iṭṭhannurādhapuraseṭṭhamatīva haṭṭho
Vassamhi pañcadasame gami rājaseṭṭho.

Iti sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Anurādhapurābhīgamano nāma chappaññāsatimo paricchedo
---------
-----------
10.[A.] Tamparundhiya

[SL Page 331] [\x 331/] (

Sattapaññāsatimo paricchedo.

1 Laṅkārakkhāya sacive khalino yodhasammate
Paṭipāṭiṃ 1 samuddissa 2 samantā sanniyojayi.
2 Abhasekamaṅgalatthāya pāsādādimanekakaṃ
Kiccaṃ sampādanīyaṃti sacivaṃ sanniyojiya
3 Vandanīye'bhivandanto padesenekake tahiṃ
*Netvā māsattayaṃ gañchī puḷatthinagaraṃ puna.
4 Vissuto ādimalayanāmena balanāyako
Ujupaccatthiko hutvā mahīpālassa sabbaso
5 Saṅgāmatthāyu'pāgañchi balaṃ sabbaṃ samādiya
Andūti vissutaṃ mandapañño gāmaṃ purantike.
6 Laṅikissaro tahiṃ gantvā uddharitvā tamuddhataṃ
Puḷatthinagaraṃ gañchī vase vattiya taṃ balaṃ.
7 Yuvarājapadaṃ yeva sito santo likhāpayi
So sattarasavassāni sappañño narasattamo.
8 Tato'nurādhanagaramabhigamma yathāvidhiṃ
Anubhotvā vidhānaññu abhisekamahussavaṃ
9 Aṭṭhito pāpadhammesu suṭṭhito seṭṭhakammanī
So aṭṭhārasamaṃ vassaṃ likhāpayi susaṇṭhito.
10
Tato āgamma nivasi puḷatthinagare vare
So"sirīsaṅghabodhī"ti nāmadheyyena vissuto.
11
Anujaṃ so vīrabāhumoparajje nivesiya
Datvāna dakkhiṇaṃ desaṃ taṃ saṅgaṇhi yathāvidhiṃ.
12
Kaṇiṭṭhassā'tha bhātussa jayabāhussa bhubhujo
Ādipādapadaṃ datvā raṭṭhaṃ cā'dāsi rohaṇaṃ.
13
Ṭhānantarāni sabbesamamaccānaṃ yathārahaṃ
Datvā rajje yathāñāyaṃ karaṃ yojesi gaṇhituṃ.
14
Cirassaṃ parihīnaṃ so dayāvāso mahīpati
Pavaccesi yathādhammaṃ ṭhitadhammo vinicchayaṃ.
-----------
1. [A.] Paṭipattiṃ. 2. [S.] Samuddassa
* Khepetvāni attho

[SL Page 332] [\x 332/] (
15
Evaṃ samuddhaṭānekaripukaṇṭakasañcaye
Niccaṃ rajjaṃ pasāsente laṅkaṃ sammā narissare
16
Chattagāhakanātho ca dhammagehakanāyako
Tatheva seṭāṭhinātho ca iccete bhātaro tayo
17
Rañño virodhitaṃ 3 yātā palātā jambudīpakaṃ
Laṅkaṃ visatime vasse ekenūne samotaruṃ.
18
Te sabbe rohaṇaṃ raṭṭhaṃ tathā mamalayamaṇḍalaṃ
Sabbaṃ dakkhiṇapassaṃ ca sahasā parivattayuṃ.
19
Nipuṇo rohaṇaṃ gantvā tathā malayamaṇḍalaṃ
Nighātento bahu tattha tattha paccatthike jane
20
Sammā vūpasametvā taṃ ṭhapetvā sacice tahiṃ
Dakkhiṇo dakkhiṇaṃ desaṃ sayaṃ gantvā mahabbalo
21
Pesetvā samaṇībhātuvaṃsajaṃ sacivaṃ tadā
Gāhevo samare ghore vīro te sakaverino
22
Samāropiya sūlamhi laṅkaṃ vigatakaṇṭakaṃ
Kāretvāna nirātaṅkaṃ pulatthipuramāgami
---------
33
Vasantī coḷavīsaye jagatipālarājinī
Coḷahatthā pamuñcitvā saddhiṃ dhītukumāriyā
24
Līlāvatyabhidhānāya nāvamäruyha vegasā
Laṅkādipamhi otiṇṇā passi laṃkissaraṃ tadā.
25
Sutvā vaṃsakkamaṃ tassā so ñatvā suddhavaṃsataṃ
Līlāvatiṃ mahesitte abhisiñci narissaro,
26
Sā taṃ paṭicca rājānaṃ mahesī dhītaraṃ labhi;
Nāmaṃ yasodharāti'ssā akāsi dharaṇīpati.
27
Merukandararaṭṭhena saddhiṃ rājā sadhītaraṃ
Vīravammassa pādāsi; sā labhī dhītaro duve
28
Samānanāmikā jeṭṭhā sā mātāmahiyā ahū.
Sugalā nāmikā āsi tāsu dvīsu kaṇiṭṭhikā
29
Kaliṅgadharaṇīpālavaṃsajaṃ cārudassanaṃ
Tilokasundariṃ nāma sukumāraṃ kumārikaṃ
-----------
3.[E.] Virodhitā.

[SL Page 333] [\x 333/] (
30
Kāliṅgaraṭṭhato rājā āṇāpetvā ciraṭṭhitiṃ
Nijavaṃsassa icchanto mahesitte'bhisevayī.
31
Subhaddā ca sumittā ca lokanāthavhayā pi ca
Ratnāvalī rūpavatī iti'mā pañca dhītaro
32
Puttaṃ vikkamabāhuñca sā lahī dhaññalakkhaṇaṃ.
Sampattā sā 4 pajāvavuddhiṃ harantī 5 rājino manaṃ.
33
Itthāgāresu sesesu vinā samakulaṅganā
Gabbho jātu mahīpālaṃ tampaṭicca na saṇṭhahi.
34
Athekadivasaṃ rājā amaccagaṇamajjhago
Vilokiya ṭhitā sabbā dhītaro paṭipāṭiyā
35
Dhitunamavasesānaṃ ṭhapetvā ratanāvaliṃ
Dhaññalakkhaṇasampanna - puttassuppattisucakaṃ
36
Lakkhaṇaṃ lakkhaṇaññu so apassaṃ pemavegavā
Ratanāvalimāhūya tassā muddhani cumbiya
37
"Tejoguṇehi cāgehi dhiyā sūrattanena ca
Bhute ca bhāvino ceva sabbe bhupe'tisāyino
38
Niccaṃ naṅkaṃ nirāsaṅkamekacchattakameva 6 ca
Pavidhātuṃ samatthassa sammā sāsanatāyino
39
Sobhanānekavattassa imissā kucchi hessati
Puttassu'ppattiṭhāna"nti mudutoso samabravṛ.
40
Yācantassāpi kho coḷamahīpālassa nekaso
Kulābhimānī rājā so adatvāna kaṇīyasiṃ
41
Āṇāpetvā paṇḍurājaṃ visuddhatvayasambhavaṃ
Anujaṃ rājiniṃ tassa mittavhayamadāsi so.
42
Sā māṇābharaṇaṃ kittisirimeghābhidhānakaṃ
Sirivallabhanāmañca janesi tanaye tayo.
43
Subhaddaṃ vīrabāhussa, sumittaṃ jayabāhuno
Mahatā parihārena pādāsi dharaṇīpati.
44
Adāsi māṇābharaṇe dhītaraṃ ratanāvaliṃ.
Lokanāthavhayaṃ kittissirimeghassa'dāsi so.
-----------
4.[E.] Sampattattā 5.[E.] Haraṃ tā. 6.[E.D.S.] Nirātaṅka-

[SL Page 334] [\x 334/] (
45
Rūpavatyabhidhānāya dhītuyo'paratāya hi
Sa sirīvallabhassādā sugalavhaṃ kumārikaṃ.
46
Madhukaṇṇava- bhīmarāja - balakkārasanāmake
Mahesīkhandhave rājaputte sīhapurāgate
47
Passitvāna mahīpālo tadā sañjātapitiko
Tesaṃ pādāsi paccekaṃ vuttiṃ so anurūpakaṃ
48
Te sabbe laddhasakkārasammānā dharaṇīpatiṃ
Ārādhayantā satataṃ nivasiṃsu 7 yathāruciṃ.
49
Etesaṃ rājaputtānaṃ sundarivhaṃ 8 kaṇiṭṭhikaṃ
Adā vikkamabāhussa nijavaṃsaṭṭhitatthiko.
50
Bhīyyo vikkamabāhussa tato līlāvatiṃ satiṃ
Saha bhogena pādāsi tadā bandhuhite rato.
51
Vidhāya evaṃ sajane janindo
Nissesato bhogasamappīto so
Dayāparo ñātijanānamatthaṃ
Samācarī nītipathānurūpaṃ.

Iti sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Saṃgahakaraṇo nāma
Sattapaññāsatimo paricchedo.
---------

Aṭṭhapaññāsatimo paricchedo.

1 Vicinitvā kulīne so jane sabbe samādiya
Sakārakkhāya yojesi nayathāvāraṃ mahīpati.
2 Uccaṃ puḷatthinagare pākāraṃ kārayī thiraṃ
Nekagopurasaṃyuttaṃ sudhākammasurañjitaṃ,
3 Samantāyatacitthiṇṇa-gambhīraparikhāyutaṃ
Uccapatthaṇḍilopetaṃ duppapakhaṃsamarātihi.
4 Upasampadakammassa gaṇapūrakabhikkhūnaṃ
Appabhonakabhāvena sāsanaṭṭhitimānaso
-----------
7.[E.] Nivattiṃsu. 8.[A.E.] Sunārivhaṃ
[SL Page 335] [\x 335/] (
5 Anuruddhanarindassa sahāyassātha santikaṃ
Rāmaññavisayaṃ dute pesetvā sahapābhate
6 Tato āṇāpayitvāna piṭakattayapārage
Sosīlādiguṇāvāse bhikkhavo therasammate
7 Te uḷārāhi 1 pūjāhi pūjayitvā narissaro
Pabbajjā upasampattī kārayitvā anekaso
8 Piṭakattayañca bahuso kathāpetvā savṇṇanaṃ laṅkāyo'sakkamānaṃ so jotayī jinasāsanaṃ. 9
Puḷatthinagarassanto padesasmiṃ tahiṃ tahiṃ
Vihāre kārayitvāna bahuke sumanohare
10
Bhikkhavo tattha vāsetvā nikāyattayavāsino
Paccayehi uḷārehi santappesi catuhipi.
11
Phaḷikatthamhakavāru 2 - pākāraparikhāyutaṃ
Pañcabhumakapāsāda pavareno'pasobhitaṃ
12
Samantāvāsapantīhi subhāhi suvirājitaṃ
Nirākiṇṇamasambādha - parabhāsurakopuraṃ 3
13
Vihāraṃ kārayitvāna vatthuttayaparāyaṇo
Nikāyattayavāsissa bhikkhusaṅghassa'dāsi so.
14
Saṅghassa pākavaṭṭatthaṃ raṭṭhaṃ datvā'ḷisārakaṃ
Sakalaṃ tantivāsīhi nettikehi saheva so 4
15
Nekasatāni bhikkhūnaṃ vāsayitvāna tattha so
Satataṃ sampavattesi uḷāraṃ catupaccayaṃ.
16
Dāṭhādhātugharaṃ cāru kārayitvā mahārahaṃ
Dāṭhādhātussa niccaṃ so mahāmahamakārayi.
17
Gaṇasaṅgaṇikā'peto paccahaṃ dhammasaṃgaṇiṃ
Parivattesi so pāto sutdare dhammamandire.
18
Naccādigandhamalādinekapūjampavattiya
Sirena saddhāsambandho sambuddhamabhivandati.
19
Jambudīpāgata cāgasūro so bhuvirisūrayo 5
Tappesi dhanadānena dānīye nekaso vibhu.
-----------
1.[A.E.] Tehuḷārāhi. 2. [A.] Phaḷakatthambhato cāru. [E.] Phaḷakatthamambhakacāru.
3. Narākiṇṇa (sabbesu.) 4.[A.E.] Ca. 5. Bhurisūrayo (sababesu.)
"Bhusurā"ti brāhmaṇā.

[SL Page 336] [\x 336/] (
20
Saddhammakathikānaṃ so pūjā katvāna nekaso
Desāpesi ca saddhammaṃ sadā dhammaguṇe rato.
21
Tikkhattuṃ so tulābhāradānaṃ danesu dāpayī.
Uposathaṃ copavasi suvisuddhamuposathe.
22
Adā daṇḍissaraṃ dānamanusaṃvaccharaṃ vībhu.
Piṭakattayaṃ likhāpetvā bhikkhusaṅghassa dāpayi.
23
Mahagghamaṇimuttādiratanāni sa pesiya
Jambudīpe mahābodhiṃ nekakkhattumapūjayī.
24
Kaṇṇāṭabhumipālena coḷaraññā ca pesitā
Dūtā mahantamadāya paṇṇākāramidhāgatā
25
Addasaṃsu mahīpālaṃ tato so tuṭṭhamānaso
Tesaṃ ubhinnaṃ dūtānaṃ kattabba sādhukāriya
26
Tesu ādo'va kaṇṇāṭadūtehi saha pesayi
Dūte sakīye kaṇṇāṭanikaṭaṃ sārapābhate.
27
Attano visayaṃ patte coḷo sīhaladūtake
Sahasā kaṇṇanāsāsu pāpayiṃsu virūpataṃ 6
28
Sampattavippakārā te idhāgantvāna rājino
Kathayiṃsu tadā sabbaṃ coḷena katamattani.
29
Udadīpitābhimāno so sakalāmaccamajkjhago
Avhāya dāmiḷe dūte iti colassa sandisi:
30 "Senaṃ vinā'ca ekasmiṃ dīpe namajjhe mahaṇṇave
Bāhābalaparikkhā vā hotu no dvandayuddhato.
31
Balaṃ sannayha sakalaṃ rajje tuyhaṃ mamā'thavā
Tavābhimatadesamhi saṅgāmo vā karīyataṃ.
32
Mayā vuttakkameneva vattabbo vo janādhipo"
Iti vatvāna te dūte itthālaṅkāramaṇḍite
33
Vissajjiya lahuṃ coḷamahīpālassa santikaṃ
Tato senaṅgamādāya anurādhapuraṃ gami.
34
Mattikāvāṭatitthe ca mahātitthe ca pesayī
Coḷaraṭṭhaṃ'va gantvāna yujjhituṃ dve camūpati.
-----------
6.[A.] Potthake natthī

[SL Page 337] [\x 337/] (
35
Sajjentesucamūpesunāvāpātheyyakāni ca
Yuddhatthāya balaṃ coḷaraṭṭhapesanakāraṇā
36
Tadā tiṃsatime vasse veḷakkārasanāmakā
Balakāyā tahiṃ gantumanicchantā virodhino
37
Māretvāna ubho senānāthe mattagajā viya
Samantato vilumpiṃsu puḷatthipuramuddhatā.
38
Puttehi tīha sahitaṃ rājino va kaṇīyasiṃ
Gaṇhitvā sahasā rājapāsādaṃ cāpi jhāpayuṃ.
39
Rājā nikkhamma khippaṃ so gantvā dakkhiṇapassakaṃ
Sele vātagirivhasmiṃ sāraṃ bhaṇḍaṃ ṭhapāpiya
40
Vīrabāhuparājena sīhavikkamasālinā
Mahatā ca baloghena samantā parivārito
41
Puḷatthipuramāgamma vattento dāruṇaṃ raṇaṃ.
Palāpesi khaṇeneva balakāye samāgate.
42
Māritānaṃ camūpanamaṭṭhisaṅghāṭadhiṭṭhitaṃ
Parikkhipitvā citakaṃ veribhute balādhipe
43
Bandhayitvāna khāṇumhi pacchābāhaṃ subandhanaṃ
Parito vipphurantīhi aggijālāhi jhāpayī. 7
44
Ghātetvā tattha mānīnaṃ gāmāni dharaṇīpati
Akāsi laṅkāvasudhaṃ sabbathā vitakaṇṭakaṃ.
45
Yujjhituṃ saha coḷena rājā attakatāvadhiṃ
Anatikkamma so pañcacattāḷīsamhi vacchare
46
Sannaddhaṃ balamādāya gantvā sāgarapaṭṭanaṃ 8
Tassā'bhigamanaṃ passaṃ kañcikālaṃ tahiṃ vasaṃ
47
Anāgatattā coḷassa tassa dūte visajjiya
Punāgantvā vasī rājā puḷatthinagare ciraṃ.
48
Mahāheḷiya-reheru 9 - mahādattikanāmikā
Kaṭunnarupaṇḍavāpī 10 kallagallikanāmikā 11
49
Eraṇḍagallavāpī ca dīghavatthukavāpikā
Maṇḍavāṭakavāpī ca kittaggabodhipabbatā
-----------
7. [E.S.] Jhāpiya. 8.[A.] Pattanaṃ. 9.[A.] Sareheru.
10.[D.] Kaṭinnara 11. [E.] Kalahagallika.

[SL Page 338] [\x 338/] (
50
Valāhassa-mahādāragalla-kumbhīlasobbhakā
Pattapāsāṇavāpī ca vāpī ca kāṇanāmikā
51
Etā ca'ññā ca so chinnamariyāda vāpiyo bahū
Bandhāpesi sadā dīnasatte baddhahitāsayo.
52
Bhumindo kandarā-gaṅgā nadīsu ca tahiṃ tahiṃ
Subhikkhaṃ kārayī raṭṭhaṃ bandhetvā'varaṇāni so
52
Bandhāpevona so chinnaṃ kilavatthukamātikaṃ
Vārīhi paripūresi maṇihīrakavāpikaṃ.
54
Vihārā'bhayacārittabhediniṃ mahisiṃ sakaṃ
Parihāre sabbasocchijja 12 gāhayitvā galamhi taṃ
55
Puramhā bahi kāretvā mahāsaṅghaṃ khamāpiya,
Pakāsesi ca lokassa saṅghagāracamattano.
56
Mahāgāme nikāyānaṃ nitaye coḷanāsite
Dhātugabbhe ca bandhesi thūpārāmadvaye'pi ca.
57
Mātuyā'ḷāhaṇaṭṭhāne tatheva pitunopi ca
Akā pañcamahāvāse tathā budalaviṭṭhiyaṃ.
58
Paṇḍavāpi ca pāṭhīno rakkhacetiyapabbato
Tatheva maṇḍalagiri madhutthalavihārako
59
Uruvelavhayo devanagare ca vihārako
Mahiyaṅgaṇavihāro ca sitalaggāmaleṇakaṃ.
60
Jambukolavihāro ca tatheva girikaṇḍako
Kurundiyavihāro ca jambukolakaleṇakaṃ
61
Bhallātakavihāro ca tatheva paragāmako
Kāsagallavhayo candagirivhayavihārako
62 Velagāmivihāro ca mahāsenavhagāmake 13
Vihāro cā'nurādhamhi pure bodhigharaṃ tathā
63
Icceva'mādayo neke vihāre ca bahū vibhu
Paṭisaṅkhari jiṇṇe so gāme cā'dā visuṃ visuṃ.
64
Samantakūṭaselaṭṭhaṃ munindapadalañchanaṃ
Paṇāmatthāya gacchantā manussā duggamañjase
65
Sabbe ma kilamattu'ti dānavaṭṭāya dāpayī
Sālikkhettādisampannaṃ giḷīmalayanāmakaṃ.
-----------
12. [A.] Sa occhijja. 13. [A.] Gāmako.

[SL Page 339] [\x 339/] (
66
Kadalīgāmamagge va hūvaraṭṭhañjase tathā
Gāme datvāna paccekaṃ sālāyo vāpi kārayi. 14
67
"Anāgate taṃ bhupālā mā gaṇhantu"ti lekhiya
Akkharāni silātthamhe patiṭṭhāpesi bhumipo.
68
Gāmaṃ antaraviṭṭhiñca tathā saṅghāṭagāmakaṃ*
Sirimaṇḍagallārāmañca 15 ādā so lābhavāsinaṃ.
69
Vanajivakabhikkhūnamadā 16 so catupaccaye.
Bandhūnampi ca so tesaṃ bhogagāme padāpayī.
70
Pāvāraggikapallāni vividhe osadhepi ca
Sīte utumhi bahuso bhikkhusaṅghassa dāpayī. 71
Adā sabbaparikkhāre parikkhāre tathāṭṭha so 17
Nekavāresu sakkaccaṃ bhikkhusaṃghassa buddhimā.
72
Saṅghassa pākavaṭṭatthaṃ bhikkhūnaṃ lābhavāsinaṃ
Veyyāvacaccakarānañca pūjetuṃ cetiyādikaṃ
73
Padinna pubbarājūhi ye gāmā rohaṇe bahū
Tepi sabbe anūne so yathāpubbaṃ ṭhapesi ca.
74
Adāsi pīṭhasappīnamusahe balino balī
Bhattaṃ cā'dāsi so kākasonādīnaṃ dayāparo.
75
Adāsi nekakāveyyakārakānaṃ mahākavi
Saddhiṃ paveṇigāmehi vittajātamanappakaṃ.
76
Rājāmaccādiputtānaṃ siloke racite suṇaṃ
Yathānurūpaṃ pādāsi dhanaṃ tesaṃ kavissaro.
77
Andhānaṃ paṅgulānañca gāme cā'dā visuṃ visuṃ.
Nānādevakulānañca dinnapubbaṃ na hāpayī.
78
Patthivo so kulitthīnamasanāthānaṃ yathārahaṃ
Vidhavānamadā gāme bhatta-acchādanāni ca.
79
Rājā sīhaḷakāveyyakaraṇe so mahāmati
Aggo sīhaḷakāveyyakārakānamahosi ca. 18
80
Subhe baddhādaro baddhaguṇavhayavihārake
Bandhesi uparājā so cetiyaṃ coḷanāsitaṃ.
-----------
14.[A.] Kāriya. 15.[E.] Sirimaṇḍagallagāmaṃ ca. 16.[A.] Vannajīvaka
[E.] Vantajīvaka. 17.[E.] Aṭṭhaso. 18.[S.] So.
* Aṅguḷugama(?)
[SL Page 340] [\x 340/] (
81
Muttavāhī tato tassa vihārapavarassa so
Datvā gāmavare niccaṃpūjāyo sampavattayī.
82
Sova tassa vihārassa upavāravanantike
Bandhāpesi mahāvāpiṃ thirībhutamahodakaṃ.
83
Kappūramūlāyatane rañño dhītā yasodharā
Akāresi thiraṃ rammaṃ mahantaṃ paṭimāgharaṃ.
84
Selantarasamūhasmiṃ rājino rājinī sakā 19
Kāresi cārupāsādaṃ vasādāvahamuggataṃ 20
85
Tadā neke ca sacivā tassorodhajanāpi ca
Samāciniṃsu puññānī anekāni anekaso.
86
Evaṃ samanusāsante laṅkaṃ laṅkānarissare
Uparājā vasaṃ nīto vinīto ghoramaccunā.
87
Tassa kattabbakiccāni sakalāni samāpiya
Jayabāhussoparajjaṃ 21 bhikkhūnaṃ matiyā adā.
88
Athādipādapadaviṃ datvā vikkamabāhuno
Gajabāhū'ti vidite tassa jāte sute tato
89
Mahāmaccehi mantetvā rājā puttahitatthiko
Rohaṇaṃ kasiṇaṃ datvā tahiṃ vāsāya pesayi.
90
Tato so tattha gantvāna mahānāgahulaṃ puraṃ
Rājadhāniṃ karitvāna tathe vāsamakappayī.
91
Evaṃ paññāsavassāni'ha vijayabhujo vattayitvāna sammā
Āṇācakkaṃ janindo vyapagatakhalanaṃ esa pañcādhikāni
Vaḍḍhetvā sāsanaṃ taṃ khaladamilahayopaddutañcāpi lokaṃ
Saggaṃ lokaṃ sapuññappabhavamuruphalaṃ passituṃ cā'ruroha.

Iti sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃsa
Lokasāyanasaṃgahakaraṇo nāma
Aṭṭhapaññāsatimo paricchedo
---------
-----------
19.[E.] Rājinā rājinīkatā. 20.[E.] Pasādavhayamuggataṃ.
21.[E.@]Ssāparājattaṃ.

[SL Page 341] [\x 341/] (

Ekūnasaṭṭhimo paricchedo.

1 Tadā rañño'nujā mattā tassā puttā tayo'pi ca
Mahāmaccā ca yatayo tathāyatanavāsino
2 Sabbe te ādipādassa rohaṇe vāsato sato
Anārovāpayitvāna bhupālamatasāsanaṃ
3 Sambhuyamantayitvāna samānacchandataṃ gatā
Adaṃsu yuvarājassa laṅkārajjābhisevanaṃ.
4 Oparajje nivesesuṃ māṇābharaṇanāmakaṃ.
Kumāraṃ pubbavārittamaggaṃ laṅghitva te'khilā.
5 Tayo'tha bhātaro sabbe te māṇābharaṇādayo
Jayabāhumahīpālasahitā sahasā tadā
6 Muttāmaṇippabhukaṃ ratanaṃ sārasammataṃ
Sabbaṃ gatthagataṃ katvā vāhanañca gajādikaṃ
7 Sakalaṃ balamādāya puḷatthinagarā tadā
Khippaṃ taṃ vikkamabhujaṃ gaṇhissāmā'ti nikkhamuṃ.
8 Sutvā pavattiṃ sakalaṃ imaṃ vikkamabāhu so
Tātassa'ntimasakkāraṃ vidhātuṃ handa 1 no labhiṃ
9 "Idāni khippaṃ gantvāna puḷatthinagaraṃ tahiṃ
Tātassāḷāhanaṭṭhānadassaneneva so ahaṃ
10
Sokabhāraṃ vinodessaṃ mama vetogataṃ" iti
Katadaḷhavavatthāno viniggamma tato purā
11
Puḷatthipuramāgacchaṃ ādipādo'tisāhaso
Sattaṭṭhasatasaṅkhena balena parivārito
12
Antarāḷapathe yeva guttahālakamaṇḍale
Gāme panasabukkavhe disvā senaṅgamāgataṃ
13
Mahantaṃ yuddhasannaddhaṃ ekavīro bhayātigo
Yujjhatvā te palāpesi khaṇeneva disodisaṃ.
---------
14
Tayo te bhātaro tattha sampattāvajayā tato
Abhimānuddhatā khippaṃ sannayha balavāhanaṃ
-----------
1.[A.E.] Bhanta.

[SL Page 342] [\x 342/] (
15
Ādipādakajambu"ti vissutamhi padesake
Saṅgāmesuṃ; parājesi bhiyyo yujjhitva so tayo.
16
Tatiyaṃ kaṭagāmasmiṃ, kāḷavāpyaṃ catutthakaṃ
Pañcamaṃ uddhanadvāre. Chaṭṭhaṃ so paṅkavelake
17
Tehi yuddhaṃ karitvāna gahītavijayo sadā 2
Puḷatthipuramāgañchi sabhāmaccaparijjano.
18
Sacintitakkameneva passitvāḷāhanaṃ pitu
Viduritamahāsoko laddhassāso pure vasaṃ
19
Dukkhe sahāyabhutānamattano so yathārahaṃ
Amaccānamadā sabbabhoge ṭhānantarehi so.
20
Bhaṭānañcāpi sabbesaṃ sahāyātānamattano
Anurūpamadā vuttiṃ saraṃ dukkhasahāyataṃ.
21
Māṇābharaṇabhupo'pi saddhiṃ sesehi bhātuhi
Karitvā dakkhiṇaṃ passaṃ rohaṇañca sahatthagaṃ
22
Tato kittissirīmeghe sa dvādasasahassakaṃ
Raṭṭhaṃ datvāna vasituṃ tahiṃ yeva samādisi.
23
Āṇatto bhātarā kittissirīmegho janādhipo
Gantvā vasi pure tattha mahānāgahulavhaye.
---------
24
Sirivallabhanāmassa kumārassāpi cādisi
Desamaṭṭhasahassavhaṃ datvāna vasituṃ tahiṃ.
25
Tatheva so'pi gantvāna uuddhanadvāranāmakaṃ
Gāmaṃ katvārājadhāniṃ vasanto anusāsi taṃ.
26
Sayañca saha senāya gantvā dakkhiṇapassakaṃ
Vīrabāhūti paññāto puṅkhagāmaṃ samāvasī
27
Mātā ca tiṇṇaṃ bhātunaṃ jayabahu ca bhumipo
Nivasiṃsu tadā kittisirimeghassa santike
---------
28
Tato saṃvacchare'tīte te māṇabharaṇādayo
Tena'ttanī kataṃ yuddhe sabbaṃ vikkamabāhunā
29
Durārohaṃ 3 mahantaṃ taṃ parājayaparābhavaṃ
Anussarantā bahuso abhimānasamunnatā
-----------
2.[S.] Ca. So. 3.[E.] Durussahaṃ. [S.] Durugamma.

[SL Page 343] [\x 343/] (
30
"Muddhābhisīttarājūnamekākī rājaraṭṭhakaṃ
Vināyamabhisekena kathaṃ nāmānubhossati?"
31
Iti issāparattañca yātā saṅgayha sevake
Bhīyo sambhuya saṅgāmakaraṇatthāya nikkhamuṃ.
32
Sutvā tavatthaṃ dutehi so vikkama bhujo'pi ca
Agā tesaṃva visayaṃ mahāsenāpurakkhato.
33
Dese dakkhiṇake bodhisenapabbatagāmake
Yujjhitvā te parājesi tayo vikkamabāhu so.
34
"Ripavo'dāni me sabbe ummulessāmahaṃ" iti
Palāyante'nubandhittha padānupadikaṃ'va te.
35
Te va duggaṃ palāyiṃsu pañcayojanaraṭṭhake
Khippaṃ pāvekkhi kalyāṇiṃ so'pi te gahaṇatthiko.
36
Vīro ariyadesiyo 4 vīradevoti pākaṭo
Paḷandīpissaro eko bhusaṃ sahasiko tadā
37 Saddhiṃ surehi yodhehi mahātitthamhi otari
"Kātuṃ hathegataṃ sakkā laṅkādīpa nti cintiya.
38
So vikkamabhujo sutvā pavattiṃ bhubhujo tadā
"Yāvatā nātra laṅkāyaṃ laddhogāho bhavissati
39
Tāva ummūlanīyo"ti kalyāṇimhā viniggato
Mahātitthamhi mannāranāmakaṃ gāmakaṃ gato
40
Katvāna vīradevo'pi saṅgāmaṃ tena rājina
Anīkaṅgādayo rājaputte dve bhātaro'pi ca
41
Senādhināyakaṃ ceva kittināmappakāsitaṃ
Ghātevo sahasā vīrasammate ca bahū jane
42
Gāhevo jīvagāhaṃ so rakkhakañca 5 camupatiṃ
Sabalaṃ taṃ parājetvā anubandhi padāpadaṃ.
43
Palāyamāno so bhīto āgantvāna nijaṃ puraṃ
Hatthasāraṃ samādāya koṭṭhasāraṃ gato lahuṃ.
44
Pacchato pacchato vīradevo tamanubandhiya
Āgantvāna pure vāsaṃ katipāhaṃ vidhāya so
-----------
4.[E.] Ariyadesī so 5.[S.] Rakkhanāmaṃ.

[SL Page 344] [\x 344/] (
45
Gaṇhituṃ vikkamabhujaṃ tattheva turitaṃ agā
Pesayitvā sakaṃ sopi mahantaṃ sakalaṃ balaṃ
46
Yujjhāpetvāna ghātetvā gāme antaraviṭṭhike
Kamahākaddamaduggamhi vīradevaṃ mahabbalo
47
Abhisekaṃ vinā yeva puḷatthinagare vasaṃ
Akāsi rājaraṭṭhassa pasāsanavidhiṃ vibhu --------48
Apanīya raṇe chandaṃ bhātaropi tayo tato
Āvasiṃsu yathāpubbaṃ gantvā raṭṭhaṃ sakaṃ sakaṃ
49
Caturopi mahīpālā yatamānā ciraṃ tahiṃ
Ekacchattaṅkitaṃ kātuṃ neva sakkhiṃsu sabbaso.
50
Anisammakārībhāvena kulīne parihāpayuṃ
Ṭhapesuṃ ca mahantatte hīne sāhimate jane.
51
Vaḍḍhitaṃ nekadhā sammā raññā vijayabāhunā
Sāsanañca tathā lokaṃ hāpayiṃsu kubuddhino
52
Kulīnānaṃ manussānamabhāvepi ca tādise
Dose vittaṃ tadāyattaṃ pasayhā'vahariṃsu ca.
53
Pīḷesuṃ sakalaṃ lokamuddharantā'dhikaṃ balaṃ
Ucchūva ucchūyante te 6 khīṇakosā 7 dhanesino.
54
Uddharitvāna buddhādisantake bhogagamake
So vikkamabhujo rājā sevakesu samappayī.
55
Puḷatthinagare nekavihāre dhātumaṇḍite
So'va desantarīyānaṃ haṭānaṃ vasituṃ adā.
56
Saddhehi pattadhātussa dāṭhādhātuvarassa ca
Pūjanatthāya dinnāni maṇimuttādikāni ca
57
Vandanāgarukappūraṃ suvaṇṇādimayā bahū
Paṭimāyo ca acchijja yathakāmaṃ vayaṃ nayī.
58
Sāsanassa ca lokassa kriyamānamupaddavaṃ
Passantā bahuso tasmiṃ tadā nibbinnamānasā
59
Aṭṭhamūlavihāresu yatayo garusammatā
Paṃsukūlikabhikkhū ca koṭṭhāsadvayanissitā
60
"Evaṃ titthiyatulyānaṃ sāsanopaddavaṃ bahuṃ
Karontānaṃ sakāsambhā payānaṃ pavaraṃ" iti
-----------
6.[A.] Yantona. 7. [A.E.] Khīṇatosā
[SL Page 345] [\x 345/] (
61
Dāṭhādhātuvaraṃ pattadhātumādāya rohaṇaṃ
Gantvā vāsamakappesuṃ phāsuṭṭhāne tahiṃ tahiṃ.
62
Tatheva phāsuṭṭhānesu vippakiṇṇā tahiṃ tahiṃ
Te kulīnā nilīnā'va hutvā vāsamakappayuṃ
63
Pakkhadvayamahīpālagayhā sīmāsu ṭhāpitā
Sāmantā a.Ññamaññehi karontā bahuso raraṇaṃ
64
Susamiddhesu nekesu gāmesu nigamesu ca
Aggiṃ dentā taḷāke ca chindantā jalapūrite
65
Nāsentā sabbathā sabbamātikāvaraṇāni ca
Chindantā nāḷikerādi - sopakāre ca bhuruhe
66
Yathā poraṇakaggāmaṭṭhānaṃti'pi na ñāyate
Vināsesuṃ tatha raṭṭhaṃ aññamaññavirodhino
67
Te ca bhumipatī gāmavilopaṃ panthamosanaṃ
Karentā nijacārehi ācaruṃ lokupaddavaṃ.
68
Kulīnānaṃ manussānaṃ dāsakammakarāpi ca
Sasamino'tivattantā nissaṅkā vītabhitikā
69
Hutvā'yudhīyā rājūnaṃ abbhantarapavattino
Balavantatarā jātā laddhaṭhānantarā tadā,
70
Janā samantakūṭādinekadugganivāsino
Adentā bhumipālānaṃ pubbapaṭṭhapitaṃ karaṃ
71
Rājāṇamagaṇentā te gatā dāmarikattanaṃ,
Sakaṃ sakaṃ'ca visayamāvasiṃsu samuddhatā.
72
Anatthe nicitā 8 nāma parivattanti sabbathā
Iti vattabbataṃ yeva 9 yātaṃ laṅkātalaṃ tadā.
73
Evaṃ gāmakabhojakā viya bhusaṃ tejovihīnā sadā
Accantaṃ vyasanātisattahadayā rājābhimānujjhitā
Niccaṃ attaparatthasiddhividhurāsaṅgā vihīnāsayā
Sabbe te vihariṃsu bhumipatayo cārittamaggātigā.
Iti sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Caturājacariyaniddeso nāma ekūnasaṭṭhimo
Paricchedo
---------
-----------
8.[E.] Nimitaṃ 9. Vattabbataṃ neva. 1. [E.] Parājaya.

[SL Page 346] [\x 346/] (

Saṭṭhitamo paricchedo.

1 Rohaṇe nivasitvā'va jayabāhumahīpati
Mittavhā rājinī ceva tadā kālamakaṃsu te,
2 Sirivallabhajāyā'tha janesi sugalā duve
Māṇābharaṇakaṃ puttaṃ puttiṃ līlāvatimpi ca
3 Māṇābharaṇabhupāladevī'pi ratanāvalī
Mittaṃ pabhāvatiñcāpi alabhī dhītaro duve.
4 Passantassa ubho tāyo dhītaro vīrabāhuno
Tadā mahādipādassa evaṃ āsi vitakkitaṃ;
5 "Lokābhisammate sabbabhupālatvayamuddhani
Visuddhe somamavaṃsamhi abhijātā mayaṃ pana.
6 Pihanīyatarākārā sabbasattisamuttatā
Nānāvijjāsu nipuṇā hatthiassādisukkhamā;
7 Tathāpekākināve'te tayo vikkamabāhunā
Parājayaṃ 1 paribhavaṃ pāpitā bahuso raṇe
8 Sūnuno susamatthassa visodhetumimaṃ malaṃ
Na dissate pātubhāvo; aaho no appapuññatā;
9 Janavādakiliṭṭhena rājattenapi kiṃ mama
Idāni visayāsaṅgaṃ hitvā kalyāṇakammasu
10
Appamattassa satataṃ netabbā vāsarā'iti,
Niyyātetvā amaccānaṃ sabbaṃ rajjavicāraṇaṃ
11
Tahiṃ sattaṭṭhamāsaṃ hi vasaṃ rattiyamekada
Devarājaghare seyyaṃ kappesi sīlasaṃyato 2
12
Tato paccūsakalamhi devaputtaṃ mahiddhikaṃ
Vīcittavatthābharaṇaṃ gandhamālavibhusitaṃ
13
Uḷāratararūpena dehobhāsena attane
Obhāsentaṃ asesā'sā suriyaṃva nabhuggataṃ
14
Vadantaṃ supine evaṃ addakkhi dharaṇīpati
"Pasīdassu mahābhaga, pīto bhava mahīpati,
-----------
1.[E.] Parājaya. 2. [E.] Saṃvuto

[SL Page 347] [\x 347/] (
Dhaññalaṃkhaṇasampanno icchitatthassa sādhako
Minīto lokakuharavyāpitejoparakkamo
16
Āṇabalayasokittibhāsuro sagguṇākaro
Lokasāsanasaṃvuddhikaro puttavaro tava
17
Labbhissate mahārāja na cirasseva sampati
Puttadārādhivutthaṃ taṃ puraṃ khippaṃ payāhī"ti.
18
Pabujjhitvāna sañjātapītivego'tha rattiyā
Vibhātāya tato puṅkhagāmaṃ gañchi naruttamo.
19
Yathā diṭṭhappakārantaṃ kathesi supinaṃ subhaṃ
Mahesipamukhānaṃ so amaccānaṃ mahīpati.
20
Saddhiṃ mahesiyā tattha patthento puttamuttamaṃ
Vinanto dānasīlādiṃ suhaṃ nānappakārakaṃ
21
Athedivasaṃ kāle paccūse supine pana
Sabbalakkhaṇasampannaṃ sabbasetammanoharaṃ
22
Dantīpotavaraṃ dantaṃ kaṇṇe gaṇhiya pemato
Pavisantamivattānaṃ seyyāgambhaṃ mahesiyā
23
Sampassiya pabujjhitvā uṭṭhāya sayanā varā
Sañjātapītipāmojjavegapīṇitamānaso
24
Tāyaṃ velāyamevāsu seyyāgambhaṃ mahesiyā
Pavissa supinaṃ tassā yathādiṭṭhaṃ pakāsayi.
25
"Ahampi tādisaṃ hatthipotakaṃ sayanaṃ mama
Padakkhiṇaṃ karitvāna ṭhitaṃ soṇḍe samādiya
26
Ākaḍḍhitvāna sayanaṃ samāropiya pemato
Āliṅgiṃ supinamhī"ti devī vāpi tamabravī.
27
Ubho te aññamaññassa diṭṭhamevaṃ pakāsiya
Uṭṭhāpesuṃ pahaṭṭhāva vītaniddāruṇaṃ tadā.
28
Tato pāto upaṭṭhātumupayātaṃ purohitaṃ
Nemittike ca pucchiṃsu suṇitvā te pamoditā
29 "Na cirasse'va puttassa dhaññalakkhaṇasālino
Uppattiyā avassaṃ'va bhavitabba"nti kittayuṃ.
---------

[SL Page 348] [\x 348/] (
30
Naṃ suṇitvā amaccā ca tathā nagaravāsino
Avindaṃsu janindo va sabbe pītimahussavaṃ.
31
Tato paṭṭhāya sotthānaṃ patthayaṃ patthivo bhusaṃ
Bhikkhusaṅghena bahūso bhaṇāpesi parittakaṃ.
32
Maṇimuttādikaṃ cittaṃ mahagghamanuvāsaraṃ
Pariccaji dānamukhe yācakānamanekaso.
33
Purohitādivippehi vedavedaṅgaviññūhi
Vattāpesi ca homādividhānaṃ sotthisammataṃ.
34
Suvinaṭṭhe vihāre ca dhātugabbhe ca vāpiyo
Jiṇṇā ca paṭisaṅkhattuṃ yojayī rājakammike.
35
Dinaṃ nayante kalyāṇakammene'vaṃ narissare
Na ciraṃ 3 saṇṭhahi gabbhavaro kucchimhi deviyā.
36
Tato'vagamma taṃ haṭṭhapahaṭṭho so narissaro
Mahantaṃ deviyā gabbhaparihāramadāpayī.
37
Paripakkagabbhā devī kamena janayī sutaṃ
Samaye bhaddanakkhattamuhuttenā'bhilakkhite.
38
Suppasnā asesa va disāyo taṃ khaṇe ahū;
Samīraṇa va vāyiṃsu sugandhimudusītalā.
39
Dantīnaṃ koñcanādena hayānaṃ hesitena ca
Rājaṅgaṇaṃ tadā jātaṃ mahākolāhalākulaṃ.
40
Accherātisaye evaṃ pātubhute anekadhā
Disvā taṃ vimbhayappatto māṇābharaṇabhupati
41
Sutvā nijassa puttassa tada sañcātasāsanaṃ
Amatena'bhisittova pītipuṇṇamanoratho
42
Mocāpetvā tadā kārāghare baddhe bahū jane
Dānaṃ uḷāraṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ padapayi.
43
Amaccapamukhā cāpi janā puranivāsino
Kadalītoraṇādīhi rājadhānimanekadhā
44
Alaṅkaritvā sakalaṃ sumaṇḍitapasādhitā
Chaṇaṃ mahantaṃ vattesuṃ katipāhaṃ manoramaṃ.
-----------
3.[E.] Na cirassaṃ

[SL Page 349] [\x 349/] (
45
Vede vuttavidhānena jātakammādikaṃ vidhiṃ
Sabbaṃ samāpayitvāna kumārassā'vanīpati
46
Purohitādayo vippe tato lakkhaṇapāṭhake
Āṇāpetvāna sakkārasammānavidhipubbakaṃ
47
Niyojesi kumārassa lakkhaṇānaṃ paṭiggahe.
Sādhukaṃ sakalaṃ tassa hatthapadādilakkhaṇaṃ
48
Upadhāriya mahāmacca-gaṇamajjhagatassa 4 te
Rājino deviyā cāpi pakāsesuṃ pamoditā:
49
"Laṅkādīpaṃ ṭhapetvāna jambudīpatalampi va
Ekacchattaṅikitaṃ katvānubhottuṃ nipuṇo" iti.
50
Te santappiya bhogehi bhiyyo pucchittha sādaraṃ
"Sandissamānaṃ yaṃ kiñci ariṭṭhaṃ atthi natthi" ti.
51
"Dighāyuko kumāro'yaṃ kiñca paññāyate vata
Janakāriṭṭhayogo"ti te mahīpatino'bravuṃ.
52
Tassārijanasammaddipatāpabhujayogato
Se parakkamabāhu'ti anvatthaṃ nāmamaggahī
53
Kaṇṇavedhamahañceva annupāsanamaṅgalaṃ 5
Kārāpiya vidhānaññu yathāvidhimasesato
54
Rañño vikkamabāhussa saputtuppattisāsanaṃ
Vattuṃ sadūte pesesi puḷatthinagaṃ tadā.
55
Tehi so bhāginyessa mahābhāgattanampi ca
Janakāriṭṭhayogañca sutvā vikkamabāhu so
56
"Dhaññaṃ vijayarājādirājamālāya nāyakaṃ
Maṇiṃva bhāsuraṃ mayhaṃ bhāgineyyaṃ janesi so;
57
Hāni nayā kāci satataṃ yathā tassa na hessati,
Tathā mamantike yeva kumāro ettha vaḍḍhataṃ;
---------
58
Aladdhaṃ labhituṃ lābhaṃ laddhaṃ ca parirakkhituṃ
Sabbathā na samattho'yaṃ putto gajabhujo mama.
59
Sūrabhāvādiyutto'pi mahindavhaparo 6 suto
Nihīno namātugottena; na rajjassaraho mama.
-----------
4.[A.] Sāmaccagaṇa. 5.[E.] Annapāsana. 6.[A.] Mahindavbho.
[SL Page 350] [\x 350/] (
60
Phitassa vittajātena nekaso sañcitename
Rajjajassa bhāgineyyo'va kāmaṃ bhāgī bhavissati.7
61
Iti pesesi dūte so ānetuṃ taṃ kumārakaṃ
Kumārābharaṇaṃ datvā sesaṃ sārañcupāyanaṃ.
62
Sabbaṃ dūtamukhā sutvā vīrabāhu mahīpati
"Tasse'taṃ vacanaṃ yuttaṃ vuttamme hitabuddhiyā;
63
Tathāpi ca nijāriṭṭhappatikāratthamīdisaṃ
Orasaṃ puttaratanaṃ pesetuṃ nā'nurūpakaṃ.
64
Kañca tattha kumāramhi nīte vikkamabāhuno
Pakkho laddhamahāvātabalo viya hutāsano
65
Accuntatena namahatā tejasā sañjalissati;
Hānireva vatamhakaṃ mahatī hessate 8 bhusaṃ.
66
Iti hatthe gatānaṃ so dutānaṃ tanayaṃ sakaṃ
Apesetvā visajjesi pasādiya dhanena te
67
Saputtadārehi samaggavāsaṃ
Narādhinātho nivasaṃ tahiṃ so
Tibbena phuṭṭho mahatā gadena
Rajjena saddhiṃ vijanahittha dehaṃ.

Itī sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahavaṃse
Kumārodayo nāma yāṭṭhitamo paricchedo
---------

Ekasaṭṭhitamo paricchedo.

1 Sutvā dve bhātaro aññe jeṭṭhassoparatiṃ tadā
Khippaṃ saraṭṭhā āgamma kāresuṃ antimaṃ vidhiṃ.
2 Atha kittissimegho raṭṭhaṃ jeṭṭhassa bhātuno
Attādhīnaṃ karitvāna āmantiya kaṇiṭṭhakaṃ
3 Datvā raṭṭhadvayaṃ aññaṃ vatthuṃ tattheva ādisi.
So'pi jeṭṭhassa bhātussa vacanaṃ sampaṭicchiya
4 Samadāya kumārañca deviñca ratanāvaliṃ
Dhītaro dve ca gantvāna mahānāgahulaṃ 1 puraṃ
-----------
7. [A.E.] Bhavissatu. 8.[A.@]Hassatī. 1.[A.] Mahanāgakulaṃ.

[SL Page 351] [\x 351/] (
5 Samaggā nivasaṃ tattha kumārassa sikhāmahaṃ
Kāretvā parihārena vaḍḍhesi mahatā sadā.
6 Tato so deviyā jeṭṭhadhītaraṃ mittanāmikaṃ
Dātukāmo saputtassa sahāmaccehi mantayī.
7 "Kāliṅganvayasambhutā pāyena khalu bhumipā
Sāmibhāvaṃ gatā asmiṃ laṅkadīpamhi bhuyaso
8 Kāliṅgagottasamabhuta - gajabāhussa dātave
Guḷharūpena devī'yaṃ yadi peseyya dhītaraṃ
9 Hiyyo 2 vivāhasambaddho balavā 3 so bhavissati.
Mayhaṃ eso nirālambo putto hehiti sabbathā;
10
Tasmā me sūnuno esā dātuṃ yuttā kumārikā;
Evaṃ sati vatamhākaṃ vaḍḍhi ye'va siyā"iti.
---------
11
Devīpi sutvā taṃ sabbamādiccanvayamaṇḍanā
Sabbathā namanicchantī idamāha mahipatiṃ: 12
"Ghatetvā sakale yakkhe kumāro vijayavhayo
Laṅkādipamimaṃ'kāsi manūssāvāsakaṃ 4 sadā;
13
Tatoppabhuti amhākaṃ ghaṭesuṃ vijayanvayaṃ
Kāliṅgavaṃsajeheva sambandhaṃ katva pubbakaṃ 5;
14
Aññabhupālasambandho sutapubbopi natthi no
Somavaṃsasamubbhute ṭhapetvā dharaṇissare.
15
Tuyhaṃ jāto'ti amhākaṃ sambandho so kathaṃ siyā
Ariyanvayasambhūtakumārena sahā'munā?
16
Evaṃ so deviyā tāya nekaso vārayantiyā
Pasayha sakaputtassa taṃ kumārimadāpayi.
17
So anekaguṇodārabhariyānugato tato
Rañjayanto jane sabbe janakassa'ntike vasi.
18
Ekavīsativassāni rajjaṃ vikkamabāhu so
Anubhotvā yathākammaṃ kāyabhedā gato paraṃ.
19
Tato gajabhujo phītaṃ sampannabalavāhanaṃ
Rajjaṃ hatthāgataṃ katvā puḷatthinagare vasī.
-----------
2. [E.] Bhūyo. 3.[E.S.] Balavanto. 4.[A.E.] Vāsataṃ.
5. [A.] Katapubbakaṃ.

[SL Page 352] [\x 352/] (
20
Tato kittisirīmegha - sirivallabhabhumipā
Vuttantametaṃ viññāya evaṃ samanucintayuṃ:
21
"Tassa vikkamabāhussa vuddhabhāvena nekadhā
Mūlarajjādhipaccaṃ taṃ amhaṃ nindākaraṃ na hi;
22
Tadattajassa bālassa mūlarajjaṃ pasāsato
Upekkhaṇaṃ panamhākaṃ nevānucchavikaṃ vata.
23
Ne'so yāva vasarajjamhi baddhamūlo bhavissati
Pasayha tāva taṃ rajjaṃ vaṭṭati gaṇhituṃ" iti.
24
Veḷakkārabalaṃ sabbaṃ hinndiṃsu dhanadānato
Ṭhapetvā sevake keci tassabbhantarike tadā.
25
Gajabāhumahīpāle virattā raṭṭhavāsino
Ubhinnaṃ rājunaṃ dute pesayuṃ nekaso tato
26
"Rajjaṃ sādhetvā dassāma ekībhūtā mayampana;
Upatthambhakabhāvo'va kātabbe kevalaṃ"iti.
---------
27
Tato dve bhātukā senaṃ sakaṃ sannayha vegasā
Ubhato mukhato tassa raṭṭhamajjhamupāgamuṃ.
28
Pahiṇiṃsu ca te dūte; tato gajabhujavhayo
Bhumipālo nijāmacce sannipātiya mantayī:
29
Veḷakkārabalaṃ sabbamujupaccatthikaṃ ahū;
Rājāno dve ca no raṭṭhaṃ saṅgāmatthamupāgatā.
30
Paṭhamaṃ tesu pakkhassa ekassa balino bhusaṃ
Mukhabhaṅge kate khippaṃ tato aññe susādhiyā"
31
Iti nicchiya senaṅgaṃ sabbamādāya attano
Sirivallabharājabhimukhaṃ yuddhā'yupāgami.
32
Sirivallabharājāpi saṅgāmamatihiṃsanaṃ
Pāto paṭṭhāya sāyaṇhakālaṃ yāva pavattayaṃ
33
Asakkuṇanto'bhibhavaṃ vidhātuṃ tassa kañcipi
Tato'va so nivattitvā sakaṃ raṭṭhaṃ gato lahuṃ.
34
Gajabāhussa gokaṇṇasativena parājito
Agā raṭṭhaṃ sakaṃ kittisirimegho'pi bhupati.
35
Gajabāhunaritdopi saṅgāme tamhi kiñcipi
Parihānimasampatto punā'gamma purantikaṃ

[SL Page 353] [\x 353/] (
36
Balanāthe 6 viniggayha sāparādhe bahu balī
Raṭṭhaṃ vupasametvāna pāvekkhi nagaraṃ sakaṃ.
37
Raṭṭhe sake sake yeva tatoppabhuti bhumipā
Aññoññamittasambandhaṃ vidhāya vihariṃsu te.
---------
38
Tato parakkamabhujo dharaṇīpālanandano
Medhāvī nekasippesu sikkhamāno susādhukaṃ
39
Vicārakkhamapaññattā kiccākiccesu nekaso
Accuḷārāsayattā ca mahābhāgattanena ca
40
Attano mātubhaginīsahavāsasukhamhi ca
Alaggamānaso nekabālakīḷārasesu ca
41
"Sūrabhāvadisaṃyuttā rājaputtā tu mādisā
Paccante īdise dese kathannāma visissare.
42
Jātadesaṃ'va me dāni yuvarājūpabhogiyaṃ
Gamissāmi"ti niggañchī tamhā parijanatthito.
---------
43
Kamena santikaṃ saṅkhanāyakatthalisaññino
Gāmassāgā tahiṃ; kittisirimegho nisamma taṃ
44
Abhāvā rajjadāyada - samānassa'trajassa me
Ekākī'hanti yo cittasantāpo santataṃ gato,
45
Jeṭṭhaṃ'va bhātarammayhaṃ taṃdehapaṭibimbakaṃ
Daṭhumme satataṃ puññaṃ mahantamuditaṃ 7 ti ca
46
Pāmujjavegavasago nagaraṃ taṃ mamanoharaṃ
Aalaṅkārāpayitvāna toraṇādīhi nekadhā
47
Gantvā paṭipathaṃ yeva baloghaparivārito
Narindo tithinakkhattavisese subhasammate
48
Anaññasādhāraṇataṃ sampattehi guṇehi ca
Lakkhaṇehi ca sabbehi kalyāṇehi susaṃyutaṃ
49
Disvā kumāraṃ santuṭṭho āliṅgitvāna pemato
Ure katvāna nacumbitvā matthakamhi punappunaṃ
50
Janassa namahato tassa passato locanehi so
Santosaassudhārāyo vassāpente nirantaraṃ
-----------
6. [E.S.D.] Balanāyake. 7.[A.] Puññamahattamuditaṃ,

[SL Page 354] [\x 354/] (
51
Manuññamekamaruyha vāhanaṃ saha sūnunā
Bherinādena pūrento disā dasa samantato 52 pavisitvā puraṃ tattha alaṅkāre manorame
Dassayante saputtassa pāvisī rājamandiraṃ.
53
Laddhā tato kañcuki - sūpakāra 8
Vaggādineke parivārake so
Nānāguṇārādhitamānasassa
Vasī sakāse pituno sukhena.

Iti sujanappasadasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Saṅkhatthalipurābhigamano nāma
Ekasaṭṭhimo paricchedo.
---------

Dvisaṭṭhime paricchedo.

1 Attanabhimatassā'su jatadesassa pattiyā
Sampuṇṇamanasaṅkappo dussaṅkappavivajjito
2 Vajirarūpamorupaññābalena gurusantike
Lahuṃ bahuṃ ca gaṇhanto sippajātamanekakaṃ
3 Jināgamesu nekesu koṭillādisu 1 nītisu
Saddasatthe ca kāveyye sanighaṇḍukakeṭubhe
4 Naccagītesu satthesu hatthisippādikesu ca
Dhanukhaggādinekesu satthesu ca visesato
5 Pārappatto vinītatto piturañño samācari
Adhippāyānukūlaṃ'va sadā bhattipurassaro.
6 Tadā sadādarācāra - guṇarādhitamānaso
Piyena viya mittena tena saddhimmahīpati
7 Uyyanajalakīḷādisukhaṃ nānappakārakaṃ
Anubhotvā sadesasmiṃ sañcaranto tahiṃ tahiṃ
8 Ekadā saṅkhasenādhipatinā daḷhabhattinā
Saraṭṭhasīmārakkhāya yojitena balīyasā
9 Ajjhāvutthassa badalatthalināmassa santikaṃ
Gāmassā'gañchi; sutvāna tamatthaṃ dhajinīpati
-----------
8. [E.D.S.] Sūdakāra. 1.[E.] Koṭalladisu. [A.] Kecallādisu.

[SL Page 355] [\x 355/] (
10
Gāmaṃ taṃ sādhukaṃ sajju sajjāpetvā saputtakaṃ
Paccuggantvā mahīpālaṃ paṇamitvā ṭhito tadā.
11 Pitāputtā ubho tassa sambhāsiya piyaṃ vaco
Nekadhā'rādhitā tena taṃ gāmaṃ samupāgamuṃ.
12
Tahiṃ kativi bhupālo vāsare vītināmiya
Senapatiṃ samāhūya idaṃ vacanamabravī;
13
"Putto me'dāni vayasi ṭhito'panayanārahe 2
Tasso'panayanaṃ kātuṃ mahepakaraṇaṃ lahuṃ
14
Sajjetabba"ntī; taṃ sutvā so'pi senādhinayako
Sabbūpakaraṇaṃ khippaṃ maṅgalatthaṃ susajjayī.
15
Sugandhadīpapupphādivatthūhidivasattayaṃ
Pubbakāraṃ karitvāna mahantaṃ ratanattaye
16
Vedikācaradakkhehi dvijehi 3 puthuvīpati
Sampabhāvānurūpaṃ'va maṅgalaṃ taṃ samāpiya
17
Parakkamakumārena tena saddhiṃ samārahi
Vasantakīḷaṃ mahatiṃ sāmacco kīḷituṃ tadā,
---------
18
Rājā kittisirimegho rohaṇe vasato tadā.
Sirivallabhanāmassa sabhātu maraṇampi ca
19
Māṇābharaṇanāmassa rajjalābhañca, deviyā
Mattaya paṭilābhañca sirivallabhasūnuno
20
Rohaṇāgatadūtehi suṇitvā sakabhātuno
Kālakriya sañjātasokavegaṃ sudussahaṃ
21
Mattāya tanayuppattipavattīsavaṇena taṃ
Vineyya virato tamha vasantasamayussavā
22
Nivattetvāna tattheva senāniṃ saṅkhanāmakaṃ 4
Puttena saha so saṅghatthalināmaṃ puraṃ gami.
23
Parakkamakumārena tena saddhiṃ tahiṃ sukhaṃ
Vasato tassa bhupassa vassamekamatikkami.
24
Māṇābharaṇabhupassa devī cāpi pabhāvatī
Lahittha dutiyā kittissirimeghavhayaṃ sutaṃ.
-----------
2. [A.E.] Nayanārabho. 3.[S.] Vippehi. 4.[S.] Saṃghanāmakaṃ.
[SL Page 356] [\x 356/] (
25
Suṇitvā tañca so "amhaṃ vaṃso jāto mahā" iti
Ahū kittisirīmegho tadā attamane bhusaṃ.
---------
26
Laṅkādīpopabhogekahetunā mahata satā
Asādhāraṇabhutena codito puññakammunā
27
Kumāro so'tha pitarā piyamitte viya'ttani
Karīyamānaṃ sasnehaṃ mahantaṃ co'palālanaṃ
28 Sacivanamanekesaṃ bhayabhattipurassaraṃ
Kuyamānamupaṭṭhānaṃ na maññanto tiṇāyapi
29
Laṅkādīpamimaṃ sabbamekacchattopasobhitaṃ
Khippaṃ kāretukāmo so sayaṃ iti vicintayi:
30
"Kesa-akkhaka-gīvaṭṭhi-dāṭha-pattānameva ca
Padacetya-mahābodhi-sākhānañcāpi satthuno
31
Caturāsītīsahassānaṃ dhammakkhandhānameva ca
Sammāsambuddhakappānaṃ ādhārattā ca niccaso
32
Ākarattā ca nekesammaṇimuttādivatthunaṃ
Sammatopi visiṭṭhoti dīpe nātimahā ayaṃ;
33
Tayo me pitaro bhūpā mātulopi ca sabbathā
Ekacchattena vattetumasamatthā vibhajji'maṃ
34
Bhuñjantā ettakeneva katakiccā mayaṃ iti
Maññantā vigatacchandā'bhisekamhi kulovite
35
Raṭṭhe sake sake yeva isseraṃ sampavattayuṃ
Kasikammādikaṃ gāmabhojakā viya nissitā.
36
Tesu kittisirimeghaṃ petteyyaṃ me ṭhapetva te
Agamaṃsu yathākammaṃ sesā bhupatayo tayo.
37
Maccānaṃ paramaṃ āyu vate'dāni parittakaṃ
Bālā yuvāno vuddha ca ime sattā'nupubbaso
38
Pāpuṇissanti maraṇamitī'yaṃ niyamopi ca
Na heva asmiṃ lokasmiṃ saṃvijjati kadāci'pi.
39
Tasmā 5 sarīrake asmiṃ bhaṅgure sāravajjite
Hīḷite sādarassīhi apekkhaṃ hitva sabbathā
40
Pihaniyye yasodehe ciraṭṭhāyimhi sabbadā
Amhādisehi kattabbo rājaputtehi ādaro.
-----------
5. [A.] Tasmiṃ.

[SL Page 357] [\x 357/] (
41
Ummaggajātakādīhu caritañcāpi bhumisu 5
Vihitaṃ bodhisattena vīrabhāvādinissitā
42
Rāmāyaṇabhāratadilokiyāsu kathāsupi
Ramassa vikkamañceva tassa rāvaṇaghātino,
43
Duyyodhanādirājāno hantvā yuddhe pavattitaṃ
Vikkamātisayañceva pañcantaṃ paṇḍusununaṃ,
44
Itihāsakathāyañca devāsuraraṇe purā
Dussantadimahīpehi katañca caritabbhutaṃ,
45
Ummūlitavato tassa nandavaṃsanarissare
Cānakkadvijaseṭṭhassa sutvā buddhibalampi ca 46
Sabbanetāni lokamhi yāvajjadivasā bhuvi
Tesaṃ asannidhanepi suppasiddhiṃ gatāni hi. 47
Suladdhaṃ jīvitaṃ tesaṃ asādhāraṇamīdisaṃ
Caritātisayaṃ kattuṃ samatthā honti ye bhuvi.
48
Jāyitvā khattavaṃsamhi khattavīravarocitaṃ
Yadihaṃ na karissāmi mogha me jāti hessati.
49
Tesamabbhadhikā 6 kālasampadā yeva kevalaṃ,
Mayā te adhikā kinnu paññādīhīti cintiya,
50
Piturājā ca me'dāni pacchime vayasiṭṭhito, yadidaṃ pettikaṃ rajjaṃ mama hatthagatambhave 51
Rājalakkhivasopena-vetaso me pamādato
Yathicchitañce na bhave; mahatī jāni me bhusaṃ.
52
Ettheva nivasanto'haṃ carāpiya sake care
Paramaṇḍalavuttantaṃ jāneyyaṃ yadi tattato
53
Randhaṃ paccatthikānantu pakāsetuṃ yathātathaṃ
Adhippāyānurūpaṃ me samatthā vā na vā carā;
54
Ye keci'dha janā santi sabbe te mama sammukhā
Balīyattaṃ'va sattūnaṃ kathayanti anekaso.
55
"Paccekaraṭṭhasāmīhi pitubhupehi tīhipi
Ekībhuya karitvāna sattakkhattuṃ mahāhavaṃ
56
Sādhetuṃ dukkaraṃ raṭṭhaṃ bhavatekākinā kathaṃ
Sisuna gaṇhituṃ sakkā khuddarajjopabhoginā?
-----------
5.[A.] Bhūrisu. 6.[E.] Mabbhuditā.%

[SL Page 358] [\x 358/] (
57
Sukaraṃ mūlabhutassa tassa rajjassa sādhanaṃ
Iti duccantitaṃ tuyhaṃ duretabbamadaṃ" iti.
58
Kaṇṇe tattasalākāyo pavesentā'va nekaso
Mahantattaṃ kathente'vaṃ bahudhā paramaṇḍale.
59
Ajānataṃ yathābhutaṃ vadantānaṃ kubuddhinaṃ
Sabbametaṃ vaco jātu saddhātabbaṃ siyā na hi.
60
Lesenekena gantvāna khippaṃ'va paramaṇḍalaṃ
Sarūpaṃ tattha ñassāmi ahameveti cintayī.
61
Yadi me pitubhupālo viññāye'taṃ vitakkitaṃ
Abhijātassa puttassa vaṃsajotikarassa me
62
Gatassa sattuvisayamanattho'pi siyā iti
Anukampādhiyā mayhaṃ gamanaṃ vārayissati,
63
Manorathassa saṃsiddhi sabbathā me na hessati;
Tasmā niguḷharūpena gamanaṃ bhaddakaṃ iti.
64
Laddhāna rattiyamathekadinaṃ khaṇaññu
So tādisaṃ baṇamakhīṇatarorūpāyo
Jānāti ne sakapitā gamanaṃ yathā taṃ
Gehā'bhinikkhami tathā caturo kumāro.

Iti sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Paramaṇḍalābhigamano nāma dvisaṭṭhimo paricchedo.
---------

Tisaṭṭhimo paricchedo.

1 Nijāyudhadutīyassa nikkhamantassa tassa hi
Taṃ khaṇaṃ purato ko'pi saṅkhasaddo samuggato.
2 Tato nekanimittaññu kumāro taṃ suṇitva so
Nipphajjissati saṅkappo khippaṃ yeveti modavā
3 Tattha tattha niyuttānaṃ rakkhakānamajānataṃ
Nikkhamitvā purā vītahayo sīhaparakkamo 4 vegena maggaṃ gantvāna pañcagāvutamattakaṃ
Badalatthalagāmassa padese nātidūrake
5 Gāmamekamupāgañchi piliṃvatthūti saññitaṃ
Janānaṃ sananipātāya nijānaṃ so katāvadhi

[SL Page 359] [\x 359/] (
6 Nijāgamanato pubbaṃ paṭimagge nisīdituṃ
Paṭiladdhaniyogānaṃ kecidevāgate tadā
7 Tahiṃ ṭhite so passitvā "ettakā kinnu āgatā"
Iti pucchi kumārotha tepi taṃ idamabravuṃ:
8 "Lokappavattiṃ sakalaṃ jānantenāpi sāminā
Kimevamuccate; maccubhayaṃ kesaṃ na vijjati?
9 Bālatānugato 1 sāmi ṭhito vayasi īdise
Ajjāpi hi mukhe tuyhaṃ khīragandho pavāyati.
10
Na he'vatthi visuṃ vittajātaṃ saṅgahitaṃ tava,
Tadaññā vopakaraṇasāmaggī neva vijjate.
11
Ciramparicitattehi daḷhaṃ sārūḷhabhattihi
Vinā'mhehi siyuṃ ke vā'nugantāro janā tuvaṃ?
12
Kiñcāgatānamamhākaṃ pitā tuyhaṃ narissaro
Karessati idaṃ nāma sabbathā neva ñāyate.
13
Amhākamantarāmagge saṅkho nāma camūpati
Mahabbalo mahāvīro rajjasīmaṃ tamāvasaṃ
14
Paccatthike ṭhapetvāññe; ete katipayā mayaṃ
Aññamaññamhi niyatamāsaṅikihadayā bhusaṃ.
15
Aruṇuggamavelā ca samāsannatarādhunā"
Iti bhītiṃ pakāsesuṃ paccekaṃ hadayassitaṃ.
---------
16
Nisamma tesaṃ vacanaṃ vidhāya madhuraṃ sitaṃ
Vītasaṅko kumāro so mukhāne'saṃ vilokiya
17
"Caritvāpi mayā saddhimete'ho kalamettakaṃ
Na jāniṃsu mamaṃ sabbe yesaṃ hi bhayamīdisaṃ"
18
Iti vatvā bhayaṃ tesaṃ vinodetumupaṭṭhitaṃ
Sīhanādaṃ tadā'kāsi mahantaṃ sīhavikkamo:
19
"Tiṭṭhantu mānusā sabbe, mayi hatthagatāyudhe
Sakko devanamindo'pi kupito kiṃ karissati?
20
Bāloti 2 maṃ cintayataṃ jātā vo kumatī'disī;
Parikkhīyati tejāṇa 3, na vayo'ti naṃ kiṃ sutaṃ?
-----------
1.[E.] Gate. 2.[E.] Bālovati. 3.[A.E.] Tejāṇaṃ

[SL Page 360] [\x 360/] (
21
Ajjeva kātumekena kammunā cintitena me
Sadesaparadesaṭṭhā bhayagattī yathā mayi
22
Karissanti, yathāvedaṃ bhayaṃ tumhe jahissatha.
Tatha rattiyametāya vibhātāya khaṇena me
23
Unnate dassissāmi buddhi sāhasavikkame.
Anudhāvati maṃ tātasene'ti yadi vo bhayaṃ,
24
Purato hotha tumheti vatvā te gahitāyudho
Sāhasekaraso vīro tamhā nikkhamma gāmato
25
Udayācalasīsaṭṭhaṃ jetumādiccamaṇḍalaṃ
Aparaṃ ravibimbaṃva pacchimāsāmukhoditaṃ
26
Tejasāpasarantena janānaṃ pavikāsayaṃ
Nettambujavanaṃ pāto badalatthalimāgami.
27
Jayasaṅkhassarenā'tha 4 senānātho pabujjhiya
Sañjatasambhamo ñatvā rājaputtamupāgataṃ
28
Saddhiṃ balena mahatā paccuggamma katādaro
Paṇāmamuvitaṃ kattumānato vasudhātale
29
Amhākamesa jīvanto kiṃ nāmatthaṃ karissati
Māretabbo'dhune've'ti passante samukhaṃ bhaṭe 5
30
"Nevā'diṭṭhāparadhassa maraṇaṃ purisovitaṃ;
Vadho virodhe sakka"ti iṅgitena nivāriya
31
Senāpatissa so hatthaṃ gahetvā sīhasantibho
Bhasanto madhuraṃ vācaṃ tassevā'gañchi mandiraṃ.
32
Atha'ssa gamanaṃ raññā bhavitabbamajānatā;
Sarūpaṃ yāva jānāmi tāvasse'te sahāgatā
33
Yathā na sahitā honti ṭhapetabbā visuṃ visuṃ
Kumāro'va mamāgāre vasatu'ti vicintiya
34
Tathā senāpatī katvā vañcetuṃ tammahāmatiṃ
Dassetvātithisakkāraṃ rañño dūte sa pesayī.
35
Kumāro'tha viditvāna tena taṃ vañcanaṃ kataṃ
Kattabbametthā' katvāhamudāsīno bhave yadi
36
Icchitatthassa nipphatti na me jātu bhavissati
Aayaṃ tāvā'dhunā'vassaṃ māretabbo'ti cintīya,
-----------
4.[A.] Saṃkhassanenātha. 5.[A.] Passantepi mukhaṃ bhave

[SL Page 361] [\x 361/] (

37
Sahāgataṃ payojetva ghātāpayi camūpatiṃ.
Bhato senādhinātho'ti mahantaṃ khuhitaṃ ahu.
38
Senānāthabhaṭo eko sutvā senapatiṃ hataṃ
"Māraṇaṃ sāmino mayhaṃ kiṃ nimitta" miti bruvaṃ
39
Nettiṃsapāṇī sahasā kumāraṃ ṭhītamekakaṃ
Abhidhāvi sasāmissa pariccattattajīvito
40
Kumārassa mukhaṃ disvā vedhamāno bhayena so
Pure ṭhātumasakkonto pādamūle tato sayi.
41
"Gaṇhathe'ta"nti vacanā kumārassa puretaraṃ
Tasseveko sahacaro bhaṭametaṃ vighātayi
42
"Niyogaṃ me vinā tena kataṃ kammaṃ na yujjati"
Iti daṇḍanametassa kārāpesi yathocitaṃ.
43
Atha taṃkālasambhuta - saṅkhobhamatihiṃsanaṃ
Bhamukkhipanamattena rājaputto samaṃ nayi.
45
Vīro yasovaradhano dhitimā kumāro
Vīropakāracaturo carakittīsāro
Senindasañcitamanappadhanaṃ bhaṭānaṃ
Sabbaṃ visajjayi yatharuciyā gahetuṃ.

Iti sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Senāpativadho nāma
Tisaṭṭhimo paricchedo.

Catusaṭṭhimo paricchedo.

1 Ajjeva yadi gaccheyyaṃ cintitatthassa kātave
"Bhayā kumāro yāto"ti jano'yaṃ cintayissati.
2 Nihacca dhajinīnāthaṃ nisinnamanisamma me
Karissati ca yaṃ tāto taṃ passāmi idhaṭṭhito,"
3 Iti jātāya cintāya pavaro dīghadassinaṃ
Tattheva vītināmesi vīro katipaye dine.
4 Senapatibhaṭā raṭṭhavāsino ca bahujjanā
Senāpativadhā bhītiṃ mahatiṃ samupāgatā

[SL Page 362] [\x 362/] (
5 Tato sakasakaṭṭhāne asakkontā nisīdituṃ
Addasaṃsu kumāraṃ taṃ samāgamma samantato.
6 Vilomavattīnā tena pituno rājasūnunā
Senāpati mārito'ti maññantā raṭṭhavāsino
7 "Amhādisesu dakkhesu 1 daḷhaṃ saṃrūḷhabhattisu 2
Santesu balavantesu sāmino kimasādhiyaṃ?
8 Ṭhite sāmimhi'daṃ rajjaṃ tumhākaṃ pitusantakaṃ
Bālo kumāroti kathaṃ petteyyo te'nubhossati?
9 Mayaṃ sambhūya gantvāna saṅkhanāthatthaliṃ puraṃ
Sakosantepuraṃ rājamānessāma pasayha taṃ"
10
Iti daḷhapaṭiññāya rajjagāhekatapparā
Padavārasuññakaṇḍaṃ nāmaṭṭhānamagaṃsu te.
11
Kumāro tattha pesetvā sake katipaye jane
Āṇāpetvana te tesu samāhūya bhaṭādhipe
12
"Mayā pituvirodhena senāpativadho kato
Iti maññatha mā tumhe; sāramhena alaṃ 3 hi vo.
13
Piturañño virodhena ne'kantenāhamāgato;
Kattukāmo rajjabhāgamattādhīnamimaṃ na ca;
14
Amhādisānaṃ puttānamathito 4 nāma kevalaṃ
Akatvā'ppamapi 5 jiṇṇānaṃ pitunnaṃ sayamappiyaṃ
15
Karīyamānamaññehi yehi kehicu'paddavaṃ
Vinivāriyupaṭṭhātuṃ nanu sakkacca sabbadā?
16
Tumhehi cintitaṃ evaṃ ki"nti tesaṃ vitakkitaṃ
Vinodetvā mahāpañño cintento kiccamuttaraṃ
17
"Idheva nivasissāmi dine katipaye yadi
Amhe ubho pitāputte bhindissanti hi dujjanā;
18
Vilambametthākatvāna pubbacintitasiddhiyā
Idāni tāvito gantuṃ vaṭṭatī"ti vinicchiya
19
Siridevinagāsannaṃ payātuṃ buddhagāmakaṃ
Badalatthaligāmamhā rājaputto'tha nikkhami.
-----------
1.[E.D.] Dāsesu 2.[A.] Sārūḷha. 3. [A.] Saṃrambho mayyalaṃ
[S.] Saṃrambhe mānalaṃ 4.[E.] Puttānaṃ atthitaṃ 5.[A.] Katvā.

[SL Page 363] [\x 363/] (
20
Puretaraṃ siriyāligāmopagamanā tadā
Visuṃ visuṃ palāyiṃsu sametā raṭṭhavāsino.
21
Parivārehattanīyehi 6 kumāronugato tadā
Susannaddhāyudho vīro paṭijji mahāpathaṃ.
22
"Kumāraṃ hatasenindaṃ palāyantamupekkhiya
Pakkhapāto kato deve bhattadāyimhi ko nu no"
23
Iti dhuttā katipayā gaṇhituṃ katupakkamā
Gacchantamantarāmagge piṭṭhito'nupatiṃsu taṃ.
24
Akatvā saṅkamappampi tesu rājasuto tadā
Sahatthagatakhaggena yujjhitvā te palāpiya
25
Samādāya sahāyāte adiṭṭhaparihānike 7
Bhayātigo mahābuddhi buddhagāmamupāgami.
---------
26
Dinesu tattha vasato tassa yātesu kesuci
"Gaṇhissāmi kumāra"nti sametā raṭṭhavāsino
27
Mahāvegaṃ pavassentā 8 saravassaṃ nirantaraṃ
Parikkhipiṃsu taṃ gāmaṃ saṅgāmārambhasādarā.
28
"Pāṇe pariccajissāma mayaṃ tena'tthambhave"
Iti tena sahāyānā bhaṭā bhayasamākulā
29
Ṭhapetvā rājaputtassa chattakhaggadhare jane
Ito tato palāyiṃsu rājaputtassa passato.
30
Sabhaṭe te palāyante disvā mandaṃ vihassa so
Laddhāvakāso dassetumaccuḷāraṃ savikkamaṃ 9
31
"Āyudheneva bhāyetvā palāpessāmi sattavo"
Iti khaggaṃ disāhīti kumāro sahasā bhaṇi.
32
Dhīragambhīrabhutena tena'ssa vacasā saha
Jayasaṅkhaddhaniṃ sutvā disāvalayapatthaṭaṃ
33
Kesañci sattuvīrānaṃ vicchijja patite sire
Disvā pubbapalātāpi bhaṭā tassa nivattiya
34
Balaṃ nekasahassaṃ taṃ yujjhitvāna palāpiya
Parivāriya thomesuṃ kumārasseva vikkamaṃ
---------
-----------
6.[A.] Parivārattanīyehi 7.[A.] Parihāniko. 8.[E.D.] Pavassantā.
9.[A.] Pavikkamaṃ. [A.] Parakkamaṃ.

[SL Page 364] [\x 364/] (

35
Vasaṃ tattha kumāro'tha gajabāhussa rajino
Gokaṇṇaṃ nagaragiriṃ kāḷavapimadhiṭṭhitaṃ 36
Āṇāpiya manovuttiṃ tassa ñātumano sayaṃ
Lekhahatthaṃ manussaṃ so sakīyaṃ tattha pesayī.
37
Passitvā so'pi taṃ paṇṇaṃ sirasā sampaṭicchiya
Vācayitvā tato sabbaṃ pavattiñca vijāniya
38
Pabhāvātisayena'ssa mahatā rājasūnuno
Asakkuṇeyyaṃ maññanto sāsanullaṅghanaṃ tadā
39
Anapekkho 10 sa bhupālabhāvañāṇe ca sabbathā
Buddhagāmamupāgamma kumāraṃ passi sādaro. 40
"Mamā'gatappakāraṃ taṃ pitubhupassa santikā,
Mārāpanañca sasā senindassa balīyaso,
41
Piṭṭhito piṭṭhito sattusenāyānupatantiya
Maya kataṃ vikkamañca suṇitvā vimbhayāvahaṃ
42
Anuppādiya cittampi saraññe bhavajānane
Vinā paricayaṃ pubbe dūtasampesanañca me
43
Disvā'va pesitaṃ paṇṇamāgamma mama dassanaṃ
Karontena tayā suṭṭhu kata"nti mudito vibhu
44
Nānāmahaggharatanābharaṇaṃ sakadhāritaṃ
Pādāsi sakalaṃ tassa saddhiṃ gajavarena so.
45
Tato tassa bhaṭānañca pāmekkhānaṃ maharahaṃ
Nānāpasādhanaṃ datvā mahagghaṃ kuṇḍalādikaṃ
46
Vāsagehannadānādividhinā kanasaṅgahaṃ
Sacivaṃ vissamatthaṃ taṃ pahiṇī sabhaṭaṃ tato.
---------
47
Rattivāsamupāgamma tattha so supine tato
Māritaṃ 11 viya senindaṃ kumārassa niyogato
48
Luddehi santhapāṇīhi māraṇatthaṃ samantato
Attānaṃ co'pararuddhaṃ'va disvā maccubhayaddito
49
Vissaṃ viravanto'tha seyyate patito bhuvi
Sakīyakhaggachattādigāhake cā'napekkhiya
----------10.[E.] Anapekkhā 11.[A.] Mārituṃ.

[SL Page 365] [\x 365/] (
50
Balañca sakalaṃ hitvā sahayātaṃ tamattanā
Asakkonto vavatthānaṃ disānamapi kātave
51
Pavisitvā mahāraññaṃ maggamūḷho bhamaṃ tahiṃ
Paccūsasmiṃ kāḷavāpigāmamaggaṃ vijāniya
52
Turito'va tato gantvā sakaṃ gāmamupāvisi.
Suṇitvā tassa senāpi nijasāmiṃ palāyitaṃ
53 Tāṇamaññaṃ na passantī 12 mahābhayavikampitā
Āyudhāni'pi tattheva ṭhapetvāna sake sake
54
Sasāmiko'va sammuḷhā caritvā'ṭaviyaṃ tathā
Pabhātasamaye khippaṃ kāḷavāpimupāgamuṃ 13
55
Palāyitappavattiṃ taṃ suṇitvāssa vihassa so
Dine katipaye tattha kumāro vītināmayī.
56
Nānābhassarasaññussa sā kathā'va tadā ahū
Tassukkaṇṭhitavelāyamukkaṇṭhānanudakāraṇaṃ.
---------
57
Sutvā kiktisirīmegho pavattiṃ sakalaṃ imaṃ
Mahāmacce samāhūya saddhiṃ mantesi tehi so
58
"Kumāro gāḷharakkhamhā sacivādhiṭṭhitā purā
Ito nekabhaṭākiṇṇā guḷharūpena niggato.
59
Tato kehici dhuttehi samāyātehi'to tato 14
Ekībhuya palāyitvā janehā'kiccakārihi
60
Pabalaṃ sacicānaṃ me rajjajamhi dhajinīpatiṃ
Hantvā taṃsañcitaṃ vittasāraṃ sabbaṃ samādiya
61
Tato'pi so palāyanto bahū jānapade bhaṭe
Attānamanubandhante tattha tattha nighātiya
62
Gokaṇṇaṃ nagaragiriṃ gajabāhussa rājino
Āṇāpiya vase'kāsi buddhagāme vasaṃ kira.15
63
Upekkhāsamayo nā'yamasmiṃ chiddamhi sattavo
Sampannabhāgadheyyena mativikkamasālinā
64
Sabhā'munā kumārena kūṭasandhiṃ vidhāya ce
Yuddhārambhāya veteyyuṃ, mahatī jāni no siyā.
-----------
12. [E.S.] Passantā. 13.[A.] Mupāgami. 14. Samayanehi te tato
(Sabbesu.) 15.[A.E.] Kila.

[SL Page 366] [\x 366/] (
65 Yāva duccintitaṃ aññaṃ na cintessati tāva'yaṃ
Tahiṃ gāme nisinno'va gahetabbo'ti nicachiya
66
Adhikāriyugaṃ senamahindavhasavissutaṃ
Mahālānaṃ tathā devapādamulakadārakaṃ
67
Ete ca'ñño ca sacive samāhuya nijantikaṃ
"Mayhaṃ rajjamhi ye keci santi āyudhajīvino
68
Ete sabbe samādāya khippaṃ gantvā pasayha taṃ
Ānessatha kumāra"nti vatvā te tattha pesayi.
69
Te sakaṃ sakamādāya mahāsenaṃ mahabbalā
Vibhattā dasadha'hesuṃ siriyālasamīpagā
70
Suṇitvā taṃ kumāro'pi ṭhatvā duggamhi tādise
"Dasadhā vibhattamāyantaṃ balaṃkatvekatomukhaṃ
71
Ummulessāmahaṃ khippa"miti mantvā tato lahuṃ
Saraggāmamaga vīro mahatilapadesake 16
72
Amaccā ca "kumāre ve palāyitvā tato'pi so
Paviseyya mahāduggaṃ desaṃ pabbatasaṅkaṭaṃ
73
Gahaṇaṃ dukkaraṃ tassa upāyehi'pi kehici
Iti tatrevu'pāgañchuṃ hutvā te ekato mukhā
74
Taṃ suṇitvā kumāro'pi tuṭṭho iṭṭhatthasiddhiyā
Aggato'vasaraṃ datvā senāya pavisantiyā
75
Maggesubhosu passesu payojiya sake jane
Guḷharūpe susannaddhe bahavo vīrasammate
76
Majjhaṃ paviṭṭhaṃ sakalaṃ ñatvā ripubalaṃ balī
Ghātāpesi bahū vīre yuddhopāyavicakkhaṇe.
77
Hatāvasesā janatā sabbathā chaḍḍitāyudhā
Ito tato palāyittha puna yuddhe nirālayā.
78
Jayī tadā rājaputto tamhā nikkhamma ṭhānato
Pitucittānurakkhatthaṃ bodhigāmavaraṃ agā.
79
Tattha so nivasaṃ vīro netvā katici vāsare
Piturājappayogena yuddhāya punarāgataṃ
80
Tattheva senaṃ bhinditvā palāpiya tato'pi so
Laṅkāpabbatadesamhi gacchi gāmaṃ raṇamburaṃ.17
-----------
16. [A.] Mahātilaka desake. 17.[E.] Ratamburaṃ.

[SL Page 367] [\x 367/] (
81
Sa bhaṭānaṃ vinodetumaddhānadarathaṃ tato
Nivasanto tahiṃ netvā dhīro katipaye dine
82
"Bhaṅgaṃ nītāpi'me sabbe nekavāraṃ raṇe mayā
Piturājabhayā yuddhe nirāsā na palāyare.
83
Hatthaṃ nopetī no dugge ṭhitattā'yaṃ kumārako
Iti duccintitaṃ tesaṃ yasmādummantinaṃ ahū;
84
Idāni ṭhānamevesaṃ ajjhāvutthamupeccahaṃ
Duccintitaṃ vinodessaṃ tesaṃ" iti vicintiya
85
Senāyādhiṭṭhitaṃ gacchaṃ khīravāpikagāmakaṃ
Pavissa'mbavanaṃ nāma padesaṃ tamadhiṭṭhito
86
Etehi tesaṃ viññātasañcāro tattato sayaṃ
Sāyaṃ nikkhamma taṃ gāmaṃ rattiyaṃ samupāgami.
87
Tikkhaggapadamāsajja vatiṃ kaṇṭakahiṃsanaṃ
Asamatthā pavesamhi aṭṭhaṃsu bahi tambhaṭā.
88
Sayamaggesaro hetvā vatiṃ pāvisi nibbhayo.
Gāmamajjhe ṭhito vīro sakaṃ nāmañca sāvayī.
89
Abbhūtaṃ vikkamaṃ diṭṭhapubbā te rājasūnuno
Sutvā gambhīranādaṃ taṃ bhayaṭṭā 18 ripavo tadā
90
Sammuṭṭhasatino sabbe sakavatthāyudhesupi
Sīhaṃ disvā'va hariṇā pacaliṃsu samantato.
91
Tappaviṭṭhena maggena pavissa'ssa bhaṭāpi ca
Haniṃsu diṭṭhadiṭṭhe va gāme aggiṃ khipiṃsu ca.
92
Taṃ khaṇaṃ yeva gantvāna nāvāgirisagāmakaṃ
Vissamanto rājasuto tattha uṭṭhāpayī'ruṇaṃ.
---------
93
Amaccā piturājassa tamhi tamhi raṇe tadā
Sabbathā viphalussāhā 19 mantayiṃsu samecca te.
94
"Nekasahassasaṅkhaṃ taṃ balamādāya vegasā
Gaṇhissāma kumāranti nijaṃ senaṃ vināsiya;
95
Palāyantehi sabbehi raṇe sabbattha kevalaṃ
Kataṃ tassa kumārassa bhusaṃ tejopakāsanaṃ;
-----------
18.[E.] Bhayaṭṭhā. 19.[E.] Vipulussāhā, [A.] Vipulussāhaṃ.

[SL Page 368] [\x 368/] (
96
Asakaṃ pesitaṃ raññā sasanañca bhayāvahaṃ
Ettho'pekkhatamamhākaṃ bandhūnaṃ natthi jīvitaṃ.
97
Yena kenacu'pāyena rañño āṇāya siddhiyā
Ussahamakaritvāna na yuttaṃ kālayāpanaṃ.
98
Sakapāṇe cajitvāpī samino bhattadāsino
Tosayitvā sabandhūnaṃ pālanaṃ yeva kāriyaṃ."
99
Iti sahāsikā sabbe susannaddhamahabbalā. 20
Carādesitamaggā te mārasenāva nikkhamuṃ.
100
Disāmukhehi catuhi pavisitvāna gāmakaṃ
Samantā uparindhiṃsu kumārassa gharaṃ tato
101
Ussanna-sītadesattā rattakambalapāruto
Kīḷamāno nisinno so kīḷaṃ bālavayovitaṃ
102
Nigghosena tadā ñatvā samāsannatare ripu
Adisvā parivāresu sakesvekampi taṃ khaṇe
103
Cūḷikaṃ daḷhamābajjha pārutaṃ yeva kambalaṃ
Atigāḷhaṃ nivāsetvā khaggapāṇī vihiṃsano
104
Pavissa raṇamajjhaṃ so kesarī viya vāraṇo
Akā khaṇena te sabbe disantābhimukhe dise.
---------
105
Kolāhalena mahatā bhayā'raññaṃ paviṭṭhakaṃ
Saddāyanto samāhūya sahāyātaṃ sakaṃ janaṃ
106
"Hitvāna pitu bhupālamidhāgamanakāraṇaṃ
Kinnū'ti jayate saṅkā yā vipakkhassa rājino
107
Taṃ sabbathā nivattetuṃ senindahananādikaṃ
Sabbametamalandāni; gantabbaṃ paramaṇḍalaṃ,"
108 Iti gacchaṃ tato ṭhāne porogāhalikhaṇḍake 21
Mivuñcāsiṃ karā 22 rattasambandhaṃ jalasekato
109
Apanīya nivatthaṃ taṃ pāvāraṃ lohitukkhitaṃ
Parivattitavattho so'nubhotvā vissamiṃ sukhaṃ
110
Piturañño raṭṭhasīmaṃ samullaṅghiyupāgami
Gajabāhussa rajjamhi ṭhānaṃ janapadavhayaṃ.
-----------
20.[A.] Susannaddhā. 21.[D.] Porāgāhali- 22.[E.] Vimuccāsikarā
[A.] Vimuccāsi.

[SL Page 369] [\x 369/] (
111
Nekakīḷavinodehi tappadesovitehi so
Dināni 23 vitināmesi vasanto tattha kānici
112
Tato gajabhujo rājā kumārāgamanakkamaṃ
Attapālamukhā sutvā bhusaṃ sañjātasambhamo
113
Nijamantīhi mantetvā katakattabbanicchayo
Vasanābharaṇādiṃ so pesento tassa pābhataṃ
114 "Mayhaṃ mātulabhūpālasantikāgamanañca te,
Antarālapathe sabbaṃ vikkamātisayañca te,
115
Agantvā'ññattha me raṭṭhe pavesañca nisamma me 24
Mano sambādhataṃ yāto jumhamānāya pītiyā,
116
Mamaṃ ṭhapetvā ke vā'ññe santi te'vassabandhavo.
Abhisekussavo nāma jātu me tava dassanaṃ.
117
Mayhaṃ mātulabhupālo vuddhāvatthāya mattano
Īdisiṃ puttaratanaṃ hatthasāramakatva so
118
Kenāpi dunnayeneva hatthamme pāpayī yato
Ekantamudayo esa mahato puññakammuno.
119
Amhesu dvīsu niyatamekībhūtesu sampati
Upakkamanti ripavo ke vā saṅgāmakāraṇaṃ?
120
Laddhavāyusahāyassa hutāsasseva sabbathā
Patāpo mayhamadhunā mahanto'va bhavissati.
121
Aññoññadassane jāte rajjamhi pitusantake 25
Na bhāriyaṃ kumārassa patiṭṭhāpanamāsu me.
122
Antarā kālaharaṇamakatvā mama dassanaṃ
Vidheya'miti 25 vatvāna sake dūte visajjayī.
123
Tehi sutvā pavattiṃ taṃ vicārakkhamabuddhiko 26 "dubbijānatarā māyā khattiyānaṃ hi sabbaso;
124
Vīmaṃsitvā'va gaccheyya"miccekaṃ nimmalavhayaṃ
Upāyaññuṃ bhaṭaṃ tehi dūtehi saha pesiya
125
Aññāya rañño rājañño tadaññesañca mantinaṃ
Yathāsarūpaṃ pāyāsi puḷatthinagarantīkaṃ,
---------
-----------
23.[A.] Dinābhi. 24.[S.@]Nā. 25.[S.] Vayeyamiti. 26.[S.]Buddhino
[SL Page 370] [\x 370/] (
126
Atho gajabhujo rājā nijasenāpurakkhato
Paccuggantvā katānekopavāro pītivegavā
127
Āropetvā kumāraṃ taṃ attanādhiṭṭhitaṃ gajaṃ
Dassento purasampattiṃ pāvisī rājamandiraṃ.
128
Kumāro gajabāhussa rañño dassanasambhavaṃ
Pamodaṃ sampakāsento netvā katipaye dine
129
Janesu rājino tassa bahimaṇḍalavāsisu
Sānurāge tathā sāparāge sammā vijānituṃ
130
Nānopāyaññuno neka - desabhāsāvicakkhaṇe
Uccinitvāna so keci sāmibhattipurassare,
131
Etesupi jane keci visavijjāsu kovide
Ahiguṇṭhikākāradhare kāresi vidhikovido.
132
Sāmuddikādikānekalakkhaṇaññu jane karī.
Vīṇāvādaka - caṇḍāla - brahmaṇākāradhārino,
133
Damiḷādisu nekesu naccagītesu kovide
Kāresi, cammarūpādi - kīḷādassakasannibhe.
134
Kāvaṅgulīyavalayappabhutiṃ bhaṇḍamādiya
Carituṃ keci yojesi nijākappakavajjite.
135
Chattakattaradaṇḍadi - parikkhāraṃ samādiya
Gahītatāpasākārā hutvā saddhāluno viya
136
Gāme cetiyānaṃ karontā viya vandanaṃ
Vicaranti yathā keci, tathā cā'dissa pesayi.
137
Tikicchākovide keci gāmesu nigamesu ca.
Karitvā vejjakammāni carituṃ sanniyojayī.
138
Akkharāyudhavijjāsu bālasikkhāpanaññuno,
Tathā rasakriyābhiñññe, bhutavijjāvidū tathā,
139
Neke suvaṇṇakarādinipuṇe sippino'pi ca
Taṃ taṃ kammamadhiṭṭhāya carituṃ so samādisi.
140
Ñātukāmo sayaṃ nattamantomaṇḍalanissitaṃ
Sambhāsanāpadesena samagamma nijantikaṃ
141
Niccaṃ chiddagavesīsu tassa rañño janesu so
Bhusaṃ bālattasambhūtadandhataṃ viya dassayaṃ

[SL Page 371] [\x 371/] (
142
Padhānāmaccasāmanta - bhaṭādisva'bhimānino
Saṅkuddhe ca tathā bhīte luddhe vāpi viveciya
143
Tesu tesūvitopāyavidhānacaturā carā
Itihāsapurāṇadinekāgamakathavidū
144 Gahītasamaṇakappā taṃ taṃ gehamupassitā
Daḷhasañjatavissamhā pattapaccayupāsanā
145 Ovādadāyakaṭṭhāne ṭhatvā bhinditva te jane
Yathā pāpenti savasaṃ 27 vidhānañca tathā karī.
146
"Bhupe nissaṅkataṃ nīte yathākāmaṃ caritva me
Tatta mantogataṃ 28 sabbaṃ ñātuṃ sakkā sukheni"tī
147
Lekhampesiya so mātu rohaṇe nivasantiyā
Nijānujaṃ bhaddavatiṃ kumāriñca'bhirūpiniṃ
148
Tadīyadhanalesena dhanajātañca'nappakaṃ
Āṇāpiya dhanaṃ taṃ tu katvāna sakahatthagaṃ
149
Gajabāhunarindamhi taṃ kumāriṃ samappiya
Pāpesi nijavissattha - cittataṃ taṃ mahīpatiṃ
150
Tato rājakulaveṇakarinā 29 madavāhinā
Niccaṃ kīḷāpadesena visikhācariyaṃ caraṃ
151
Hutvā'nubaddho tenā'su dūrāpasaraṇacchalā
Netabbā ye vase tesaṃ gehaṃ gehaṃ pavissa so
152
Dento'nucchavikaṃ tesaṃ mahagghabharaṇādikaṃ
Dhanaṃ niguḷharūpena sabbe te savasaṃ nayī.
153
Ā nihīnajanā sabbe bhaṭā nagaravāsino
Visuṃ visuṃ mameveso'nuggaho'ti vicintayuṃ.
154
Tato tassa dhanānañca dhaññarāsīnameva ca
Senāyaca tatha nekayuddhopakaraṇādinaṃ
155
Kātuṃ pamāṇaṃ nipuṇo payojiya salekhake
Taṃ taṃ lekhakavaggantogatā likhatha vo iti
156
Purārakkhāniyuttānaṃ 30 senāgāmaṇinaṃ tathā
Saṅkappaṃ cetaso ñātuṃ tattha keci ṭhapesi 31 so.
-----------
27.[A.] Saṃvāsaṃ. 28.[E.] Tatva-, [A.] Tattha. 29.[A.E.] Rājakulaṃ
Venakarinā 30.[A.E.] Purārakkha. 31.[A.] Keci na pesi.

[SL Page 372] [\x 372/] (
157
Bālakīḷāpadesena tattha tattha caraṃ sayaṃ
Maṇḍalobhayavuttantaṃ niṇṇesi vyasanātigo.
158
Evaṃ purāvitasamunnatapuññakamma-
Sampannasattavihitaṃ nikhilā payogā
Appatva kañcipi 29 vabandhakahetumenti
Saddhiṃti ñatva nipuṇo kusalaṃ kareyya.

Iti sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Paramaṇḍalappavattiniṇṇayo nāma
Catusaṭṭhimo paricchedo
---------

Pañcasaṭṭhimo paricchedo.

1 Athekadivasaṃ rājanandano rājavīthiyaṃ
Āruyha vāhanaṃ yāti'nugato sānujīvihi. 1
2 Uddāmo mahiso bhīmo diṭṭhadiṭṭhe nighātayaṃ
Caṇḍo 2 vattitarattakkho tassā'bhimukhamāpati
3 Tamāpatantaṃ disvāna khippaṃ vāhanavāhakā
Janā ca sahagantāro palāyiṃsu bhayākulā.
4 Tadā rājasuto "mayhametesaṃ viya dhāvanaṃ
Patirūpaṃ nahevā"ti nissaṅko vītasambhamo
5 Tassābhimukhamevā'su vīro sayamupecca taṃ
Gambhīrodārabhūtena vacasā sahasā bhaṇi.
6 Sutvāva sīhanādaṃ so bhayā paṭinivattiya
Ghātayaṃ pātayaṃ dhāvī jane sammukhasammukhe.
7 Tamabbhūtaṃ ye paccakkhamaddakkhuṃ ye suṇiṃsu ca
Sabbe te thūtisaṃyuttaṃ vimbhitā giramuggiruṃ:
8 "Passa tejassitaṃ, passa vikkamaṃ, passa dhīrataṃ,
Passālīnatametassa, passa puññodayaṃ" iti.
---------
9 Gajabāhunarinde'pi vikkamādiguṇassitaṃ
Vaṇṇanaṃ tassa sutvana kriyamanaṃ janehi taṃ
10
"Aññāsādhāraṇodaggappabhāvo bhīmavikkamo
Puriso vata 3 mahāya"nti tasmiṃ saṅkaṃ janesi so.
-----------
32.[A.] Kañcija. 1.[E.] Sonujīvihi. 2.[A.E.] Gaṇḍe. 3.[A.] Purisova. [SL Page 373] [\x 373/] (
11
Tadā mahīpālasuto gajabāhussa rājino
Taṃ dussaṅkappamuppannaṃ viññāya iti cintayī:
12
"Etthevā'haṃ vasaṃ rajjaṃ karissaṃ yadi hatthagaṃ,
Hamukukkhepamattena sijjhate tamasaṃsayaṃ.
13
Evaṃ sati patāso ca vikkamātisayo'pi va
Bāhābalampi lokamhi vikhyātiṃ neva yāti me.
14
Uddāmabahukaṇḍutippasamo'pi bhusaṃ mama
Raṇakīḷāvinodena vinā neva bhavissati.
15
Tasmā gantvā jātibhumiṃ yuddhenevā'bhimaddiya
Imaṃ rājaṃ jīvagāhaṃ gahetvā sānujīvinaṃ
16
Ānīya pitaraṃ kittissirimeghamimaṃ puraṃ
Tammatthake diyamānā'bhisekasalilena'haṃ
17
Parābhavamalaṃ tiṇṇaṃ pitunnaṃ ve visodhaye
Evaṃ me jambudīpe'pi tejo ajjhottharissati."
---------
18
Atho pavesamaggañca senāya purasādhane
Apayānakāraṇe 4 sante maggaṃ niggamanāya ca
19
Varānamanurūpaṃ so nijānaṃ maggameva ca
Nānāmaggavibhāgaññu vyādhehi suvinicchiya
20
Caraṃ purāsannavane sayañca migavacchalā
Maggānumagge viññāsi nānāsaṅketakammano.
21
"Kālassātikkame kālo pibe tassa rasaṃ" iti
Saraṃ vuddhavaco raṭṭhaṃ sakaṃ gantumano tadā
22
Yebhuyyena sahāyāte paṭhamaṃ pāhiṇi jane
Ṭhāne janapade nāma sannipātakatavadhi.
23
"Vasitvā ettakaṃ kālamanarociya niggamo
Porisassā'nurūpaṃ me na hevā"ti hi cintiya
24
Tato sāyaṇhakālasmiṃ pasādhanasumaṇḍito
Gajabāhumahīpālasamīpe samupaṭṭhito
25
Nekakīḷāvinodasmiṃ sañjhākāle samāgate
Sitapubbamabhāsī'daṃ parihāsamukheniva:
-----------
4.[A.] Payanakaraṇe.

[SL Page 374] [\x 374/] (
26
"Yuvarājaraṭṭhaṃ gantvā vidhāya pitudassanaṃ
Ettho'pagantumajjeva gantabbaṃ me lahuṃ"iti.
27
Suṇanto so'pi taṃ vācamahāvakkhamabuddhiyā 5
Sagehagamanaṃ sandhāye'taṃ vuttanti cintayaṃ
28
"Vicintitatthasaṃsiddhi khippaṃ tava bhavissatu"
Iccavoca subhaṃ vācaṃ paribhāsapurassaraṃ.
29
Taṃmahīpasamīṭṭho vippaseṭṭhopi taṅkhaṇe
Tathevā'voca vacanaṃ hitaṃ maṅgalasaṃhitaṃ;
30
Lābhāya'tthassa, khemāya, vijayāya ca sammataṃ,
Verīpakkhavināsāya bhiyyo sampassituṃ ci'ti.6
31
Kumāro'pi ca taṃ sutvā "gacchato 7 mama sobhanaṃ
Nakkhattamidameve"ti santuṭṭho sagharaṃ gami.
---------
32
Tato subhanimittāni suṇaṃ passañca nekaso
Uḷārapuññapañño so rājañño nikkhami gharā.
33
Kariṃ rāmakalaṃ nāmā'nudhāvantova keḷiyā
Racchāya racchaṃ vicaraṃ purā nikkhami rattiyaṃ.
34
Candappabhāya gacchanto tarumūle nisinnakaṃ
Vissamantaṃ manussaṃ so "ko'si tvamho"ti pucchiya
35
Tamaddhikaṃ vijānanto vegenu'ccaṃ bhaṇī giraṃ:
"Jānāsi maṃ tvaṃ kinnū"ti? So'pi tuṇhī ṭhito bhayā
36
"Parakkamabhujo ādipādo" iti vadanti maṃ
Tvaṃ mā bhāyīti khippaṃ taṃ assāsiya'nunīya ca
37
"Ettha taṃ passate mayhaṃ hamho lābho mahā ahū;
Khandhāvāramidāneva gantvāna sahasā tuvaṃ
38
Parakkamabhujo diṭṭho kumāro sakaraṭṭhakaṃ
Ganacchanto"ti vadehī'ti vatvā khippaṃ sa pāhiṇī.
39
Pacchato me'nubandhantī senā kintva'tthi, ne iti
Khajjurakavaḍḍhamānavāpipasse udikkhiya
40
Balampacchānubandhantamapassanto kumārako
Tato nikkhimi gantuṃ so kāṇapaddāudavhayaṃ.
-----------
5.[E.] Vācaṃ sabhāvakkhama - 6.[A.E.] Citiṃ. 7.[A.] Gacchanto.

[SL Page 375] [\x 375/] (
41
Kharorunakharā(?)Ghorā kaṭhorārāvabheravā 8
Acchadhenu mahāraññe sapotā mukhamuppati.
42
Phalakaggena pīḷento dvedhā 9 taṃ khaṇḍiyā'sinā
Piṭṭhipādena sahasā duraṃ vikkhippa potake
43
Bhayāraññaṃ paviṭṭhe te samāhūyā'nuyāyino
Bhayātivatto parato silākhaṇḍamatikkamaṃ
44 Ghoranādaṃ vimuñcantamaccantamatibheravaṃ
Sūkarañca tathā yūthā'bhiyantamabhighātayī
45 Tato'pi parato gacchaṃ demeḷiyanagavhaye 10
Game paccusakālasmiṃ gāmike vepanāmike
46
Kenāpi karaṇīyena gacchante khaggapāṇino
Disvā puretaraṃ ete ettha'yātāti 11 cintiya
47
Khaggena rabhasā piṭṭhiṃ phalakassā'bhighātiya
"Dūbhino'bhihanāmī"ti bhaṇanto tiṭṭhuraṃ giraṃ
48
Pakkhandi tesaṃ majjhaṃ so migānaṃ viya kesarī;
Mahāṭaviṃ palāyiṃsu sambhītā patitāyudhā.
---------
49
Tato rājasuto tattha samantā pavilokiya
Papāte patitaṃ ekaṃ manussaṃ tesu passiya
50
Uddharitvā papātamhā "ke nu tumhe"ti pucchiya
Tammukhā bhutato ñātasarūpo so dayānugo
51
"Nijāyudhāni gaṇhātha bhayaṃ hitvā kutoci pi"
Iti vatvā gatiṃ tesu pakāsiya nijaṃ ujuṃ
52
Maṅgalabegāmakassa samīpe sahavaḍḍhite
Bhaṭe passiya sammodi yathāsaṅketamāgate
53
Etehā'nugato gantvā ṭhānaṃ janapadavhayaṃ
Parivārena saṅgañchi tattha pubbaṭṭhitena so.
54
Dvīhatīhaṃ vasī tattha saddhiṃ tehi janehi so
Migavādinekakīḷāvinodapasuto vibhu.
---------
55
Rājā kittisirīmegho ñatvā tatthāgataṃ 12 sutaṃ
Attapālamanussehi 13 lekhato pesitā tadā
-----------
8.[E.] Kaṭhorā rāvabherava. 9.[A.] Vedhaṃ. 10.[E.@]Dameḷiya gamavhaye.
11.[E.] Ettha enti yānāti. 12.[E.] Tattha gataṃ. 13.[A.] Manussesi.
[SL Page 376] [\x 376/] (
57
"Vīraṃ ripusamipaṭṭho yaṃ kiñcipi upaddavaṃ
Appatvā sattuhatthamhā kicchā 14 mutto"ti modavā
56
"Mayhaṃ sokanudaṃ puttamantarāyā pageva me
Ettha'vilambamānīya dassayissatha ho" iti,
58
Pañcapessiyavaggassa jane nāyakasammate 15
Sahatthalekhaṃ datvana pesayī sahupāyate.
59
Kumāro pā'gate 16 disvā tuṭṭho'nītañca pābhataṃ
Saraggāmamagā tamhā pitusandassanatthiko.
60
Tadā kiktissirīmegho sutvā tattha ṭhitaṃ sutaṃ
"Akatvā kālaharaṇamānetabbo hi so " iti
61
Pahiṇī so kuṭhārādisabhānāyakameva ca
Pañcapariveṇamūlādhivāsībhayayatissaraṃ. 17
62
Sutvā so tehi vuttaṃ taṃ vuttantaṃ piturājino,
"Nikkhamissaṃ sunakkhatte, gantabbaṃ vo mayā saha "
63
Iti vatvā tahiṃ kālaṃ khepayī keci vāsare
Ramme nijjharapātādiṭhāne kīḷāya nekaso.
64
Sabhāpatippabhukemacce daṭṭhumito tato
Samāgate bhaṭe disvā kumārassā'nuyāyino
65
Ekībhuya kumārena bhupe sehi kataṃ purā
Aparādhaṃ sarantā te bhayāvegavasīkatā
66
"Bahū nekehi ṭhānehi bhaṭā sannipatanti'dha,
Dubbijānamamaccāna metesañca manogataṃ,
67
Samāgatāci'me sabbe parikkhippa samantato
Amhe majjhe karitvāna taṃ taṃ ṭhānamadhiṭṭhitā"
68
Iccaññamaññaṃ bhāsantā pakkhantā vimatiṃ tadā
Etamatthaṃ nivedesuṃ mahīpālasutassapi.
69
"Sabbadāpi yathābhutamasallakkhiya sabbathā
Abhayepi'me'dhamā sabbe bhayadassāvino bhusaṃ
70
Daṭṭhuṃ sabhāpatiṃ ettha sametaṃ gāmikaṃ balaṃ
Passantā vacanaṃ dīnaṃ vadanti mama sammukhā,"
-----------
14.[E.] Diṭṭhā 15.[E.] Nāsaṃkasammate. 16. [A.] Pi gate [E.] Chane.
17. [A.] Vāsiṃ ca yatissaraṃ

[SL Page 377] [\x 377/] (
71
Iti so kupito tesamīdisaṃ vacanaṃ gaṇi.
Tathāpi te'nupubbena palāyiṃsu tahiṃ tahiṃ
72
Kumaro'pi ca taṃ ñatvā "nekattha mama vikkamaṃ
Nijānatthaparittāṇaṃ evañca bahuso mayā
73
Passantehipi khuddehi nāpeti sahajaṃ bhayaṃ;
Kiṃ karissati me tesamidhaṭṭhiti gatī'pi vā?
74
Kiṃ cintessati ko nāma jāno jātu mayiṭṭhite"
Iti tattha vasaṃ kālamatikkāmesi kañci so
---------
75
Tatthaṭṭhitaṃ sutaṃ sutvā rājinī ratanāvalī
Tehi raññā pesitehi sahā'nāgamanampi ca
76
"Anāgamma sute evaṃ karonte kālayāpanaṃ
Manodukkhaṃ siyā rañño yadi, nevā'nurūpakaṃ;
77
Ahameva nijaṃ puttaṃ mahīpālantikaṃ lahuṃ
Ānīya dassayissa"nti khippamāgamma rohaṇā 78
Saṅkhanāthatthaliṃ gantvā sampassiya mahīpatiṃ
Vītisāriya sammodakariṃ giramanekadhā
79
Mahīpālakasampuṭṭhā 18 nijāgamanakāraṇaṃ
Pakāsiya tato gantvā saraggāmaṃ pavissa sā
80
Puttaṃ yatissaraṃ theraṃ sabhānāyakameva ca
Sampassiya sahe'tehi vidheyyaṃ sādhu'mantiya.
81
Bahī papañcakaraṇaṃ na nayuttaṃ sabbathā iti
Samādāya kumāraṃ taṃ upecca badalatthaliṃ
82
Tahiṃ nivasatā devasenādhipatinā saha
Saṅkhanāthatthaliṃ gantvā piturañño padassayi
---------
83
Tato kittissirīmegho puttaṃ passiya pemavā
Sacivanampadhāṇānamabhāsi purato tadā:
84
"Ke maṃ paricarantīdha jiṇṇaṃ, kiccañca antimaṃ
Karissanti ca me cetosallamajja samuddhaṭaṃ;
-----------
18. [A.] Mahīpālasamipaṭṭhā. [D.] Mahīpalena sampuṭṭhā.

[SL Page 378] [\x 378/] (
85
Mayhaṃ yeva hi labho'ti tumhe'dāni na maññatha;
Tumhañcāpi hi sabbesamesa puññodayo nanu?
86
Ito paṭṭhāya sabbe'pi kumārassā'nuvattino
Bhaveyyāthā"ti taṃ tesaṃ niyyātesi sakaṃ sutaṃ.
87
Tassā'ṇāyamamaccesu vattamānesu sādaraṃ
Rājā kittissirīmeghanāmo kālamakāsi so.
---------
88
Ñātasatthāgamo dhīro nopagamma kumārako
Pituparatisambhuta-sokavegavasaṃ 19 tadā
89
Assāsiya mahāmaccappabhutī-rajjavāsino
Samāpiyaggikiccañca pituno sānurūpakaṃ
90
Tahiṃ tahiṃ janapade raṭṭhāsīmāyameva ca
Nijavaḍḍhite niyojetvā sacive daḷhabhattino
91
Tato sobhananakkhatte khattadhammavicakkhaṇo
Mahādipādapadavī-paṭṭabandhamahussave
92
Laṅkālaṅkārabhuto se sabbālaṅkārabhusito
Alaṅkārehi nekehi nekadhālaṅkataṃ puraṃ
93
Pabalo balasaṅikiṇṇaṃ dakkhiṇaggo padakkhiṇaṃ
Akarī karimāruyha surando'va surālayaṃ.
94
Samaṇabrāhmaṇādīnaṃ mahacca 20 dhanavuṭṭhiyā
Santiṃ dāḷiddasantāpasantatiṃ pāpayī tadā.
95
Gajabāhumahīpassa māṇābharaṇarajino
Etamatthaṃ kathetuṃ so sadute pāhiṇī tato.
96
Pacaraguṇagahītānekasāmantacitto
Suvidhunitasapatto tikkhatejohipatto
Sakalabhuvanagabbhavyāpi - sakkittivitto
Samadhivasi puraṃ taṃ sundarānekavutto.

Iti sujanappasadasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Mahādipādamahussavo nāma pañcasaṭṭhimo paricchedo.
---------
-----------
19.[A.] Vase. 20.[E.S.D.] Mahanta.

[SL Page 379] [\x 379/] (

Chasaṭṭhimo paricchedo.

1 Accuḷārāsayo sammā viññātaparamaṇḍalo
Tattha mantanamā'pajja 1 rajje neyuttakena so
2 "Rājatte me phalaṃ nāma nihacca ripavo'khile
Lokasāsanasaṃvuddhisiddhusambhutiyaṃ" iti
3 "Atikhuddampi'daṃ rajjaṃ mama buddhivisesato
Sampannataṃ pāpitaṃ hi 2 bhusaṃ nekasamiddhiyā
4 Aññarajjamahantattamatiseti yathā tathā
Khippaṃ sampādayissāmi" iti cintiya so vibhu
5 Sahavaḍḍhitānaṃ 3 sabbesamamaccānaṃ yathārahaṃ
Ṭhānantarāni datvāna saṅgaṇhitvā vibhutihi
6 Samantakūṭaselamhā yācasāgarapaṭṭanā 4
Rajjasīmāya nekattha sasenaṃ sannivesiya
7 "Kattabbo sabbapaṭhamaṃ bahudhā dhaññasaṃgaho"
Iccevañca vicintetvā sacve idamabravi:
---------
8 "Yebhuyyena mamāyatte rajje jaladavārinā
Nipphajjamānakāneka-sassaṭṭhānāti muñciya
9 Acchintodakanajjo ca mahāvāpī tatheva ca
Sannissāya pavattāni khettāni viralāni hi.
10
Girīhi cāpi bhirīhi ghanehi gahaṇehi ca
Mahantehi ca paṅkehi rajjamaccantasaṃkaṭaṃ;
11
Appakaṃpī'dise dese salilaṃ vuṭṭhisambhavaṃ
Vinā lokopakārena jātu mā gañchi sāgaraṃ.
12
Ṭhapetvā ākaraṭṭhānaṃ maṇisoṇṇādivaṭhatthunaṃ
Sesaṭṭhānesu kattabbaṃ khettānaṃ sampavattanaṃ
13
Acaritvāna lokatthamanubhotvā sahatthagaṃ
Vihāro mādisānaṃ hi sabbathā neva yujjate.
14
Tumhepi sabbe sampatte karaṇīyepi dukkare
Alīnaviriyā tattha dukkarattaṃ na maññiya
-----------
1.[E.] Katthamattamanāpajja. [D.S.] Katthamatamanāpajji. 2.[E.] Pāpitamhi.
3.[A.] Sahavaḍḍhīnaṃ. 4.[A.] Pattanā

[SL Page 380] [\x 380/] (
14
Madīyaṃ avirādhentā saṃvidhanamasesato
Yathopadiṭṭhaṃ kammantaṃ sampadeyyātha vo" iti.
16
Najjā jajjaranāmāya nāmasesaṃ vinaṭṭhakaṃ
Paṭṭhāya cirakalamhā koṭṭhabaddhanti pākaṭaṃ,
17
Pubbakālikarājūnamatidukkarataṃ gataṃ
Bandhituṃ so niyojesi mahasetuṃ mahāyaso.
18
Atho te sacivā sabbe sabbathā dukkarattanaṃ
Atthirattaṃ katassāpi nekadha sampakāsayuṃ.
---------
19
Rājā parakkamabhujo vaco taṃ paṭibāhiya
"Loke ussāhavantānaṃ janānaṃ kimasādhiyaṃ?
20
Sāgarepi mahāsetuṃ kapiyūthehi bandhayi
Rāmo, iti kathā esā loke ajjāpi vattati.
21
Laṅkaṃ katvekachattaṅkaṃ vaḍḍhetuṃ lokasāsanaṃ
Hetubhuto madīyo ve pabhāvātisayo siyā,
22
Ārambhamattakeneva dissate pariniṭṭhiti"
Iccussāhaṃ mahussābho tesaṃ samabhivaḍḍhayi.
23
Paṭṭhāya setumukhato yāva rattakaravhayā
Raṭṭhamhā dharaṇīpālo paṭhamaṃ setubandhato
24
Nekaporisambhīraṃ suvitthiṇṇamatitthiraṃ
Mahāmati pavattesi mahatiṃ mātikaṃ vibhu.
25
Raṭṭhe silākoṭṭakānaṃ abhāvā 5 lohakārake
Kammāre soṇṇakāre ca bahuke sannipātiya
27
Yogaṃ te kārayitvāna silākoṭṭanakammani
Tehi setuṃ duviññeyyasilāsandhisamanvitaṃ
26
Atitthiraṃ ekaghanaṃ piṭṭhipāsāṇasannihaṃ
Suniṭṭhitasudhākammaṃ bandhāpesi mahāyaso.
28
Patiṭṭhāpesi bodhiñca paṭimāgharameva ca
Dhātugabbhaṃ tathā tassa saddho muddhani setuno.
29
Jalappavāho sakalo mātikāya hi tāya so
Yathā samuddaṃ visati tathākāsi vicakkhaṇo.
-----------
5.[A.] Nivahaṃ.

[SL Page 381] [\x 381/] (
30
Tassā abhosu passesu chindāpiya mahāṭavi 6
Pavattāpiya khettānaṃ nekavāhasahassakaṃ
31
Ābaddha-vīhisampuṇṇa-koṭṭhasaṃkiṇṇabhavato 7
Atthānurūpaṃ vohāraṃ koṭṭhabaddhanti pāpayī.
---------
32
Tato saṅkhavaḍḍhamānā tathā kumbhīlavāṇakā
Iccetāsaṃ navantīnaṃ sambhedaṭṭhānake vibhu
33
Heṭṭhāvuttappakārena ṭhānaṃ sūkaranijajharaṃ
Bandhayitvāna tatthāpi mātikaṃ 8 sampavattiya
34
Tato jalaṃ pāpayitvā mahagallakavāpiyaṃ
Bandhāpayitvā tatthāpi chinnabhinnamasesato
35
Jalaniggamamaggānaṃ saṃsodhana-purassaraṃ 9
Varipātañca kāretvā adhikaṃ pubbamāṇato
36
Tato 10 paṭṭhāya ṭhanamhā yava sūkaranijjharā
Sampavattīya khettāni dhaññaṃ tatthāpi sañcini.
37
Majjhe jajjaranajjāya dorādattikaṭhānake
Kāretvā jalasampātaṃ mahāmātikameva ca
38
Tato paṭṭhāya kāretvā yāva sūkaranijjharā
Khettāni pi tathā tattha dhaññarāsiñca sambhari.
---------
39
Atīva khuddikaṃ pubbe paṇḍavāpiñca kāriya
Saṃvaḍḍhituccatāyāmavitthāratthirapāḷikaṃ
40
Abbhunnatamahavāripātaṃ sajalaniggamaṃ
"Parakkamasamuddo"ti vohārañcā'hiropayī.
41
Tammajjhagatadīpamhi silāmuddhani cetiyaṃ
Samubbahantaṃ kelāsakuṭalakkhimakārayī.
42
Tibhumakamakāresi taṃmajjhe'tīvasundaraṃ
Jagadānandasandehamandiraṃ 11 rājamandiraṃ.
43
Mahāgallaṃ seṭṭhivāpiṃ vāpiṃ chattunnataṃ tathā
Tabbāvāpiṃ 12 tathā ambavāsāvāpika meva ca
-----------
6.[A.] Mahaṭaviṃ. 7.[A.] Akhaṇḍa. [E.] Akhaṇḍavīhi 8.[A.]Mātitaṃ. 9.[A.]Sandodaka. 10. [E.D.] Ito. 11.[E.] Sandehamandiraṃ. 12.[A.]Tambavāpiṃ.

[SL Page 382] [\x 382/] (
44
Giribāvāpiṃ pāṭālaṃ 13 maṇḍikaṃ moravāpikaṃ
Sādiyaggāmavāpiñca tilagullakameva ca
45
Mālavalliṃ tathā kāḷiṃ kittakaṇḍakameva ca
Kaṇikāragallavāpiñca buddhāgamakanijjharaṃ
46
Sūkaraggāmavāpiñca mahākirāḷavāpikaṃ
Giriyāvāpiṃ rakkhānaṃ 14 ambālañca kaṭunnaruṃ
47
Jallibāvaṃ 15 uttarālaṃ tathā tintiṇigāmakaṃ
Dhavalaviṭṭhakagāmañca kirāvāpiṃ taḷannaruṃ
48
Karaviṭṭhavilattaṃ 16 ca tatodumbaragāmakaṃ
Mūnaruñca kasāllañca tathā kalalahallikaṃ 17
49
Mūlavārikavāpiñca tathā girisigāmūkaṃ
Poḷonnarutalañcevatatheva visirātthalaṃ
50
Etā ca'ññā ca sobbhe 18ca naṭṭhā nijjharavāpiyo
Bandhāpesi dayābaddhamano rajje sake bahū.
51
Pañcayojanaraṭṭhamhi mahākaddamapallale.
Chindāpiya tato vāriṃ savantīsu nipātiya
52
Khettāni ca pavattesi dhaññarāsiñca saṅgahi.
Tathā'raññesu ca'ññesu ṭhānesu subahūsu so
53
Sabbatthā'raññaṭhānāni vavatthā gāmanāyake
Gahetvā khettakaraṇe yojetvā raṭṭhavāsino
54
Rajje uppajjamānehi porāṇehi karehi so
Karo'dhiko yathā navakkhettehe'vo'pacīyate
55
Tathā kāriya dubbhikkhabhayaṃ taṃ raṭṭhavāsino
Kadācipi na jānanti, tathā cā'kāsi buddhimā.
56
Pattopakārarahitaṃ rajje me yattha katthaci
Khuddakampaṅgaṇaṭṭhānaṃ ṭhātu mā iti nītimā
57
Phalūpagehi nekehi tathā pupphupagehi so
Latārukkhavisesehi ghanasannicite bahū
58
Anekānubhavādhāre 19 nānānuyyānasundare
Manobhirāme cā'rāme tattha tattha nivesayi.
-----------
13. [E.S.] Pāṭalaṃ 14.[E.] Rakkhamānaṃ 15. [S.]Jallīvābaṃ.
16. [S.] Karaviṭṭhivilantaṃ. 17.[S.] Kalalabhallikaṃ. 18.[E.] Soḷasa.
19.[A.] Nubhavodāre.

[SL Page 383] [\x 383/] (
59
Evaṃ samiddhiṃ gāmitaṃ sakīyaṃ
Khuddampi rajjaṃ nijadhīvisesā
Aññaṃ mahantampi yathā'tiseti
Rājā 20 tathā'kāsi vidhānadakkho.

Iti sujanappasadasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Sarajjasamiddhikaraṇo nāma chasaṭṭhimo paricchedo.
---------

Sattasaṭṭhimo paricchedo.

1 Evaṃ sammā ṭhapetvāna sakarajjamanākulaṃ
Kattabbamevaṃ 1 cintesi parakkamabhujo tadā:
2 "Sunītipaṭipakkhā hi cirassaṃ lokasāsanaṃ
Nāsayiṃsu yathākāmaṃ pubbabhupā kubuddhino.
3 Satthusāsanamuddhammaṃ katvānu'bbana yatī
Paṭipattiṃ virādhentā vihariṃsu yathāruciṃ.
4 Idāni khippaṃ laṅkāyamekacchattaṃ vidhāya'haṃ
Appeva sāsanaṃ lokamujuṃ katvāna saṇṭhape,"
5 Iti cintiya samantamaṇḍalīkānamā'disaṃ
Sampādetuṃ balañceva yuddhopakaraṇāni ca
6 Pubbaṃ malayarājavhamāmantetvāna khattiyo
Rattakuravake raṭṭhe damiḷāṇīkanāyakaṃ
7 Nekayodhasahassāni kavacānā'yudhāni ca
Tesaṃ sampadayitvāna vasituṃ tattha pesayi.
8 Tabbāraṭṭhe ca giribāraṭṭhe ca moravāpiyaṃ
Mahīpālavharaṭṭhe ca raṭṭhe ca pilaviṭṭhike
9 Buddhagāmakaraṭṭhe ca raṭṭhe ambavanavhaye
Bodhigamavare raṭṭhe raṭṭhe kaṇṭakapeṭake
10
Āmantayitvā paccantapālamacce visuṃ visuṃ
Nekayodhasahassāni duggāni kavavāni ca
11
Asitomara - kuntādivividhānā'yudhāni ca
Sampādayitvā vasituṃ tattha tattheva pesayi
12
Tato laṅkāmahālāno sikhānāyakanāmako
Tathā jayamahālāno seṭṭhināyakasavhayo
-----------
20.[E.D.] Rajjaṃ. 1.[E.] Meva.

[SL Page 384] [\x 384/] (
13
Mahindavho'ti pañcete lambakaṇṇa-kamāgatā
Tadā moriyaraṭṭhamhi navasanti mahāyasā.
14
Tehi yodhasahassāni kārāpiya visuṃ visuṃ
Kārāpetuṃ niyojesi yuddhopakaraṇampi ca.
15
Katvānabbhantare rājā maṇḍalīkepi bārasa
Ekamekassā'dā vīrasahassāni duve duve.
---------
16
Akāsi caturāsīti sāmante vijitāvino;
Niyyātesi ca paccekaṃ balaṃ tesaṃ sahassaso.
17
Anekāni sahassāni mahākāye mahābale
Akā muggarike yodhe yuddhopakaraṇāni ca
18
Desantaranivasīnaṃ yodhānaṃ keraḷādinaṃ
Bahūni katahatthānaṃ sahassāni ca kārayi.
19
Sahassamekaṃ kāretvā candālokadhanuddhare
Kovide rattiyuddhamhi vammavammādayo adā.
20
Vyādhānekasahassāni kāretvā kammakovide
Anurūpamadā tesaṃ satti-kāḷambarādikaṃ.
21
Nekesaṃ kammakārānamekekaṃ so sahassakaṃ
Kammaṃ kātuṃ niyojesi tadā rājā sakaṃ sakaṃ.
22
Hatthassatharusippesu desabhāsantaresupi
Naccagītesu kusalā rājakammesu kovidā
23
Vaḍḍhantu'ti anekesaṃ kulīnānaṃ tadā vibhu
Puttabhātukanattāro posāpesi samandire.
24
Chūrikaggāha-kappūravaḍḍhakā khuddasevakā
Tathā sīhaḷagandhabbā santikāvacarāpi ca
25
Iccevamādinaṃ vaggabhedānaṃ so visuṃ visuṃ
Anekāni sahassāni rājāgāreva posayī.
26
Yuvānamāyudhaṃ datvā kañcukīkappakādinaṃ
Sevituṃ anujānāsi jeṭṭhabhute sake sake.
---------
27
Janehi pitubhupālabhaṇḍāgārādhikārihi
Dhanappamāṇaṃ viññāya "dhanene'ttāvatā mayā
28
Kātuṃ na sakkā laṃkāyamekacchatta"ntī nicchiya
Apīḷayitvā janatamevaṃ so sañcini dhanaṃ.

[SL Page 385] [\x 385/] (
29
Atthaṃ balañca paccekaṃ dvidha katvā mahīpati
Amaccesu ṭhapāpesi mūlabhutesu dvīsupi.
30
Sabbaṃ vijitaraṭṭhampi vibhajitvā samaṃ tathā
Ṭhapesi gaṇakāmaccadvaye rājā kamāgate.
31
Samuddatīraraṭṭhamhā raṭṭhamhā ratanākarā
Mahāmalayadesamhā raṭṭhā taditarāpi ca
32
Visuṃ katvāna so sabbaṃ sāraṭṭhānaṃ mahīpati
Antaraṅgadhuraṃ nāma katvā'maccamhi ṭhāpayi.
33
Pesayitvāna nāvāhi ratanāni bahūni so
Vohāraṃ kārayitvāna vaḍḍhesi dhanasañcayaṃ.
34
Ubhesu mūlāmaccesu yuddhopakaraṇāni ca
Anekāni sahassāni kārāpesi balāni ca.
35
Antaraṅgadhure ceva vijitānaṃ dhuradvaye
Amaccantitaye'kāsi subahūni balāni so.
36
Bhaṭānaṃ sūrabhāvatthaṃ kāretvā visikhāraṇaṃ
Visuṃ sūratare katvā akā sakkāramuttamaṃ.
37
Yujjhituṃ na samatthe tu vissajjesi dayāparo
Kasikammādikaṃ katvā sukhaṃ jīvantu te iti.
38
Itthaṃ vidhiññū kavacāyudhāni
Balāni sūrāni ca sādhayitvā
Apīḷayitvā janataṃ sukhena
Akāsi nānādhanasañcayañca.

Iti sujanappasādasaṃvegatthāya kate mahāvaṃse
Baladhanasaṃgaho nāma sattasaṭṭhimo paricchedo.
---------

Aṭṭhasaṭṭhimo paricchedo.

1 Tato so mahatiṃ senaṃ dhanadhaññādisampadaṃ
Passitvānattano sabbaṃ yuddhopakaraṇampi ca
2 "Ṭhapetvā sīhaḷaṃ dīpaṃ jambudīpampi gaṇhituṃ
No dukkara"nti cintetvā rajjaṃ sādhetumārahi.
3 Nekapabbataduggattā caṇḍasattabhayena ca
Dukkhāvagāhiye 1 aññanarasañcāravajjite
-----------
1.[E.]Dukkhāvaho hi yo.

[SL Page 386] [\x 386/] (
4 Ekapadikamaggena gantabbe'tibhayaṅkare
Manussabhakkhakumbhalagambhīrajalasaṅkaṭe
5 Mahāmalayadesamhi yaṭṭhikaṇḍakadumbare
Gajabāhunarindassa rakkhadaṇḍādhināyakaṃ
6 Pakkosayitvā sāmena katvā saṅgahamuttamaṃ
Gahetvā malayaṃ desaṃ dātave taṃ niyojayi.
---------
7 Pavattiṃ taṃ suṇitvāna tadā tandesavāsino
Āgate daṇḍanāthe 2 taṃ māressāmāti mantayuṃ.
8 Sutvā taṃ daṇḍanāthopi sīghamāgamma yujjhiya
Verino te palāpetvā gaṇhi dumbararaṭṭhakaṃ.
9 Tato so yaṭṭhikaṇḍamhi pavattetvā raṇaṃ tahiṃ
Sāmantassa siraṃ gaṇhi palāpetvāna verino.
10
Tālakkhettakagāmamhi katvā varadvayaṃ raṇaṃ
Nāgapabbatagāme ca tathā yuddhadvayaṃ kari.
11
Suvaṇṇadoṇināme ca gāme rāmucchuvallike*
Demaṭṭhapādatthaliyaṃ katvāne'kekamāhavaṃ
12
Nihacca verino sabbe taṃtaṃṭhānanivāsino
Yaṭṭhikaṇḍakanāmañca raṭṭhaṃ gaṇhi mahābalo.
13
Ṭhapetvā saha senāya kaṇiṭṭhaṃ bhātaraṃ tahiṃ
Kattabbaṃ so vicāretumagamā rājasantikaṃ
14
Tadā tamhā tu pamukhā bhaṭā nikkhamma verihi
Yujjhitvāna'ggahuṃ raṭṭhaṃ nīlagallakasaññitaṃ.
15
Daṇḍanātho punāgamma ṭhāne ca sayakhettake
Rattambadumanāme 3 ca tatheva dhanuvillike
16
Ekamekaṃ raṇaṃ katvā mārayitvā ca verino
Nīlagallakaraṭṭhaṃ taṃ gahitaṃ sutthiraṃ kari.
17
Tato so balavantena otturāmallakena ca.
Dhanumaṇḍalanāthena katvā vāradvayaṃ raṇaṃ
18
Nisseṇikkhettakaṃ raṭṭhaṃ gahevo vītakaṇṭakaṃ
Karitvā savasaṃ nesi matturāmallakādayo.
-----------
2.[E.] Āgataṃ daṇḍitāthaṃ. 3.[E.] Rattabhedumanāme * rambukvälla.

[SL Page 387] [\x 387/] (
19
Āmantetvā tadā rājā rakkhadaṇḍādhināyakaṃ
Kesadhātupadaṃ datvā sampattiṃ mahatimpi ca
20
Gahetuṃ pesayī rājaraṭṭhaṃ 4 majjhimavaggakaṃ. 5
Gantvā nīlagiriṃ so'pi sannayahitvā balaṃ tato
21
Vāpivāṭakanāmamhi 6 padeseva mahābalo
Tathā majjhimavaggamhi yujjhitvāna 7 jayaṃ labhi.
22
Pavattiṃ taṃ suṇitvāna gajabāhunarādhipo
Pesesi mahatiṃ senaṃ yujjhanatthāya tena so.
23
Kesadhātu viditvā taṃ sayoggabalavāhano
Bhinditvā verisenaṃ taṃ gaṇhi majjhimavaggakaṃ.
---------
24
Lokajitvāṇanāmo va rakkhalaṅkādhināyako
Sannayhitvāna senaṅgaṃ ganvā te sīhavikkamā
25
Hukittilaṅkānāthena yujjhitvā taṃ nighātiya
Rerupallikanāmañca raṭṭhaṃ'kaṃsu sahatthagaṃ.
26
Rājā kosakavaggamhi samantamallanāmakaṃ
Sāmena savasaṃ nevo 8 datvāna mahatiṃ siriṃ
27
Yuddhopakaraṇaṃ ceva senañca mahatiṃ tadā
Pahiṇitvā niyojesi gahetuṃ kosavaggakaṃ.
28
Samaṇamallakanāmo ca otturāmallakādayo
Yujjhantā 9 parasenāya nāsayiṃsu raṇe bahū.
29
Sīsacchinnakabodhivhe ṭhāne katvā mahāraṇaṃ
Kosavaggakaraṭṭhaṃ taṃ ādiyiṃsu mahābalā.
---------
30
Evaṃ malayadesantaṃ tananivāsīhi sākulaṃ
Katvā nirākulaṃ suṭṭhu nivasanto sake pure
31
Uyyānajalakīḷāhi naccagītādikehi ca
Dināni vītināmento rājadhammānuvattako
32
Paṭirājanisedhatthaṃ vāyāmatthaṃ mahīpati
Corānañca nisedhatthaṃ migavaṃ yāti so tadā
33
Athekadivasaṃ rājā saddhimaggamahesiyā
Gacchanto migavatthāya sahāmaccaparijjano
-----------
4. [E.] Rājā raṭṭhaṃ. 5.[S.] Majjhimavaggikaṃ. 6.[D.] Vārivāṭaka.
7. [E.] Yujjhitvā so. 8.[E.S.]Katvā. 9.[E.S.] Yujjhitvā.

[SL Page 388] [\x 388/] (
34
Paviṭṭhamigasaṅketamekaṃ disvā mahāvanaṃ
Mahesiṃ ekamantamhi nisīdāpiya so vibhu
35
Sattihatthakaluddehi vākarāhi 10 ca taṃ vanaṃ
Sabbaṃ parikkhipāpetvā ghosāpesi tahiṃ tahiṃ 36
Tatthekagokaṇṇamigo hatthipotappamaṇako
Sutvā taṃ bheravaṃ ghosaṃ niggamma vanagumbato
37
Itocito vilokento dhāvanto bhayatajjito
Patanto giriduggamhā laṅghanto girikandaraṃ 11
38
Bhīndanto tarusākhāyo kaḍḍhanto jālavalliyo
Cuṇṇento vanagumbe ca phālento jālamoḍḍitaṃ
39
Tasento ca palāpento jane sammukhasammukhe
Mahesīhimukhaṃ dhāvi samīrajavavegavā
40
Disvā tamabhidhāvantaṃ palāyiṃsu bhayadditā
Mahesiñca mahīpālaṃ hitvā sabbe disodisaṃ.
41
Āgataṃ so migaṃ bhīmaṃ rājā bhīmaparakkamo
Dhāvitvā purato tassa khipitvā hani sattiyā.
42
Tena laddhappahārena hantumāvajjite sire
Litva siṅgayugalaṃ rañño pādantike pati.
43
Laddhā pahāraṃ karuṇaṃ 12 migassa ravato ravaṃ
Suṇitvāna nivattītvā samāgantvā tato tato
44
Amaccā ceva luddā 13 ca kañcukīkappakādayo
Dusvā siṅgayugaṃ sīhavikkamaṃ bhupatimpi ca
45
Sañjātasambhamā hutvā tuṭṭhahaṭṭha visesato
Vanaṃ taṃ thutighosena ekakolāhalaṃ karuṃ.
46
Vikkamātisayaṃ rañño mahābhāgattanampi ca
Sūrattaṃ vīrabhāvañca vaṇṇetvā bahuso tadā.
47
Te siṅgayugamādāya rājānaṃ parivāriya
Gantvāna nagaraṃ devanagaraṃ viya sajjitaṃ
48
Mahāmacce nivedetvā pavattiṃ vimhayāvahaṃ
Taṃ siṅgayugalaṃ tesaṃ sabbesaṃ sampadassayuṃ.
-----------
10.[S.D.] Vākarehi 11.[E.] Girikandarāṃ 12.[A.]Laddhāpahārakaraṇā.
13.[A.] Luddhā.

[SL Page 389] [\x 389/] (
49
Tamabbhutaṃ suṇitvāna mahāmaccā samāgatā
Accheraṃ paṭivedesuṃ evaṃ vimhitamānasā:
50
"Aho mahanubhāvo'yaṃ jāto ve jambudīpake
Rājā nissaṃsayeneva cakkavattī bhavissati,"
51
Iccevamādinā dhīraṃ duratikkantavikkamaṃ
Vacasā thutiyuttena saṃvaṇṇetvavā punappunaṃ
52
Tato siṅgayuge tamhi akkharāni likhāpiya,
Bhaṇḍagāre pavesesuṃ tadajjāpi pavattati.
---------
53
Tadā desantarā rājakumāre pāpadiṭṭhino
Gajabāhumahīpalo āṇāpiya sakaṇṭakaṃ
54
Rājaraṭṭhamakāsītī suṇitvāna narissaro
"Madise buddhipuññiddhi - vikkamātisaye sati
55
Evaṃ nāma akāsī"ti suṭṭhu nibbinnamānaso
Gahetuṃ rājaraṭṭhampi yojayī daṇḍanāyake.
56
Yuddhopayogīkoṭillasattyuddhaṇṇavādikaṃ 14
Sammā vilokayitvāna kappetvā ca subuddhito 15
57
Desakālānurūpena saṅgāmavidhikovido
Yuddhopāyaṃ likhitvāna sāmantānaṃ padāpiya
58
"Rekhāmattampi laṅghetvā imamhā upadesato
Kiñci kammaṃ karemā'ti mā takkethā"ti yejayī.
59
Sabbe te sirasā rañño vacanaṃ sampaṭicchiya
Sampahāraṃ pavattetumārahiṃsu mahābalā.
60
Gajabāhunarindassa ahū sampannavahano
Saṅgāmakovido kombo 16 chattagāhakanāyako;
61
Mallavāḷānagāmamhi 17 duggaṃ katvāna sutthiraṃ
Arīnampaṭisedhatthaṃ viharī tattha so ciraṃ.
62
Vālikākhettaduggamhi ṭhito malayarāyaro
Yujjhitvā taṃ palāpesi duggaṃ gaṇhi ca tassa taṃ.
63
Tato nikkhamma so vīro mahābalapurakkhato
Muttākaraṃ taṃ gantvāna nāvāhi jalapiṭṭhiyā
-----------
14.[A.] Kocallasattha-. 15.[A.] Sukhudhito. 16.[A.] Kembā.
17.[D.] Mallapalāna -
[SL Page 390] [\x 390/] (
64
Tatraṭṭha - daṇḍanāthena jalamajjhamhi vattayī
Raṇammahantaṃ balavā; balaṃ bhijjittha sattuno.
65
Dutiyampi raṇaṃ tattha vattetvā daruṇaṃ tadā
Anekāni sahassāni pesesi yamasantikaṃ
66
Nambavhayakesadhātunāyakādibalāni 18 ca
Mālavalliyanāmamhi paccāmitte vināsayuṃ.
67
Nīlagallakanāmo ca sāmanto moravāpiyaṃ
Kaṭiyāgāmamāgamma 19 bahū māresi verino.
--------68
Ahū gajabhujasseva kāḷavāpimhi gamake
Gokaṇṇanagaragiridaṇḍanathoti vissuto
69
Sūrodāraguṇepeto sayoggabalavahano
Sampahārakkhamo mantī pakkhapātī sasāmino.
70
Parakkamanarindassa rakkhadīvānanayako 20
Goṇagāmukaṭhanamhi tamparājesi yujjhiya
71
Patto khedamparājitvā gokaṇṇasacivo puna
Gantvāna senaṃ sannayha pilaviṭṭhikaduggake
72
Tathā sallakanamamhi 21 duggepi taṭavāpike
Jambukole va vajiravāpiyaṃ nandivāpiyaṃ
73
Pallikāvāpināme va tathā kalalabhallike
Sabbatthāvajayampatto katvā paccekamāhavaṃ.
74
Mayhaṃ pattajayā sena purā raññāpi yujjhiya
Dviguṇā'dāni jātāpi sā parakkamabāhuno
75
Dvittīhi rajjasīmāyaṃ sāmantehi visuṃ visuṃ
Yujjhitvā'vajayampattā, naṭṭhā ca balanāyakā,
76
Idāni kātuṃ saṅgāmaṃ na sakkotīti cintiya
Pavattiṃ sakalaṃ vatvā pesesi gajabāhuno.
77
Taṃ suṇitvāna so sabbaṃ gajajabāhumahīpati
Sammantayanto'maccehi idaṃ vacanamabravī:
78
"No suṇimha ito pubbe amhākantu parājayaṃ;
Idāna'vajayaṃ pattā mahatī jāni no ahū.
-----------
18.[E.] Sambavhaya- 19.[E.] Mupāgamma. 20.[A.]Sāmako. [D.] Rakkhadīpā
Nanāyako. 21.[E.] Kasāllakanāmamhi.

[SL Page 391] [\x 391/] (
79
Amaccesu madīyesu mahābalaparakkamo
Asakiṃ so pi yujjhitvā parājayamupāgami.
80
Punāpi tassa hānī ve, no siyā mama sobhanaṃ,"
Iti mantiya'maccehi dhanāni ca bahūni so
81
Balāna'ṇīkanāthe ca vividhānā'yudhāni ca
Sajjetvā' bhejjasannāhe 22 pahiṇī tassa santikaṃ.
82
Raññā pesitasenañca pubbasenañca attano
Raṭṭhavāsikasenañca sannayha sahasā tadā
83
Māyāgehādhinathena gantvā nīlagaḷaṃ puna
Mahāyuddhaṃ pavattesi gekaṇṇasacivo tadā.
84
Sampahāre tahiṃ tassa nipatiṃsu narā bahū;
Āyudhāni ca chaḍḍesuṃ pavisiṃsu ca kānanaṃ.
85
Muccitvāna gatā natthi iti vattabbataṃ gatā.
Yānacchattāni chaḍeḍatvā sayampi pāvisī vanaṃ.
86
Tato paṭṭhāya yuddhesu jahitvāna manaṃ tahiṃ
Duggaṃ thiraṃ karitvāna nivasī kāḷavāpiyaṃ.
87 Sūraambavane raṭṭhe ṭhapitā sacivā tato
Gantvā janapadaṃ nāma sattusenamamārayuṃ.
---------
88
Bodhigāmavare raṭṭhe yojitā balanāyakā
Gantvā laṅkāgiriṃ nāma vināsesuṃ ripū tahiṃ
89
Mahindanagaragirippamukhe'ṇikanāyake
Mallavāḷānaraṭṭhaṃva puna pesesi yajjhituṃ.
90
Gantvāna balino tattha verino paṭibāhiya
Pavisitvāna naraṭṭhaṃ taṃ gahetvā sutthiraṃ karuṃ.
91
Tato nikkhamma te sabbe gantvāna jalapiṭṭhiyā
Nāvāsatehi kenehi sampahāraṃ pavattiya
92
Tatraṭṭhaṃ daṇḍanāthaṃ va raṭṭhaṃ taṃ uttarampi 23 va
Ādiyitvāna pesesuṃ muttāyo sakasāmino.
---------
93
Tato so dharaṇīpālo duggaṃ pilavasūvhaye
Kāretvā te vasāpesi tattha yodhadhināyake.
-----------
22.[A.-]Santāhe 23.[A.-] Nāthaṃ taṃ muttaraṭṭhaṃ balampi
[SL Page 392] [\x 392/] (

94
Taṃ pavattiṃ suṇitvāna gajabāhu narādhipo
Sammantayitvāmaccehi balaṃ pesetumārabhi.
95
Taṃ ñatvāna vidhānaññu parakkamabhujo tadā
Pesesi laṅkānāthavhaṃ raṭṭhaṃ janapadavhayaṃ.
96
Pavattiṃ taṃ suṇitvāna gajabāhunarissaro
Saṅkaḍḍhitvāna senaṅgaṃ vibhajitvā dvidhā balaṃ
97
Ubhato pāhiṇi senaṃ sannaddhakavacāyudhaṃ
Ṭhānaṃ janapadaṃ ceva duggaṃ pilavasu'vhayaṃ
98
Rakkhalaṅkādhinātho'pi purakkhatvā mahābalaṃ
Parasenāvināsāya gantvā ambavanaṃ tato
99
Yujjhitvā sattusenāya gāme bubbulanāmake
Vicuṇṇetvā bahū verī verisenaṃ palāpayī.
---------
100
Raṭṭhavāsijanā magge duggame akaruṃ tadā
Chinnapātitarukkhehi sakaṇṭakalatāhi ca
101
Maggamhi guḷharūpena ṭhatvā yuddhaṃ pavattayuṃ.
Tadā laṅkavhayo sattunāsano kataticchayo
102
Disāsu te'nubandhanto chindantā'varaṇampi 24 ca
Ṭhāne ṭhāne mahāyuddhaṃ karaṃ janapadaṃ gato.
103
Gahetvā taṃ janapadaṃ so parakkamabāhuno
Upadesānusārena duggaṃ katvā tahiṃ vasī.
104
Tadā gajabhujo rājā devalaṅkādhināyakaṃ
Dāṭhābhāravhayañcāpi tannisedhāya pesayi.
---------
105
Tato laṅkādhinātho ca tehi saddhiṃ mahāhavaṃ
Vattetvā te palāpetvā yagāllaṃ 25 nāma gaṇhi so.
106
Gajabāhunarindo'pi āḷisārakaraṭṭhake
Catasso parisā nāma pāhiṇī yujjhituṃ puna.
107
Nikkhamma laṃkānātho'pi saddhiṃ tehi pi yujjhiya
Gaṇhitvā jīvagāhaṃ so keci gaṇhi tulātthalaṃ. 26
108
Tadā gajabhujo rājā sāmadānehi taṃ vasaṃ
Kattukāmo mahagghāni ratanābharaṇāni ca
-----------
24.[E.] Chindanto vāraṇampi ca. 25.[S.] Gālalaṃ 26.[A.E.D.] Taḷatthalaṃ.

[SL Page 393] [\x 393/] (

109
Khomakoseyyakādīni vatthāni vividhāni ca
Paṇṇākāre bahu datvā pāhiṇī tassa santikaṃ.
110
Gahetvā pāhataṃ dūte vikāraṃ nīya nāyako
Pābhataṃ tañca dūte ca pesesi sakasāmino.
111
Rājā ca disvā santuṭṭho sakalaṃ taṃ dhanampi ca
Paṇṇākāre mahagghe ca puna tasseva pesayī.
112
Tulātthaliyaduggamhā nikkhamitvāna nāyako
Āḷigāmikaduggamhi gaṅgāpasse vasī tadā
---------
113
Tato gajabhujo sīkādaṇḍanāthādayo puna
Pesesi yujjhituṃ tena yodhabhute mahābale.
114
Sabbe te nikkhamitvāna sampannabalavāhanā
Nirundhitvāna taṃ duggaṃ vassesuṃ saravassakaṃ.
115
Rakkhalaṃkādhināthassa keci sannaddhaāyudhā
Dvāre ṭhatvāna akaruṃ raṇaṃ yodhā bhayaṅkaraṃ. 116
Dhanuggahādayo yodhā dvāraṭṭālakanissitā
Usutomarasattīhi vināsesuṃ ripū bahū.
117
Evamevaṃ pavattesuṃ mahāyuddhaṃ nirantaraṃ
Dināni tīṇi sabbe te mahussāhā mahābalā.
118
Gajabāhurājino yodhā sattughātanatapparā
Ārabhiṃsu ca duggassa mahādvārāni bhindituṃ.
119
Tadā laṅkādhinātho ca tassa yodhā ca niggatā
Yujjhantā ripavo yāva gaṅgāpāramamārayuṃ.
120
Tato gaṅgājalaṃ katvā ripūnaṃ lohitāvilaṃ
Bahū ca balapāmokkhe jīvagāhamagaṇhisuṃ.
121
Saṅgāme laddhavijayo rakkhalaṅkādhināyako
Anubhonto sake dugge mahantaṃ vijayussavavaṃ
122
Sattusāmantasīsāni chattayānāyudhāni 27 ca
Jīvagāhaṃ gahīte ca pesesi nijasāmino.
---------
123
Devasenāpatiṃ nāma āmantetvā tato vibhu
Rakkhalaṅkādhināthena sabbaṃ katamudīriya
-----------
27. [S.] Cattayānāyudhāni.

[SL Page 394] [\x 394/] (
124
"Balassa hāniṃ sutvāna gajabāhu mahābalaṃ
Gaṇhituṃ daṇḍanāthaṃ taṃ peseyya niyataṃ" iti
125
Pesesi giribāraṭṭhaṃ senānāthaṃ mahāyasaṃ
Gajabāhunarindassa dvidhā kātuṃ mahābalaṃ.
126
Gantvā so sakalaṃ senaṃ sajjayitvā mahamati
Kāḷavāpinadītīre duggaṃ katvā vasaṃ tahiṃ
127
Rañño niyogā kāresi nadiyā kāḷavāpiyā
Hatthassarathapattīhi gantabbaṃ sumanoharaṃ
128
Ayopattābhisambaddhaṃ 28 setuṃ dārūhi āyataṃ.
Dvisatavīsatīhatthavitthataṃ sutthiraṃ tadā.
129
Ṭhapetvā keci sāmante tahiṃ se dhajinīpati
Nikkhamitvāna vattento tattha tattha mahāraṇaṃ
130
Sampattavijayo gantvā ṭhāne aṅgamunāmake
Yujjhituṃ verisenāya duggaṃ katvā tahiṃ vasī.
---------
131
Taṃ sutvā parasenāpi katvā duggamabhejjakaṃ
Senānāthaṃ nivāretuṃ senāgāme vasī tadā.
132
Senānātho tadā gantvā sattusenāya yujjhiya
Senāgamamhi taṃ duggamaggahesi mahāyaso.
133
Dvikkhattuṃ puna yujjhitvā pāpuṇitvā parājayaṃ
Vasiṃsu manyāgāmamhi duggaṃ katvāna cerino.
134
Senānātho tato gantvā manyāduggamagaṇhi so;
Tathā mitepiduggañca 29 duggaṃ sūkaragāmakaṃ.
135
Tesu sabbesu duggesu navakammāni kāriya
Asuññaṃ sabbaduggesu katvā'macce ṭhapāpayi. 30
136
Terigāme ca duggaṃ so kāretvavāna camūpati
Sāmante tattha vāsesisabale yodhasammate.
137
Gajabāhu sasāmantaṃ rāmanīlagiriṃ tadā
Bahū ca balapāmokkhe tannighātāya 31 pepayī.
138
Tepi sabbe susannaddhā gantvā sabalavāhanā
Bandhāvāraṃ nivesesuṃ terigāmassa santike,
-----------
28.[E.] Ayopattāṇisambandhaṃ. 29.[E.] Mītepi duggaṃ ca 30.[A.] Ṭhapāpiya.
31. [A.] Tanti ghātāya.

[SL Page 395] [\x 395/] (
139
Ārahitvā ubho senā pāto paṭṭhāya vegasā
Yāva sāyaṇhasamayā saṅgāmaṃ sampavattayuṃ.
140
Tato nīlagirivho ca taṃyodhā sūrasammatā
Osakkamānaṃ sabalaṃ disvā sannaddhaāyudhā
141
Pātayantā mahāyodhe janentā verinaṃ bhayaṃ
Hatthiyutmhi sīhā'va senāmajjhamhi pāvisuṃ.
142
Senānāthassa yodhā'pi saṅgāmādanivattino
Samantato'vattharantā rāmanīlagirivhayaṃ
143
Bahavo balanāthe ca māretvā raṇabhumiyaṃ
Kaḍakkuḍamahāyodhamaññe yodhe ca aggahuṃ.
144
Sampattavijayo senānātho tasmiṃ raṇe tadā
Jīvagāhaṃ gahīte te pesesi sakasāmino.
---------
145
Nivasanto 32 parakkammanikaṭamhi 33 tahiṃ sukhaṃ
Tadā parakkamabhujo attano santike ṭhitaṃ
146
Mahindanagaragirimāmantetvā vicakkhaṇo
Vikkamātisayaṃ tesamamaccānaṃ kathesi taṃ.
147
Sutvā jātābhimāno so "gantvānā'hampi gaṇhiya 34
Anurādhapuraṃ khippaṃ demīti 35 pāṭijāniya
148
Mahantaṃ balamādāya gantvā sattuvimaddano
Badarībhātikamāṇavhaṭhāne kari mahāraṇaṃ.
149
Siyamahantakuddālanāmagāme 36 mahāyaso
Tissavāpisamīpe ca anurādhapurantike
150
Pavattento mahāyuddhaṃ parājetvā ca verino
Anurādhapuraṃ gaṇhi baloghaparivārito
---------
151
Gajabāhunarindo'tha pavattiṃ taṃ suṇitva so
Mūlāmaccayute neke pesesi balanāyake.
152
Sabbe te yuddhasannaddhā nagarassa samantato
Katvānāvaraṇaṃ magge sañcāraṃ paṭisedhayuṃ.
153
Taṃ pavattiṃ suṇitvāna devasenāpatī tadā
Puroparuddhaṃ mocetuṃ daṇḍanāthaṃ lahuṃ vajaṃ
-----------
32. [A.] Nivāsatthaṃ 33. [D.] Parakkammakaṇṭakamhi. 34. [E.] Gaṇhisaṃ
35. [E.D.] Sādhetuṃ 36.[A.] Siyāma bhantu-

[SL Page 396] [\x 396/] (
154
Siyāmahantakuddālagāme katvā raṇampuna
Yuddhānamantarāmagge tayaṃ kāresi bhiṃsanaṃ.
155
Nikkhamitva saduggamhā sutvā taṃ malayarāyaro
Dvikkhantumantarāmagge yuddhaṃ katvāna āgato
156
Senāpatiniyogena gantvā ekamukhena so
Sattusenāya yujjhittha anurādhapurantike.
157
Senāpatipi katvāna tattha tattha mahāraṇaṃ
Anurādhapurāsanne gantvā saṅgāmamārabhī.
158
Daṇḍanātho suṇitvā taṃ 37 mahindo so mahābalo
Sahasā nikkhamitvāna anurādhapurā varā
159
Paccatthike vanāsento magge āvaraṇe bahū
Chedāpento ca sahasā senānāthaṃ saṃ 38 pāpuṇi.
160
Hutvā senindasenā ca tassa senā ca ekato
Parasenāya yujjhitvā palāpesuṃ ripū puna.
161
Punāgantvāna kāretvā bandhāvāraṃ tahiṃ thīraṃ
Siyāmahantakuddāle navasī se camūpati.
162
Tadā parakkamabhujo māyāgehādhināyakaṃ
Āmantetvā niyojesi yujjhituṃ āḷisārake.
163
Sasantoso 39 samatthehi vīrehi sahito tato
Gantvā duggaṃ nivesetvā vasaṃ kalalahallike
164
Nandāmūlakagāmamhi dugge katvā raṇattayaṃ
Duggaṃ taṃ hatthagaṃ'kāsi gacchanto āḷisārakaṃ.
165
Tato kadaduragāmamhi duggaṃ gaṇahiya so puna
Kirāṭinake duggaṃ yuddhaṃ katvāna aggahi.
166
Gajabāhunarindassa senā vā'gamma yujjhituṃ
Vilānavhayaṭhānamhi duggaṃ katvā tahiṃ vasi.
167
Tadā parikkamabhujo duratikkantavikkamo
Nālandāyaṃ nivesetvā khandhāvāraṃ tahiṃ vasaṃ
168
Sutvā taṃ sandhibhedassa kusalānaṃ satāni so
Corānaṃ dvattimattāni pesayitvā raho tadā
169
Tikkhaggamigasiṅgāni gahetvā majjharattiyaṃ
Gantvā duggaṃ khaṇitvāna gaṇhituṃ taṃ niyejayī.
-----------
37.[E.] Suṇitvāna 38.[A.] Ca. 39.[A.]Sasantosā

[SL Page 397] [\x 397/] (
170
Māyāgehādhinātho ca upadesānusārato
Bhindāpetvāna taṃ duggaṃ gaṇhāpesi tahiṃ ripuṃ.
171
Mattikāvāpināme ca duggaṃ gaṇhiya so puna
Uddhādhokuragāmesu duve duggāni aggahi.
172
Nāsinnavhayagāmamhi duggaṃ hetvāna gaṇhiya
Āḷisārakaraṭṭhaṃ so evaṃ kari sahatthagaṃ.
173
Tasmiṃ hi samaye rājā puḷatthinagaraṃ lahuṃ
Gahetuṃ te niyojesi sāmante vidhikovide.
174
Rakkhalaṅkādhinātho ca sukhajīvitasutthikī 40
Taḷākatthaliduggamhā nikkhamitvāna vegasā
175
Sattusenāya vattentā raṇaṃ magge tahiṃ tahiṃ
Rajakamatasambadhaṭṭhāne yuddhaṃ pavattiya
176
Miḷānakkhettapassamhi yujjhitvāna tato gatā
Khettamajjhepi yujjhitvā māretvā verino bahū.
177
Tato sattunubandhanto patvā daraagavhayaṃ 41
Tatthāpi yuddhaṃ katvāna tahiṃ laddhajayā tato
178
Gantvā maṃgalabe 42 gāme duggaṃ bhindiya sāhasā
Tatthā'mitte vināsetvā tasmiṃ dugge vasiṃsu te.
---------
179
Māṇābharaṇabhumindo rohaṇādhipatī tadā
Gajabāhunarindassa sāmantehi anekaso
180
Saṅgāmetvāna sampattaparājayaparābhavo
Chaḍḍetvāna manaṃ yuddhe bhinnussāho vasaṃ tadā
181
Āgantvā bhikkhusaṃṅghena nikāyattayavāsinā
Vasī karitasandhāno saddhiṃ so gajabāhunā.
182
Parakkamamahīpālasāmanta te mahābalā
Gajabāhunarindena tena yuddhaṃ pavattīya
183
Yuddhe yuddhe ripū hantvā gahītavijayā iti
Māṇābharaṇabhupālo sutvā evaṃ vicintayī:
184 "Idāni khippaṃ so rājā sakalaṃ rājaraṭṭhakaṃ
Gaṇhissati mahābhogo parakkamabhujo dhuvaṃ.
-----------
39.[A.] Sasantosā. 40.[E.S.] Putthikī. 41. [S.] Dāraagavhayaṃ
42. [D.S.]Maṃgalave.

[SL Page 398] [\x 398/] (
185
Gahite rājaraṭṭhamhi mahīpālena tena tu
Niyataṃ rohaṇe raṭṭhe na sakkā vasituṃ"iti.
186
Tato vajitvā sandhānaṃ gajabāhussa rājino
Sandhiṃ katvāna nivasaṃ so parakkamabahunā
187
Balaṃ sannayha balavaṃ raṭṭhadvayanivāsinaṃ
Sobaranāmagāmamhi khandhāvāraṃ nivesayī.
188
Tasmiṃ hi samaye rājā parakkamabhujavhayo
Vikkamātisayaṃ kattukāmo evaṃ vicintayī:
189
"Tattha tattha vasantānaṃ sāmantānamajānataṃ
Sahavaḍḍhitayodhehi puḷatthinagaraṃ ahaṃ
190
Gantvā yujjhiya bhinditvā dvāraṭṭālakagopure
Pavisatvāna gaṇheyyaṃ gajabāhumaho"iti.
191
Tato ambavanaṭṭhaṃ so māyāgehādhināyakaṃ
Āmantayitvā matimā vatvā cintitamattanā
192
Kiccantarāpadesena gantvā ambavanaṃ tato
Puḷatthinagaraṃ gantumevaṃ tassa raho bhaṇī:
193
"Kāretukāmo buddhassa accuḷāramahaṃ ahaṃ
Pūjanatthāya buddhassa pūjopakaraṇāni ca
194
Saṅkhaṃ pañcamahāsaddaturiyāni ca cāmare
Setacchattapaṭākāyo pesentu mama santikaṃ.
195
"Sāmino'pi idha'gamma pūjampassantu me imaṃ"
Evaṃ vatvāna sandesaṃ pesehi mama santikaṃ."
---------
196
So'pi ambavanaṃ gantvā tato vuttānusārato
Pūjaṃ sampādayitvāna sandesaṃ paṭipesayī.
197
Rājā disvāna taṃ tuṭṭho'maccamajjhagato tadā
Vācāpayitvā sandesaṃ khippaṃ tassa mahāyaso
198
Pūjopakaraṇaṃ sabbaṃ pesayitvāna nekadhā
Attano gantukāmattamamaccānaṃ pakāsayī.
199
Viññātarājādhippāyo jeṭṭhako sakabhātuno
Dūtaṃ nagaragirino taṃ vatvā pesayi tato.
200
So'pi sutvā pavattiṃ taṃ niggantvā moravāpiyā
Turito balamādāya gato bhupatisantikaṃ.

[SL Page 399] [\x 399/] (

201
"Kimatthamāgatesī"ti vutto "sāmivicintitaṃ
Ñatvāna āgatomhī"ti vatvā evaṃ kathesi ca
202
"Amhādisānaṃ dāsānaṃ atthibhāve payojanaṃ
Paṭipakkhamahīpālasādhanaṃ yeva kevalaṃ.
203
Tasmā'hameva gantvāna sampannabalavāhanaṃ
Gajabāhuṃ gahetvāna niyyātessāmi sāmino"
204
Evaṃ vatvāna sāmanto gantumāpucchi rājino
Disvā tamabhimānī so māyāgehādhināyako
205
Kittilaṅkādhinātho ca sāmantā balino bahū
Āpucchiṃsu ahaṃ pubbaṃ ahampubbanti bhāsiya
206
Tato so dharaṇīpālo yuddhopāyavicakkhaṇo
Yuddhopāyaṃ pakāsetvā yedhe pesesi yujjhituṃ.
Bandhāvāraṃ nivesesuṃ nālandāyā'vidūrake.
---------
208
Mahāmegho 43 samuṭṭhāya tadā vassitumārabhi
Vāridhārāya paṭhaviṃ bhindantova samantato.
209
Senātemanasaṃkāya meghaṃ disvā tadā vibhu
Akāsi saccakiriyaṃ evaṃ saccaguṇe rato
210
"Sādhanaṃ yadi rajjassa lokasāsanavuddhiyā
Na vassatu"tadhiṭṭhento "devo" tattha, tathā ahū.
211
Tato ambilabhattāni kadalīputhukādayo
Khajjakāni ca nekāni pāhiṇī bahuso tadā
212
Yathā ekakkhaṇe yeva pibanti bahavo jalaṃ
Tathā chiddāni katvāna ekarandhaṃ karitva ca
213
Jalassa pūrāpetvāna pihitacchiddasaṃyute
Anekāni sahassāni veḷukkhandhe ca pesayī.
214
Mahindavho amaccho'tha nikkhamitvā mahābalo
Duggaṃ so ca lahullavhe gaṇhi māriya sattavo.
215
Nikkhamma laṃkāṇātho'pi sutvā taṃ sahasā tadā
Duggaṃ hattannanāmamhi gaṇhi; verī ca mārayī.
-----------
43.[E.] Mahāghoso.
[SL Page 400] [\x 400/] (

216
Māyāgehādhinātho ca taṃ sutvā'tha mahābalo
Sahasā ahinikkhamma khaṇḍigāmamupāgami. 44
217
Gajabāhunarindassa senā sā caturaṅginī
Mukhehi tīhi saṃvuḷhā khaṇḍigāmakasaṃkaṭe.
218
Tadā laṃkādhināthassa suto laṃkāpuravhayo
Mahāyodho samāgantvā khaṇḍigāmakasaṃkaṭaṃ
219
Timukhehā'gataṃ sabbaṃ balaṃ ekamukhaṃ karaṃ
Anubandhi mahāyodho gajayuthaṃca kesarī.
220
Tato laṃkādhināthavhappamukhā balanāyakā
Gajabāhunarindassa ghātayitvā mahābalaṃ
221
Koṇḍaṅgulikakedāraṃ 45 nāmaṭṭhānamupāgamuṃ.
Gajabāhubalaṃ bhinnaṃ puḷatthipuramāgami.
---------
222
Pavisantiṃ mahāsenaṃ gajabāhunarissaro
Disvā jātābhimāno so cintesi bhusamīdisaṃ:
223
Yadā me pitubhupālo gato devasahavyataṃ
Yadā pettikarajjamhi na jātā suppatiṭṭhiti
224
Tadā kittissirīmegha-sirivallabhanāmakā
Disāno ubhato gantvā yujjhissāmā'ti āgatā
225
Mayhaṃ daṭṭhumasakkontā palāyiṃsu jayaddharaṃ.
Tato paṭṭhāya te yāvajīvaṃ yuddhe manaṃ jahuṃ.
226
Idāni rājaraṭṭhamhi sampatto suppatiṭṭhitiṃ
Vijjate paripuṇṇā me senā ca caturaṅginī;
227
Yujjhituṃ mayi nikkhante sannayha balavāhanaṃ
Rājā ko nāma'laṃ sotuṃ saddaṃ me raṇabheriyā?"
228
Evaṃ gajabhujo rājā abhimānasamunnato
Abbhantarikamaccānaṃ senaṃ sajjitumādisi.
229
Suvammite gaje ceva asse ca raṇakovide
Dasaddhāyudhasannaddhamahāyodhe 46 mahābale
230
Tathā keraḷa-kaṇṇāṭa-damiḷādibhaṭepi ca
Susajjiya khaṇeneva rañño'maccā nivedayuṃ.
-----------
44.[A.] Khaddhigāma. 45.[E.] Keṇḍaṃgulika. 46. Dasadhāyudhasannaddhamahāyodha.

[SL Page 401] [\x 401/] (
231
Mahatā balakāyena puḷatthinagarā varā
Nikkhamitvāna so sīkaviyalavhamupāgami.
232
Rakkhalaṃkādhināthavhappamukhā balanāyakā
Gajabahunarindena tena yuddhaṃ pavattayuṃ.
233
Gaje turaṅge bhinditvā ārohe ca nipātayuṃ.
Palāpesuṃ mahāvīrā sasenaṃ taṃ narādhipaṃ. 234
Rājā so khippamāgamma pavisitvā sakaṃ puraṃ
Dvārāni pidahāpetvā manurāyaṃ nilīyi ca. 47
235
Rājānamanubandhantā tepi yodhā samāgatā
Samantato nirundhitvā puḷatthinagaraṃ tadā
236
Ārabhiṃsu tato bhettuṃ pākāraṭṭālagopure.
Vighāṭesuṃ carā dvāramupanikkhittakā pure.
237
Pavisitvā sukheneva gajabāhumahipatiṃ
Jīvagāhaṃ gahetvāna pāsādasmiṃ pavesayuṃ.
238
Coḷagaṅgakumārañca tathā vikkantabāhukaṃ
Rājaputte ca bandhitvā kārāgāre pavesayuṃ.
239
Tato'maccā pavattiṃ taṃ pesayiṃsu narādhipe;
Suṇitvā taṃ mahīpālo vicārakkhamabuddhimā
240
"Yāva bhaddakanakkhatte hotī añññedassanaṃ,
Vihāya saṃkamamhesu vasitabba"nti tāvade.
241
Mahagghāni ca vatthāni sugandhābharaṇāni ca
Attano paribhogāni pāhiṇī gajabāhuno.
242
Sāmantā maṇḍalīkā ca tato mantiya ekato
Sandesaṃ paṭipesesuṃ evaṃ bhupatisantikaṃ:
243 "Mahīpālamhi jīvante raṭṭhāvāsimahājanā
Vasaṃ nevopagacchanti tasmā vajjho ayaṃ" iti.
244
Taṃ sutvā dharaṇīpālo dayākampitamānaso
Avajjho so mahīpālo iti mantvāna tāvade
245
Senāgāme ṭhitaṃ devasenānāthaṃ mahāmatiṃ
Āṇāpetvā tato tassa idaṃ vacanamabravī:
246
"Maṇḍalīkā ca sāmantā saṅgāmavijayuddhatā
Mahīpālaṃ gahetvāna māreyyuṃ ve na sobhanaṃ.
-----------
47. [E.S.D.] So.

[SL Page 402] [\x 402/] (

247
Vilumpitvā puraṃ tattha pīḷayitvā mahājanaṃ
Uddāmarūpā vatteyyuṃ sace tampi na sobhanaṃ.
248
Kiñca sāsanalokassa vuddhatthaṃ rajjasādhanaṃ;
Kevalaṃ dharaṇīpālamāraṇatthaṃ na hoti taṃ.
249
Tasmā tumhehi gantvāna uddāme ca nisedhiya
Rakkhitabbo mahīpālo kattabbaṃ ca thiraṃ puraṃ."
250
Evaṃ vatvāna rājindo senindaṃ pesayī kira.
Nikkhamitvā saseno so puḷatthinagaraṃ gato.
251
Purā senindagamanā uddāmā te narādhamā
Narindāṇaṃ viḷaṅghetvā puḷatthinagare tadā
252
Gehadvārāni bhinditvā vilumpiṃsu dhanāni ca;
Acchindiṃsu manussānaṃ sāṭakābharaṇāni ca
253
Upaddutaṃ taṃ yodhehi puḷatthinagaruttamaṃ
Yugantavātakkhabhitasāgarova tadā ahū.
254
Tena kammena nibbinnā janā nagaravāsino
Amaccā pārisajjā ca negamā ca balāni ca
255
Sabbe sambhuya gantvāna māṇabharaṇasantikaṃ
Pavattiṃ taṃ nivedetvā idaṃ vacanamabravuṃ:
256
"Āyantu saddhimamhehi rajjaṃ gaṇhiya dema vo;
Upatthamhakabhāvo'va kātabbo kevalaṃ" iti.
257
Gokaṇṇavho ca sāmanto niyutto kāḷavāpiyā
Dūtaṃ pesesi āgantuṃ sīghaṃ tasse'va santikaṃ.
---------
258
Pavattiṃ sakalaṃ sutvā māṇābharaṇabhumipo
Sammantayitvā'maccehi dummedhehi kubuddhi so
259
"Rañño mevanalesena gantvā māriya verine;
Sakalaṃ rājaraṭṭhaṃ taṃ gaṇhissāmi"ti cintiya
260
Balaṃ sannayha sīghaṃ se raṭṭhadvayanivāsinaṃ
Amaccabalakāyehi rajaraṭṭhanivāsihi
261
Saddhiṃ gantvā puraṃ tattha vattetvā samaraṃ kharaṃ
Tāvatiṃ mahatiṃ senaṃ mārayitvā asesato

[SL Page 403] [\x 403/] (

262
Āruhitvāna pāsādaṃ gajabāhunarādhipaṃ
Passitvāna mahīpālo paṇāmavidhipubbakaṃ
263
Tato tassa narindassa tassa raṭṭhanivāsinaṃ
Saṃkāpagamanatthaṃ hi hitvā katici vāsare
264
Gajabāhumahīpāla sāmante sakale tadā
Gantvā gahetvā rājānaṃ kārāgāre pavesiya
265 Gaje turaṅge nikhile bhaṇḍāgāre dhanāni ca
Sabbaṃ hatthagataṃ katvā thīraṃ rajjaṃti maññiya
266
Dāṭhādhātuvarañceva pattadhātuñca mātaraṃ
Āṇāpetvāna sakalamitthāgārañca rohaṇā
267
Dummedho so mahīpālo sayaṃ nikkaruṇo tadā
Mātarā iti mantesi sāmantehi ca so raho:
268
"Balāni rājaraṭṭhamhi jīvante sati rājini
Etasmiṃ neva gacchanti vasaṃ, vajjho tato ayaṃ;
269
Pākaṭaṃ yadi mārema saṅkhobho balavā bhave;
Tato'yaṃ dharaṇīpālo māretabbo raho" iti.
270
Dukkhabhojanaseyyāhi dukkhaṃ kāresi rājino;
Visappayogavidhinā māretuñca upakkami.
271
Māṇābharaṇābhupena kriyamānamupaddavaṃ
Vindituṃ na samattho so gajabāhumahīpati
272
Evaṃ vatvāna pesesi parakkamabhuje rabho:
"Tāṇamaññaṃ na passāmi bhavantena vinā mama;
273
Tasmā dukkhaggisantāpasantattaṃ maṃ nirantaraṃ
Karuṇājalasekena nibbāpehi tuvaṃ"iti.
---------
274
Rañño taṃ vacanaṃ sabbaṃ sammā dūtamukhā tato
Sutvā rājā dayāvāso khedampatvāna'nappakaṃ
275
"Anubhūtaṃ mamuddissa tibbaṃ dukkaṃ hi tena taṃ
Mameva yuttaṃ dukkhamhā mocetumpī"ci cintiya
-----------
48. [E.] Āruḷhitvāna.

[SL Page 404] [\x 404/] (

276
Naṭṭhesu balakāyesu yuddhopakaraṇesu ca
Mahāpurisajātittā so anolīnavuttiko
277 Saddhiṃ vaḍḍhitaposesu katvā vīrajane visuṃ
Datvā ṭhānantaraṃ tesamadāsi mahatiṃ siriṃ.
278
Māyāgehādhināthassa adhikāripadaṃ adā;
Tathā laṃkādhikārittaṃ kittisaṅkhakanāyake;
279
Daṇḍanāyakabhātunamubhīnnaṃ so mahīpati
Jeṭṭhassā'dā kesadhātunāyakattaṃ, kaṇiṭṭhake
280
Nagaragallapadaṃ datvā duvinnaṃ mahatiṃ siriṃ
Balañcā'nappakaṃ datvā saṅgahesi vicakkhaṇo.
281
Evaṃ mahantaṃ balavaṃ balaṃ sannayha so lahuṃ
Disāsu tamanekāsu pesento so mahīpati
282
Merukandararaṭṭhamhi vacāvāṭakanāmakaṃ
Pesesi sabalaṃ rakkhakesadhātukanāyakaṃ;
283
Tathā maṅgalabe gāmerakkhalaṃkādhikārinaṃ;
Kyānagāmavhayaṭṭhāne kittilaṃkādhikārinaṃ 49
284
Mahābalena saddhiṃ so daṇḍanāyakabhātaro
Dve ca makkalagāmamhi 50 pesesi dharaṇīpati.
285
Puḷatthinagare ruddhaṃ devasenāpatiṃ tadā
Pesayitvā sake cāre 51 āṇāpiya sa bhumipo
286
Datvāna mahatiṃ senaṃ devasenāsarikkhakaṃ
Gaṅgātaṭākaṃ pesesi vidhānavidhikovido.
287
Te sabbe sabalā gantvā taṃ taṃ raṭṭhamadhiṭṭhitā
Magge nagarāgamimhi vilumpentā tahiṃ tahiṃ
288
Verisīsāni chindantā 52 karontā ca vihiṃsanaṃ 53
Nivārentā ca dhaññāni sampīḷesuṃ pure janaṃ.
289
Anto bahi ca ṭhatvāna puḷatthinagarassa te
Mārayitvā vilopesuṃ 54 upanikkhittakā bhaṭā.
290
Dārupaṇṇānamatthāya gacchantāpi purā bahi
Nāhesuṃ sabbathā sabbaṃ vilumpanabhayā narā.
----------
[SL Page 400] [\x 400/] (

216
Māyāgehādhinātho ca taṃ sutvā'tha mahābalo
Sahasā ahinikkhamma khaṇḍigāmamupāgami. 44
217
Gajabāhunarindassa senā sā caturaṅginī
Mukhehi tīhi saṃvuḷhā khaṇḍigāmakasaṃkaṭe.
218
Tadā laṃkādhināthassa suto laṃkāpuravhayo
Mahāyodho samāgantvā khaṇḍigāmakasaṃkaṭaṃ
219
Timukhehā'gataṃ sabbaṃ balaṃ ekamukhaṃ karaṃ
Anubandhi mahāyodho gajayuthaṃca kesarī.
220
Tato laṃkādhināthavhappamukhā balanāyakā
Gajabāhunarindassa ghātayitvā mahābalaṃ
221
Koṇḍaṅgulikakedāraṃ 45 nāmaṭṭhānamupāgamuṃ.
Gajabāhubalaṃ bhinnaṃ puḷatthipuramāgami.
---------
222
Pavisantiṃ mahāsenaṃ gajabāhunarissaro
Disvā jātābhimāno so cintesi bhusamīdisaṃ:
223
Yadā me pitubhupālo gato devasahavyataṃ
Yadā pettikarajjamhi na jātā suppatiṭṭhiti
224
Tadā kittissirīmegha-sirivallabhanāmakā
Disāno ubhato gantvā yujjhissāmā'ti āgatā
225
Mayhaṃ daṭṭhumasakkontā palāyiṃsu jayaddharaṃ.
Tato paṭṭhāya te yāvajīvaṃ yuddhe manaṃ jahuṃ.
226
Idāni rājaraṭṭhamhi sampatto suppatiṭṭhitiṃ
Vijjate paripuṇṇā me senā ca caturaṅginī;
227
Yujjhituṃ mayi nikkhante sannayha balavāhanaṃ
Rājā ko nāma'laṃ sotuṃ saddaṃ me raṇabheriyā?"
228
Evaṃ gajabhujo rājā abhimānasamunnato
Abbhantarikamaccānaṃ senaṃ sajjitumādisi.
229
Suvammite gaje ceva asse ca raṇakovide
Dasaddhāyudhasannaddhamahāyodhe 46 mahābale
230
Tathā keraḷa-kaṇṇāṭa-damiḷādibhaṭepi ca
Susajjiya khaṇeneva rañño'maccā nivedayuṃ.
-----------
44.[A.] Khaddhigāma. 45.[E.] Keṇḍaṃgulika. 46. Dasadhāyudhasannaddhamahāyodha.

[SL Page 401] [\x 401/] (
231
Mahatā balakāyena puḷatthinagarā varā
Nikkhamitvāna so sīkaviyalavhamupāgami.
232
Rakkhalaṃkādhināthavhappamukhā balanāyakā
Gajabahunarindena tena yuddhaṃ pavattayuṃ.
233
Gaje turaṅge bhinditvā ārohe ca nipātayuṃ.
Palāpesuṃ mahāvīrā sasenaṃ taṃ narādhipaṃ. 234
Rājā so khippamāgamma pavisitvā sakaṃ puraṃ
Dvārāni pidahāpetvā manurāyaṃ nilīyi ca. 47
235
Rājānamanubandhantā tepi yodhā samāgatā
Samantato nirundhitvā puḷatthinagaraṃ tadā
236
Ārabhiṃsu tato bhettuṃ pākāraṭṭālagopure.
Vighāṭesuṃ carā dvāramupanikkhittakā pure.
237
Pavisitvā sukheneva gajabāhumahipatiṃ
Jīvagāhaṃ gahetvāna pāsādasmiṃ pavesayuṃ.
238
Coḷagaṅgakumārañca tathā vikkantabāhukaṃ
Rājaputte ca bandhitvā kārāgāre pavesayuṃ.
239
Tato'maccā pavattiṃ taṃ pesayiṃsu narādhipe;
Suṇitvā taṃ mahīpālo vicārakkhamabuddhimā
240
"Yāva bhaddakanakkhatte hotī añññedassanaṃ,
Vihāya saṃkamamhesu vasitabba"nti tāvade.
241
Mahagghāni ca vatthāni sugandhābharaṇāni ca
Attano paribhogāni pāhiṇī gajabāhuno.
242
Sāmantā maṇḍalīkā ca tato mantiya ekato
Sandesaṃ paṭipesesuṃ evaṃ bhupatisantikaṃ:
243 "Mahīpālamhi jīvante raṭṭhāvāsimahājanā
Vasaṃ nevopagacchanti tasmā vajjho ayaṃ" iti.
244
Taṃ sutvā dharaṇīpālo dayākampitamānaso
Avajjho so mahīpālo iti mantvāna tāvade
245
Senāgāme ṭhitaṃ devasenānāthaṃ mahāmatiṃ
Āṇāpetvā tato tassa idaṃ vacanamabravī:
246
"Maṇḍalīkā ca sāmantā saṅgāmavijayuddhatā
Mahīpālaṃ gahetvāna māreyyuṃ ve na sobhanaṃ.
-----------
47. [E.S.D.] So.

[SL Page 402] [\x 402/] (

247
Vilumpitvā puraṃ tattha pīḷayitvā mahājanaṃ
Uddāmarūpā vatteyyuṃ sace tampi na sobhanaṃ.
248
Kiñca sāsanalokassa vuddhatthaṃ rajjasādhanaṃ;
Kevalaṃ dharaṇīpālamāraṇatthaṃ na hoti taṃ.
249
Tasmā tumhehi gantvāna uddāme ca nisedhiya
Rakkhitabbo mahīpālo kattabbaṃ ca thiraṃ puraṃ."
250
Evaṃ vatvāna rājindo senindaṃ pesayī kira.
Nikkhamitvā saseno so puḷatthinagaraṃ gato.
251
Purā senindagamanā uddāmā te narādhamā
Narindāṇaṃ viḷaṅghetvā puḷatthinagare tadā
252
Gehadvārāni bhinditvā vilumpiṃsu dhanāni ca;
Acchindiṃsu manussānaṃ sāṭakābharaṇāni ca
253
Upaddutaṃ taṃ yodhehi puḷatthinagaruttamaṃ
Yugantavātakkhabhitasāgarova tadā ahū.
254
Tena kammena nibbinnā janā nagaravāsino
Amaccā pārisajjā ca negamā ca balāni ca
255
Sabbe sambhuya gantvāna māṇabharaṇasantikaṃ
Pavattiṃ taṃ nivedetvā idaṃ vacanamabravuṃ:
256
"Āyantu saddhimamhehi rajjaṃ gaṇhiya dema vo;
Upatthamhakabhāvo'va kātabbo kevalaṃ" iti.
257
Gokaṇṇavho ca sāmanto niyutto kāḷavāpiyā
Dūtaṃ pesesi āgantuṃ sīghaṃ tasse'va santikaṃ.
---------
258
Pavattiṃ sakalaṃ sutvā māṇābharaṇabhumipo
Sammantayitvā'maccehi dummedhehi kubuddhi so
259
"Rañño mevanalesena gantvā māriya verine;
Sakalaṃ rājaraṭṭhaṃ taṃ gaṇhissāmi"ti cintiya
260
Balaṃ sannayha sīghaṃ se raṭṭhadvayanivāsinaṃ
Amaccabalakāyehi rajaraṭṭhanivāsihi
261
Saddhiṃ gantvā puraṃ tattha vattetvā samaraṃ kharaṃ
Tāvatiṃ mahatiṃ senaṃ mārayitvā asesato

[SL Page 403] [\x 403/] (

262
Āruhitvāna pāsādaṃ gajabāhunarādhipaṃ
Passitvāna mahīpālo paṇāmavidhipubbakaṃ
263
Tato tassa narindassa tassa raṭṭhanivāsinaṃ
Saṃkāpagamanatthaṃ hi hitvā katici vāsare
264
Gajabāhumahīpāla sāmante sakale tadā
Gantvā gahetvā rājānaṃ kārāgāre pavesiya
265 Gaje turaṅge nikhile bhaṇḍāgāre dhanāni ca
Sabbaṃ hatthagataṃ katvā thīraṃ rajjaṃti maññiya
266
Dāṭhādhātuvarañceva pattadhātuñca mātaraṃ
Āṇāpetvāna sakalamitthāgārañca rohaṇā
267
Dummedho so mahīpālo sayaṃ nikkaruṇo tadā
Mātarā iti mantesi sāmantehi ca so raho:
268
"Balāni rājaraṭṭhamhi jīvante sati rājini
Etasmiṃ neva gacchanti vasaṃ, vajjho tato ayaṃ;
269
Pākaṭaṃ yadi mārema saṅkhobho balavā bhave;
Tato'yaṃ dharaṇīpālo māretabbo raho" iti.
270
Dukkhabhojanaseyyāhi dukkhaṃ kāresi rājino;
Visappayogavidhinā māretuñca upakkami.
271
Māṇābharaṇābhupena kriyamānamupaddavaṃ
Vindituṃ na samattho so gajabāhumahīpati
272
Evaṃ vatvāna pesesi parakkamabhuje rabho:
"Tāṇamaññaṃ na passāmi bhavantena vinā mama;
273
Tasmā dukkhaggisantāpasantattaṃ maṃ nirantaraṃ
Karuṇājalasekena nibbāpehi tuvaṃ"iti.
---------
274
Rañño taṃ vacanaṃ sabbaṃ sammā dūtamukhā tato
Sutvā rājā dayāvāso khedampatvāna'nappakaṃ
275
"Anubhūtaṃ mamuddissa tibbaṃ dukkaṃ hi tena taṃ
Mameva yuttaṃ dukkhamhā mocetumpī"ci cintiya
-----------
48. [E.] Āruḷhitvāna. [SL Page 404] [\x 404/] (

276
Naṭṭhesu balakāyesu yuddhopakaraṇesu ca
Mahāpurisajātittā so anolīnavuttiko
277
Saddhiṃ vaḍḍhitaposesu katvā vīrajane visuṃ
Datvā ṭhānantaraṃ tesamadāsi mahatiṃ siriṃ.
278
Māyāgehādhināthassa adhikāripadaṃ adā;
Tathā laṃkādhikārittaṃ kittisaṅkhakanāyake;
279
Daṇḍanāyakabhātunamubhīnnaṃ so mahīpati
Jeṭṭhassā'dā kesadhātunāyakattaṃ, kaṇiṭṭhake
280
Nagaragallapadaṃ datvā duvinnaṃ mahatiṃ siriṃ
Balañcā'nappakaṃ datvā saṅgahesi vicakkhaṇo.
281
Evaṃ mahantaṃ balavaṃ balaṃ sannayha so lahuṃ
Disāsu tamanekāsu pesento so mahīpati
282
Merukandararaṭṭhamhi vacāvāṭakanāmakaṃ
Pesesisabalaṃ rakkhakesadhātukanāyakaṃ;
283
Tathā maṅgalabe gāme rakkhalaṃkādhikārinaṃ;
Kyānagāmavhayaṭṭhāne kittilaṃkādhikārinaṃ 49
284
Mahābalena saddhiṃ so daṇḍanāyakabhātaro
Dve ca makkalagāmamhi 50 pesesi dharaṇīpati.
285
Puḷatthinagare ruddhaṃ demasenāpatiṃ tadā
Pesayitvā sake cāre 51 āṇāpiya sa bhumipo
286
Datvāna mahatiṃ senaṃ devasenāsarikkhakaṃ
Gaṅgātaṭākaṃ pesesi vidhānavidhikovido.
287
Te sabbe sabalā gantvā taṃ taṃ raṭṭhamadhiṭṭhitā
Magge nagarāgāmimhi vilumpentā tahiṃ tahiṃ
288
Verisīsāni chindantā 52 karontā ca vihiṃsanaṃ 53
Nivārentā ca dhaññāni sampīḷesuṃ pure janaṃ.
289
Anto bahi ca ṭhatvāna puḷatthinagarassa te
Mārayitvā vilopesuṃ 54 upanikkhittakā bhaṭā.
290
Dārupaṇṇānamatthāya gacchantāpi purā bahi
Nāhesuṃ sabbathā sabbaṃ vilumpanabhayā narā.
-----------
49. [E.] Kārikaṃ. 50.[S.] Makkaṭagāmamhi. 51. Core (sabbesu.)
52. [A.] Chedentā. [E.] Chedantā. 53. [E.] Vibhīsikaṃ. 54.[E.S.]Palapesuṃ.

[SL Page 405] [\x 405/] (

291
Rohaṇāgamanaṃ maggaṃ rundhatvāpi tahiṃ tahiṃ
Sañcāraṃ paṭisedhesuṃ narānaṃ tananivāsinaṃ.
292
Ruddha te nagare sabbe māṇābharaṇarājino
Janāhesuṃ tadā khittā 55 pakkhino viya pañjare.
--------293
Tato gaṇhiṃsu jīvantaṃ daṇḍanāyakabhataro
Yuddhaṃ katvāna te kontadisāvijayanāyakaṃ.
294
Bodhilaṅkādhināthavhappadhānena balena'pi
Puḷatthinagarā yāva saṅgāmetvānu'bandhayuṃ.
295 Vacāvāṭakagāmaṭṭho kesadhātukanāyako
Yuddhaṃ katvāna so daṇḍanāthenu'ttamasaññinā
296 Gahītavijayo gantvā gāmakaṃ nālanāmakaṃ
Buddhanāyakanāmena katvā yuddhaṃ jayaṃ labhi.
297
Ṭhito maṅgalabegāme'dhikārī rakkhanāmako
Tato ripūhi yujjhitvā gaṇhi bhattannasavhayaṃ.
298
Khaṇḍigamepi sahasā so'va nāthādhikārinā
Yujjhitvāna palāpesi sasenaṃ taṃ mahāyaso.
299
Māṇabhusanabhumindo sutvā taṃ tena yujjhituṃ
Gañchi yodhe gahetvāna māsīviyalasavhayaṃ
300
Kyānagāme ṭhito kittiadhikāripi taṅkhaṇe
Ṭhito gaṅgātaṭākamhi devasenāpatīpi ca
301
Dve ca 56 makkulagāmaṭṭhā daṇḍanāyakabhātaro
Iccete yuddhasannaddhā nikkhamitvā mahābalā
302
Mārayantā palāpentā ripu sammukhasammukhe
Nānāmukhehi gantvāna puḷatthinagaraṃ lahuṃ
303
Rakkhaṇatthaṃ ṭhite yodhe nagarassa samantato
Palāpetvāna mocetvā gajabāhuṃ mahīpatiṃ
304
Itthāgārañca putte ca mātarañca dhanaṃ tathā
Akāsuṃ hatthagaṃ sabbaṃ māṇābharaṇarājino.
305
Gajabāhunarindo'tha mocito tehi taṃ khaṇe
Palāyitvāna pāvekkhi sahasā koṭṭhasārakaṃ.
306
Māṇābharaṇabhupopi rakkhalaṅkādhikārinā
Raṇaṃ karonto sutvāna pavattiṃ sakalaṃ tadā
-----------
55.[E.S.]Khinna 56.[E.S.D.] Tīṇi.

[SL Page 406] [\x 406/] (

307
Piyavippayogasañjātasokasallasamappito
Jivite nirapekkho'va sannaddhakavacāyudho
308
Mahābalo samāgantvā rattiyaṃ nagaraṃ puna
Mahāyuddhaṃ pavattento sattughātanatapparo
309
Bodhilaṅkādhināthamhi yujjhitvāna raṇe mate
Tahiṃ ṭhātumasakkonto puḷatthinagare tato
310
Daṭhādhātuvaraṃ pattadhātuṃ mātaramattano
Itthāgārañca gaṇhitvā rattiyaṃ rohaṇaṃ gato.
311
Tad&